pixy wrote:Bilde tik bēdīga. Droši vien jau nav tik ļauni, jauns suns ātri atjēgsies, bet kadrs sanācis ļoti izteiksmīgs. Lai veicas ar labām, jaunām mājām .
pixy wrote:Piekrītu, bet tai pat laikā šai vecumā sunim gribas un ir jāspēlējas arī ar sugas brāļiem. Zinu, ka tieši sportistu vidū ir šis uzskats, ka sunim neko citu nevajag kā savu cilvēku, bet es nepiekrītu, uzskatu, ka sunim ir jāattīstās vispusēji un jāzin, kā komunicēt ar apkārtni. Un tā arī ir, ka ar vecumu tā vilkme pāriet - man Keli bija pilnīgi nenormāla, cik viņai šausmīgi gribējās kontaktēties un spēlēties. Mums bija stingri noteikts, ka viņa nekad nespēlējās Ķengaraga laukumā, jo vienkārši pēc tam tur nespēja savākties, bet mājā ik pa laikam bija šie tusiņi, kuros viņa patiešām stundām dauzījās ar suņiem. Tas neatņēma uzmanību man, jo tādas nebija vispār . Bet ap triju gadu vecumu viņai vairs svešie suņi īpaši neinteresēja, kucēnus vispār nīgri apgāja ar līkumu un pie spēlēšanās atgriezās tikai mājā ienākot Habī. Vienotas receptes jau nav, kā vienmēr, bet man šķiet, ka tāds labs balanss starp uz cilvēku vēršamo uzmanību un "parastu, normālu" suņa sadzīvi ir tas labākais.
sēdi un piesaukšanu.
nezinīte wrote:sēdi un piesaukšanu.
Ai, mums gan šis pilnīgs kosmoss. Sēdēt ir ok, bet palikt, ja es eju projām... Vai arī tas vienkārši nāks ar vecumu? šito mums pat vēl skoliņā nemāca.
Tāpat vēl arī atnest un atdot aizsviestu mantu. Un "vietā". Neiespējamās misijas.
nezinīte wrote:Ā, nu tajā video atkāpjas vienu soli uz mazu brītiņu. To nu mēs vēl varbūt varētu dabūt gatavu. Es jau biju sapratusi, ka vispār aiziet kaut kur prom, un suns tik sēž.
Nu tak kucēnam 3 mēn. - protams kā uz solīti un brītiņu
nezinīte wrote:Nu tak kucēnam 3 mēn. - protams kā uz solīti un brītiņu
Nu jā, manai Rozei arī tikai nepilni 4, bet viņa kaut kā man izskatās baigi "pieaugusi", kucēna pūkainums un apaļīgums sen zudis, tāpēc laikam gaidu no viņas par daudz.
Video ar Aļasku redzēju to, uz ko mums vēl ilgi jātiecas. Bet gan jau.
dresetajs wrote:nezinīte wrote:Ā, nu tajā video atkāpjas vienu soli uz mazu brītiņu. To nu mēs vēl varbūt varētu dabūt gatavu. Es jau biju sapratusi, ka vispār aiziet kaut kur prom, un suns tik sēž.
Nu tak kucēnam 3 mēn. - protams kā uz solīti un brītiņu. Bet jau pēc nedēļas tas ir vairāki soļi un ilgāks laiks. Bet pēc mēneša vēl talāk/ilgāk. Utml...
Aļaskai gluži vienkārši patīk strādāt, līdz ar to izdodas mazliet progresēt. Man teju dīvaini liekas, ka es fb grupās teju nekad neredzu nekādas treniņu bildes utt. Tik strādīgi vauvas, bet pārsvarā zviln dīvānā, apēd savas gultas un noēdas, kā tontoni. Ne velti šķirnes aprakstā minēts, ka viņiem vajag nodarbes, bet ne baigo sportu. Viņu galvām vajag darbu un es to lieliski redzu ar Aļasku. Šodien pēcpusdienā viņu uz darbu paņēmu vien pusstundu un tad vedu mājās gulēt - bērns bija labi pastrādājis treniņā un labprāt devās atpūsties.
Mūsu kompānijā ir Petra - paskaties dresetaja kucēnu audzināšanas sadaļā. Man Petra ļoti, ļoti patīk, tikko ar saimnieci dabūja pirmo vietu rallija debitantu klasē, nodarbojas ar HTM un šobrīd jau saimniece prāto par "lielo" OB. Būtu šveiciešiem gari kažociņi, es noteikti apsvērtu iespēju kādu iegādāties . Bet attiecībā uz šo "vilkmi" pie citiem suņiem - ir jāstrādā, nekādas brīnumpogas nav, vienkārši, jo komandas būs labāk atstrādātas - tas pats "sēdi", piemēram, jo viņa vairāk to sadzirdēs caur simts citām domām, kas galviņā ielavījušās. Acīmredzot, šobrīd šie 5m ir robeža, tas nozīmē, ka to jāņem vērā un pamazām, pamazām jāmēģina attālumu samazināt.Felix_PS wrote:Tik strādīgi vauvas, bet pārsvarā zviln dīvānā
Users browsing this forum: No registered users and 18 guests