Pixy. Suņu stāsti.

[pixy]

pixy, nu ko Tu Keli visu laiku aprunā, viņa ir ļoti jauka un aktīva suņu jaunkundze . Un nemaz jau jums tik slikti tai laukumā neiet, katrā ziņā progress ir acīmredzams .

Ai nē, es negribu viņu aprunāt, viņa ir bezgala jauka un mīļa, es viņu ļoti mīlu, tikai man brīžam šķiet, ka tā mīlestība ir nelaimīga... Kaut gan jā, es arī jūtu progresu un viņa tomēr pamazām paliek mans suns, nevis visas pasaules draugs, kam vienalga kam piederēt. Laikam vienkārši biju izlaidusies - ar Snorki man tādas problēmas nebija un pēc tam es dabūju Simbu . Un tagad pēkšņi man pašai jācīnās, lai no šitā trakā ņurņika kaut ko izveidotu .Tas trakākais jau ir garām (es vismaz ceru), bet viens brīdis patiešām bija izmisīgs.

man pagrūti iet ar Taras uzmanības piesaistīšanu, suņi tomēr ir trīs, ņemas savā starpā

Nu to es sajutu, kad man Bosiks bija - viņi patiešām kļūst pat baru un cilvēks paliek tikai apkalpojošais personāls. Tāpēc arī tomēr biju priecīga, ka Bosīti tik ātri paņēma, savādāk nezinu, vai es vēl Keli piejaucētu.
Klau, Baiba, cita tēma - Tu tak dzīvo Salaspilī, ne? Uz Ķengaragu braucu caur Salaspili un mani māc nenormāla ziņkārība , kas tie ir par gājēju pāreju uzraugiem? Ko viņi tur vaktē? Pirmo reizi ieraudzīju, kā kārtīgs suņinieks nodomāju, ka viņi varbūt pieskata, lai suņus zaļajā zonā nekakina, bet pēc tam ievēroju, ka viņi tieši pie gājēju pārejām sēž. Pat -20 grādos viņi tur bija, laikam kāds ļoti svarīgs uzdevums šiem ir. Tu nezini, kāpēc viņi tur sēž? Nekādu darbību no viņu puses nekad neesmu redzējusi...

SAVUKĀRT vakar mani nudien sāka satraukt viņa uzvedība un arī šorīt tas viss turpinājās. viņš man ir burkšķis, kad grib gulēt, bet šitā kā vakar, neatceros, ka būtu uzvedies - pats pielien, bet tikko pieskaros vai gribu paglaudīt, burkšķ neapmierinātībā Labi, ka Tu pieminēji, ka tas vērētu būt mēness iespaidā... vismaz mierīgāka sirds palika, nopietni! Skatīšos kā viņš uzvedīsies šodien

Nu kā tev ar Elbrusu? Pilnemēness pārgājis ? Šodien atkal baisais vējš, man te viss gaudo. Mēs šorīt iepērāmies sniegā, kur sāku krist cauri, Keli ar, kamēr iet lēni, viss normāli, kā grib paskriet, sāk krist cauri, saulīte tik ceļas augstāk un sniegs arvien mīkstāks, knapi mājā atvilkāmies (tas ir, es atvilkos, viņa palēkdamās atspriņģoja, protams...).

[madja]

priecājos, ka tūliņ griezīs pulksteni, jo man vakaros nenormāli nāk miegs, bet no rīta jau sešos esmu augšā mundra kā jūras govs

ārprāc. tad gan mums nav pa ceļam es esmu pūčcīrulis = tas nozīmē, no rīta guļu kā pūce un vakarā varu iet gulēt kā cīrulis un vienalga būšu neizgulējusies visi cilvēki,kas saka,ka 6 no rīta ir modušies jaunai dienai manī izsauc neapvaldāmu skaudību - es ļoti labprāt celtos tik agri, jo man tā nepatīk pusdienu nogulēt, bet lai ko es vakarā par to domātu, no rīta izlīst no gultas nevaru. Draugs principiāli tajā vaino mūsu sānsilžus - nu kā lai izlien no gultas, kurā kautkur ir piespiedušies suns un kaķis? vienīgais labums, tas kaķbriesmonis arī ir cīrulis - viņš kā sāk spīdēt saule, tā sāk lēkāt pa suni un pa mums - pēdējos rītus vēl pirms pirmā modinātāja - un kad pa tevi lēkā vairs ne tik maz tie kilogrami, tad nekas cits neatliek kā mosties. Frīda jau arī grib gulēt, viņa līdz pēdējam nelien no gultas ārā, un kad kaķis sāk viņu kožļāt no rīta, ir ļoti neapmierināta. bet neapmierināts suns gultā ir vel briesmīgāks par lēkājošu kaķi.
lai nu kā, es esmu pieradusi un man patīk,ka pa mani staigā tie 24 kg, bet šonakt pie manis palika mamma - un Frīda no rīta ar milzu sajūsmu ieleca mammas dīvānā (kurš pie tam ir dīvāns,kurā viņai nav atļauts kāpt) un izdomāja pagulēt UZ mammas (kura man ir 1,54 m knīpa)

[Anita :)]

Nu kā tev ar Elbrusu? Pilnemēness pārgājis ? Šodien atkal baisais vējš, man te viss gaudo. Mēs šorīt iepērāmies sniegā, kur sāku krist cauri, Keli ar, kamēr iet lēni, viss normāli, kā grib paskriet, sāk krist cauri, saulīte tik ceļas augstāk un sniegs arvien mīkstāks, knapi mājā atvilkāmies (tas ir, es atvilkos, viņa palēkdamās atspriņģoja, protams...).

Zini, vēl neesmu sapratusi. It kā burkšķēšana mazinās (bet tikai mazinās uz to, ka es mīļoju viņu), miegainība it kā arī, bet nu atkal pienācis laiks, ka šamais mainās. Vārdu sakot, vēl neesmu sapratusi, ko šoreiz šis izstrādās, bet atkal jau paliek savādāks. Vismaz nav garlaicīgi ar viņu

es esmu pūčcīrulis

es arī visu laiku biju pūčcīrulis, bet nu arī es palieku dīvaina un kļūstu .. kas es kļūstu, ja eju gulēt ap divpadsmitiem un ceļos ap astoņiem? Vairāk tā kā uz cīruli velk, bet ne gluži. Kā ir?

lai nu kā, es esmu pieradusi un man patīk,ka pa mani staigā tie 24 kg

un ko mamma teica par šādu mīlestības izpausmi?
Zini, man ar patīk, kad Elbruss guļ PIE manis, bet, kad uzguļas virsū kājām vai uz krūtīm uzliek galvu.... šamam 41 kg un man tikai kādi 7-9 kg vairāk


Baiba
Nu tā Military meitene ... kašmaršovs
eh, bet vienalga bučas Taronim

[pixy]

Madja, Tev tas kaķis tā arī palicis pie jums vai Tu vēl domā, ka atradīsi ĪSTU saimnieku. Baigi izklausās, ka neatradīsi vis, jo neviens nebūs gana labs . Tas tā kā "kārtīgām" mātēm, kurām neviena brūte vai brūgans nav labs...
Man toč sāk likties, ka es vienīgā, kam suns nekāpj gultā. Es pat nevaru teikt, ka man nepatiktu suns gultā, bet laikam esmu tik racionāla, ka man liekas, ka tas ir grūti. Vēl ņemot vērā viņas parametrus un straujumu - sāks viņa pārlidot no gultas uz gultu, visi ļautiņi pašķīdīs kur kurais. Jau tagad pa grīdu viņa divreiz māsas sīkāko ir nejauši aizlidinājusi pa gaisu, jo, lūk, viņa SKRIEN un maina virzienu . Snorke man kāpa gultās, bet viņai bija citi gabarīti. Mani arī šorīt pamodināja meitene, kas bija pa kluso uzkāpusi augšstāvā un es nebiju guļamistabai durvis aiztaisījusi. Nu mīļi jau ar tādu suņa buču pamosties, ja tas nebūtu pussešos - tik agri es tomēr neceļos. Pēc tam jau vairāk neaizmigu, protams...

[Rudiite]

Sveiki, Pixy!
Ienācu parunāties par Angļu kokerīšiem.
Jums ir bijis orange roan kokerīts? Tā ir reta krāsa. Vai izstādēs piedalījāties? Cik sen tas bija?
Patreiz Lv angļu kokeri nav modē. Ir maz to cilvēku, kas vēlētos strādāt ar šķirni. Esam palikuši pavisam maz, bet draudzīgi turamies kopā. Galu galā mūs vieno mīlestība uz kokeriem.
Dīvaini ir tas, ka bez dokumentiem kokeru kucēni ir daudz pieprasītāki. Un, ja ir pieprasījums, rodas piedāvājumi. Pie kam kucēni tiek pārdoti pat vairāk par 100Ls...Cilvēki saka, ka grib suni priekš sevis, nevis priekš izstādēm. Kaut gan es arī savus suņus iegādājos priekš sevis, bet ar izcelsmes garantiju.
No krāsainajiem vairāk tomēr ir zilie-blue/roan. Dažas līnijas ir saglabājušās no maniem suņupuikām.
Arī no šī metiena es ņemšu alimentu kucēnu, kam mēģināšu atrast piemērotas mājas. Pieredze rāda, ka uzturot kontaktus, jaunos saimniekus var ieinteresēt piedalīties izstādēs. Bet jārēķinās, ka daudz kur jāpalīdz. Cilvēki vienkārši vieni paši aizejot uz pirmo izstādi pieviļas, ka viņu mīlulis nevinnē un nekad vairs neiet uz klubu.
Tomēr kādus 4 gadus atpakaļ mums Lv ieveda zilu kuci no paša Anglijas slavenas audzētavas. Gaidām arī 2. metiens.
Patreizējo kucēnu mamma ir ievesta no Krievijas. Saimniece cītīgi audzē kucēnus, kaut ar 'jauno saimnieku atrašanu neiet viegli.

[Sisija]

Es gan par to pulksteņa grozīšanu nepriecājos . Vispār jau nekāda lielā gulētāja neesmu, līdz 7.30 pilnībā pietiek, bet, ja ikdienā ceļos pussešos, tad tagad tas būs puspiecos, tas arī priekš manis ir stipri par traku. Un pielāgoties jaunajam ritmam es nevaru ļoti ilgi. Vienīgais mierinājums, ka suņu skolā nebūs pa tumsu vakaros jāmācā.
Laxmi man ir pirmais suns, kurš naktī neguļ manā gultā (kaut gan man tas tīri labi patīk), visi iepriekšējie tur bija iekārtojušies pamatīgi, tā ka rezultātā lielā gultā man tāds neliels stūrītis vien atlika. Toties kaķi uzskata, ka īstam kaķim vispiemērotākā vieta gulēšanai naktī ir uz saimnieces kājām . Un pie tā es esmu tā pieradusi, ka, ja kāds neguļ virsū, tad liekas ka kaut kas nav kārtībā .

[madja]

pixy - jā, par to kaķi Tu diezgan precīzi noformulēji. man pagājušonedēļ atnāca sms no DzSOS ar jautājumu, vai tad tie cilvēki ņems jeb turpinam reklamēt. un es vēlarvien neesmu atbildējusi. nu tak NEVAJAG man to kaķi. bet kā lai atdod? ir TIK smieklīgi skatīties kā viņi abi cīnās. un ja kaķis vairs neķēza man tualeti, tad citu pretenziju pret viņu nav - kautgan tas itkā nav pietiekams iemesls ieviest kaķi - atziņa,ka viņš man netraucē. itkā jau būtu jābūt arī kādām siltākām jūtām. ehh. es lietoju Skārletas pieeju - par to padomāšu rīt. tikai tā rītdiena nekādi nepienāk.

un Tu neesi vienīgā,kam suns nekāpj gultā, saprātīgu cilvēku ir gana daudz. man arī bija dzelžaina nostāja pirmos 3 mēnešus,ko frīda bija pie manis, bet tad kautkā man samisējās.... un kad izšķīros ar bijušo draugu, bija tik vientuļi.... un tagadējais draugs vienkārši tika nostādīts fakta priekšā,ka man suns guļ gultā - līdz ar to man nav bijis iemesla suni no gultas izdzīvot ārā. jo man tiešām bezgalīgi patīk tas,kā viņa ieritinās kā tāds kaķis. un tā kā viņa man ir tik emocionāla memļa, tad viņai nepieciešams cieši piespiesties,lai būtu droša,ka mēs nekur nepazudīsim - man ir otra galējība,kad principā citi cilvēki viņai neintersē, tikai tuvākie draugi - svešiniekiem viņa glaudīties neļaujas. es labprāt, Frīdu un Tavu pasaules draugu saskaitītu kopā un izdalītu uz divi...

[Anita :)]

o jā, mums bija tas pats stāsts, kad paņēmām Elbrusu - suns gultā? NĒ!
Pirmajās naktīs (šķiet 2) uz maiņām ar puisi gājām pie Elbrusa, jo nožogojums uz guļamistabu bija uzlikts un viņš pie mums netika... gājām viņu mīļot, jo raudāja. Neatceros kad tieši sākām ņemt gultā, bet iesākumā bija - oi, mazais Elbrusiņš, mīļš utt., bet uz grīdas visu laiku atrasties (lai ar viņu dauzītos, mīļotu) negribējās un vispār, paņemam uz mazliet gultā... un tad tas mazliet pārvērtās uz to kā ir tagad. Tikai vēl nesen nosmējāmies - a nafig mēs pirmās naktis mocījāmies ar viņa auklēšanu? Varējām uzreiz ņemt gultā Atceros, ka neizgulējusies gāju uz darbu tai laikā
Es nenožēloju, ka viņam atļāvām pa gultu dzīvoties, ja man traucē gulēt, pasaka, lai iet ārā no gultas un viņš klausa. Kad ir silts, nemaz pats nekāro gulēt gultā (karsti).

[madja]

[quote="Anita Kad ir silts, nemaz pats nekāro gulēt gultā (karsti).[/quote]
saprātīgs suns. Frīda elsīs un pūtīs, bet ja ir ļauts gulēt gultā ārā nepakam nekāps

[Sisija]

Nu ja Laxmi būtu ļoti uzstājusi uz to gulēšanu naktī gultā, tad gan jau arī es būtu to viņai ļāvusi, bet man par brīnumu, to, ka naktī jāguļ savā vietā blakus manai gultai, viņa uztvēra ļoti normāti, tad pie tā arī palikām. Naktī savā vietā, bet dienā pa gultu un dīvāniem.

[pixy]

Sveiki, Pixy!
Ienācu parunāties par Angļu kokerīšiem.
Jums ir bijis orange roan kokerīts? Tā ir reta krāsa. Vai izstādēs piedalījāties? Cik sen tas bija?

Cik Jauki, ka ienācāt . Par manu kokermeiteni tepat pirmajās lapās rakstīju, arī bildes dažas ir. Viņa pati gan bija balti rudā, bet viņas mamma bija ar raibumiem un viena māsa un brālis, vēl viens brālis arī balti rudais un pārējie zilie. Tikko uzraku viņas ciltsrakstus, tur gan arī mammai ierakstīts lemon/white, bet tā kā tas pasen, varbūt nav precīzi. Sauca viņu K'Snorke Corona Borealis Gladness un dzimusi 1994.g.28.01. Mamma Gladness Andereta, tēvs Silverfox Corona Maksimilian. Kad viņu ņēmu, domāju, ka varbūt arī uz izstādēm iešu, bet viņai izveidojās (gan arī manas vainas un nezināšanas dēļ) nepareizs sakodiens, līdz ar to viss arī beidzās. Man būtu gribējies ar to nodarboties, bet, ja godīgi, visa tā virtuve sevišķi godīga un pozitīva nešķiet (nerunāju tieši par kokeriem)... Liela daļa no viņas ģimenes ir tajā R.Skadiņas grāmatiņā par kokeriem, es ar viņu arī piedalījāmies televīzijas raidījumā toreizējā TV kanālā 4, kur bija savākti visu iespējamo nokrāsu anglīši (toreiz tikko bija ievesta šokolādes kucīte). Manas meitenes vecotēvu Garry Z Blatovu jeb Gustavu ieveda no Čehijas un toreiz ļoti atšķīrās čehu līnijas suņi no Skandināvu suņiem. Kā ir tagad? Čehi bija lielāki, bet skandināviem savukārt kuplāks kažoks, vai gadu gaitā šīs atšķirības ir izlīdzinājušās?

Arī no šī metiena es ņemšu alimentu kucēnu, kam mēģināšu atrast piemērotas mājas.

Cik saprotu, arī Jums ir zilie? Kādu ņemsiet alimentiņu, arī zilo? Cik vispār varētu būt balti rudie (arī roan) kokeri Latvijā? Rīgā neesmu gadiem nevienu nejauši redzējusi. Es pat nezinu, vai no manas Snorkes ģimenes ir pēcnācēji, vienai māsai bija noteikti, bet arī tur cilvēki pat dokumentus nebija pūlējušies paņemt, varbūt vēl kādam bija, bet ziņu man nav. Mammas otrajā metienā kucēni bija nomiruši jau puncī un knapi izdevās kuci izglābt. Var jau būt, ka kādi radiņi vēl kaut kur figurē, varbūt zināt? Ek, kaut kāda nostaļģija pēc anglīšiem uznākusi ir gan - tieši tai kucēnu sadaļai pateicoties .

[pixy]

Naktī savā vietā, bet dienā pa gultu un dīvāniem.

Man Snorke tā gulēja - dienā, kur pagadās, bet naktī savā krēslā. Tas gan tikai, kopš dzīvojām laukos, Rīgā viņa man kājgalī gulēja un obligāti zem segas, dažreiz man likās, ka nosmaks, jo diezgan vēss dzīvoklī bija un tā kā es salīga, krāmēju diezgan daudz deķu sev virsū.

man ir otra galējība,kad principā citi cilvēki viņai neintersē, tikai tuvākie draugi - svešiniekiem viņa glaudīties neļaujas. es labprāt, Frīdu un Tavu pasaules draugu saskaitītu kopā un izdalītu uz divi...

Nu vismaz, es varētu arī kādas divas trešdaļas ņemt , man labāk patīk, kad suns nav pārmēru draudzīgs ar svešiem. Nu jā, vajadzēja man cita tipa suni ņemt, nekas nākošo noteikti nenormālu nezvēru paņemšu, kas tikai man acīs skatīsies, visus citus nokodīs un atkal varēšu cīnīties , nekad jau laikam nav labi . Kaut kā jau tā ir, ka suns līdzīgs saimniekam, man liekas, es ar gadiem draudzīgāka palieku un ar pozitīvāku skatu un tāpēc šis suns man gadījies tāds pats.

Vārdu sakot, vēl neesmu sapratusi, ko šoreiz šis izstrādās, bet atkal jau paliek savādāks. Vismaz nav garlaicīgi ar viņu

Cik viņš vecs? Ir jau ik pa laikam viņiem tie pārejas vecumi, varbūt Tavam ar kaut kāds periods beidzies un cits iesākas.

[Sisija]

Man Snorke Rīgā man kājgalī gulēja un obligāti zem segas, dažreiz man likās, ka nosmaks, jo diezgan vēss dzīvoklī bija un tā kā es salīga, krāmēju diezgan daudz deķu sev virsū.

Manējā pirmā dobermaņu kucīte tā zem segas varēja visu diennakti nogulēt, ne viņai ārā, ne ēst vajadzēja. Tā arī nespēju saprast ko un kā viņa zem tās segas elpoja

[Anita :)]

Cik viņš vecs? Ir jau ik pa laikam viņiem tie pārejas vecumi, varbūt Tavam ar kaut kāds periods beidzies un cits iesākas.

Man shkjiet, ka vinjam tas buus visu muuzhu - tas paarejas vecums
vinjam shogad buus 4 gadi

[Rudiite]

Par kokerīšiem
Tad jau tas ir bijis diezgan pasen! Es iedomājos, ka Jūs tāda pavisam jauna metene
Silverfox atceros, bet tad es vēl tikai sāku pa izstādēm tusēt.
Man pirmā kokerīte bija no 90.gada slavēnā Flipera meita arī rudā krāsā. Un arī viņai pēc zobu maiņas izveidojās nepareizs sakodiens. Bet tā nu gan nav saimnieka vaina, bet ģenētika. Ja zobi ir pareizi, tad ļoti jāpiepūlas tos sabojāt.
Mans pirmais blue roan suņupuika ir dzimis 96.gadā. Diemžēl nu jau gadu raugās no mākoņa maliņas .
Ar viņu kopā iepazinu daudz jaunu draugu, kokeristus īpaši. No viņa arī ir piedzimuši 5 kucēni (3 dažādos metienos) orange roan.
Otrs mans zilais puika ir dzimis 2003.gadā. Arī no viņa ir piedzimuši 6 kucēni orange roan. Viņu mamma ir ievesta no RUS. Vēl ir 2 kucēni izauguši no Anglijas ievestajai kucītei. Tad vēl zinu 3 bati rudos. Kopā sanāca 17. Daudz vairāk arī nebūs.
Kokeristi salīdzinoši tiešām esam draudzīgi noskaņoti.
9.aprīlī Pārslas ielā būs specializētā izstāde. Tur nu arī satusēsimkopā. Un no Daugavpils atvedīs šos kucēnus parādīt Ceru, ka Jūs atbrauksiet.
Varat apskatīt manu mazo mājaslapiņu
http://teikashouse.edicypages.com/lv

[pixy]

Tad jau tas ir bijis diezgan pasen! Es iedomājos, ka Jūs tāda pavisam jauna metene

Tas tāpēc, ka pa forumu tusēju? Palasot par Snorki ļoti precīzi manu vecumu var noskaidrot, ek, nebūtu man nekas pretī būt pavisam jaunai meitenei . Man tomēr radās jautājums par tām krāsām - kā tad ir - lemon/white ir rudi baltais - tāds kā Snorke bija? Vai arī tie tagad tie palikti zem orange/roan? Un kā ir ar trīskrāsainajiem? Gustavs bija 3krāsu un Snorkes māsai metienā viens bija, tajos laikos pārojot oranžos ar zilajiem, audzētāji ļoti cerēja uz 3krāsainajiem, bet viņi reti dzima. Cik tādi Latvijā vēl figurē?

Un arī viņai pēc zobu maiņas izveidojās nepareizs sakodiens. Bet tā nu gan nav saimnieka vaina, bet ģenētika. Ja zobi ir pareizi, tad ļoti jāpiepūlas tos sabojāt.

Es to tikai tagad, kad Keli dabūju, uzzināju - paniski baidījos spēlēt mantas vilkšanu, kamēr viņai bija piena zobi, bet izrādās, ka normālu sakodienu tā praktiski nevar sabojāt. Man jau liekas, ka tajos 90-tajos Latvijā ģenētikai pievērsa stipri mazu uzmanību - manas Snorkes vecāsmātes bija māsas un galīgi neesmu pārliecināta, ka tas bija tīšs imbrīdings (laikam tā to sauc). Un gaišā pigmenta suņiem jau vienmēr vairāk lien ārā sliktās ģenētiskās lietas, arī fakts. Nemaz nezinu, vai vispār praktizē divu baltrudo suņu pārošanu?

9.aprīlī Pārslas ielā būs specializētā izstāde. Tur nu arī satusēsimkopā. Un no Daugavpils atvedīs šos kucēnus parādīt Ceru, ka Jūs atbrauksiet

Ziniet, laikam nebraukšu viss, ka nu nenoraujos , jāpagaida, kad nostaļģija norims, šobrīd otru suni toč nevaru atļauties ne finansiāli, ne morāli , bet jūtu, ka kaut kāds velniņš sirdī ielīdis un čukst - a ja nu vari tomēr . Būs drošāk, ja tepat parunāsimies (pagaidām ).

[pixy]

madja wrote:es esmu pūčcīrulis

Es atkal esmu vista -ziemā, kad ilgi tumšs, gribu ilgāk gulēt, vasarā, kad gaišs, man mazāk vajag. Nu visi dienas putni jau līdzīgi uzvedas, tā ka vismaz zinu, ka pūce noteikti neesmu. Bet vispār pieļauju, ka no rīta mostos agri tikai tāpēc, ka man tas nav jādara - ja būtu jāceļas obligāti, stabili nāktu miegs.

Laxmi

Visu laiku gribu pajautāt - Tu tak viņu sauc par Lahmi, bet pēc rakstības būtu jāuzrunā par Laksmi, kādas valodas rakstībā viņas vārdiņš ir?

Man shkjiet, ka vinjam tas buus visu muuzhu - tas paarejas vecums
vinjam shogad buus 4 gadi

Nu dažiem cilvēkiem jau arī visu mūžu pārejas vecums, a daži vispār tālāk par pusaudža domāšanu netiek... Uz pārejas vecumu visus niķus var forši norakstīt, pie tā arī paliksim .
Šorīt netālu gulbji kliedza, būs pavasars! Gaidu dzērves, viņu kliedziens ir vismīļākā mana skaņa, it īpaši pavasarī. Lai arī skumja un žēla tā balss, vienmēr sirds notrīs, kad izdzirdu. Pie manis viņas tagad daudz dzīvojas, jo vispār Latvijā ļoti savairojušās, esmu pat dzirdējusi viedokli, ka vajadzētu sākt atšaut , jo ļoti izēd purva putnu ligzdas, kas uz zemes. Esmu reāli apraudājusies, kad ieraudzīju divas dejojam 100m no mājas pļavā. Tāda aplaimojuma sajūta , tas ir tas, ko nevar nopirkt par naudu, bet par ko nekas nav jāmaksā. Un manās acīs šīm lietām ir lielākā vērtība dzīvē . Patētiski sanāca, bet tā nu tas ir .

[madja]

oi, pixy, es lasu,ko Tu raksti un man ir balta skaudība - vienmēr esmu girbējusi dzīvot meža vidū. bērnībā klaiņoju gar upi un domāju,ka kad izaugšu man būs māja dziļi nekurienes vidū un visi meža zvēri nāks ar mani draudzēties (tas,protams,pārsvarā no darela grāmatu salasīšanās)
un es arī gribētu,lai mana diena sākas ar putnu klaigāšanu nevis ar mega stresu no tā,ka mašīna tilta vidū sāk raustīties un negrib gāzēt. es,protams nevaru žēloties tik ļoti, man ir dārzs pilsētas vidū, bet nu neko vairāk par vārnām un baložiem te nered. agrāk vārnas man patika, bet kopš viņas no apkārtnes miskastēm samētā manā dārzā visādu drazu (ieskaitot kaulus un vecas gaļas), kuru spēj tik vilkt sunim no mutes ārā, manas simpātijas ir sarukušas.

p.s. paldies par pāris dienas iepriekš pieminētajiem dubļiem laukumā, es savādāk nebūtu aizdomājusies,cik ļauni, jo man mašīna mēnesi nebija darbojusies un uz skolu nebraucām. vakar pēdējā brīdī atcerējos Tevis rakstīto un paspēju treniņbiedram buļkam pateikt,lai paņem segu, bet tikuntā mašīnā kartupeļus stādīt varētu, kaut arī pie Zoom atstājām. man bikses līdz ceļiem slapjas un dubļainas, frīda gan pamanījas lielāko daļu netīrības mašīnā atstāt.
man vienīgajai sušķusuns, kurš tādās peļķēs bija gatavs i sēdēt i gulēt pārējie stāvēja.

[Sisija]

Laxmi

Visu laiku gribu pajautāt - Tu tak viņu sauc par Lahmi, bet pēc rakstības būtu jāuzrunā par Laksmi, kādas valodas rakstībā viņas vārdiņš ir?

Laxmi ir Hindu labklājības, veiksmes un skaistuma dievietes vārds. Pilns vārdiņš bez saīsinājuma būtu Lakshmi (izrunā laikam kā Lakšmi). Bet tā kā saukt ir diezgan neērti, mēle mežģās (vismaz man, ja sauc ātri) un arī sīkajiem bija pagrūti izrunāt, palikām pie mājas varianta Lahmi. Bet vārda nozīmi jau tas nemaina, tāda fifa ir arī izaugusi, ta viņai salst, ta dubļains, ta slapjš Audzētāja peidāvāja vārdiņu izvēlēties pašai un es šo iespēju izmantoju. Laxmi ir arī otrais vārdiņš Laurita .

[Anita :)]

oiiii es ar, es ar... es šorīt beidzot redzēju 3 gulbjus lidojam
jau labu laiciņu vakaros dzirdu skaistu putnu čivināšanu, bet šorīt tie 3 gulbji