Jauns gads un jauni centieni - sestdien ar Habī bijām Igaunijā un mēģinājām pirmo reizi startēt OB-3 klasē. Biju gatava, ka varam izgāzties pilnībā un dabūt pilnu atzīmju lapu ar nullēm, jo vēl joprojām neesam tehniski gatavas un neesam arī morāli ļoti drosmīgas, bet tādas mēs nebūsim nekad, šis suns ir tāds kāds ir un pieņemu, ka, ja tagad izietu vienniekā, arī būtu sajūta, ka neesam gatavas... Bet gāja labāk kā cerēts, protams, bez nullēm neiztikām un nekādu dižo kopējo rezultātu neparādījām, bet es esmu bezgala apmierināta ar to, kā Habītis savācās pēc neveiksmīga sākuma, kā strādāja arvien labāk un pārliecinošāk, vienīgi beigas nomaisīja neparedzēts tehnisks traucēklis. Mans dienas prieks ir blakus iešana un kvadrāts, par kura nulli biju gandrīz 100% pārliecināta. Biju droša, ka viņa ļoti grūtajā aplī netrāpīs, bet man par prieku, suns skrēja taisni un, lai arī ne sevišķi ātri, tomēr aizdipināja visus 10m un perfekti apstājās apļa vidū pēc komandas. Droši vien jau lielākoties tas bija laimīgs gadījums, bet tas jau netraucē priecāties par mūsu pirmo atzīmi par šo patoloģiski grūto vingrinājumu
. Blakus iešana bija ar katru soli pārliecinošāka un ne reizi neizlīda vecais sacensību gļuks ar neapsēšanos pie apstājām. Varbūt būsim ar to tikušas galā
. Dabiski, ka bija grūti gan man, gan sunim pēc vairāk kā gadu pauzes no startiem. Bet tāpēc mēs braucām, lai pārrautu šo pauzi un to mēs esam izdarījušas
.
Bildes no video, tāpēc kvalitāte tāda ir kā ir, bet man tās ir svarīgas kā piemiņa.
Blakus iešanas pēdējā apstāja un neviltots prieks manā purniņā
Un kvadrāts - tiem, kas zina OB, pēc šādas bildes ir pilnīgi skaidrs, ka tā ir trešā klase. Tas nu tā, lai skaidrs, ka nemeloju un mēs tiešām saņēmāmies šim startam
Bonny Rain, ir tāda suņu apmācības metode, kad suni atdod instruktoram, bet es, diemžēl, nezinu pilnīgi nevienu, kas to būtu praktizējis un līdz ar to arī nezinu, kā tad tur ar to rezultātu un tālāko dzīvi ir. Lasīju vienu sūdzību, man šķiet, ka par šo pašu instruktoru, bet tas tādā "viena tante teica" līmenī, tiešas informācijas nav.
Dažādas grāmatas bija pieminētas
Imagine blogā, vari pameklēt, tur bija gan par psiholoģiju, gan apmācību, gan visu ko citu. Bet vai tāda grāmata, kurā būtu apkopotas visas metodes vispār ir, es ļoti šaubos. Jo tie, kas pārzina vienas, diez vai pārzina arī visas citas un pat, ja tā, vai tas ir cilvēks, kurš gatavs rakstīt grāmatu... Bet, ja nu kāds zina, noteikti var padalīties. Ko ar ko var apmācīt kopā un nevar - ļoti subjektīvi, ja saimniekam riebjas, ka viņa gudrā VASa grupā ir stulbi labradori vai otrādi, tad viņš uz tādu grupu var neiet. Nedomāju, ka ir vērts pat apsmadzeņot visu viedokļus par suņiem, to dzīvi un apmācību, jo šī nu reiz ir tā tēma, kurā viedoklis ir pilnīgi visiem, pat tiem, kas tuvāk par "pai pai" kaimiņu kucēnam nav nekad bijuši. Iedziļināties jau nu noteikti nav vērts
.
Felix_PS, tā bilde ir ārprātīgi skaista, Šveice tomēr ir pasaku zeme. Neaizmirsti to, katru dienu uz šādu ainavu lūkojoties
. Lai Jums rosīgs šis gads un es tomēr ceru sagaidīt arī kādu treniņatskaitīti
.
Un vēl viena priecīga bildīte - pēc diviem mēnešiem tikai pie pavadas, nupat pa ļoti biškiņam Keliņš tiek palaists vaļā. Diemžēl viņai tik nenormāli gribas skriet, ka viņa tūlīt metas auļos, bet es mēģinu pirms tam kārtīgi iestaigāties un sasildīt muskuļus, lai nebūtu tā, ka no gulēšanas uzreiz lec un diebj. Tieši tādēļ arī šie mirklīši ir tik ļoti maz un īsi. Bet ir