Kad pieņemti lēmumi, vienmēr paliek vieglāk. Bija vajadzīgi gandrīz trīs mēneši, lai spētu pieņemt to, ka mums ar Keliņu OB ir pagātne. Tagad tas nemaz neizklausās baigi daudz, bet tā iekšējā cīņa un nespēja samierināties padarīja šos mēnešus ļoti garus
. Esmu beidzot samierinājusies un pieņēmusi šo faktu un nu jau nedēļas trīs mēs ar OB nenodarbojamies. Jau pirms tam paralēli mēģināju pastrādāt pie HTM (heelwork to music) pozīcijām, bet kaut kā nejutu īsta prieka čakarēties. Un līdz ar to atvieglojums bija vēl lielāks, ka brīdī, kad beidzot pieņēmu šo lēmumu, ka OB ir nolikts, sapratu, ka man pēkšņi patīk ķibināties ar HTM. Jo tā jau vajadzēja arī būt - galu galā man tehniku izstrādāt patīk, blakus iešanu esmu strādājusi ar suņiem gadiem, sīkumojoties ar centimetriem, grādiem un sekundēm
, tikai tā smadzeņu puse, kura vēl aizvien cerēja uz brīnumu, ka varēsim turpināt OB, neļāva man šo procesu tagad atkal baudīt. Protams, tur darba ir pāri galvai, tieši precizitātē un slīpēšanā, lai sunim ir ļoti precīzi skaidrs kritērijs, tomēr mēs to tagad katru rītu patiešām baudām. Kaut kad jau liku laikam šo bildi, bet, lai būtu skaidrs, par ko es runāju -
Pirmā pozīcija mums loģiski ir, lai gan, ja pavisam piesietos, HTM suņa atrašānās vieta ir mazliet cita, kā OB, bet to mēs noteikti nepārtaisīsim. Vēl ir starpība, ka HTM blakus nesēžas, bet pie apstāšanās paliek stāvot, to es vienkārši kontrolēju ar komandu "stāvi", problēmu nav. Arī 2.pozīcija mums puslīdz ir, jo labo pusi mēs apgūstam jau diezgan sen, gan ar domu par izklaidēšanos rallijā, gan, lai suns uz vecumdienām no šķiebšanās tikai vienā virzienā nekļūst greizs. Šobrīd cītīgi strādājam pie 3. un 4. pozīcijas, kas tā arī saucas - "trīs" un "četri". Lai uztaisītu mazu priekšnesumu, nav nepiecieciešamas visas pozīcijas, vēl mums rezervē ir pozīcija Nr.9, kuru mazliet pieslīpējot arī varētu izmantot. Bet tieši tāpat kā ar Habī un frīstailu, man nav konkrētu plānu - tā kā šis sports Keliņai paliek par pamata sportu, protams, mācīsimies un, ja līdz martam, kad paredzētas nākamās frīstaila/HTM sacensības Latvijā kaut ko izdosies sastutēt, droši vien arī startēsim, bet galvenais mūsu uzdevums ir neierūsēt un turpināt baudīt sadarbību, bez tās ar šo suni es iztikt nevaru
. Jauna dzīve sākusies, ļoti ceru, ka šo mēs varēsim darīt vēl ilgi
.
Bilde ilustratīva, vienkārši mums šobrīd nav nevienas bildes ar "divi", "trīs" vai "četri", ceru, ka kādreiz būs arī tādas