Pixy. Suņu stāsti.

[pixy]

Mēs mājā esam konstatējuši, ka tie putni paši vienā brīdī vairs neēd mūsu bērtos graudus, palodze tā arī paliek nobārstīta. Tā, ka nedomāju, ka tas viņiem baigi kaitīgi, ja būs pieejams kas svaigāks, gan izvēlēsies to. Speķi gan vēl mazliet kāds knabina, bet vispār viņi rosās pa zemi, krūmiem un viņiem tak jādzied arī ir, nav vairs laika visu laiku ēst .

[dresetajs]

Ķengaragā lido gulbji. Un mums uz koka strazdi (скворцы) dzīvojas - kaifs!

[pixy]

Vakar bija skaists rīts

[Imagine]

Smuka un cēla tev tā meitene.

Klau, biju uz filmu "Suņa dzīves jēga" pirms pāris nedēļām un visu laiku gribas pajautāt. Šajā klipā - lielais, melnbaltais suns ir lendzīrs/nav lendzīrs? Ņufam izskatās tā kā par garkājainu un slaidu.

[pixy]

Šajā klipā - lielais, melnbaltais suns ir lendzīrs/nav lendzīrs? Ņufam izskatās tā kā par garkājainu un slaidu.

Varētu teikt, ka tas ir amerikāņu lendzīrs - pēc krāsojuma Eiropas kontinentālajam tipam tas ir brāķis, jo viņam ir melni segli, kas atļauti melnbaltajam ņufim, bet lendzīram ne - lendzīram jābūt ar atsevišķiem melniem plankumiem. Pēc konstrukcijas gan līdzīgāks lendzīram. Amerikā šīs šķirnes netiek atdalītas vēl joprojām, ir ECT piekritēji, kas kucēnus ieved no Eiropas, bet Amerikas kennelklubā atsevišķas šķirnes "lendzīrs" nav, par lendzīriem tiek saukti melnbaltie ņufi. Bet, iespējams, ka ievestie ECT iet pie tiem klāt un arī tiek pāroti ar ņufiem, es patiešām nezinu. Tā, ka šis suns gan ir, gan nav lendzīrs . Bet kā liktenīgā sieviete (laikam tak, nevar saprast ) brīnišķīgi reklamē lielus, veiklus, melnbaltus suņus .

[Imagine]

Bija, bija korgijam liktenīgā sieviete!

[madja]

filma jau droši vien tāda,kur punķi un asaras, ja? (vismaz man acis ir totāli slapjā vietā tiklīdz filmās parādās dzīvnieki, kur nu vēl,ja filma ir tieši par viņiem)
nereti gan tādas " suņu filmas" man liek pa vidu raudāšanai arī dikti dusmoties, vai nu par to,ka rāda muļķības vai par to,cik cilvēki ir stulbi.

[Māra]

filma jau droši vien tāda,kur punķi un asaras, ja? (vismaz man acis ir totāli slapjā vietā tiklīdz filmās parādās dzīvnieki, kur nu vēl,ja filma ir tieši par viņiem)
nereti gan tādas " suņu filmas" man liek pa vidu raudāšanai arī dikti dusmoties, vai nu par to,ka rāda muļķības vai par to,cik cilvēki ir stulbi.

Ak, man tieši tas pats. Bet es skatos. Un skatos atkārtoti. Piem, jau uzliekot Hačiko, ar družkām raudam, kamēr filmai tikai pirmās minūtes

[pixy]

Man tas pats, it kā liekas, ka šo filmu vajadzētu noskatīties, bet es nespēju saņemties. Man jau pietiek ar pārminūšu klipiņu, kas kaut kur FB izlīdis, nezinu, cik jāizdzer nervu zāles vai vienkārši jāizdzer, lai mierīgi varētu skatīties...

[Spigana]

mana mamma noskatījās šo filmu un pēc viņas atstāsta man ir skaidrs, ka es šo negribu skatīties. Pirmkārt, man kopumā nepatīk filmas, kas izteikti spēlē uz emocijām, jo man nudien acis slapjā vietā iestādītas. Otrkārt, (Uzmanību, maiteklis!) tā filma ir par suņa vairākām dzīvēm un tas suns filmā mirst krietni daudz reižu un tā nu reiz ir lieta, par ko es šobrīd nevaru atļauties domāt, jo es principā pāris minūšu laikā varu sevi novest līdz panikai, iedomājoties, ka Mio kādreiz nomirs. Es šito pat uzrakstīt sausām acīm nevaru.
Tā ka nē, paldies, filma nebūs.

[agrita]

Šo filmu skatījos kino. Tā raudājusi nebiju sen, nu tā, ka pa kaklu asaras līst. Bet man ļoti patika, tiešām. Es ticu, ka tā arī suns varētu domāt. Nebija pārspīlētu (nu varbūt dažās vietās), bet kopumā ļoti sirsnīgi un patiesi. Ar visiem suņu plusiem un mīnusiem. Liek cilvēkam ,kam nav pat suņa aizdomāties par to kā cilvēki izturas pret dzīvnieku!

[Imagine]

Es pirms filmas noskatīšanās biju izlasījusi abas autora grāmatas - Viljams Brūss Kamerons "Suņa dzīves jēga" un turpinājms "Suņa ceļojums" - un man tās ir vienas no mīļākajām suņu grāmatiņām.

Tāpēc - kā jau agrita teica - nav pārāk izskaistināts, attēlots tuvu reālajam (kaut gan, ko domā suņi, paši suņi zina vislabāk) un tajā vienkāršībā ir skaistums. Galu galā ne filma, ne grāmata, manuprāt, nav par nāvi, bet par dzīvi un jēgpilnu tās piepildījumu ar nedaudz komisku suņa skatījumu uz cilvēku, kurš suņa acīm nebūt nav dievs, bet gan drīzāk dažreiz grūti izprotama, bet labsirdīga būtne.

Man turklāt visvairāk patīk doma, ka mīļi suņi var atnākt atpakaļ - citādi izskatā un raksturā, bet atnāk.

[pixy]

Man turklāt visvairāk patīk doma, ka mīļi suņi var atnākt atpakaļ - citādi izskatā un raksturā, bet atnāk.

Un, ja ne atnāk paši, tad atsūta savā vietā. Es absolūti uzskatu, ka Simba atsūtīja man Habī, tādas sajūtas, ka viņa pati būtu vēlreiz atnākusi, nav, bet sajūta, ka Simbiņa ir izmeklējusi man pašu labāko un visas problēmas ar kucēna dabūšanu ir bijušas tādēļ, ka tas nenācās tik viegli, ir ļoti spēcīga. Viņas varbūt pat savā uzvedībā nav tik vienādas, bet man ir tik daudz neformulējamu asociāciju, kad, redzot vai domājot par Habī, ienāk prātā arī Simba. Un es bieži domās Simbai pasaku par to paldies .
Bet filmu gan laikam tomēr nesaņemšos noskatīties .

[pixy]

Hm, marta pēdējā diena, Jūs sakāt? Pavasars? Aha, protams


Pat gotiņas brīnās . Noaugušas kā sumbri, visu ziemu ārā dzīvojot. Šobrīd sāk klejot pa ganībām, manām meitenēm ik pavasara izklaide, caur sētu "ganīt"


Pret vakaru tik nokusa, bet pieļauju, ka tas ne tuvu nav pēdējais sniegs šogad...

[pixy]

Vakar bijām ar Habīti seminārā Viļņā. Tur bija +24 grādi un saule, visi izkusuši. Bet rīts sākās ne tik saulaini - droši vien jau daudzi pamanījuši miglas bildes sociālajos tīklos. Gribu pievienot arī savējo:


Bilde gan ilustratīva, man bija ņe do fotografēšanai, bet ainava precīza. Pa zemes ceļu vēl puslīdz, jo baltā ceļa aprises lēnām tuntulējot kaut kā saskatīt varēja, bet, izbraucot uz asfalta, kuram nav nekāda marķējuma, sapratu, ka nu patiešām ir dimbā. Izlauzās visādi "spēka vārdi" dažādās valodās, pirmajā brīdī šķita, ka vienīgā iespēja ir apstāties. Tad pārliecos pāri stūrei un piebāzu galvu pie loga stūra - no turienes, piebraucot pie kreisās ceļa malas ar lielu piepūli to varēja arī saskatīt. Tā nu ar otro ātrumu arī rāpoju. Un tā 5km līdz Ropažiem . Sajūta vienkārši izmisīga, kā nakts murgos, kad pasaule ir pazudusi, labā ceļa mala sen par tālu, lai to spētu saskatīt, par kaut kādiem objektiem ceļmalās vispār nerunājot... No Ropažiem pārkvalificējos no gliemeža par lidmašīnu un iekārtojoties virs ceļa vidusstrīpas jau varēju sasniegt kosmisku ātrumu apmēram 40km/h. Lai adrenalīna līmenis nekristos, vietās, kur daudz ielāpu, svītra palikusi zem tiem un kādu gabaliņu jābrauc pa nekurieni... Šitik traki man pirmo reizi, 15 gadus mežā dzīvojot. Atceros vienu vakaru, kad braucu mājā un no Ropažiem to pašu liktenīgo gabalu braucu pa kreiso ceļa pusi, bet tad to varēja saskatīt, neiebakstot degunu stiklā, tā, ka drusku labāk laikam bija. Šitas bija kaut kas vienkārši ārprātīgs .
Te jau mazliet skaidrāks skats uz dzīvi, tas ir starp Bausku un Lietuvas robežu, nevis kādā Arābijas tuksnesī...

[Imagine]

Ceļa apstākļi nudien neapskaužami. Uz kādu semināru bijāt? Ko jaunu uzzinājāt?

[dresetajs]

Par semināru - jauna nekā nebija (kaut meloju, vienu knifiņu saskatīju). Bet parādījam tovar vtorim licom Es gribēju notestēt suni pirms pasaules čempionāta, lai saprastu ko darīt un kā to darīt - notestēju; Lauma gribēja parādīt problēmu - un laime ir, parādīja Bijam divas (nu četras gan laikam pareizāk...) "zvaigznes"...

[pixy]

Uz kādu semināru bijāt? Ko jaunu uzzinājāt?

Jā, tiešām nebija plāns šoreiz uzzināt daudz ko jaunu. Bijām Viļņā, kur viesojās Elena Ļimonova no Krievijas, kas mani pazīst vēl pirms Habītis uzradās un līdz ar to arī Habī pazīst jau no kucēna vecuma. Plāns bija izgāzties un tas arī pilnībā izdevās . Gribējām dabūt to Habī stāvokli, kad viņa uztaisa savu pirmklasnieces sejiņu un nedara neko. Un dabūjām. Un līdz ar to varējām šo problēmu risināt. No malas droši vien izskatījās, ka mēs tā arī neko nepadarījām un pa tukšo 700km nobraucām, bet es esmu ļoti apmierināta. Strādāsim .

[madja]

man ļoti patīk AKC jaunā mājas lapa, tik forši brauzēt pa šķirnēm, īsi kodolīgi apraksti, uzreiz pieejams pilnais standarts

šodien pētīju top šķirnes http://www.akc.org/content/news/articles/most-popular-dog-breeds-full-ranking-list/?button, jāatzīstas,mani pārsteidz,ka pembroki ir 18.vietā,kamēr kardigani - 69ajā. Interesanti,cik liela nozīme ir tam,ka pirmie parādās filmās,kamēr kardiganus neesmu redzējusi, jeb tomēr nozīme ir tam,ka pembroki pa lielam izskatās mīlīgāki duraciņi un dīvāna kartupeļi nekā kardigani..

lendzīru,protams,sarakstā nav, bet saluki ir gana augstā vietā, salīdzinot ar citām, pie mums daudz zināmākām šķirnēm.
interesanti arī pavērot dinamikā pa gadiem,vienīgi es neatradu,kā tieši viņi to populārāko šķirni nosaka - pēc kopējā suņu skaita jeb jaunpienācējiem reģistrētiem...

[Māra]

tur nudien jocīgs tas sadalījums viņiem, pilnīgi citādāk nekā pie mums, lai gan - ja uztaisītu, piemēram, zviedru topu, tad tas ne tuvu nelīdzinātos Latvijas.
Latvija vēl suņu šķirņu autiņos.
Bet tā lapa nudien forša, kur katrai šķirnei viss smuki parādīts.

Par korgijiem nebija tā, ka kardigani spītīgāki? Attiecīgi populārāka ir vieglāka korgija versija? Sorī, ja putrojos.