Pixy. Suņu stāsti.

[Māra]

pixy, es jau tiešām biju sapriecājusies, kā iešu izpētīt OB 22ajā, bet izrādās, ka tad taču kurtu specene, pietam - man tieši pie namdurvīm. Ek. Es tad piesakos uz nākamajām, kad būs. Paklausīties, kas un kā.

Toties tad labprāt patincinātu te mazliet par OB tēmu, vairāk statistikas jautājumu.
Kā ir ar maziem suņiem OB? Vai mazās šķirnes nav tik piemērotas OB, kā lielās? Nē, nu es saprotu, liekšanās apmācības laikā ir paliels mīnuss, bet kkā uzkrītoši tomēr vairāk lielo suņu šo dara. Un kuras no mazajām ir visbiežāk redzētās OB?

[pixy]

Nu žēl, ka netiksi izglītoties, nākamās sacensības Latvijā ir jūnijā, bet Talsos, tā, ka tad droši vien tikai uz augustu jāorientējas.

Kā ir ar maziem suņiem OB? Vai mazās šķirnes nav tik piemērotas OB, kā lielās?

Statistiski laikam gan lielās šķirnes būs pārsvarā. Domāju, ka daļēji tādēļ, ka daudzi mazo šķirņu suņu saimnieki vispār netaisās savus suņus apmācīt. Jo ļoti daudzi sportisti līdz OB nonāk savā ziņā nejauši - sāk apmācīt suni, jo saprot, ka ar spēku viņu savaldīt būs grūti, rodas azarts un interese, kaut kas sāk sanākt un tad jau gribas arī to kaut kā pierādīt - vismaz sev, ja ne apkārtējiem. Es domāju, ka, ja pasekotu vispārējai statistikai par suņu apmācību, jau tur būtu lielo suņu nepārprotams pārsvars. Par to, ka mazu suni grūtāk apmācīt tādēļ, ka jāliecas - tas jau vairāk uz bāzes apmācību attiecas, ja cilvēks tiek līdz sportam, tik šausmīgi daudz vairs nav jāliecas un arī suns no šīs liekšanās tā "neizjūk". Pie mums statistika nav diez ko plaša mazo suņu ziņā, pirmā vieta noteikti jāpiešķir cvergšnauceram Trišai, kas ir manu suņu klasesbiedrene un visai bieži OB2 dodas pēc balvām. Protams, nevaram vairs nepieminēt korgiju kārdiganu, madja ir pilntiesīgi viņu ievedusi OB sportistu kārtā. Elizabete augustā lieliski nostartēja ar šiperki Flešu un šobrīd pirmajiem startiem gatavo šiperki Ritmy. Starp citu, arī Krievijā startu sarakstos šo šķirni var izlasīt. Februāra sacensībās pirmais starts OB1 klasē bija kavalierītim Patrikam. Un tas laikam arī šobrīd Latvijā ir viss (ja kaut ko aizmirsu, lūdzu, kas zin, piemetat klāt). Mēģināšu atcerēties, kādas mazās šķirnes ir mūs apciemojušas - šeltijs un Vesthailendas baltais terjers no Kaļiņingradas, pāris pembroki, špics, cvergšnaucers, cik atceros, bija arī viens skočiņš. Uzreiz vairāk neatceros, tad jāpašķirsta vecie protokoli. Katrā ziņā tie ir vairāk darba suņi, tikai maziņi, ne dekoratīvās šķirnes. Pasaules čempionātā arī ir startējis pembroks, šogad ļoti smieklīgs špics startēja, domāju, ka punduršpics, bet neesmu pārliecināta. Bet, protams, jo augstāks līmenis, jo tā šķirņu daudzveidība mazinās un paliek borderi + kaut kādi atsevišķi eksemplāri. Nu vismaz augstā līmenī sportojoši, katrā valstī jau noteikti ir arī entuziasti, kas ar neborderiem startē trijniekā. Pie mums statistika ir viendabīgāka, jo mēs esam šausmīgi maz jau no paša sākuma...

[pixy]

Neesmu izteikusi savu prieku par tiem, kas pirmo reizi izgāja rallija sacensību ringā, bet tāds ir. Varu iedomīgi iztēloties, ka arī mana kripata artavas tur ir, ka beidzot saņēmos te kaut kādu aptuveno stāstu par šo sporta veidu izlikt . Apsveicu visus ar debiju un ceru, ka ir vēlme turpināt un iet uz priekšu .

Gribu par suņu iekšu viedumu uzrakstīt. Nē, tas nebūs par skaistumu, kas nāk no iekšām, diezgan pretēji . Keli pirmdien dabūja par daudz baltmaizi - promejot iedevu mazu doniņu un pēc tam bija tikusi pie sadrupušas franču bagetes gabala. Viņai ar baltmaizi ļoti jāuzmanās, pieļauju, ka ir kaut kāda kviešu nepanesība, kas izpaužas brīžos, kad to kviešu iekšā tiek par daudz. Bija slikti, atkal gurkstēja vēderiņš un naktī gāja laukā. Vakar nelaimīgā kārtā māsas sīkais bija pametis saldskābmaizes šķēli tur, kur Keliņa galīgi nevarēja zināt, ka to ņemt nevar. Tas bija no rīta ap septiņiem. Pēc tam bijām treniņā, kur viņa dabūja gaļu, tad vēl pēc treniņa mazliet rīsus, lai kuņģītim vieglāk, ja reiz krīze, vakarā paēda vakariņās gaļu ar rīsiem. Un naktī pulksten trijos izvēma pussagremotu saldskābmaizi. Un neko citu - viss tas, kas bija nācis pēc tam, bija pagrūsts malā un izvemts tikai tas, ko viņa nevarēja sagremot. Cilvēkiem tik gudras iekšas toč nav, ja mēs kaut ko esam sliktu apēduši un pēc tam ēduši kaut ko labu virsū, tāpat izlaidīsim atpakaļ pilnīgi visu. Jau vienmēr apbrīnoju, ka kaut kādus kaulu gabaliņus suņi atvemj bez nekā cita blakus, bet šī nu bija augstākā pilotāža, ja tā par vemšanu vispār var izteikties .

[Dark Amber]

Pixy, apsveicu jaunizcepto trenera godu! Man tiešām ir prieks un lepnums, ka LKF ir ieguvis divas fantastiskas trenerītes (Elizabete, sveicieni arī tev !) Lai jums abām klausīgi skolnieki un audzēkņu panākumi izskan ne tikai Latvijas mērogā !

[pixy]

Dark Amber, paldies . Tas ir tikai jauns sākums, es patiešām ceru, ka spēšu ieguldīt arī kādu trenera artavu Latvijas suņu sporta attīstībā un vispārējā suņu audzinātības līmenī. Ja man pirms gadiem 10 kāds būtu teicis, ka es kādreiz būšu treneris, SPORTA TRENERIS, es laikam pie deniņiem rādītu . Bet viss tā secīgi ir gājis un salicies un tas patiešām ir noticis . Paldies dresetajam, tik tālu nu es beidzot esmu izdresēta . Bez Tevis nekā diži nebūtu un es te nerunāju par pēdējo grūdienu kvalifikācijas iegūšanai, bez Tevis es nebūtu satikusi Gaļu un paņēmusi rokā klikeri, nebūtu saņēmusies ar Keli iziet uz starta sacensībās un vispār visticamāk nebūtu nekur, sēdētu ar savu pusapmācīto mežoni mežā... Šampi Ķīpsalā dzersim noteikti, es gan paskaitīju, cik mums tur jāizdzer - ja par visu, kas sakrājies, laikam jāpaņem segas, jo draud nakšņošana ēzelīša aizgaldā . Un paldies arī visai pārējai OB kompānijai, ir vērts iet uz priekšu, ja ir tāda komanda. Speciāls paldies un arī apsveikumi Elizabetei, dzīve mainās un mainās tik uz augšu .

[Elizabete]

Paldies, Pixy, Dark Amber, par sveikumiem!!! Ir fantastiksi darīt to, kas patiesi ir sirdij tuvs! Dresētajam ir talants "izsēdināt" un suņu viļņa Milzīgs un par to!!! Visiem OB kolēģiem - Jūs esat fantastiski!!! Pixy - man šķiet, ka ļoti simboliski, ka mēs "inaugurējāmies" vienā dienā
Kopējiem plāniem un sadarbībai daudzkārtīgs spēks!

[Māra]

Neesmu izteikusi savu prieku par tiem, kas pirmo reizi izgāja rallija sacensību ringā, bet tāds ir. Varu iedomīgi iztēloties, ka arī mana kripata artavas tur ir, ka beidzot saņēmos te kaut kādu aptuveno stāstu par šo sporta veidu izlikt

Tur noteikti ir ļoti daudz tavas artavas, paldies par tautas informēšanu! Drīkst vairāk un biežāk!

[Spigana]

Neesmu izteikusi savu prieku par tiem, kas pirmo reizi izgāja rallija sacensību ringā, bet tāds ir. Varu iedomīgi iztēloties, ka arī mana kripata artavas tur ir, ka beidzot saņēmos te kaut kādu aptuveno stāstu par šo sporta veidu izlikt

Tur noteikti ir ļoti daudz tavas artavas, paldies par tautas informēšanu! Drīkst vairāk un biežāk!

O jā! Pixy, bez Tevis tak nekad dzīvē nebūtu ne zinājusi par OB ralliju, ne iedomājusies ar savu driģeni tur līst iekšā. Bet izrādās, ka burvīga nodarbe, kas aizrauj gan mani, gan suni.

Un sveicieni Pixy un Elizabete ar trenera statusu - prieks, ka pie mums viss iet uz augšu un ir jauni, brīnišķīgi treneri.

[Māra]

Kā jau daudzi šais dienās, arī es uzmetu aci Crufts dažādiem paraugdemostrējumiem. Un šodien tieši uz OB ralliju trāpīju. Sākumā domāju, ka demonstrē ļoti vienkāršotu OB versiju, jo bija jāpienes tā koka hantele (nezinu gan kā šo gudri sauc). Tad sanāk, ka augstākās klasēs rallijā ir arī pienešana vai valstīs atšķiras lietas, ko dara iekš OB rallija?

[pixy]

Māra, Anglijā viss atšķiras, tur tak pat stūre mašīnai otrā pusē . Pie mums aporta (hanteles) nešana OB-rallijā nav paredzēta. Ja Tu kaut ko tādu redzēji, značit viņiem ir pašiem savi normatīvi, tāpat kā adžiliti un OB. Pie mums vienīgais palīgrīks, ko izmanto, ir barjera, kurai suns pārlec, kamēr saimnieks vienkārši paskrien garām.

Spīgana, paldies par apsveikumiem, drusku tāda dīvaina sajūta, jo globāli jau tā uzreiz nekas nav mainījies, arī kā trenera kandidāts varēju strādāt un to arī darīju. Bet iekšējā sajūta ir tāda kā nosvērtāka, tāda kā apzinīgāka. Laikam atbildības smagā nasta būs uzgūlusies . Pārfrazējot - "trener - eto zvučit gordo". Neko darīt, kas sastrādāts, sastrādāts, atliek vienīgi pierast un iet uz priekšu. Cerams, kopā ar domubiedriem

[Imagine]

Spīgana, paldies par apsveikumiem, drusku tāda dīvaina sajūta, jo globāli jau tā uzreiz nekas nav mainījies, arī kā trenera kandidāts varēju strādāt un to arī darīju. Bet iekšējā sajūta ir tāda kā nosvērtāka, tāda kā apzinīgāka. Laikam atbildības smagā nasta būs uzgūlusies .

Kad man uzticēja veidot un vadīt patversmes suņu skoliņu, tad arī man bija liels uztraukums un bailes, bet nomierināja, sakot, ja darbojies pēc pozitīvām metodēm, var kaut kas nesanākt, bet sabojāt (t.i. neatgriezeniskas pārmaiņas radīt) nevar. Mūsu mērķis gan bija elementāra paklausība, socializēšanās un mazliet izklaide (ošņāšanās spēles, šķēršļu trasītes, piemēram), lai dažādotu patversmes suņu visai vienveidīgo ikdienu un palīdzētu viņiem atvērties cilvēkiem.

Kamēr iepazinu gan brīvprātīgos, gan suņus labāk - pagāja kāds laiks, taču rezultāts bija acīmredzams pēc trešās, ceturtās nodarbības, kad varēja redzēt - suņi ar saviem cilvēkiem ir sastrādājušies un tiem process patiešām patīk. Un pašai pēc katras novadītās skolas dienas bija brīnišķīga piepildījuma un prieka sajūta - pārgurusi ļoti, bet ej mājās un staro. Atceros arī, ka mums ar aprīkojumu bija kā bija, tāpēc vajadzēja būt inovatīviem - no segām un ķeblīšiem veidojām tuneļus, no kastēm, tukšiem ziepju konteineriem un slotaskātiem - šķēršļus, pagales izmantojām, kā kontroles punktus utt.

Ar tagadējo prātu un zināšanām daudz ko darītu citādi, taču man tā pieredze bija ļoti svarīga, lai es tiktu pāri perfekcionisma kompleksam un bailēm, ka, ja es kaut kur kļūdīšos, suni sabojāšu. Izrādījās, ka sākumā nekad nevar paredzēt, kā ies, bet visas labās lietas rodas un attīstās procesā, darot, darot, darot.

Turklāt rezultāts ir ļoti atkarīgs no saimnieka vēlmes sadarboties ar treneri - es, piemēram, par sevi esmu novērojusi, ka man daudzreiz virzību uz priekšu traucē prāta uzliktās barjeras - "ai, viņš jau nevar", "viņam nepatiks", "ai, tas nestrādās" - un, kad beidzot pats esi nonācis līdz secinājumiem, kurus treneris tev ir jau teicis labi sen, tad izrādās - tas strādā.

Tāpēc novēlu sekmes un panākumus - foršus suņus un atsaucīgus, čaklus, motivētus saimniekus! Viss izdosies!

[dresetajs]

Pixy, Elizabeth, paldies par paldies un vienmēr lūdzu! Priekšā vēl daudz darama, bet tagad tā ir jūsu atbildība Novēlu izaudzināt savu Komandu - ar Zaigu gan jau lepojos, Komanda ir un iespaidīga Tā turpināt!

Laumiņ, rallijā tomēr ne tikai barjera - nu vismaz varbūt konusus atceries? Un ja uzmanīgi apskatīsi atsūtītas tev zīmes (FB arī publicēts) vari vēl ko ieraudzīt; kādreiz semināros par to arī stastīja gan Sveta, gan mēs ar Iru. Dažādos valstīs dažādi noteikumi, piemēram Slovēnijā pat šūpoles ir... Un man prieks ka jau zini ceturtas klases zīmes un neesošo rekvizītu - tiesneši gan vēl to neapsprieda, tas tikai top...

[pixy]

dresetajs, kad rakstīju aprakstu par ralliju, pieteicu, ka neesmu liels speciālists un lūdzu tiem, kas ir gudrāki palabot vai pievienot, ja kas nepareizi vai nav pieminēts. Norādīt uz to, ka ir nepareizi, ir ārkārt jauki, kļūdas vajag izlabot, bet man nav ne jausmas par ko Tu runā un šobrīd nevaru atrast. Tā, ka lūdzu uzraksti, kas ir

Un ja uzmanīgi apskatīsi atsūtītas tev zīmes (FB arī publicēts) vari vēl ko ieraudzīt;

tātad, ne barjera, ne konusi, kaut kas cits, un

ceturtas klases zīmes un neesošo rekvizītu

arī šo. Paldies gan no manis, gan no tiem, ko esmu dezinformējusi .

[dresetajs]

Es nepieteicos rakstīt internetā plašai auditorijai - tas ir tavs lauciņš. Mans - nolikumi un ofic.dokumenti (tai skaitā ar tavu palīdzību Ob jomā, par ko milzīgs paldies! ), ar to arī plānoju nodarboties pietiekoši drīz, rallijā.
Zīmes visiem interesentiem izsūtītas, lasam aprakstus FB grhpā pa klasēm publicēts. T.i. viss piriejams jebkuram interesentam. Nav saprotams - treneri pieiejami, pēc izvēles, treniņi notiek, semināri bija un ja nepieciešams būs vēl. Noteikti būs kad darba grupa tiks galā ar apspriešanu un kaudzi papīru rakstīšanu...

[pixy]

Es nepieteicos rakstīt internetā plašai auditorijai - tas ir tavs lauciņš.

Ja plašai auditorijai internetā norādīji, ka esmu sarakstījusi nepareizi, tad varēji jau nu tomēr pateikt arī, ko . Bet OK, visus brīdinu, lai lasa bez paļaušanās uz informācijas patiesumu, pati iešu vēlreiz cauri un mēģināšu kļūdas atrast. Bet vispār jau visi, kas interesējās, patiešām arī aizgāja pie instruktora, tā, ka mans ieguldījums ir izdevies un detaļas varbūt arī nav tik svarīgas .

Par frīstailu plaša apraksta nebūs. Man patīk, kā šie divi virzieni nosaukti Krievijas normatīvos. Tur tā arī rakstīts: Dejas ar suņiem - HTM jeb blakus iešana mūzikas pavadījumā un frīstails jeb brīvās kustības mūzikas pavadījumā. Tā, ka varbūt nevis divi sporta veidi, bet divi atšķirīgi virzieni sporta veida "dejas ar suņiem" ietvaros. Ļoti īsi - tāpat, kā citos sporta veidos, ir vairāki līmeņi ar savu sarežģītību un priekšnesuma garumu. Vērtēšana ir ļoti smalka, riktīga daiļslidošana, kurā atsevišķi tiek vērtēts izpildījums, tehniskā puse, interpretācija, horeogrāfija, atbilstība mūzikai utt. Katrā ziņā, tāds īsts sporta veids, man ļoti patīk. Mēs ar Habī klusiņām turpinām sadejoties un ceru, ka, nokūstot darba placim pagalmā, sāksim likt kopā savu pirmo priekšnesumu .

[pixy]

Ar vēlmi izglītot tautu vienas nepatikšanas sanāk, tā iet, ka baigi gudro grib tēlot . Gribēju kā labāk, sanāca... Labāk atsvaidzināsim tēmu ar kaut ko, kur kļūdīties nav iespējams. Plūdi, plūdi, pele pīkst/ Nupat mana māja slīkst. Sestdien bijām aizbraukuši līdz Pļaviņām. Skaisti, kā jau jebkura stihija, ja tā neattiecas uz pašu. Bildes ar to pilns internets, tomēr ielikšu arī dažas savas, bija tāda latviski miglaina diena ar visu toņu pelēkajām nokrāsām un klusumu.
Pirmajā vietā, kur piestājām, Daugava vaļā, tikai vientuļi ledus kubiciņi līgani peld pa straumi:

Tālāk pie Kokneses pilsdrupām Daugava ciet, Pērses ielokā pat bļitkotājus vēl varēja manīt...

Daugava ciet bija vēl pat pie "Liepkalniem", kas pavisam tuvu Pļaviņām, bet, iebraucot Pļaviņās jau pavisam cita aina. Pie tam sastrēguma lejasgalā ledus tā saberzts, ka drīzāk izskatījās, it kā viss Rīgas sniegs būtu savests un sagāzts Daugavā. Tieši tāds dzeltenīgi graudainas putras kalns :

Pašā centrā daudz lielāi kluči, gan dzeltnīgi duļķaini, gan zilgani caurspīdīgi:

Aizbraucām līdz nākamajam ciemam Gostiņiem un tur arī sastrēgums beidzās. Nekādas lielās masas jau vairs klāt nenāca, tomēr atsevišķi ledus gabali peldēja klāt un stājās rindas galā. Gar upes malu kaudzes sastumtas, tāda diezgan spocīga ainava kopumā:

Cilvēku gan daudz. Bijām rīta pusē, kad braucām prom, riktīga auto straume pretī gāzās. Bet visi tādi priecīgi un pacilāti, vienkārši atbraukuši paskatīties skaistumu. Nekādas komercijas, nekāda izdevīguma, vienkārši estētika. Nu jau laikam tur uz labo pusi iet, cerēsim, ka drīz viss aizplūdīs un nekādi dižie bojājumi nekam nebūs radīti .

[madja]

man šitos skatoties zosāda metas - 9 pavasari Pļaviņu mūzikas skolā,kas ir 20 metrus no Daugavas - bērnībā ir stipri maz prāta,toties daudz drosmes, kur tik pa šiem lediem nav ložņāts, ne velti vēlarvien bieži murgoju,ka lūztu iekšā.
bet skaisti,kad izkustas un peld prom, bezgala.

[pixy]

Aha, re kur daži entuziasti jau dodas uz skolu

[pixy]

Vakar pirmo dzērvi izdzirdēju un tad arī izdevās ieraudzīt augstu gaisā virs galvas riņķojot . Un šorīt pirmais rīts, kad, lai arī vēl kluss un pieticīgs, tomēr mežā jau dzirdams pavasara putnu koris - gan kāds strazdveidīgais kaut ko ievītero, gan žubītes, zīlītes čirkstinās, gan visu veidu dzeņi bungājas un melnā dzilna skaļi klaigā. Un arī dzērves šorīt tālumā dzirdēju. Dvēselei atkal veldze - citādāka kā ziemā, bet īstajā laikā un vietā pati piemērotākā . Lasu, ka citur jau bērzus urbj, man vēl pagalmā kļava tek un arī sniegs tikai nupat, nupat pazudis, ziemeļu ielokos vēl balo gana daudz. Suņi dubļaini, baltais, protams, daudz netīrāks kā melnais . Šovakar jāmazgā Habī, lai sestdien smuka iet pēc OB progresa balvas, rīt laikam būs jāietin plastmasas maisiņā, lai nesadubļējas atkal . Keliņu var mazgāt rītvakar (viņa ies pēc reitinga balvas ), tad ir cerības, ka tā nesavārtīsies, bet viņai jau arī loģiski, ka krietni mazāk tos dubļus redz. Bet arī dubļi ir pavasara vēstnesis, tā, ka pat tie kaut kādā ziņā ir forši un piederīgi lauku idillei .

[madja]

dzērvju man gan nav, bet putneļu ņiguņegu jau labu laiku iet vaļā, es gan neesmu droša,ka tas neapzīmē " kur ellē ir manas brokastis?"

Pixy, Tu par putniem daudz zini (daudzāk kā es vismaz)
cik ilgi putnus jāpiebaro? tagad zeme jau sāk atkust, vai es viņiem nodarīšu gauži,ja turpināšu bērt ēdamo? jo man gribas,lai viņi pa dārzu vēl tusē (vārnas nekur neiet arī bez piebarošanas, man nav īsti skaidrs,vai viņas VISAS šogad taisīs bērnus manos kokos??)

šodien atkal tik burvīgi saulaina diena,tāāāa škrobe,ja jāsēž ofisā,kad varētu tik lieliski pavadīt laiku ar suņiem, kautvai grābelējot pagalmu (un vācot zemsniega palikušās kakas )