Pixy. Suņu stāsti.

Blogs and Chats

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby energy » 21 Mar 2011, 10:49

Liepājā gan bija skaidri redzams mēness. Nevarētu teikt, ka izskatījās lielāks kā parasti :)
User avatar
energy
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 1532
Joined: 29 Jan 2010, 15:19
Location: Liepāja

Share On

Share on Facebook Facebook Share on Twitter Twitter

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby lauva » 21 Mar 2011, 10:54

energy wrote:Liepājā gan bija skaidri redzams mēness. Nevarētu teikt, ka izskatījās lielāks kā parasti :)

:par:
*The dog is the only animal that has seen his god.*
http://twitter.com/#!/LauvaGuna
User avatar
lauva
Champion
Champion
 
Posts: 2593
Images: 5
Joined: 14 Jan 2010, 14:22
Location: Liepāja/BCN/BRUX

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Anita :) » 21 Mar 2011, 16:11

ja jau par mēnesi, tad es ar :hih: - pie mums (Priedainē), kad es skatījos, arī mākoņi priekšā bija un neko lāga nevarēja saskatīt, tik nojausma, ka liela bumba tur kkur ir.

Bet runājot par Keli :hih: vai tiešām nenogurdināmā? Es tāpat par Elbrusu agrāk domāju (jo tāds sagurums, kāds bija vakar, viņam iepriekš bija novērojams vienīgi pēc izstādēm.. pat ne tad, kad bija entās h skraidījis, dauzījies ar citu suni un vēl saimnieku uz riteņa vilcis utt.), BET tā kā sākot no piektdienas līdz svētdienas rītam dzīvojāmies interesantā sastāvā un mazliet citādākas aktivitātes bija kā ierasts, es beidzot (?) Elbrusu redzēju nogurdinātu - puika vakar gulēja un smuki krāca :hih: brīžiem paburkšķot, ka tiek traucēts viņa svētais miers (TV pa skaļu vai kāda saimnieka "liekas" kustības) savukārt šorīt i nedomāja ārā iet. Tā kā uz darbu bija jāiet, tad nācās vien viņam izvilkties ārā un tieši to arī viņš darīja - IZVILKĀS ārā. Pačurāja un stulbi lūrēja, tipa "kamdēļ mēs vēl kaut ko gaidām, ejam taču gulēt". Atnākot mājās no barības trauka nolasīja lielopa sirds gabaliņus un atkrita tālāk gulēt.
Man ir naiva cerība, ka varbūt arī Keli ir nogurdināma :hih:
User avatar
Anita :)
Junior
Junior
 
Posts: 685
Joined: 29 Jan 2010, 14:39

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby madja » 21 Mar 2011, 17:37

varbūt Liepājā kautkas tiešām ir savādāk. Rīgā viss bija kā nākas, lai radītu apokaliptisku noskaņu - gan ne tajā naktī,ko visi piemin, bet pāris naktis iepriekš - es biju gultā sēdus,kad tas bālais ķēms iespīdēja manā logā - man ir ja ne gluži šaujamlūka guļamistabā, tad tuvu tam, un tā kā tā lūka uz dārzu,tad bez aizkariem --- visu aptuveni stundu,ko viņš spīdēja man virsū, es 2 naktis negulēju - tāda sajūta kā nopratināšanā kaāds spīdina lukturīti acīs. tāāāāds prožektors. es guļu aiz tā loga jau otro gadu un nekad nekas tamlīdzīgs nebija atgadījies. mājlopiem gan pilnīgi vienalga. ne viens, ne otrs, ne trešais nepamodās no tā,ka es trinos. acīmredzot piederu pie "tiem,kam putni galvā" - tā runā , ka šamējie aktivizējoties uz mēness spīdēšanu :tikainesaki:

un vēl es gribēju izteikt savu zaļo skaudību par to,ka Keli nāk mājās tīrām kājām. manos pus-laukos trotuāri visi peļķēs un pagalms kā teiču purvs un es esmu vienkārši šausmās par to plušķu-sušķi,kas kopā ar mani atgriežas no pastaigas - man tas ir reāls pārsteigums, jo vasarā ar lietiem nekas tik traks nebija, pie kam vēders tak bija daudz tuvāk trotuāram, bet tagad - mīžē. nākas likt dušā, jo parastā lupatiņa pie durvīm nekam nelīdz.
Image
Image
User avatar
madja
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 1774
Joined: 15 Apr 2010, 14:37
Location: Čiekurkalns

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Linda B. » 21 Mar 2011, 17:52

Man vakar meness tiesi loga spideja,nu nez ko lielaks ka parasti vins nebija,bet spideja tiesi uz mana spilvena un es tiiiik labi guleju :gul:
User avatar
Linda B.
Champion
Champion
 
Posts: 2157
Images: 10
Joined: 15 Jan 2010, 00:40
Location: Iecava

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby pixy » 21 Mar 2011, 21:49

energy wrote:Liepājā gan bija skaidri redzams mēness. Nevarētu teikt, ka izskatījās lielāks kā parasti :)
Nu ja, droši vien jau tā starpība par cik šoreiz tuvāk tas mēness bija uz to lielo attālumu tāds nieks vien ir, bet man gribējās papriecāties. Nu varbūt paņemt slotu un kādu līkumu ap to bumbu apmest :pilnmeness: :jautri: Es arī mēdzu ap pilnmēness laiku slikti gulēt, neesmu baigais horoskopu cienītājs, bet zinu vēl daudzus vēžus, kurus tas ietekmē.
madja wrote:un vēl es gribēju izteikt savu zaļo skaudību par to,ka Keli nāk mājās tīrām kājām.
Nu vēl jau nāk... Toties tikko atbraucām no Ķengaraga no skolas un tur TĀDS dubļājs, mašīna piecūkota, man fufaika nolāčota, biju pamanījusies vēl kādā kakā iekāpt un dabūju pa ceļam kāpt ārā un bradāt pa sniegu... Tas viss (vienīgi suņu kaku vietā govju pļeckas) drīz mani sagaida arī mājās. Ak, skaistais, jaukais pavasars :hih: .
Anita :) wrote:Bet runājot par Keli :hih: vai tiešām nenogurdināmā?
Noteikti, ka nav nenogurdināma, tikai apstākļi vēl tā nav sagadījušies. Ceru uz ūdeņiem, peldoties un plunčājoties vairāk enerģijas aiziet. Lai gan viņa var stundu brist līdz viduklim pa sniegu un pamanīties vēl skriet un arī nekas... Bet tā kā viņa pārsvarā mājā saprot, ka nevar nenormāli ārdīties, tad jau nav tik traki, ejam ārā - dauzamies, nākam iekšā - tā mierīgāk. Tikai skolā grūti, ka viņa visu laiku dricelējas. Šodien viena bulciņa bija atnākusi (varbūt no foruma :neparliecinats: ?), noskatījos, ka tas gan mierīgs sunītis, protams, īpaši salīdzinot ar manu driģeni :jaa: . Nekas, gan paaugsies un kļūs mierīgāka :) .
User avatar
pixy
Veteran
Veteran
 
Posts: 4118
Images: 0
Joined: 13 Sep 2010, 07:28
Location: mežs

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Anita :) » 22 Mar 2011, 14:33

madja wrote: ...un vēl es gribēju izteikt savu zaļo skaudību par to,ka Keli nāk mājās tīrām kājām. manos pus-laukos trotuāri visi peļķēs un pagalms kā teiču purvs un es esmu vienkārši šausmās par to plušķu-sušķi,kas kopā ar mani atgriežas no pastaigas - man tas ir reāls pārsteigums, jo vasarā ar lietiem nekas tik traks nebija, pie kam vēders tak bija daudz tuvāk trotuāram, bet tagad - mīžē. nākas likt dušā, jo parastā lupatiņa pie durvīm nekam nelīdz.


Oi, ja Tu redzētu, kāds Elbruss vakar no pastaigas atnāca :ludzu: - nav tak vēl nekādu dubļu, nekā tāda, bet viņš bija ne tikai smilšains, bet arī salasījis spalvā kkādus durstīgus zariņus, kurus vakar tā i visus nedabūju laukā... vēl šorīt šādus tādus izvilku :D

-------------------
Pixy
Mūsu nenogurdināmi tomēr nogurdināmais jau tāda pat atsperīte. Nekas jau īpaši daudz nemainās, bet ar vecumu :hih: sanāk vieglāk piedabūt šamo paklausīt, kad jābūt rāmākam :) Pirms skoliņas darīja tā - pastaiga (paskriešanās utt.), brauciens uz skoliņu, normāls izskrējiens pa mežu (sanāca laikam vismaz kāda h), tad pamazām sāka nākt citi skolnieki - suņi - paskriešanās ar tiem un tikai tad treniņš :)
Elbrusam tik dikti patīk treniņi (ar atsevišķām izņēmumu reizēm), ka viņš alkst darboties un neinteresē citi suņi...
Cik Keli tg veca? Vispār tas taču labi, ka suņa ir aktīvs. Es nevaru, ja Elbruss ir miegains kā šīs pēdējās 2 dienas, tad sāku satraukties, ka varbūt kkas nav labi ar veselību :)
User avatar
Anita :)
Junior
Junior
 
Posts: 685
Joined: 29 Jan 2010, 14:39

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby madja » 22 Mar 2011, 15:25

Anita :) wrote: ja Elbruss ir miegains kā šīs pēdējās 2 dienas, tad sāku satraukties, ka varbūt kkas nav labi ar veselību :)


vot, šitas gan noteikti,ka bija dēļ mēness :D - mana pele ar svētdienas vakarā un pirmdien no rīta bija tāda ne cepta ne vārīta, ar jau sāku satraukties, mums bija grila sezonas atklāšana svētdien dārzā un es kā mūžīgā pesimiste jau padomāju,ka kautko būs ieēdusi - degmaisījumu vai kāds ciemiņš pretēji instruktāžai kautko tomēr sunim iedevis - bet laikam jau tomēr vienkārši sagura visu dienu viesus uzpasējot un skrienot un krītot iekšā sērsnā.

bet vispār es klausos un brīnos, man laikam ir flegma trāpījusies vai arī nav rūdījuma, bet pēc kārtīgas pastaigas abas krītam. varbūt tas tāpēc,ka viņa pieradusi pa dienu savas 9-10 stundas gulēt ? es visu laiku ar šausmām gaidīju,kad būs tas vecums,kad saka,ka suns nekādīgi nav nogurdināms, bet nu nav pienācis, kaut jau gads. man reizēm liekas,ka viņa nevar sagaidīt pēc brīvdienām,kad iešu uz darbu, lai nav visu dienu pa pēdām jāstaigā un var kaŗtīgi izgulēties.
Image
Image
User avatar
madja
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 1774
Joined: 15 Apr 2010, 14:37
Location: Čiekurkalns

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Anita :) » 22 Mar 2011, 16:06

madja wrote: vot, šitas gan noteikti,ka bija dēļ mēness :D - mana pele ar svētdienas vakarā un pirmdien no rīta bija tāda ne cepta ne vārīta, ar jau sāku satraukties, mums bija grila sezonas atklāšana svētdien dārzā un es kā mūžīgā pesimiste jau padomāju,ka kautko būs ieēdusi - degmaisījumu vai kāds ciemiņš pretēji instruktāžai kautko tomēr sunim iedevis - bet laikam jau tomēr vienkārši sagura visu dienu viesus uzpasējot un skrienot un krītot iekšā sērsnā.


:hih: cik mēs līdzīgi mēdzam satraukties :D
Jā, bija mums neierasts tuss, neierastā sastāvā no piektdienas vakara līdz pat svētdienas rītam - tādēļ tas bija normāli, ka svētdienas vakarā puika rāmi čučēja un kaifoja, ka atkal ierastā kārtība :hih:
Toties miegainība un pofigisms uz staigāšanos, ēšanu (no rīta) pirmdienas rītā man likās normāla parādība, jo iepriekšējo nedēļu man bija brīvs un cēlāmies ne agrāk kā 8.00 un staigājām daudz. SAVUKĀRT vakar mani nudien sāka satraukt viņa uzvedība un arī šorīt tas viss turpinājās. viņš man ir burkšķis, kad grib gulēt, bet šitā kā vakar, neatceros, ka būtu uzvedies - pats pielien, bet tikko pieskaros vai gribu paglaudīt, burkšķ neapmierinātībā :apstulbis: Labi, ka Tu pieminēji, ka tas vērētu būt mēness iespaidā... vismaz mierīgāka sirds palika, nopietni! Skatīšos kā viņš uzvedīsies šodien :)
madja wrote:bet vispār es klausos un brīnos, man laikam ir flegma trāpījusies vai arī nav rūdījuma, bet pēc kārtīgas pastaigas abas krītam. ..

Beidz, nu ar mums arī nav ļoti traki - mums jau arī ir tā, ka pēc kārtīgas pastaigas un paēšanas patīk pagulēt, BET, ja es piedāvāšu padauzīties vai vēl iziet ārā, viņš nekādā gadījumā neatteiksies! Atliek tikai guļošam Elbrusam ieminētie "Elbruss, kur bumbiņa?", ka aiiiziet.
Nekad neaizmirsīšu sava puiša sašutumu un sejas izteiksmi par to gadījumu, par kuru iepriekš jau ieminējos :hih: Suņam vēl nebija gads (neatceros precīzu vecumu). Puisis izdomāja, lai beidzot nodzenātu Elbrusu un šis rāmi gulētu, aizvilksies pēc pastaigas vēl ar riteni uz baltās kāpas pusi (diezgan gabaliņš). Suns laimīgs skrien pavadā pa priekšu un tik velk savu saimnieku uz velliķa. Abi tikuši līdz kāpai. Suns tiek palaists paskrieties pa stāvo kāpu. Tā notusējuši labu laiku līdz satikuši vēl vienu "laimīgu" saimnieku ar nenogurdināmu suni (šis jau kuro h bija mēģinājis nogurdināt savu suni) ... tātad suņi padauzījās. arī gana ilgi. Nu un tad sekoja ceļš uz mājām. Mans puisis bija gana saguris, ienāk mājā un saka "Nu es domāju, ka šamais tagad būs rāms"... un tai pat brīdī pienāk Elbruss un ar tādu degsmi nomet viņam pie kājām bumbiņu ... :kanepe:
User avatar
Anita :)
Junior
Junior
 
Posts: 685
Joined: 29 Jan 2010, 14:39

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby madja » 22 Mar 2011, 16:18

nu re Anita, tak tomēr nenogurdināms :)
mana memmesmeitiņa,kad sajūt,ka ir nogurusi - un tā nemaz ne tik reti gadās, sāk vilkties man pēdu pēdā un kad pavisam ir līdz acīm, sāk slieties man augšā (šitas gan sen nav bijis) - atceras, ka kad bija mazāka, tad panesu kādu gabalu, augot lielākai tie jau bija vairs tikai pāris metri - bet pēc tam atkal varēja kādu gabalu iet.
un,ja mājās ir nogurusi, tad es varu teikt "iesim staigāt" cik gribu, tur ir "pūt-tu-man-es-tev-nemūžam" - tik paskatās un iekārtojas uz spilvena ērtāk.

man tak svētdien viesu vidū atkal bija "suņu eksperti" kas uzskatīja par nepieciešamu mani audzināt par to,ka sunim nav jāguļ dīvānā un ka vajagot barot ar auzu pārslām un zupu, jo esot pārāk kārna un ka es vispār neko nesaprotu no suņu audzināšanas (to teica cilvēks,kurš savu retriveru uz ielas vispār nevarētu savākt,ja vēders pa zemi nevilktos)

vispār forši, kā mēs te piepļāpājam pixy blogu,kamēr pašas nav šeit :neparliecinats:
Last edited by madja on 22 Mar 2011, 16:49, edited 1 time in total.
Image
Image
User avatar
madja
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 1774
Joined: 15 Apr 2010, 14:37
Location: Čiekurkalns

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Anita :) » 22 Mar 2011, 16:38

Madja
Es nevaru izlemt, vai tomēr nogurdināmais viņš ir vai nenogurdināmais. Nu jā, laikam varētu teikt 80 % nogurdināmais :)

A par šito tēmu - citu (kuriem pašiem suņu nav) pārgudrība suņu audzināšanas ziņā, oiii, tas mani iedzen "stresā". Labāk, lai man ko tādu nesaka, palieku neciešama (vai vēl neciešamāka, nezinu kā tur īsti ir :D)

Atcerējos vienu pretīgu gadījumu iz krustdēliņa dzimenes. Tur bija viena viese, kura ar visu cilvēku nervu stīdziņām spēlējās.... sākām ar mammas māsu kko runāt un panesās protams, saruna par suņiem. Precīzāk - par Elbrusu un to, cik ļoti patīk mums tā suņu skoliņa. No šīs "jaukās" būtnes izskanēja frāze "Kāds Tev ir suns?" (sapratu, ka runa iet par šķirni)
noteicu "rīzenšnaucers'
viņa "oi, tie suņi ir stulbi"
... es domāju nav vērts turpināt manu stāstījumu, kas sekoja tālāk.
Man tikai škrobe, ka man ir cieņa pret pārējiem viesiem un ka dusmās neatļāvos izteikties līdzīgi, teiksim tā, par viņas meitiņu (.. jo suņa viņai nav).
Patiesībā, joprojām nevaru par šo visu nomierināties. Vot nav miera. NU KĀ viens cilvēks ko tādu var pateikt?!!?? Es brīnos kā viņa vispār to šķirni zina, jo tik daudziem man jāskaidro, kāds izskatās rīzens... bet tas tā.. kā ko tādu var pateikt....rrr... Man Elbruss ir gudrāks par viņu pašu :pagalvu:

... bet runājot par pixy, es domāju... nu vismaz ceru, ka neļaunosies, bet tieši priecāsies, ka parādās vēl kāds aktīvists, kurš te iesaistās (vismaz man noteikti par to ir prieks un šķiet, ka Pixy arī būs prieks :) ) Pixy, palabo, ja runāju muļības :hih:
User avatar
Anita :)
Junior
Junior
 
Posts: 685
Joined: 29 Jan 2010, 14:39

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Anita :) » 22 Mar 2011, 16:42

madja wrote:man tak svētdien viesu vidū atkal bija "suņu eksperti" kas uzskatīja par nepieciešamu mani audzināt par to,ka sunim nav jāguļ dīvānā un ka vajagot barot ar auzu pārslām un zupu, jo esot pārāk kārna un ka es vispār neko nesaprotu no suņu audzināšanas (to teica cilvēks,kuram retriveru uz ielas vispār nevarētu savākt,ja vēders pa zemi nevilktos)


Nesaprotu, tiešām nesaprotu, kur tad sunim būtu jāguļ, ja ne uz dīvāna?
Un kādu zupu sunim būtu jādod, lai nebūtu tik kārna? Palūdz, lai padalās ar info, man suns arī ēd, ēd un tāds pats caurbira kā es :kanepe:
User avatar
Anita :)
Junior
Junior
 
Posts: 685
Joined: 29 Jan 2010, 14:39

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby madja » 22 Mar 2011, 17:03

par suņus apvainojošiem cilvēkiem un bērniem runājot - nupat nesen bija situācija,kad frīda aizskrēja ap stūri pirms manis, a tur ome ar sīko, tādu,kas knapi kājās turās - un man suns metas bučot, protams. es pieskrienu, tante šausmās bola acis un lamājas,kā tādus monstrus var uz ielas laist. kas man atlika, pateicu" atvainojiet,ka manam sunim tā patīk bērni" un gāju tālāk. a ko sīkais? spiegdams tenterē pakaļ frīdai. tā kā man bija ne-gaiša diena, tad es pagriezos atpakaļ un apteicu tantei - savāciet taču savu bērnu, kā tādus var laist pa ielām skraidīt? es itkā saprotu, ka ir bērni jāsargā, bet šitādas histēriskas omes tieši iedveš bērnos bailes no dzīvniekiem, man tomēr liekas,ka bērniem ir darbiska tieksme pēc tiem, ko vecāki vnk iznīcina. protams, šis arī jautājums,kur katram savs viedoklis, vnk es visu bērnību pa svešu suņu būdām nodzīvoju un nekas, kāpēc pilsētā vecākiem katrs pretīmnākošais suns jāuzskata par skalpu rāvēju? sorry, tas man traumatisks jautājums, par cik manam sunim bērni patīk tieši tikpat ļoti,cik man viņi nepatīk.

ar šito blogu kautkas nav riktīgi, tā vien velk uz pļāpāšanu, bet es mēģināšu apturēt savu verbālo ***
Image
Image
User avatar
madja
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 1774
Joined: 15 Apr 2010, 14:37
Location: Čiekurkalns

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby pixy » 22 Mar 2011, 20:18

Juhū, kas te par dzīvību :dejo: . Žēl, ka nebiju klāt, man jau vienmēr ir viedoklis par visu :velnins: . It īpaši par tiem, kas zin labāk kā vajag... Un tas attiecas ne tikai uz suņiem, ir tāda šķira, kas vienmēr zin kā labāk - ja nebūs sunim kur piesieties, atradīs ko citu. Labi, ka man mēle īstajā vietā :ragana: . Mana Snorke bija tāda, kas izskatījās ļoti mīlīga, bet viņai riebās, kad svešas tantes līda virsū - par to jau rakstīju. Un tad man dažreiz gribējās pateikt, ka ne jau manam sunim uzpurni vajag, jo viņa nevienam nelien virsū, bet vecenei roku dzelžus, lai ap manu suni negrābstās...
madja wrote:ar šito blogu kautkas nav riktīgi, tā vien velk uz pļāpāšanu, bet es mēģināšu apturēt savu verbālo ***
Ai, lūdzu, lūdzu ne, jo šis blogs tieši priekš tā tika atvērts, savādāk visu laiku nejauši visas citas tēmas piespamojās. Un stulbi būtu, ja es te viena pati vervelētu, man drīz vien kauns paliktu un nāktos vien aizvērties. Un tā kā visās mūsu sarunās vienmēr ieviešas arī suņi, bloga nosaukums pilnībā tiek attaisnots :dejosuns: .
Man baigais pagurums, bet te laikam vairs mēness nav vainīgs, te pavasars. Pavasara nogurums, kurš pāriet vasaras slinkumā, pēc tam rudens depresijā un pēc tam ziemas miegā :jautri: . Un tā kā esmu cīrulis pēc dabas, priecājos, ka tūliņ griezīs pulksteni, jo man vakaros nenormāli nāk miegs, bet no rīta jau sešos esmu augšā mundra kā jūras govs :kanepe: . No otras puses labi, jo citreiz jau ap septiņiem esam ar Keli mežā un, tā kā no rīta pie mums vēl ir riktīgi mīnusi (šorīt bija -5 un tagad sola vēl vairāk), tad visur var iet pa virsu sniegam. Tecinām kļavu sulas, šogad beidzot nenokavējām, jo vienmēr liekas, ka vēl nevar tecēt, vēl baigā ziema, bet tieši tad viņas jau tek. Baigi saldās, nav gan tik daudz kā bērzam, bet, tā kā viņas nevar glabāt, pilnīgi pietiek. Ai, es toč te kaut ko nesakarīgi vāros, tieši man laiks apturēt to verbālo***. Bet forši, patiešām forši, ka te rosība notiek un pilnīgi vienalga, esmu vai neesmu klāt :jaa: .
User avatar
pixy
Veteran
Veteran
 
Posts: 4118
Images: 0
Joined: 13 Sep 2010, 07:28
Location: mežs

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby BaibaB » 22 Mar 2011, 21:00

man būs šodienas suņa stāsts.
esmu nikna, palikusi bez kārtīgām vakariņām, jo nav spēka taisīt, un vispār...
izgājām vakara pastaigā, Enija, Tara un Robis. visi smuki staigāja, skrēja, raka alas, smulējās, Robis atrada nesankcionētu kaulu un nenāca man klāt (zināja, ka atņemšu, piekukuļot neizdevās), kamēr nebija apēdis. nu, viss tā normāli. sākam jau taisīties uz māju pusi. te man jātaisa atkāpe un tagad jāpastāsta par mūsu pastaigu vietu. tā ir milzīga pļava, kā divi futbola laukumi, no vienas puses pļavai ir ceļš no HESa uz kapiem un tālāk vēl viens pļavas strēķis un tad jau ir Rīga-Daugavpils šoseja. trim pusēm pļavai ir grāvji, vienā pusē aiz grāvja ir HES daudzstāvenes, pretī daudzstāvenēm otrā pusē pļavai ir pufaikciems - mazdārziņi, trešajā aiz grāvja ir baznīca, ceļš, mājas, nu bet visumā pļava ir diezgan noslēgta vieta.
tātad pagriežos uz māju pusi. grāvja pusē, kas dārziņu malā, aug krūmi, gar tiem iet taka, kas pašlaik ir zem pussasalušas sniega putras kārtas. pie manis ir mani divi "normālie"suņi - Enija un Robis, Tara kaut kur aizdevusies. kaut kur krūmu virzienā. man tas nepatīk, jo krūmos siltajā laikā var dabūt ērces, turklāt krūmus dārziņu čaklie apsaimniekotāji izmanto kā tualeti :ninja: . jā, un tādam sunim kā Tara to tik vien vajag (kakas). nodomāju - pagaidu tu man, es tev rādīšu :pagalvu:
staigāju, čaloju ar abiem normālajiem suņiem, Taras nav. saucu, svilpju, Taras nav. nu b****, domāju, es tak gribu ēst, saule jau pazudusi un man sāk salt, kur tu vazājies, mazā ****. nav! ar acs kaktiņu pēkšņi redzu skrienoša suņa kontūru cauri krūmiem AIZ grāvja... samirkšķinu acis, pagriežu galvu, suņa nav. it kā bija, it kā nebija. svilpju, saucu, Taras nav. paņemu Eniju saitē (ja nu tur kāda traka stirna vai zaķis, jā, dzīvo tur tādi), Robis ir gudrs tāpat, eju meklēt. eju gar grāvi, nav. izeju pļavā, saucu, svilpju, nav. pēkšņi redzu tādu kā suņa figūru pie pašiem krūmiem, bet grūti saprast, jo jau krēslo un tas ir patālu. es, cik ātri var, kuļos pa sniega putru uz turieni - Taras nav nekur.
aizeju ar lielu līkumu līdz taciņai, kur sākas ceļš uz tiem dārziņiem un ieraugu tālumā Taru pie grāvja. ošņājas, mazā neliete, un nemaz nereaģē uz maniem saucieniem. eju klāt ar Eniju saitē, Tara defilē prom. sniegs traucē iet, mugura man slapja, esmu pārskaitusies, bet tā neliete tik iet uz priekšu, viņai, redz, jāošņājas, tur ir kaut kas šausmīgi briesmīgi interesants. un šitā noejam kādu kilometru, šī pielaiž mani tuvāk, tad aizskrien tālāk, mēs ar Eniju kūņojamies nopakaļ. beidzot piesaistīju viņas interesi ar maizes gabaliņu, rādu, ka lieku roku kabatā un velku ārā maizi un dodu Enijai. sajutās jau sivenaste vainīga, jo trīs reizes izvairījās no mana kampiena, tikai ar ceturto reizi es viņu saķēru ar apkakles un lamādama un sunīdama pieliku pie pavadas, svēti viņai apsolīdama, ka šī bija viņa pēdējā pastaiga brīvsolī. :apcelta: :pagalvu: . pēc tam pa to pašu ceļu tuntulējām atpakaļ, Tara soli aiz manis, kā mēģināja paiet man garām, tā man pietika nikni uz viņu palūrēt, kā aizlīda man aiz muguras.
ak jā, kur Robis bija pa šo laiku? Robis, kad mēs ieraudzījām Taru taciņas sākumā, nezin kāpēc skrēja nevis kopā ar mani un Eniju, bet grāvim pa otru pusi, tur, kur ir dārziņi (mēs gājām pa grāvja krūmu un pļavas pusi). un tad viņš vienā brīdī pazuda... taciņas galā es nolasīju no Enijas dadžus, kurus viņa kaut kur bija dabūjusi un saukdama Robi, gāju pa taciņu. un pēc brīža jau viņš skrēja mums pretī.
atnācu mājās jau tumsiņā, spēka man pietika tikai uzcept siermaizes pie tējas. tad iedevu Enijai un Robim gaļu, Tara palika bešā... tagad sēž aiz durvīm un pīkst. dusmas man ir pārgājušas, esmu laimīga, ka tas mazais sušķis ir mājās, bet brīvsoļa ēra gan viņai ir beigusies. :pastaiga:

pixy, nezināju, kur savu sirdi izkratīt, tad nu Tavā blogā :sarkstosa:
http://shnauceri.wordpress.com/
Dievs, dod man rāmu garu pieņemt visu, ko nespēju ietekmēt, drosmi ietekmēt visu, ko spēju, un gudrību vienmēr atšķirt vienu no otra
User avatar
BaibaB
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 1429
Joined: 13 Jan 2010, 13:00

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby pixy » 22 Mar 2011, 21:12

Mans blogs tieši šādiem gadījumiem paredzēts, ceru, ka labāk palika :mierina:
BaibaB wrote:beidzot piesaistīju viņas interesi ar maizes gabaliņu, rādu, ka lieku roku kabatā un velku ārā maizi un dodu Enijai. sajutās jau sivenaste vainīga, jo trīs reizes izvairījās no mana kampiena, tikai ar ceturto reizi es viņu saķēru ar apkakles un lamādama un sunīdama pieliku pie pavadas, svēti viņai apsolīdama, ka šī bija viņa pēdējā pastaiga brīvsolī.
Bet tev nav bail, ka viņa toč nenāks klāt, ja tu viņu tik bargi sagaidīji? Es arī nosolījos vairs nelaist Keli brīvsolī, kad viņa man sāka mukt mežā, bet kaut kā nesanāca... Un tad izdevās šo niķi tā kā izskaust (TTT), Vienmēr esmu riktīgi nikna, kad viņa man uzreiz nenāk klāt, bet šausmīgi savaldos un ļoti priecājos :aptracis: (iekšēji :lamajas: ), kad beidzot atnāk. Viņa man vienu reizi bija uz 15min. pazudusi, tad gan nobijos, bet par laimi viņa arī bija riktīgi nobijusies, kad atrada mani, metās bučot, lai gan parasti ārā esot viņai tādām jūtu izpausmēm nu galīgi nav laika. Nu ja, bet Tara jau laikam ir vēl īpašāks gadījums, bet gan jau tev dusma pāries :samilejies: .
User avatar
pixy
Veteran
Veteran
 
Posts: 4118
Images: 0
Joined: 13 Sep 2010, 07:28
Location: mežs

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby BaibaB » 22 Mar 2011, 21:30

jā, Tara man ir tāds sevišķi interesants frukts :parvertibas:
viņa jau no mazotnes ir bijusi tāda, kā lai saka, ne patstāvīga, ne neatkarīga, ne ar savu galvu domājoša, bet kaut kas no tā visa kopā. plus vēl šnaucera spītīgais raksturs. ja Enija vai Robis rok alu, tad viņi pēc 5 min kā likts iečekos, kur es esmu, un ja manis nav pie horizonta, skries meklēt. ja es esmu paslēpusies (parasti), viņi skrien skrien, kamēr mani atrod. Tara? Tara var rakt līdz bezgalībai. man nekad nav pieticis pacietības sēdēt zālē, jo kājas piekūst, bet tikpat labi es varu mierīgi celties kājās un stāvēt, viņai pofig. tādu pofigistu es neesmu redzējusi. viņa vnk rok tālāk un vispār neiespringst, kur esmu es, kur ir abi pārējie suņi, vai es esmu netālu vai kilometra attālumā pļavas vidū... Tarai pofig. :apcelta: jā, kad viņa jūtas izrakusi tik tālu, cik šodien bija paredzēts, tad var sākt izkustināt kājas, vai arī ja man ir apnicis tēlot statuju un es nāku viņu paņemt pavadā un aizvilkt prom, bet tā... viņa nemaz neiespringst.
starp citu, es nekad viņu nesodu, ja viņa man pieskrien klāt pēc komandas vai uz svilpienu. tad, lai cik nikna, es paslavēju un iedodu kārumu. ja man jāiet viņa meklēt, tad gan vienmēr pasaku, ko par viņu domāju. un viņa ZIN ļooooti labi, ka tagad viņai pienākas rājiens, bet šī izpētes kāre ir stiprāka par visu. viņai jārok, jāpēta, jāošņājas, un, pat zinādama, ka būs sukas, viņa iet un dara. reti spītīgs zvērs.
ziemā viņa man bija pazudusi uz stundām trim. bija jau tumšs, auksts, mežs un pļava. un viņa, es domāju, arī šitā kaut ko ošņāja, absolūti ignorēja manus saucienus un svilpienus, gāja tik savus pētnieka ceļus. un pēc trim stundām, kad es viņu atradu, protams, man pat prātā nebija nekāda bāršanās. es biju pārmēru laimīga un pateicos Dievam, ka viss beidzies labi. bet ir naivi domāt, ka tā reize viņu izmācīja no vandīšanās apkārt un ka tagad būtu tā kā jāturas pie saimnieces. Tara nav Enija un Robis, Tara IR Tara. liela individualitāte, suns ar odziņu. kuce ar pautiem :velnins:
http://shnauceri.wordpress.com/
Dievs, dod man rāmu garu pieņemt visu, ko nespēju ietekmēt, drosmi ietekmēt visu, ko spēju, un gudrību vienmēr atšķirt vienu no otra
User avatar
BaibaB
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 1429
Joined: 13 Jan 2010, 13:00

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby pixy » 22 Mar 2011, 21:48

Zini, lai cik tas nejauki nebūtu, man gandrīz tāds kā atvieglojums, ka mana sune nav vienīgā ar tādu raksturu. Laikam gan ne tik pārā pakāpē kā Tara, bet arī mana jau no pavisam maza vecuma ir pārmēru patstāvīga. Daļēji to norakstīju uz faktu, ka viņa savu pavisam mazo bērnību bija pavadījusi lauku pagalmā ar mammu, kur pieļauju, neviens cilvēks ar viņu tā speciāli nenodarbojās. Un tā kā mana ir jauktene arī par gēniem neko nezinu. (tagad šķirņu aizstāvji var priecīgi kratīt pirkstu un teikt - tā, tā, pati vainīga :hih: ). Kad sākām braukt pie Pētera Akimova, tikai īsti apjautu, cik ļoti es viņu neinteresēju - viņai pilnīgi viss bija interesantāks par mani. Vēl ap pusgadu man likās, ka, ja es viņas pavadas galu iedošu svešam cilvēkam, viņa nedomājot dosies tam līdzi, asti luncinot un nekad vairs par mani neiedomāsies (īstenībā tā sajūta bija riktīgi bēdīga :( ). Prasīju Pēterim, ko lai dara, vienīgais ieteikums bija strādāt, strādāt, strādāt. Vēl jau to visu apgrūtina fakts, ka dzīvojam mežā un viņa nesatiek svešus cilvēkus, bet viņai ļoti gribas draudzēties. Tā kā viņa nezin, ka vispār ir arī sveši cilvēki, viņa domā, ka visi to tik vien gaida, kad varēs ar viņu parotaļāties. Vienu laiku pēc skolas sēdējām pie ZOOM un mēģinājām nepievērst uzmanību svešiem cilvēkiem. Kad man mājā uzradās Bosis, vispār iestājās ārprāts - viņa pilnīgi pārtrauca ar mani kontaktēties - viņai ir brālītis un liecieties mierā. Sāku jau domāt, ka varbūt jāmeklē cits saimnieks, jo es pati esmu vainīga un kaut ko daru galīgi nepareizi tieši ar šo suni. Jo ar iepriekšējiem viss bija citādāk...Kad pirmo reizi gājām uz grupas nodarbību, biju pārbijusies līdz nāvei :soks: . Bet :) nebija tik traki, nezinu kāpēc, bet tieši tad viņa sāka ar mani vairāk kontaktēties, var jau būt, ka sakritība. Tagad viņa ilgākais izlaiž mani no redzes loka uz 2-3minūtēm, bet, ja saucu, pat ātrāk skrien meklēt. Bet es arī vienmēr paslēpjos, ja viņa nenāk uz pirmo saucienu. Cīnāmies jau ļoti, Pēteris teica, ka gadās tādi suņi, bet tā kā nevienu citu nezināju, man likās, ka viņš tikai negrib mani galīgi satriekt lupatās :tomati: . Jau kad šnauceros izlasīju Taras pirmo pazušanu un tavus komentārus, man likās, ka te varbūt ir kaut kas līdzīgs, piedod, ka es nu ne jau ļauni priecājos, ka tev arī tik grūti iet, bet tomēr vismaz tā uzzinu, ka mana nav vienīgā tāda uz pasaules un es arī varbūt tomēr neesmu pilnīga idiote un suņa čakarētāja...
Ai, man ar tā verbālā*** vēl uznāca, vislaik par šito neko nerakstīju, kaut kā kauns bija, ka mums tik grūti iet :sarkstosa:
User avatar
pixy
Veteran
Veteran
 
Posts: 4118
Images: 0
Joined: 13 Sep 2010, 07:28
Location: mežs

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Sisija » 22 Mar 2011, 22:01

pixy, nu ko Tu Keli visu laiku aprunā, viņa ir ļoti jauka un aktīva suņu jaunkundze :jaa: . Un nemaz jau jums tik slikti tai laukumā neiet, katrā ziņā progress ir acīmredzams :tikainesaki: .
Image Image
Sisija
Champion
Champion
 
Posts: 2271
Joined: 13 Jan 2010, 21:45
Location: Rīga, Pārdaugava

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby BaibaB » 22 Mar 2011, 22:05

man pagrūti iet ar Taras uzmanības piesaistīšanu, suņi tomēr ir trīs, ņemas savā starpā. ja pastaigas laikā mums piebiedrojas vēl kāds, tad Tarai ir atkal jaunas mantiņas, ar ko spēlēties. bet viņai tiešām ir arī tāds īpatnējs raksturs, māsa ir līdzīga.
ziemā iet ar viņu individuālās pastaigas nav iespējams, tāpat tumsā atnāc, tumsā aizej, viena lieka stunda liekas kā nāve. vasarā arī... jau tāpat vienu stundu pēc darba nostaigā, un tad vēl vienu stundu ar Taru atsevišķi? pagrūti, ģimenei tak jātaisa ēst, mājā arī kaut kas jādara.
http://shnauceri.wordpress.com/
Dievs, dod man rāmu garu pieņemt visu, ko nespēju ietekmēt, drosmi ietekmēt visu, ko spēju, un gudrību vienmēr atšķirt vienu no otra
User avatar
BaibaB
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 1429
Joined: 13 Jan 2010, 13:00

PreviousNext

Return to Blogi un tērzētavas

Who is online

Users browsing this forum: No registered users and 23 guests