Pixy. Suņu stāsti.

Blogs and Chats

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby pixy » 03 Dec 2017, 18:28

Spīgana, paldies, ar Habī tomēr, lai arī vajadzīga pacietība un miers, ir krietni vieglāk kā ar trakajiem zvēreļiem, pie kā pieder gan Keli, gan Tava Mio. Bet iedvesmot kādu vienmēr ir prieks :jaa:
Spigana wrote:Tikai nesapratu komentāru par 3 klases neesamību. Latvijā nav vai kā?
Nē, Latvijā ir, mūsu izlase jau gadiem startē arī Pasaules čempionātā. Ar to "mums" es domāju mūs - mani un Habī, neesam praktiski vēl neko no trijnieka mācījušās. Ir, protams, lietas, kas ir tāpat vai līdzīgi, bet globāli trijnieks pēc jaunajiem (cik nu vairs jaunie, janvārī būs divi gadi) normatīviem ir ļoti grūts salīdzinoši ar grūto divnieku :sajucis: . Man nav ne jausmas, kad pirmo reizi startēsim trijniekā un vēl jo vairāk, kad un vai vispār tiksim līdz kādai pakāpei. Bet līdzīgi kā ar Keli - tas vairs nav tik svarīgi :) .
User avatar
pixy
Veteran
Veteran
 
Posts: 4035
Images: 0
Joined: 13 Sep 2010, 07:28
Location: mežs

Share On

Share on Facebook Facebook Share on Twitter Twitter

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Spigana » 03 Dec 2017, 18:37

Ā, sapratu, paldies! Vai OB kādā brīdī iestājas obligāta pāreja uz augstāku klasi? Vai arī var startēt vienā klasē cik ilgi vēlas?
Ir terjeri, ir rasela terjeri un ir Mio.
Mio, my dog
Mio Instagramā
Image
User avatar
Spigana
Veteran
Veteran
 
Posts: 1312
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby pixy » 03 Dec 2017, 19:39

Drīkst pāriet pēc viena "teicami" un obligāti jāpāriet pēc trešā "teicami".
User avatar
pixy
Veteran
Veteran
 
Posts: 4035
Images: 0
Joined: 13 Sep 2010, 07:28
Location: mežs

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Imagine » 06 Dec 2017, 12:40

Apsveicu ar godīgi nopelnītu uzvaru! Un veiksmi turpmākajās sacensībās!
User avatar
Imagine
Champion
Champion
 
Posts: 580
Joined: 23 May 2013, 23:59

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby madja » 06 Dec 2017, 17:15

kam jau uzvaras,kam korgijs...
Bertai - Ošņai tur bija ļoti grūti strādāt, smiltīs kautkas šausmīgi vilinošs smaržoja, bet man nudien jāatkārto vecu vecais teiciens par pieredzes noderīgumu.

Pēdējo 3 OBD sacensību bilance ir šāda:
1) Grobiņā B,pārlecot barjeru, aizgāja apostīt blakus augošo priedeskrūmu (ok,tas tiešām bija tuvu, bet...)
2) septembra sacenēs B uz piesaukšanu nobīdījās no taisnes par metru/diviem, lai apostītu lielu baltu pavilnas kušķi, kas mētājās zālē, pēc tam,man neko nesakot, smuki turpināja ceļu un apsēdās blakus
3) Viļņas angārā pie sienām bija izvirzīti kolonnveida balsti, aiz viena no kuriem slēpās cilvēks,kas pie attiecīgā vingrinājuma izlika laukumā barjeru. Nu, un B, pārlecot barjeru, aizskrēja viņam uzriet

varam taisīt totalizatoru, ko viņa izstrādās decembra sacenēs :pilnmeness:

B un F šobrīd izbrauda,cik jauki ir,ka saimniece atkal uz slimības lapas - suņiem tiek pastaigas GAIŠĀ DIENAS laikā,kas pie strādājošiem saimniekiem ir ļoti reta parādība. un pārējā laikā vārtās kopā ar mani pa gultu, laime pilnīga.

šodien staigājot un kaifojot par sauli, pie sevis nosmējos,ka uz mani ir attiecīnāms teiciens par bezsmadzeņu obejktu pavadas galā. nu, nevis tāpēc,ka esmu diezgan apdullusi no muguras zālēm :D bet dēļ Frīdas. esmu pilnībā nodevusi viņas ķepās grožus pār pastaigām un mēs ejam tur, kur viņa izdomā. tam,protams, ir praktiskas dabas attaisnojums- es ļauju viņai izvēlēties, jo tikai viņa pati zin,kā jūtas. tāpat jau ir dienas, kad atnāk mājās pieklibodama, jo ir sevi pārvērtējusi, taču man gribas domāt,ka mēs tiešām staigājam tik,cik viņai tai dienā ir iekšā - jo nereti pastaiga ir tikai viens kilometrs jeb viens kvartāls un viss, un citreiz pusčiekurkalnam apkārt; tas,kas mani fascinē ir - kā viņa izvēlas dažādus maršrutus, lai nedēļas laikā nosegtu rajonu :D ("izvēlas"notiek tā -pie krustojuma viņa vai nu nogriežas ap stūri, nešķērsojot ielu, vai arī apstājas virzienā,kurā grib doties un skatās uz mani,gaidot atļauju iet pāri)
Var jau būt,ka citiem tas ir normāli; es gandrīz 7 gadus pastaigās gāju pēc principa- es eju raitā solī,suņi diebj līdzi, ar ātrumu 4-5km stundā. tagad mēs apstājamies izlasīt visas nepieciešamās ziņas,rekords ir 30 minūtes ap kvartālu :ninja:

mīnuss pie slimības lapas dēļ muguras ir sadarbošanās ar mazizmēra suni - grūti spēlēties, īsti negribas mācīt sunim lekt augšā,lai es varētu paņemt mantu :( Bertai ir nostiprinājusies pārliecība,ka strādājot viņai pienākas pa knipucītim paikas UN spēlēšanās. Tā kā mums jau tā ir problēmas ar atdošanu , tad šobrīd sanāk visu atkal bojāt.
(viņa dod, bet ne rokā; jo vairāk es ar to cīnos, jo sliktāk paliek; ar to,protams,varētu dzīvot,ja vien OBD nebūtu tāda lieta kā aports, kuru es nezinu,vai mēs vispārkādreiz iemācīsiemies :kompisbietee: )
Image
Image
User avatar
madja
Veteran
Veteran
 
Posts: 1761
Joined: 15 Apr 2010, 14:37
Location: Čiekurkalns

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Spigana » 06 Dec 2017, 20:51

Madja, es dikti ceru, ka jums aports sanāks, būsi mans personīgais varonis. Pēc tā, kā es cīnos ar Mio, man šķiet, ka visi, kas saviem suņiem iemācījuši aportu ir pārcilvēki. :kanepe:

Es ilgu laiku pievēru acis uz to, ka Mio bumbu nevis atdod man, bet nomet zemē, bet ar laiku viņa sāka mest, kur pagadās un nu jau brīžam pusceļā nomet bumbu, atskrien pie manis un gaida, kad metīšu nākamo. Nolēmu tomēr cīnīties, salasījos par to, kā to dara un sāku mēģināt, bet Mio visi mani pūliņi krietni zem astes. Un tā čakarējoties esmu nonākusi līdz tam, ka tagad ir supermini bēbīšsolīši - kad spēlēju ar Mio mantu, atdodu to viņai, uzreiz prasu "atnes" un klikšķinu klikeri par to, ka ar mantu iebaksta man rokā, tad uzreiz atkal spēlējamies. Un tā uz riņķi un velns viņu zina, kad tiksim kaut ko tālāk darīt. :D
Ir terjeri, ir rasela terjeri un ir Mio.
Mio, my dog
Mio Instagramā
Image
User avatar
Spigana
Veteran
Veteran
 
Posts: 1312
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Felix_PS » 06 Dec 2017, 20:58

Ja Bertai patīk bumbiņas, tad ļoti parocīga lieta ir tie garie kāti izmešanai. Bumbiņu var viegli pacelt ar to, bez pieliekšanās.

Un jūs te nepukstat par aportiem. Mans suns nekam neskrien pakaļ un neko nenes. Ja skrien vai nes (nejau man, kaut kur), tad tas tajā dienā, stundā un minūtē visticamāk ir bijis ierakstīts zvaigznēs. :kanepe:
Image
User avatar
Felix_PS
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 429
Joined: 07 Aug 2014, 12:14

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby madja » 07 Dec 2017, 14:42

Spīgana es līdzīgi lažu pielaidu ar to,ka mantu nomet kautkur apmēram, un tagad, mēģinot aportu, viņa nomet pusmetru no manis un tad baksta tuvāk ar degunu, un , nesparotot,kas man nepatīk, vēl arī skaļi izrunājas.... itkā ar to nepietiktu, es vienā reizē (nekad nestradājiet ar suni sliktā omā,ja aizmetu aportu pa gaisu (uz koka grīdas), un B tagad no viņa baidās.
mēs ar pixy cīnamies, bet diezko nav progresa, un tagad dēļ muguras nevaru pie tā strādāt vispār.

Felix_PS lai sabērtu Tev sāli vēl vairāk, Bertai pa lielam patīk jebkas :D treniņos izmantojam vai nu pulleri, vai caurumbumbu, vai tenisbumbiņu. viņai lielāks azarts ir,ja piedāvā ko jaunu ik pa brīdim, tāpēc rotēju.

jāpaskatās,kur tos kātus dod, nemaz neiedomājos par tādu opciju (man gan nav līdz galam skaidrs,kā tādi izskatās)
Image
Image
User avatar
madja
Veteran
Veteran
 
Posts: 1761
Joined: 15 Apr 2010, 14:37
Location: Čiekurkalns

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Spigana » 07 Dec 2017, 14:49

Tos kātus var Depo iepirkt, suņu izklaidēm nudien laba lieta. Vai aportam palīdzēs... nu, tas jau cits jautājums. :D
Ir terjeri, ir rasela terjeri un ir Mio.
Mio, my dog
Mio Instagramā
Image
User avatar
Spigana
Veteran
Veteran
 
Posts: 1312
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Māra » 07 Dec 2017, 14:57

madja, man tas kāts šobrīd put stūrī, varu iedot izmēģināt.
Es par tizlu tādai ietaisei :kanepe:
If salukis could talk, they wouldn't talk to us.
User avatar
Māra
Veteran
Veteran
 
Posts: 2543
Joined: 22 Jun 2014, 18:52
Location: Rīga.

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby pixy » 12 Dec 2017, 08:13

Vakar par sevi riktīgi apsmējos. Kā zināms, strādāju Dino Zoo Pasaules Arēnā. Braucu uz turieni vismaz trīs, četras reizes nedēļā un, protams, ka vienmēr kaut kur stāvlaukumā lieku mašīnu. Un izrādās, ka, ja uz vienu un to pašu "lielveikalu" brauc tik bieži, ir nenormālas grūtības atcerēties, kur tā mašīna konkrētajā reizē ir nolikta. Esmu ieviesusi sev paradumu, ka apstājoties par to speciāli padomāju - es esmu šeit, mašīna šodien ir šeit. Bet vakar man sāpēja galva un steidzos un, acīmredzot, šis posms kaut kur izkrita. Rezultātā vakarā pēc treniņiem iznācu no Arēnas un saprotu, ka man nav pilnīgi nekādas nojausmas, kur ir mans autiņš :D . Stāvēju kā idiots pie durvīm un mēģināju tīt lentu atpakaļ, no kuras puses es atbraucu, cik pilns tai brīdī bija stāvlaukums un kur es būtu varējusi apstāties. Par laimi, nav gluži Alfas stāvvieta, mašīnu atradu, bet tā sajūta bija tik stulba, ka pat mazu mirklīti iešāvās prātā doma, ka varbūt man nemaz mašīnas tur nav - varētu padomāt, ka man ir kāda cita iespēja kaut kur nokļūt kā ar autiņu :aknee: . Šodien atkal mēģināšu atcerēties piedomāt par to, kur es apstājos :sajucis: .
User avatar
pixy
Veteran
Veteran
 
Posts: 4035
Images: 0
Joined: 13 Sep 2010, 07:28
Location: mežs

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Spigana » 12 Dec 2017, 09:19

Oi jā, es vienmēr pati par sevi ļoti sakaitinos, ja esmu aizmirsusi, kur noliku mašīnu, tāpēc es parasti cenšos nolikt auto vienā un tanī pašā vietā, vairākiem lielveikaliem esmu izvēlējusies savas nomaļās vietiņas. :D Ja nesanāk, tad skaitu rindas, jo skaitļus man vieglāk atceros.

Toties svētku tuvošanās šo ļoti bojā, jo stāvvietas pilnas; sestdien kāreiz nepadomājot iespēros Krasta Depo, nobāzu auto vienīgajā brīvajā vietā un šoreiz nevis saskaitīju rindas, bet apskatījos, ka esmu blakus tai dīvainajai pusrindai. Vēlāk nāku atpakaļ uz pusrindu un jau sāku nervozēt par to, ka auto nav, bet tad atklājās, ka tur tādas pusrindas vidū ir vairākas un no šāda orientiera nav nekādas jēgas. :D
Ir terjeri, ir rasela terjeri un ir Mio.
Mio, my dog
Mio Instagramā
Image
User avatar
Spigana
Veteran
Veteran
 
Posts: 1312
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby pixy » 15 Dec 2017, 09:59

Šorīt ziemas pasaka, kas pamazām kūst, tomēr vēl skaisti, skaisti, skaisti :sirsninas: . Bilde saucas - atrodiet Keliņu :D
Image
User avatar
pixy
Veteran
Veteran
 
Posts: 4035
Images: 0
Joined: 13 Sep 2010, 07:28
Location: mežs

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby nezinīte » 15 Dec 2017, 13:53

Labajā pusē aiz tā mazā krūmiņa?
nezinīte
Junior
Junior
 
Posts: 143
Images: 12
Joined: 08 Aug 2017, 15:14

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby ash » 15 Dec 2017, 14:08

man viegli padodas bildes ar uzdevumu atrodiet suni. acs ietrennēta visu laiku cītīgi vērot fonu un pamanīt tajā suni :kanepe:
skaista jums ziema. mums zemgalē jau reizes 4 sniegs uzsniga lai ātri vien izkustu bez pēdām...
Image
Image
User avatar
ash
Champion
Champion
 
Posts: 931
Images: 3
Joined: 06 Apr 2011, 13:07

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby pixy » 18 Dec 2017, 11:01

Liriska atkāpe, varbūt Ziemassvētku tuvuma izraisīta :neparliecinats: . FB kā zināms izmet dažādas gudras un "gudras" prātulas, ar ko ļaudis dažreiz saprotamu, dažreiz pilnīgi neizprotamu iemeslu dēļ dalās. Tā nu man vakar vakarā izmeta plakātiņu ar aptuveno tekstu - Ja jums rīt būtu tikai tas, par ko šodien esat bijis pateicīgs - kas jums būtu?. Skrullēju tālāk, bet kaut kā domas aizķērās. Un es sapratu, ka man būtu ļoti daudz kas. Kopš es dzīvoju mežā katru dienu esmu pateicīga par to, ka tā ir - nu jau vairāk kā 15 gadus ik dienas esmu par to padomāju. Kopš strādāju ar suņiem katru dienu esmu pateicīga par šo iespēju un tiem cilvēkiem un suņiem ko satieku. Tā ir brīnišķīgākā nodarbe, kādu vien var iedomāties. Vēl pirms dažām dienām bija pusaugu suņumeitēns, aktīvo treniņu jau bijām beigušas, ar saimnieci piesēdušas vēl šo to pārrunāt. Un pienāk man tāds melns, mīksts kunkulis un ieliek galvu klēpī. Nemeloju, es patiešām tai brīdī paspēju padomāt - paldies, ka man darbā kaut kas tāds var notikt :sirsninas: . Vakar biju OB rallija sacensībās, kurās startēja mana mīļā Alisīte un pulks ar apbrīnojami uzņēmīgiem Valmieras skolas pārstāvjiem. Tas ir tik brīnišķīgi, ka esmu šos cilvēkus un suņus satikusis, ka drīkstu viņiem mēģināt palīdzēt apgūt ko jaunu un padomi ir noderīgi. Aiz loga man ir sniegs, balti lauki, kas diemžēl decembra vidū ne visiem, kam to ļoti gribētos, ir pieejami. Dabiski, ka pa vidu ir kaut kādas šaizes, dusmas, aizvainojums un nogurums. Bet ir tomēr labi apzināties, ka, ja man tiešām atņemtu visu to, ko nenovērtēju, man vēl paliktu ļoti daudz :elfs: . Un jā, šī it kā starp citu ieraudzītā prātula lika atcerēties, ka ir vērts būt pateicīgam arī par to, ka man ir kājas, rokas, acis un ausis, ka mani mīļie ir veseli un vēl par veselu virkni it kā šobrīd pašsaprotamu lietu :) .
Pie tekstiem vienmēr esot jāliek klāt bildes, citādi neviens nelasot :D . Nē, nu nav jau tādas dižas vajadzības, lai visi noteikti lasa, šitas bija vairāk raidījums kosmosā kā kādam konkrēti adresēts, bet divi priecīgi suņi to noteikti labi ilustrē jebkurā gadījumā :eglite:
Image
User avatar
pixy
Veteran
Veteran
 
Posts: 4035
Images: 0
Joined: 13 Sep 2010, 07:28
Location: mežs

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Felix_PS » 18 Dec 2017, 14:18

Labs atgādinājums! Esmu bezgala pateicīga par Alasku, lai arī man vien dažas stundas atpakaļ nagi niezēja aizvest viņu uz Ķīniešu restorānu. :velnins:

Liekas, ka tikko, tikko mazā pie mums ieradās, tāda sabijušies, nevainīga peciņa. Bet nu mums ir buciņš (vai bucīte) un radziņi arī mēdz izlīst. Tā kā mans darba grafiks ir mainījies, tad atrodas vairāk laika gan pastaigām, gan treniņiem. Un es to absolūti izbaudu. Mums šogad te riktīga ziema, mēdz sasnigt pamatīgi, tad gan nokūst, bet snieg atkal. Cik ļoti man tā visa pietrūka bezsuņa periodā! Tā kā pixy rakstīja, ka jābūt pateicīgiem, tad par problēmām nepukstēšu, vien strādāšu tālāk. Bet palielīšos, ka aizvakar pagājām garām diviem suņiem, bez lēkājošas histērijas pavadas galā. Tas gan nenozīmē, ka darbs ir galā, līdz tam mums vēl tālu, bet šis jau manās acīs bija milzu progress.

Es kaut kur Facebook lasīju diskusiju par dvēseles suņiem un labiem suņiem un arī par to aizdomājos. Alaska ir lielisks suns, es viņu ļoti mīlu, viņu ir viegli apmācīt un ar viņu ir viegli sadzīvot. Bet, bet, bet... Tas melnais, spalvainais lācis, tas, ar ko ne vienmēr gāja viegli, līdz negāja nemaz, tas bija mans dvēseles suns. Var jau būt, ka mums ar mazo vēl vienkārši jāsaaug un pēc diviem gadiem es "dziedāšu citu dziesmu", bet tās bija manas šībrīža pārdomas. Tas gan neko nemaina manās izjūtās, es nenožēloju nevienu lēmumu un visi bijām ieguvēji - es un manas attiecības, Fēlikss un viņa saimniece, kura tik tikko bija pazaudējusi savu dvēseles suni un varbūt savā ziņā arī Alaska, kas atgriezās pie savām saknēm Šveicē un ir dikti, dikti mīlēta.
Tad nu pārdomu nobeigumā jāliek bilde uzmanības pievēršanai (pixy tā teica). Man šis kadrs ir dikti mīļš un kaut kā dikti atspoguļo viņas būtību un to, kāpēc mēs izvēlējāmies tieši viņu. To lepno ğīmīti es iemīļoju jau pirms astoņiem mēnešiem, kad pirmo reizi ieraudzīju viņas bildes - 2 mēnešus vecs kunkulītis ar lepni paceltu galviņu :samilejies:

Image
Image
User avatar
Felix_PS
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 429
Joined: 07 Aug 2014, 12:14

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby pixy » 20 Dec 2017, 14:47

Par ko tik cilvēkam nevar nostaļģiskas izjūtas uznākt :aknee: - šorīt krāmējos uz treniņu un starp citām mantām gulēja metāla aports. Sapratu, ka man nav ne jausmas, kad man to atkal vajadzēs un vai vispār un tā dīvaini palika... Metāla aports ir tikai OB divniekā, tātad, pat, ja ar savu nākamo suni mēs tik tālu tiksim, ņemot vērā, ka nekāda nākamā suņa man nav, tas nebūs ne pēc gada, ne diviem. Tā, ka metāliņš gulēs plauktiņā un gaidīs savu pielietojumu. Jācer, ka nesarūsēs :velnins: .
User avatar
pixy
Veteran
Veteran
 
Posts: 4035
Images: 0
Joined: 13 Sep 2010, 07:28
Location: mežs

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Māra » 20 Dec 2017, 14:57

pixy wrote:Tā, ka metāliņš gulēs plauktiņā un gaidīs savu pielietojumu. Jācer, ka nesarūsēs :velnins: .

Kā ar skolniekiem? Tiem nevajadzēs?
Un vai dažādos materiālus nemāca jau kucēnam nogaršot? Labo, ja kaut ko esmu pārķērusi, bet cik saprotu, tad kucēnam, uz kuru cer kādu OB talantu izvilkt, jau no bērnības ierāda visus, ne?
If salukis could talk, they wouldn't talk to us.
User avatar
Māra
Veteran
Veteran
 
Posts: 2543
Joined: 22 Jun 2014, 18:52
Location: Rīga.

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby pixy » 20 Dec 2017, 15:29

Māra, skolniekiem varbūt aizdosim, ja atbildīs izmērs, man tā dīvainā sajūta tieši attiecībā pret sevi uznāca. Tas metāls tāds dīvains ir, ja sunim no dabas nav milzīga vēlme aportēt, tad uzreiz grūst mutē aukstu, pretīgu metālu nav tas labākais, papriekš tomēr kaut ko siltāku un patīkamāku jāmēģina ierādīt. Pie tam jau mainot normatīvus uz 2016.gada variantu, bija diskusijas par to, ka metāls nekas labs nav un viņu vajag noņemt. Noņēma trijniekā, divniekā nez kādēļ palika. Tā, ka patiesībā vēl jo vairāk - nav zināms, vai viņu vispār nekancelēs, tādā gadījumā tā būs muzejiska vērtība, nevis vajadzīgs rekvizīts. Var jau izklaidēties piedāvājot sunim to, bet, tā kā man ir ne ļoti labas attiecības ar aportiem vispār, es laikam saviem bez vajadzības to bleķi mutē negrūdīšu :noliedz: .
User avatar
pixy
Veteran
Veteran
 
Posts: 4035
Images: 0
Joined: 13 Sep 2010, 07:28
Location: mežs

PreviousNext

Return to Blogi un tērzētavas

Who is online

Users browsing this forum: No registered users and 6 guests