Pixy. Suņu stāsti.

[Bonny Rain]

Trīs dienas ar suni netrenējos. Sajutos, tik ļoti vainīga. Bet es vienkārši nebiju spējīga strādāt. Bija tik ļoti smagas dienas, ka man pietrūktu pacietības.
Vakar cītīgi pastrādājām. Nu, mājās, kad nav nekādu traucēkļu viss izskatās tik rožaini. Arī pēc pēdējā treniņa likās, ka varbūt arī varējām pieteikties uz Rally Obidience. Bet tomēr, nejūtos vēl droša, ka neizgāzīšos kā veca sēta, jo mans kucens izdomās pamest mani kaut kur trasē un aizdesot nezināmā virzienā. Bet ar pavadu ir baigi neērti. Un jebkurā gadījumā, ir pavada vai nav, es ar saviem kārumiem vai bez neesmu pietiekams motivators strādāt ārpus mājas. Pat tad, kad sunei būtu jābūt tā kā izbadējušamies. Nu es ļoti ceru, ka tas ar laiku mainīsies. Pagaidām to norakstu arī uz kucēna vecumu.
Izskatās, ka laiciņš būs jauks un Rally Obidience varētu notikt āra laukumā. Mēs noteikti tur būsim. Un cerams, ka pavisam drīz varēsim arī pašas piedalīties.
Starp citu, kad būs nākamās sacensības?

[pixy]

Jā, ir cerība, ka sacensības notiks laukumā. Par nākamām gan nekādu cerību uz laukumu, jo tās ir decembrī, šobrīd datums ir 17., bet droši vien vēl var mainīties.

[Bonny Rain]

Patiesībā ir tā, ka šoreiz priecāšos, ja būs sacensības ārā, lai man kā novērotājam būtu labāk redzams, kā kas notiek. Un pie viena, mēģināšu pastrādāt ar savējo kaut kur tur.
Bet man ir liela aizdoma, ka manai sunei labāk padotos iziet trasi tieši noslēgtā angārā, jo tur mazāk visādu kārdinātāju, mazāk skatītāju utt. Āra laukumā tur tak viss tik interesants... Skatīsimies, kā mums veiksies, kāds būs progress līdz tam decembrim.

[fedelta]

vai tiešām suns atšķir kura maizīte ir mana, kura ne? J

Teorētiski, ja Tu esi aiztikusi, protams, ka suns zin, ka tā ir Tava maizīte. Ja Tu esi smērējusi maizītes abiem, tad diez vai. Ja nu vienīgi šķīvītis konkrēts .

Nu re, tatad tomer domáju es pareizi, ka nejau karma ir tâ, kas lika êst tieši drauga maizìtes

[pixy]

Beidzot saules pieliets sasalis rīts! Pie loga ap septiņiem stabili -2, bet pļavā noteikti stipri vairāk, pat saulē vēl tagad viss mirguļo balts un sudrabains. Toties saules gaisma, tai lienot laukā, zeltaina, i nemaz zelta lapas nevajag. Ļoti, ļoti mīlu šo slīpo rīta gaismu, sezona sākas, jācer tik, ka tā biežāk saulīti iedos . Habis nenormāli priecīgs, ļepatoja pa pļavu kā kucēna vecumā. Mans ziemas suns arī noilgojies pēc sala un sniega

[Felix_PS]

Feliks_PS, ek, būtu jau forši līdz Šveicei aizdauzīties, bet šobrīd tepat daudz darba darāms - nu vismaz es tā izlikšos . Lai gan jā, izlasot šādu uzaicinājumu, ausīs Alpu govju dažādie zvani ieskanējās un dzidrais kalnu gaiss arī kaut kur atmiņu nāsīs iešalca. Skaista zeme, patiešām skaista. Ja par Aļasku - nu tā jau ir, diez vai viņai uzreiz tika norādīts, ka uz galdiem kāpt nedrīkstēs, jo vienkārši nevienam neienāk prātā, ka tik milzīgam sunim kaut kas tāds varētu iešauties galviņā... Es arī laikam būtu visai pārsteigta, ja atnākot mājā, ieraudzītu Habī uz virtuves galda .

Vēlams uz Šveici atblandīties decembrī ar kukulīti piparkūku mīklas. Kaste šokolādes un mūžīga pateicība garantēta. Es gan nedzīvoju riktīgi kalnos, bet te arī ir skaisti un goteles var sastapt. Un vispār man ir brīvs dzīvoklis, kas vienmēr gaida ciemiņus!



Par galdu - vēl vienu reizi uzkāpa, bet pēc komandas nolēca nost un kopš tās reizes viņa mierīgi čuč uz tepiķīšiem pie durvīm. Nav gan garantijas, ka tas neatkārtosies, bet priekšnieks vakar atgriezās no atvaļinājuma un diez ko viņš teiktu, redzot Aļasku uz galda.

[pixy]

Vakar bija riktīgi forša diena! Galvenais forša kompānija, bet bonusā arī labi rezultāti maniem audzēkņiem un "pusaudzēkņiem" OB rallijā. Valmiera, kurā palīdzu tieši pie šī sporta veida apguves, bija kupli pārstāvēta - 3 dalībnieki RO-1 un 4 dalībnieki RO-0. Viņiem ir fantastiska trenere Ilze Zvaigzne, kas ir atvērta visam jaunajam un nebaidās kaut kādas lietas uzticēt citam. Brīnišķīga sadarbība un milzīgs prieks par to, ka arī ārpus Rīgas ir daudz cilvēku, kas grib ar saviem suņiem darīt visādas lietas. Man viņi ir kļuvuši savējie, pārdzīvoju un jūtu līdzi katram un ikvienam. Inga ar labradoru Leniju RO-1 klasē dabūja 2.vietu, kas nozīmē to, ka esam uz pareizā ceļa . Lūk, es ar saviem lieliskajiem uz zeltainās Daugavas fona:

No maniem "īstajiem" skolniekiem startēja trīs. Visi malači, izpildīja to, kas bija jāizpilda, rezultāti katram tādi, kādi šobrīd var būt, bet milzīgs prieks par manu audzēkni un krustmeitiņu Alisi, kas kopā ar savu saimnieci dagi 22 un vēl drusku suņu konkurencē RO-0 klasē izcīnija 2.vietu!!! Bija labs darbs un man lielākais prieks par dažām jaunām dagi atklāsmēm - tik uz priekšu . Te vicečempiones ar pārpriecīgo treneri

Apsveicu arī visus citus uzvarētājus - gan tos, kam "īstās" uzvaras, gan tos, kam uzvaras kaut kādā cīņā ar sevi pašu, visas uzvaras ir vērtīgas un atzīmēšanas vērtas . Un īpaši apsveicu Elizabeti ar debiju tiesneša statusā .

Spīgana, Tu pie sevis bubini par normatīviem - tādu nav, bet tur, kur es pirms kāda laika rakstīju par ralliju (ko gan dresetajs nokritizēja, tā, ka nevajag pārāk ņemt vērā), tur klašu pārejas noteikumi bija gan un tie bija pareizi. Tā, ka pašķirsti un pameklē .

ar kukulīti piparkūku mīklas

Es Tev receptīti varu aizsūtīt, tikai iesala ekstraktu kaut kur jādabū

[Spigana]

Pārejas noteikumus es jau izbubināju no citiem sejas grāmatas grupā.
Bet vispār tieši Tavā blogā gribēju palasīties ierakstus par ralliju, bet nevaru atrast. Un vispār man kopumā drusku skumji, ka rallijam nekur nekādi normatīvi nav pieejami. (Un jā, es jau dzirdēju, ka tie ir tapšanas stadijā)

Savukārt par pozitīvo - es vakar ļoti priecājos par to, ka rallijs aug gan savā popularitātē, gan kvalitātē. Es redzēju tikai debitantu startus, bet tie iepriecināja ļoti un bija daudzi, uz kuriem bija prieks paskatīties.

[pixy]

Bet vispār tieši Tavā blogā gribēju palasīties ierakstus par ralliju,

Kā jau teicu, tas apraksts ne uz ko nepretendē, jo es pat nebiju uz to svarīgo semināru pirms divarpus gadiem, pēc kura apmeklēšanas visiem vēl joprojām viss ir skaidrs . Bet izdzēsusi neesmu, ja iemetīsi meklētājā "rallijs" vai ko tādu, noteikti ir jāizmet. Brīdī, kad beidzot būs normatīvi, tad gan mierīgi varēs dzēst ārā un ielikt linku uz tiem, pagaidām vērojam, vērtējam, secinām un mēģinām izlobīt lobāmo .

[Felix_PS]

ar kukulīti piparkūku mīklas

Es Tev receptīti varu aizsūtīt, tikai iesala ekstraktu kaut kur jādabū

x Stundiņas brīva laika arī atsūtīsi?
Bet ja godīgi - ļoti priecātos par receptīti. Pagaišgad teju uz bimbu vilka, kad apbraukāju visus veikalus un mīklu tā arī neatradu.

[Felix_PS]

Vakar apritēja mēnesis, kopš Aļaska ir pie mums un trešdien viņa būs jau deviņus mēnešus veca. Lielākais sasniegums manās acīs ir viņas ikdienas blakus iešana. Tas saprotams nav kā sportā, ar 100% acu kontaktu un man viņai ļoti bieži ir jāatgādina, ka jā, vēl joprojām tev jāiet blakus. Viņas uzmanību novērš viss, bet viņa nemēdz atslēgties pavisam, turpina dzirdēt. Tā nu piektdien gājām staigāt ar draudzeni un viņas suneni, daļa mūsu maršruta bija pa nomaļa ceļa malu. Tagad palepošos, ka ABI suņi gāja blakus bez pavadām - gar mašīnām, cilvēkiem un velosipēdistiem.



Iemetīšu arī ēnas pusi - mums vēl joprojām ir ļoti lielas problēmas paiet garām suņiem. Viņai tik vājprātīgi gribas spēlēties, ka tas bieži vien rezultējas mežonīgos lēcienos, salto un jebkādā histērijā. Vienreiz man bija sarautas rokas un pašai teju histērija, jo tam visam pa vidu vēl bija bariņš sajūsmā spiedzoši bērni. Un kamēr tētukam jātur pašam savs neaudzinātais zvērs, tikmēr viņa knapi staigājošais pokemons spiegdams tuntulē mūsu virzienā. Nepalīdz arī visi tie cilvēki, kas laiž savus suņus iepazīties, jo Aļaska tak grib spēlēties. Tiklīdz viņa pie tā suņa ir tikusi ir miers - klausās, ir savācama un kontrolējama.
Mūsu otrā lielākā problēma ir mana priekšnieka neaudzinātais borders, kas vazājas kur deguns rāda un viņu necieš teju viss ciemats. Cik gan jauki, kad svešs suns piedirš tavu pagalmu, biedē bērnus vai vēl labāk - kož pastniekam. Tas protams ir izcils piemērs ar darba suni, kā bērnu mantiņu. Mana problēma tajā ir tas, ka viņš ved prom arī Aļasku. Vienā brīdī redzu, ka abi spēlējas, otrā viņš jau viņu aizvedīs uz kaimiņu īpašumu vai vēl labāk - ārā uz ielas. Man burtiski nagi niez viņu no tilta iemest Reinā Visā visumā jau tas nozīmē vien to, ka man ir jāstrādā un jāstrādā ar Aļasku vairāk. Un viņa, diemžēl, šobrīd nevar visu manu darba laiku brīvi atrasties pagalmā, jo īpaši, kad ārā ir borders.
Vienu brīdi viņai vēl likās dikti jautri izskriet no pagalma tiklīdz atraisās vārti. Pēc tam vēl jautrāk lēkāt kā mērkaķim zoomijos pa ielu un nenākt pie manis, kad saucu. Tad no gaisa krita lidojošās slotas un vispār jau, kad mammai sāka parādīties pilnas kabatas ar našķīšiem, tad mukšana un ālēšanās no repertuāra pazuda nekavējoties. No tā aspekta priecājos, ka viņa ir tāda rīļa - viņa perfekti strādās arī uz low carb zirgu barību un - nom nom - siena granulas tak arī ir tiiiik gardas. Tam protams ir arī nopietna ēnas pusē, jo viņa stallī rij visu - sūdus, zāli un zirga sakožļātu un izspļautu sienu - lielākā delikatese. Attiecīgi viņa no rītiem paēd un pēcpusdienās kakā - kā zirgs.
Ne par audzināšanas tēmu, bet madāma ir tikusi pie meiteņu infekcijas, tā nu mums nedēļa ar antibiotikām un pretiekaisuma zālēm.
Tā nu mūsu pirmais mēnesis ir pagājis, daudz ko esam iemācījušies un vispār - vēl jau daudz ir ko stāstīt. Bet saimniecei (kā vienmēr nav laika) nu jādodas vingrot un samīļot mazo sardeli.

[Imagine]

pixy - novēloti apsveikumi tev kā trenerim ar jauno audzēkņu panākumiem. Man dagi un Alises tandēms ļoti simpātisks likās jau RO sacensībās augustā, tāpēc ir prieks, ka ir bijis liels progress. Turklāt lendzīrus piepulcinot to lādzīgo milžu sarakstam, kurus treniņu laukumos tik bieži negadās redzēt.

Valmiera, kurā palīdzu tieši pie šī sporta veida apguves, bija kupli pārstāvēta - 3 dalībnieki RO-1 un 4 dalībnieki RO-0.

Par šo patiess prieks, ka arī citās Latvijas pilsētās rallijs gūst popularitāti. Man no suņu treniņu viedokļa allaž patikusi tā daļa, kurā var satikties un iepazīties ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem un labi pavadīt laiku. Un ir forši, ka konkurence ar katrām sacensībām kļūst lielāka un dažādāka.

Iemetīšu arī ēnas pusi - mums vēl joprojām ir ļoti lielas problēmas paiet garām suņiem. Viņai tik vājprātīgi gribas spēlēties, ka tas bieži vien rezultējas mežonīgos lēcienos, salto un jebkādā histērijā. Vienreiz man bija sarautas rokas un pašai teju histērija, jo tam visam pa vidu vēl bija bariņš sajūsmā spiedzoši bērni. Un kamēr tētukam jātur pašam savs neaudzinātais zvērs, tikmēr viņa knapi staigājošais pokemons spiegdams tuntulē mūsu virzienā. Nepalīdz arī visi tie cilvēki, kas laiž savus suņus iepazīties, jo Aļaska tak grib spēlēties. Tiklīdz viņa pie tā suņa ir tikusi ir miers - klausās, ir savācama un kontrolējama.

Bet varbūt biežāk ved viņu ar suņiem iztusēties un izspēlēties (ne tikai ar pagalma borderu, bet kompāniju varbūt var sarunāt dažādāku)? Viņa tev tomēr vēl ir kucēns. Izaugs no tā vecuma, sapratīs, ka katrs suns-pretimnācējs nav jaunums, un vairs tā nerausies. Man, piemēram, abiem patversmes suņiem un audžubērniem bija visādas citādas utis, taču pretimnākošie suņi reti, kad bija problēma, jo tos viņi bija atskatījušies, atklausījušies un kontaktējušies līdz mielēm.

[Felix_PS]

imagine Man interesē, ko par to domā zinošākas galvas, bet man šķiet mazliet savādāk - viņai ir jāiemācās spēlēties ar mums, nevis jā plosās stundām ar citiem suņiem. Kā nekā viņa uzauga ar baru citu suņu gana lielā audzētavā, nav tā ka viņai tas ir pietrūcis. Kad gājām staigāt ar otru suni, kas bildē, tad šovs bija tieši tāds pats kā vienmēr, kaut gan viņa bija noskrējusies un noārdījusies līdz spēku izsīkumam. Tā nav ne enerğijas pārpilnība, ne viņas vajadzību nepiepildīšana. Man šķiet visvērtīgāk būtu ar viņu darboties citu suņu klātbūtnē un trenēt fokusu uz mani. Galu galā mērķis ir viens - saimniekam ir jābūt svarīgākam un vērā ņemamākam par visu citu. Nu vismaz manā pasaulē ar fejām, vienradžiem un ļoti sāpīgo pieredzi ar Fēli. Jo šoreiz ir jāizdara labāk, tas ir mans pienākums gan pret sevi, gan Aļasku, gan savā ziņā arī Fēliksu.

[Imagine]

Man šķiet visvērtīgāk būtu ar viņu darboties citu suņu klātbūtnē un trenēt fokusu uz mani. Galu galā mērķis ir viens - saimniekam ir jābūt svarīgākam un vērā ņemamākam par visu citu.

No šāda skatu punkta tev, protams, ir taisnība. Piebremzēt uzskrūvēto reakciju uz citiem suņiem ir gan pareizi, gan vērtīgi.

Skatos uz foto un nevaru beigt brīnīties, kā tādā neērtā pozā vispār ir iespējams omulīgi gulēt?

[Felix_PS]

Skatos uz foto un nevaru beigt brīnīties, kā tādā neērtā pozā vispār ir iespējams omulīgi gulēt?

Viņa ir 50% kaķis, 50% Norwegian Lundehund un vispār - kopš šīs bildes tapšanas viņas mīļvārdiņš ir sardele.

Mazliet ekstra info - ja nu kādam foruma apmeklētājam arī gribās trīskrāsainu ņurcāmlāci, tad Aļaskas gadu vecākā tiešā māsa Krievijā meklē jaunas, mīlošas mājas, kur viņu vairs nekad nenodos.

[pixy]

Aļaskas gadu vecākā tiešā māsa Krievijā meklē jaunas, mīlošas mājas, kur viņu vairs nekad nenodos

Bilde tik bēdīga. Droši vien jau nav tik ļauni, jauns suns ātri atjēgsies, bet kadrs sanācis ļoti izteiksmīgs. Lai veicas ar labām, jaunām mājām .

viņai ir jāiemācās spēlēties ar mums, nevis jā plosās stundām ar citiem suņiem.

Piekrītu, bet tai pat laikā šai vecumā sunim gribas un ir jāspēlējas arī ar sugas brāļiem. Zinu, ka tieši sportistu vidū ir šis uzskats, ka sunim neko citu nevajag kā savu cilvēku, bet es nepiekrītu, uzskatu, ka sunim ir jāattīstās vispusēji un jāzin, kā komunicēt ar apkārtni. Un tā arī ir, ka ar vecumu tā vilkme pāriet - man Keli bija pilnīgi nenormāla, cik viņai šausmīgi gribējās kontaktēties un spēlēties. Mums bija stingri noteikts, ka viņa nekad nespēlējās Ķengaraga laukumā, jo vienkārši pēc tam tur nespēja savākties, bet mājā ik pa laikam bija šie tusiņi, kuros viņa patiešām stundām dauzījās ar suņiem. Tas neatņēma uzmanību man, jo tādas nebija vispār . Bet ap triju gadu vecumu viņai vairs svešie suņi īpaši neinteresēja, kucēnus vispār nīgri apgāja ar līkumu un pie spēlēšanās atgriezās tikai mājā ienākot Habī. Vienotas receptes jau nav, kā vienmēr, bet man šķiet, ka tāds labs balanss starp uz cilvēku vēršamo uzmanību un "parastu, normālu" suņa sadzīvi ir tas labākais.

Turklāt lendzīrus piepulcinot to lādzīgo milžu sarakstam, kurus treniņu laukumos tik bieži negadās redzēt.

Paldies par apsveikumiem, bet par šito apsmējos - lendzīrus tak vispār nekur negadās bieži redzēt. Un, ja mēs statistiku mēģinām piesukt, tad pieļauju, ka šobrīd apmēram trešā daļa no Latvijas lendzīriem aktīvi sporto, nez, kurā šķirnē vēl ir tik labi rādītāji. To, ka šī trešā daļa ir Habī un Alise jau skaļi nav jāsaka .
Mēs pašas ar Habī vakar bijām Igaunijā, Tallinas "Bolderājā" Maardu uz OB sacensībām. Pēdējos treniņos gāja vairāk kā slikti un šķita, ka mūs gaida brīnišķīga izgāšanās... Tas laikam palīdzēja man pareizi noskaņoties un nebija tik ļauni . Rezultāts nekāds izcilais 199,5 punkti, pakāpe "good" bet no četriem suņiem klasē ierindojāmies otrajā vietā un tas jau izklausās pavisam pieņemami. Tā arī īsti neesmu vēl sapratusi, kas notika un kāpēc viņa darīja to, ko treniņos vispār atteicās darīt. Un vispār, atkal ir tik daudz vielas pārdomām, ka nezin no kura gala lai sāk domāt
Apsveicu arī Elizabeti un Ritmi ar 3.vietu OB-1 klasē .

[Imagine]

Zinu, ka tieši sportistu vidū ir šis uzskats, ka sunim neko citu nevajag kā savu cilvēku, bet es nepiekrītu, uzskatu, ka sunim ir jāattīstās vispusēji un jāzin, kā komunicēt ar apkārtni.

Tas vispār ir atsevišķs suņu tips - saimnieks Dieva vietā - es reiz tādu pazinu, lai gan uzmanība glaimo, lāgiem gribējās šo pastumt ar kāju projām un pateikt - ej taču beidzot ar citiem arī izklaidēties.

Sveicu ar labiem rezultātiem! Kas īsti ir tas, kas tev ar Habī sportā neiznāk? Viņa arī slēdzas ārā vai ir citas nianses?

[Spigana]

Neesmu nekāda gudrā galva suņu jautājumos un pieredze man niecīga, bet vismaz Mio nespēj savākties darbam, ja nav tikusi izdauzīties un noskriet lieko enerģiju, jo īpaši tas bija jūtams kucēna vecumā. Ja es Mio dienu pirms vai tai pašā dienā palaidu dauzīties ar suņiem, tad viņa pēc tam varēja strādāt un pievērsties man. Ja bija nācies iztikt tikai ar mani, tad nekādi treniņi mums pēc tam negāja. Jo nu nevar cilvēks tā izklaidēt un nogurdināt aktīvu kucēnu, lai suns justos gana fiziski notērējies. Kāpēc neatvieglot dzīvi sev un sunim, ļaujot nodzīt lieko enerģiju?

Un ja suns ir 8 mēnešus dzīvojis barā un spēlēs ar citiem suņiem, kā tieši viņam mēneša laikā saprast, ka ballīte tagad beigusies? Noprotu, ka audzētāja nav ar suni tādā veidā strādājusi, attiecīgi tas viss ir kaut kas jauns. Iestāstīt sunim, ka saimnieks ir interesantāks par sugas brāļiem tomēr ir ellīgs uzdevums.

[pixy]

Sveicu ar labiem rezultātiem! Kas īsti ir tas, kas tev ar Habī sportā neiznāk? Viņa arī slēdzas ārā vai ir citas nianses?

Paldies, tā ir, ka sporta rezultāti ir tāda dīvaina lieta - punkti tiem, kas ar to nenodarbojas, neko diži neizsaka un, ja vieta ir laba, tad šķiet, ka starts arī ļoti labs. Viltīgi, sanāk labāks PR, nekā ir . Es nevaru teikt, ka mums kaut kas nesanāk - ja pirms šīm sacensībām es būtu teikusi, ka totāli šobrīd nesanāk piesaukšana un komplekss, tad pēc sacensībām es tā īsti nevaru teikt, jo dabūjām attiecīgi 9,5 un 10... Kvadrāts nesanāk šobrīd, bet tas nenozīmē, ka pēkšņi nebūs izcili. Pēc šī varbūt var secināt, ka tas, kas neiznāk, ir stabilitāte. Un noteikti tas, ka neesmu līdz galam sapratusi, kā šo konkrēto suni vislabāk motivēt garākam startam un tas, ka man patīk izstrādāt detaļas un, aizraujoties ar to, es nokavēju brīdi, kad jāpāriet uz citu treniņrežīmu. Ar vārdu sakot, sarežģīti, kā jau viss sportā, kurā piedalās divi, no kuriem viens īsti nevar izstāstīt, kā viņam būtu vislabāk, ko viņš saprot, ko ne un kādu metodi pielietot .

Ja es Mio dienu pirms vai tai pašā dienā palaidu dauzīties ar suņiem, tad viņa pēc tam varēja strādāt un pievērsties man.

Nu tāpēc jau nav vienotas receptes - es Keli noteikti nevarēju laist dauzīties ar suņiem tajā dienā, tad viņai acis aizgāja "savvaļā" pilnīgi un galīgi un savākt vairāk nebija iespējams. Vēl jau jāskatās, cik tas suns gatavs sadarboties ar cilvēku tieši dauzīšanās režīmā - Keli nespēlējās, pēc šķīvīša neskrēja, pēc bumbiņas arī ne. Līdz ar to mans arsenāls šī ūberenerģiskā suņa nokausēšanā bija vairāk kā ierobežots. Ja būtu pilnīgi izslēgusi arī dauzīšanos ar citiem suņiem, droši vien būtu sajukusi prātā no tā, ka viņa to enerģiju mēģina izlikt man galīgi nepieņemamā veidā...

[dresetajs]

Punkti ir bēdīgi, tas tiešam, bet galvenais cits - tiesnese tevi slavēja! Tevi ka hendleri, kā palīdzēji Habī, kā "vilki" viņu. Tas tiešam super! Uz atrunām par nerviem FB jau uzrakstīju - nav ko darīt ar vājiem nerviem suņu apmācībā un īpaši sportā. Stiprini nervus, audzini šūnas
Mums gan starts bija ekstremālos apstākļos atšķīrībā no jums... Bet nobraucot 700 km atliek tikai startēt - domājot par suni. Suņi gan bija baigie malači!

Par izskriešanos-izdauzīšanos pirms darba - nu tak ābece Делу - время, потехе - час. Vai сделал дело - гуляй смело