lauva,Aslans un visādi nedarbi.

[ievish]

Māra, ir šādi līdzekļi arī: http://www.vet-med.lv/lv/page/jaunumi?read=11

Paldies! Esi lietojusi, ir labas atsauksmes?

Neesmu, bet esmu dzirdējusi labas atsauksmes. Par vienu gadījumu stāstīja, kur sunim palīdzēja ar braukšanu auto, kas viņu iepriekš ļoti satrauca. Es it kā apdomāju, kad man Rendijs sākumā mājās ārdījās, lauzās no būra laukā, bet tad pierada un vairs nebija vajadzības, tā arī nepamēģināju.

[ievish]

Māra, saprotu Tevi, man ar Rendiju bija ne tik traki, bet līdzīgi. Sākumā bija traģēdija, kad vienam bija jāpaliek, ārdījās, kliedza, lauzās pa durvīm no būra laukā (atplēšot vienu durvju stūri uz iekšu un izspraucoties laukā), vienas durvis būrim salauza (aizšaujamo un vēl dažas stieples izplēsa metāla būrim), pats sev savainoja vienu priekšzobu (viens ir pelēcīgs kopš tā laika), bet ar laiku pierada, nomierinājās. Par laimi sākumā, kamēr tā ārdīšanās bija, dzīvoju dzīvoklī vecā mājā, kur blakus bija tukšs dzīvoklis, kaimiņi nesūdzējās. Kad izlauzās no būra, neko vairs sliktu neiesāka, visa enerģija uz izlaušanos bija aizgājusi. Pašlaik ir tā, ka būrī paliek labi, ārpus būra, ja izskrienu līdz tuvīnam veikalam, piemēram, mēdz kādu brīdi riet vai smilkstēt pie durvīm. Tāpēc vienmēr lieku būrī, jo viņš to uztver kā rutīnu. Labu laiku bija tā, ka ja nestandarta situācijās gāju prom, piemēram, pēc darba pārnāku, izvedu suni un atkal eju prom, tad apvainojās, lauzās ārā, ārdījās, bet tagad arī tā nav problēma. Rendijs tā manāmi nomierinājās pēc 2 - 2,5 gadu vecuma. Palikšana vienam svešā vietā gan vēl joprojām sagādā problēmas. Ir OK mājās un mašīnā, kā arī pie makša būrī ar pārējo baru tajā pat telpā.
Rendijam arī riebj, ja būri apklāj un viņš nekad neēd, ja esmu prom no mājas. Kādreiz mazākam esot, prom ejot, būrī ko garšīgu atstāju, tas tika aprakts segās, kamēr atgriezos. Būrī gulēt, ēst nav problēmu, kad esmu mājās, un tas tā jau bija sākumā. Ja sākumā kucēnu ķēru pa māju, lai ieliktu būrī, kad gāju prom, tad tagad pietiek pateikt komandu un suns pats ieiet bez problēmām.
Es teiktu, ka tam visam vajag laiku, traki tik, ka postījumi seko. Varbūt tiešām kaut ko no dabiskiem nomierinošiem līdzekļiem jāpamēģina...

[Māra]

Paldies, Henriete, ja nomierinošie līdzekļi nelīdzēs, štukošu pie kura gala atkal ķerties, ieteikumi noteikti ir labi, jo varbūt esmu ko palaidusi garām, liek aizdomāties, un paldies, ka dalies ar idejām/pieredzi! Šajā ziņā saluki nudie ir neparasti suņi, kuriem jau tā viss ir citādāk nekā citiem. Esmu vai pusi jūtūba noskatījusies ar dažnedažādu kinologu un mirstīgo padomiem, bet tā rādās, ka visiem tā pamatideja balstīta uz klasiska rakstura suni, manējie spēj pēkšņi izslēgties, pārstāt reaģēt, ja kkas ne tā, nudien balto cimdu suņi. Labradoru es nebaidītos paņemt un iebāzt būrī, atstāt un vienkārši radināt, kas varbūt viņu nesajūsminās, taču suns nesajuks prātā no šoka stadijas (es to tā atļaujos pieņemt, es protams nezinu cik tieši jutelīgas ir viņu dvēseles, varbūt kļūdos, tad atvainojos), ko kas tāds var nodarīt saluki, tādēļ ir jo īpaši grūti, jo ļoti jāuzmanās, ka nekaitē sunim, ko es JAU noteikti daru, to atstājot vienus. Saluki var arī aizvērties pavisam un tad jau būs jāārstē kas psiholoģiski smags, jo suns būs traumēts, līdz kam ceru nenonākt. Šodien gan nevienā no trijām vietām kāroto tabļetku paciņu nedabūju. Ek.
Vienu brīdi pat domāju, ka pamazām nomierinās, bet tad atstāju video ieslēgtu, lai nofilmē un izrādās, ka nav ne sekunde klusuma. Nav mirklis, pat neilgs, kad nomierinātos.


Paldies ievish! Tātad tikai gadi mani glābs un vēl lielāka pacietība, kas man JAU sāk izbeigties. Un dzīvoklis vientuļākā vietā, kur nejutīšos tik vainīga par kaimiņiem.
Rendijs aiz stresa nemēdza būri pieķēzīt? Jo, piem, Rūsam tas ir kā likums - durtiņas ciet, jākrīt panikā un jāpiepļūtī. Ja vēl viņš tajā neizbradātos un neizgultos, tad nebūtu tik traki...
Kaju varētu sākt radināt pie būra, jo tā vēlme tikt pa ārdurvīm ārā nav veselīga nevienai no iesaistītajām pusēm. Tad atkal doma par to, ka it kā negodīgi, ka viens ieslēgts, otrs ne, bet vai suņi to tā redz - godīgi/negodīgi?

[ievish]

Rendijs aiz stresa nemēdza būri pieķēzīt? Jo, piem, Rūsam tas ir kā likums - durtiņas ciet, jākrīt panikā un jāpiepļūtī.

Nē, nekad. Viņš arī iekšā nekad nenokārtojas, pat, ja ir ļoti satraucies. Tikai, kad tiešām nevar saturēt, kad bija caureju dabūjis. Par to godīgi/negodīgi - grūti pateikt.

Un tā mēs pamazām piesārņojam lauvas blogu par netēmu

[maksis]

Piesārņošu līdz galam.
Kā es mīlu atbildēt bērniem uz brēcieniem: "Tas nav godīgi!" - dzīve vispār ir negodīga. Bet, ja nopietni, mana pieredze rāda, ka suņiem ir pofig, ko un kā dara/nedara otrs, viņiem ir svarīgi saprotami nosacījumi. Piemēram, augšstāvā drīkst iet visi citi, izņemot Bangu (man nafig nevajag, lai tas milzu rumpis pa trepēm dragātu + nafig spalvas guļamistabā). Banga par šo vispār neķer kreņķi. Tāpat ar gultām - Mija drīkst gulēt visur, rudie bračkas visur pirmajā stāvā, bet Banga - tikai vienā no dīvāniem. Kad suņi paliek vieni mājās, Mija paliek dzīvojamā istabā, bet pārējie - suņu istabā. Piedevām, Banga un Rasmuss brīvā lidojumā, bet Falko būrī (dzīve ir negodīga pret tiem, kas atļaujas ledusskapim stūri apčurāt manā prombūtnē). Nu, un vēl jau ir kaķi, kas vispār ir augstākā kasta un staigā un guļ, kur, kad un kā vien vēlas. Suņi brīnišķīgi orientējas visā šajā un katrs zina savas tiesības. Pienākumus arī - kad eju prom, Falko pats lien būrī un apguļas.

[wolf-eyes]

Kāds zināms ir lietojis un ir bijis efekts? Es gan tiešām neesmu zinoša šai lietās, bet nu izskatās superdumji - suņus ģērbjam katrreiz ārā ejot, viņi noooteikti nekļūst mierīgāki, ja tās štrepes pievelk stiprāk ap augumu. Nav jau arī speciālās, kā varbūt tasm specmētelītim, bet neizprotu kā saspiests suns var justies mierīgāks. Video gan kko skaidro, bet man tas neizprotas (es gan arī blonda no dabas). Kad vēl nebiju apskatījusies produktu, tikai lasīju, pirmā doma, ka būs kkas līdzīgs šim, tikai suņiem ->
[/quote]
Es pati neko tādu lietojusi neesmu, bet zinu no vienas izcilas grāmatas (Kā saprast dzīvnieku, autore ir autiskas sieviete ), ka govīm, lai tās nomierinātu, tiekot izmantota kaut kāda saspiešanas ierīce. Un autore pati arī, kā autisks cilvēks (un kā viņa pati saka, autiski cilvēki ir loti līdzīgi dzīvniekiem , nervu sistēma, piemēram) , tad viņa teica, ka arī viņu pašu tā ierīce nomierinot. Es atceros, ka vēl kāds forumā bija lasījis šo grāmatu, es viņu sen esmu lasījusi, varbūt kāds pateiks ko vairāk

[lauva]

Un tā mēs pamazām piesārņojam lauvas blogu par netēmu

nepiesārņojat, nepiesārņojat, blogs jau ir par tiem nedarbiem. Un ja es būtu bijusi gudrāka,agrāk būtu par šo visu runājusi.

Māra, es gan nezinu, cik tie saļuki jutīgi un tā, bet Aslanam būris nekad nebija variants (un te nu ir mana vaina,ka no kucēna vecuma šo nebiju mācījusi), pēc 2.5 iznīcinātiem būriem, kas Aslanam ar viņa svaru un gribasspēku, bija nieka lieta, es sapratu,jo vairāk viņu ierobežoju,jo vairāk viņš psihos. Lai gan no otras puses piekrītu maksim un ir po,kas ir godīgi un kas nē suņa acīs, jo tomēr es esmu tā,kas nosaka kā nu būs. Tā,lai no stresa apkakātos nav bijis, ir bijusi vemšana.

Par durvīm - mums ļoooooti ilgu laiku tā bija problēma. Ne izteik, cik naudas samakasāts par durvju labošanu un mainīšanu. Logi arī. Aslans tos iemacījās attaisīt un tas nu varat iedomāties,kādi tie izskatījās (kad dzīvoju 1.stāvā nereti Aslans attaisīja logus un leca ārā). Es biju pasākusi barikādēt logus un durvis, mani draugi jau mani apsmēja. Līdz vienu dienu sapratu,ka Aslanam ir tā kā bail no lietussargiem (kas ir neloģiski no vienas puses,jo suņu skoliņā viņu tā kā mācījām nebaidīties un nebaidījās ar) un es pasāku likt atvērtus lietussargus (lētos, pa 2eiro) pie durvīm, vai vienkārši uzkarināt uz roktura. Un viss... durvis netika un netiek aiztiktas. Tas pats ar nevēlamajām virsmām. Un tad atlika atrisināt gaudošanu,kas šajā gadījumā bija elektriskā kakla siksna. Tā kā Aslans ir pacietīgs un ar ļoti augstu sāpju līmeni, paļāvos,ka viņš sapratīs,ko no viņa grib (siksna,kas izdala citrusa smaržu,tāds kā sprejs sunim purnā,kad paceļ decibelus, nedarbojās, pilnīgs po) un tas nostrādāja! Līdz tam tik izmēģināts viss pārējais - nomierinošie līdzekļi, vestes,kas rada sajūtu,ka apskauts, kārumi un mantas (Ass ar ne dzer, ne ēd manā prombūtnes laikā),etc.
Tu esi runājusi ar saluki saimniekiem/audzētājiem? Rotveilers jau tāds suns-traktors, tur tiešām,man liekas,jāpiepūlas,lai sačakarētu, ar saluki,kā noprotu tā nav.

Mēs domājam par vēl vienu suni, bet bail,ka Aslans viņu varētu sačakarēt, bet ar otru tā sistēma būtu pavisam savādāka - Aslanam, viņa pārbaudītā un kucēnam otra - būris un individuāla atstrādāšana. Tas,ka viens bauro tā,ka liekas,ka ādu pār acīm velk nost (Aslans,kad Emija vai Tims tika izvesti vienītī staigāt), tas arī piedzīvots. Nav easy un noteikti nenolaist rokas un nepiekāpties visām suņu kaprīzēm.

[pixy]

Nav jau arī speciālās, kā varbūt tasm specmētelītim, bet neizprotu kā saspiests suns var justies mierīgāks.

Es nemācēšu izskaidrot zinātniski, bet ļoti labi par šo "saspiešanas" efektu ir aprakstīts Templas Grendlingas grāmatā "Kā saprast dzīvniekus" http://egramatas.blog.com/2014/11/02/te ... zivniekus/. Viņa ir autiste un arī pati sev uztaisījusi "saspiešanas ierīci", kurā spēj nomierināties. Ir vērts to grāmatu izlasīt no visiem viedokļiem, bet par šo tur tiešām labi aprakstīts. Tā nav agresīva saspiešana, drīzāk kā tāds ciešs glāsts - arī bērni mēdz nomierināties, ja tos cieši apņem un piespiež klāt. Šis ir kaut kas līdzīgs.

[wolf-eyes]

Nav jau arī speciālās, kā varbūt tasm specmētelītim, bet neizprotu kā saspiests suns var justies mierīgāks.

Es nemācēšu izskaidrot zinātniski, bet ļoti labi par šo "saspiešanas" efektu ir aprakstīts Templas Grendlingas grāmatā "Kā saprast dzīvniekus" http://egramatas.blog.com/2014/11/02/te ... zivniekus/. Viņa ir autiste un arī pati sev uztaisījusi "saspiešanas ierīci", kurā spēj nomierināties. Ir vērts to grāmatu izlasīt no visiem viedokļiem, bet par šo tur tiešām labi aprakstīts. Tā nav agresīva saspiešana, drīzāk kā tāds ciešs glāsts - arī bērni mēdz nomierināties, ja tos cieši apņem un piespiež klāt. Šis ir kaut kas līdzīgs.

Jā, es neveikli ieliku savu postu , tieši par šo grāmatu es runāju, paldies par to, ka uzrakstīji vairāk

[Eskimo]

Nu tad es paturpināšu piesārņot lauvas blogu.

Nervu zales gan nedod, sachakares sunim veselibu, ja skaties uz nomierinosajiem lidzekliem, tad tikai dabigajiem.

Nemaz nezinu nedabīgus. Ar vetu jau konsultējos, nosaukumi un ieteikumi jau kabatā, par tiem neuztraucieties..

Es neuztraucos, tikai pabrīdinu, ja nu gadījumā sanāk saskarties ar lielu piedāvājuma klāstu, ir daudz visādu ķīmiju apkārt, tāpēc jāmeklē rūpīgi,veti bieži vien ieteiks to kas viņiem izdevīgāk, nevis suņam labāk.

Bet tādi, kas jāsāk lietot nedēļu iepriekš - tie laikam der tikai plānotiem satraukumiem, bet ja piemēram suns trako, jo grib dāmas, tur neviens nedēļu negaidīs un to paredzēt nedēļu iepriekš nevar

Es jau nezinu, ka tev tas suns nemitīgā stresā vienmēr un visur, tāpēc šo pieminēju, es to esmu lietojusi tikai divas reizes, tad kad devāmies atvaļinājumā un suņiem vietas lidmašīnā nebija, un bija jāpaliek pie radiem, un novembrī lielo salūtu naktī. Es nelietotu pat naturālos līdzekļus non stopā, neticu, ka tas var būt baigi labi. Zinu vairākus velsiešu saimniekus, kuri šo lieto un viņu suņus tas patiesi nomierina.

Ak, un vel "Māra, varbut verts pameginat thundershirt Anti Anxiety/ Tas ir metelitis kas ciesi apnem suna augumu,nomierina un palidz cinities ar stresu. Cena gan ir kada ir bet ja nu tomer..?
http://www.thundershirt.co.uk/?gclid=CM ... wwodf2YKIQ

Kāds zināms ir lietojis un ir bijis efekts? Es gan tiešām neesmu zinoša šai lietās, bet nu izskatās superdumji - suņus ģērbjam katrreiz ārā ejot, viņi noooteikti nekļūst mierīgāki, ja tās štrepes pievelk stiprāk ap augumu.

Es gan pati neesmu lietojusi, varbūt ja redzēšu Crufts lētāk,tad nopirkšu savējam paprovēt,kāpēc dumji, atsauksmes no velsiešu saimniekiem esmu dzirdējusi labas. Kā jau pixy minēja, bērnus arī tīņā lai tas nomierina, ir speciālie swaddles, kur ietīt jaundzimušo bērniņu, un tas nomierina, palīdz gulēt. Protams, vienam var būt pofigs par tādu mētelīti vai tabletēm, bet tas nenozīmē,ka neder visiem. Un ievish pieminētais Adaptil arī mums te pie vetiem baigi populārs. Ārā es to thundershirt nevilktu, zudīs visa jēga diendienā valkājot pastaigās, drīzāk tikai mājās kad atstāts viens.

nu es pati šausmīgi pārdzīvoju, tad mani puikas izmēģināja uz savu ādu (siksna strāda uz decibeliem,ja sunim tiešām ir nenormāli jārej,lai tiktu novadīts elektriskais impulss), kā tad strādā. Liekas,ka Aslans līdz elektriskajam impulsam pat nebija ticis, jo siksna no sākuma vibrē, ja paaugstina toni, tad dod skaņas signālu,kas ir diezgan nepatīkams ausij, suns apklust pie skaņas signāla..

lauva, es nemaz nezināju, ka Tev Asis, nabags tāds stresotājs! Man ar Harley vispār nekādu problēmu nebija, būrī palika no kucēna vecuma,bišķīt pagaudoja un pierada, pēctam pat būrī nebij jāatstāj, gulēja un gaidīja mūs, kārumus ko atstājām gan reti ēda, un kad uzcēlām voljēru suns bija starā un pat istabā negribēja iet, redz cik tie rotveileri dažādi! Anglijā šīs elektriskā šoka siksnas neatdzīst, bet arī var nopirkt, mums ir līdzīga siksna, kas tikai vibrē vai pīkst, šo var nopirkt pat zoo veikalos, atšķirībā no elektriskās, to puslīdz atdzīst. Manam stresainajam velsietim tā palīdzēja. Vispār es nezināju, ka saluki ir tik jūtīgi, tad jau velsieši nav vienīgie, jo šo jebkurš Velsas springera saimnieks pateiks, tie ir ļoti jūtīgi suņi, un liela daļa savējos atstāt vienus nevar, audzētāji vienmēr brīdina, ka velsietis nav vienpatis vai voljēra suns, un mīl būt ar saimnieku 24h diennaktī, velsiešiem seperation anxiety ir ļoti izplatīta, un daudziem veci un pieauguši suņi joprojām baidās palikt vieni. Mazākais mums jau no kucēna vecuma tika piradināts pie būra, tāpēc tas negaudo/nerej, un būrī ar vairs netiek slēgts, viņš gan tur labprāt iet gulēt katru nakti. Vecākais ir tas lielais stresotājs, bet salīdzinot tagad,1,6 g vecumā ir dauudz mierīgāks, nekā teiksim pirms pusgada vai vairāk. Agrāk viņu pat nevarēja izlaist pagalmā vienu, viņš gaudoja, rēja,skrāpēja durvis,leca uz palodzes, pāri sētai utt. Tagad mierīgi dzīvo abi ārā pat vairākas stundas, mājās atstāju abiem gardus kārumus, kongus piepildītus ar ko ļoti gardu, un parasti visu notiesā, laikam sāncensība, no otra,jo rotveilers vislielāko kārumu atstātu degungalā kamēr es pārrastos mājās, un tad tik ēstu, un tagad tiešām ir daudz mierīgāks. Tas gan ir reti, kad paliek vieni, parasti ir mums līdzi mašīnā, savā būrī abi sēž ļoti klusi un mierīgi, pat vairākas stundas, vasarā ja kur braucam un suņiem jāpaliek mājās tad abi paliek ārā un tusējas, aprej putnus kokos(minimāli) vai guļ nosiltinātajā būdā,( kas bija jāpārvieto pie pašām durvīm), jo voljērā, kas pagalma lejā negāja, daudzas stundas vienus gan atstāt nevar, tad sāks trakot, bet 2-3 dzīvo mierīgi. Mazais nekad negaudo, nerej, netrako, bet ja lielajam uznāk skumjas un viņš palaiž savu rejamo/raudamo,tad tas ir tikai īsu mirkli, tad viņš saprot,ka neviens nenāks un neglābs un apklust.
Kad atstājam istabā, tad lielais iet būrī, un mazais guļ gultā blakus būrim,un netur viens uz otru dusmu, ēd savus našķus, tā kā nekāds godīgi/negodīgi netiek pieļauts, jādara kā mamma liek. Būros vai gultās gan nekad nav ķēzīts pat vislielāko stresu laikā. Lielais iet būrī tāpēc ka viņš lec visam pāri, un bail ka kaklu nenolauž, citreiz kad atstāts trepjaugšā un bērna vārtiņi ciet viņš pārlec pāri un trepes diezgan stāvas, tāpēc tagad tikai būrī tiek atstāts,vienīgi būtu labs agility suns varbūt. Ar suņiem ir ļoti daudz jāstrādā, jāradina pakāpeniski palikt vieniem, arī es nezināju ko darīt, likās ka viss izmēģināts, bet daudzie velsiešu saimnieki man ļoti palīdzēja ar saviem padomiem un tagad suņi var palikt vieni, un tādu traču kā bija agrāk noteikti vairs nav.

[edelvise]

Māra, Trevoram devu nomierinošos līdzekļus kaut kad jaunībā, bija slims, bija jāšpricē, trakoja un ārdījās, man liekas, ka mums palīdzēja...viņš palika tads mierīgāks, flegmatiskāks, daudz gulēja! Bet es to piekopu tikai kaut kādu ļoti īsu brīdi, kamēr izveseļojās! Mums laikam tā mājās palikšana ļoti viegli pagāja, ja salīdzina ar visu to, ko Jūs rakstat. Man nebija daudz laika cimperlēties, bija jāiet darbā, tapēc vienk gāju prom un viss..šākumā braucu pusdienlaikā mājās kādus pirmos mēnešus, pēc tam vairs ne. Mūsu kontā viens izkasīts divans un pāris labu kurpju, tās laikam aiz stresa iznīcināja, un dīvānā bedri izraka...Tagad arī mēdz manas mantas ievilkt savā migā, bet vairs negrauž, domāju, ka tā drīzāk tāda kā mammas smaka blakus lai būtu. Bērnībā kaimiņi bija arī teikuši, ka suns dzied kādas dažas minutes pēc manas aiziešanas, bet tagad pavisam mierīgi.

[lauva]

[lauva]

jā,katrs suns savādāks. Cik sapratu,Aslana māsas un brāļi visi godīgi ir bijuši. Aslans man ir ļoti attention whore, viņam vajag to 100% uzmanību,lai kur viņš atrastos. Stāv divi cilvēki un sarunājas? Aslans iesprauksies pa vidu un kādam ar ķepu iešaus,lai beidz runāt un skatās uz viņu. Jāiet pakakāt? Tas noteikti jādara visredzamākajā vietā, pat ja tas ir neērti... es eju prom no mājas, bet mājās paliek vēl kāds? Vienalga, ies pie durvīm skaļā balsī raudāt un sūdzēties...
Mana vaina bija neradināt no mazotnes,ka palikt vienam ir forši. Un visu laiku domāju,kā es viņam daru pāri darot to vai šito un tā ne pie kādas sistēmas viņš radināts netika. Tagad,kad uzlieku siksnu, viņš demonstratīvi aiziet uz otru istabu un nenāk laukā, kāmēr mēs neesam aizgājuši. Bet kad iesākām konkrētu rutīnu, sunim kaut kas noklikšķēja. Uzlikt tos pašus lietussardziņus uz durvīm, iznest miskatsti,kaut vai pustukša,lai nav lieku kārdinājumu,noglabāt apavus un noņemt visu kārdinošo, uzliekam mūziku, uzliekam siksniņu, tagad esmu pasākusi viņu brīdināt pirms ejam kaut kur prom (Ass, tu paliec māju sargāt! lieli puikas māju sargā!) un tad nu viņš ieņem savu stratēģisko punktu, vērojot,kā sagatavoju visu māju promiešanai. esam tikuši līdz pat 8-9h vienam pašam mājās, mēs BEIDZOT! kā cilvēki varam iziet paballēties,nedomājot, vai mūs nesagaidīs kaimiņi ar lūgumu pārvākties un nezīlējot, vai man maz ir kādi apavi palikuši,ko kājās vilkt (jo ir bijis tā,ka Aslans ir iznīcinājis pilnīgi visus apavus,ko mājās var atrast, vai iemācījies,kā attaisīt ledusskapi, vai veļas mašīnu, vai izlaistījis tīrīšanas līdzekļus pa visu māju un pats tos saēdies).

tas,ka ar nākošo suni viss tiks darīts savādāk un vairs nekāda paļaušanās uz tīro veiksmi nebūs,kā līdz šim, tas ir skaidrs. Man nekad nebija bijis suns,kas tā psihotu un izdziedātu dvēseli (viņš var vilkt tās 8-9h nonstopā). Lai gan jāatzīst, Aslans ir ļoti emocionāls lopiņš, emocionāls manipulātors, kurš ātrāk atkoda mani kā es atkodu viņu.

[lauva]

Aslana sēru kroņa numurs ir izlausties no mājas pa terases durvīm un 2os no rīta atrasties uz kaimiņu jumta. Laimīgam,ka ticis, beidzot, mani meklēt. Memmītis pa pilnu banku. Ja kaut kas nav pēc viņa prāta, uzreiz nāks sūdzēties un es esmu patiešām vienīgā,kuru viņš par visiem 100% respektē. Tur nav variantu,ja es saku,tad tā tam būs būt (izņemot,kad esmu prom no mājām, tad viss ir Aslana likumi).
Mums ir tik daudz pārdzīvojumi visa šitā dēļ,ka neizstāstīt. Ir bijis jautri, bet,paldies, atkārtot man to negribas.

[lauva]

mums ir biškucītis ziemas! saujiņa sniega pagalmā,kurā Aslans izvārtās katru reizi,kad izejam laukā un liekas,ka vienīgie laimīgie šajā pilsētā esam tikai mēs divi. Es ceru,ka mazliet nosnigs, tā kā ir piesalis, tad tas arī varētu noturēties kādu brītiņu. maz vajag suņa un cilvēkbērna laimei

[lauva]

mans Resnais no Resno zemes.

[lauva]

tas ir pāraudzis mopsis ar black&tan krāsojumu? Vai arī bokseris? Ak nē, tas ir tikai modernais rotveilers...




jāsaka kā ir, man FB ir daži audzētāji,kuriem sekoju līdz tikai tāpēc,lai zinātu kur nekad neņemt suni.

[Māra]

jāsaka kā ir, man FB ir daži audzētāji,kuriem sekoju līdz tikai tāpēc,lai zinātu kur nekad neņemt suni.

Par šo esmu domājusi - kā īsti ir labāk... Sekot vai nesekot. Jo saļukos, tāpat kā visās šķirnēs, ir sliktie un briesmīgie cilvēki, un tad nu uzduroties šādam cilvēkam FBā un redzot, ka man ar viņu ir kopīgi piem 12 draugi, īsti vairs nesaprotu, ko domāt par tiem 12 - viņi ko tādu atbalsta vai tāpat kā tu, seko līdzi postu darbiem. Nevaru saprast, bet pati pagaidām, lai gan interesē un arī gribas pastalkot, atturos to darīt, lai nepadomā, ka man ar viņiem ir saistība vai atbalstu. Kā labāk?

[lauva]

katram jau savs, es nekaunos,ka stalkoju ja kādam lielajam audzētājam liekas ok,ka kucēni uzaug šķūnī, tad es to gribu redzēt un zināt. Ja kādam liekas,ka mopšveidīgi rotveileri ir ok, tad es to gribu redzēt. Es kaut kad nākotnē plānoju vēl vienu rotveileru un šis lēmums tiks pieņemts lēni. Man ar Aslanu paveicās, tikai ar Aslana ienākšanu manā dzīvē es sāku tā - pa īstam pievērst uzmanību,kas tad notiek apkārt. Jo kaut kā dzīvoju mazā burbulī (labi,man bija 16). Anyways, es saprotu,ka ļoti bieži audzētāji ir draugos ar visādiem ļaudīm, viņu iemeslus es nezinu. Jāatzīst,ka esmu bloķējusi dažus cilvēkus kaut viņu uzskatu un metožu dēļ. Bet ir labāk zināt,kā nezināt. Šis pats suns ir no vienas slavenas audzētavas, bet pēdējo gadu laikā viņi arvien vairāk un vairāk šķūrē nepareizajā virzienā. Un šis pat vairs nav gaumes jautājums - tas suns vairs nav rotveilers. Standarts nav izpildīts.

[lauva]

piemēram, viena pazīstama Lietuvas rotu audzētāja savā profilā padalījās ar viena Serbijas audzētāja albumu,kur čalis vareni ielicis bildes ar savu kuci un kucēniem,kuri uzturas pārvadājamajā metāla būrī. Kucei īsti nav vietas,kur izstiepties, kas,man liekas, un ne tikai man, pēc dzemdībām tomēr ir svarīgi. Un zini kādi ir lielākā daļa komentāru?
šitādi
neviens neko neteiks,neko nepajautās, jo tie tak ir kucēni! Štrunts tak par apstākļiem! Apskatījos audzētavas profilu un man ir skaidrs - no viņa suņiem man mājās nekad neviens nebūs. Jaunieši pie ķēdes, es pat neteiktu,ka tā kondīcija ir ok, lai gan es neko nedrīkstu teikt - augoši suņi ir dažādi, un tomēr jauniem suņiem (un suņiem in general) pie ķēdes nav,ko darīt.