Pixy. Suņu stāsti.

Blogs and Chats

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Bonny Rain » 30 Oct 2017, 10:46

Mums arī ir tieši tā pati problēma - Reinai šaušalīgi gribas pie citiem suņiem. Gribas draudzēties. Bet faktiski mums nav ar ko. Pirms treniņiem nedrīkst. Savulaik izmēģinājām pirms treniņa izdauzīties ar citiem suņiem un kucēniem. Bet tad bija pilnīgs vāks treniņā - nesavākta, neuzmanīga, nesavācama. Tātad tas atkrīt. Es labprāt ļautu pēc treniņa izdauzīties. Bet pēc treniņa visi kosmiskā ātrumā pazūd. Mēs vienmēr pēdējie paliekam un cēlā vientulībā soļojam uz mašīnu. Ārpus nodarbībām mēs suņus uz ielas nesatiekam. Gandrīz nekad. Visi sēž aiz sētas. Un rej. Un mēs mierīgi vai mazāk mierīgi paejam klusējot garām. Nezinu nevienu mūsu apkārtnē, kuram būtu jebkāda interese savu suni apmācīt un socializēt. Nu it kā jau labi, manai sunei nekas cits neatliek, kā saprast, ka jāspēlējas būs ar mani. Un mums līdz ar to ļoti derīgi ir grupu treniņi - lai mācās savākties un sakoncentrēties citu suņu klātbūtnē. Vakar treniņā bija tik daudz suņu. Bija grūti saņemties. Visu laiku deguns vai nu pa zemi vien, vai arī skats uz citiem suņiem. Bet nu kaut kā jau arī pastrādājām. Brīžiem ir tāda sajūta, ka viņa izpilda komandu tikai tāpēc, ka man to baigi vajag. Ar domu - nu, ja tev tik ļoti vajag, tad apsēdīšos kaut kur ķipa blakus. Nekāda azarta, nekādas super precizitātes. Protams, ja sakoncentrējas, tad viss izdodas super. Nu, ko lai saka. Strādāsim.
Bonny Rain
Junior
Junior
 
Posts: 211
Joined: 01 Aug 2017, 18:35

Share On

Share on Facebook Facebook Share on Twitter Twitter

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby nezinīte » 30 Oct 2017, 11:18

Mūsu skolā ir tā, ka izdauzīšanās pilnīgi pieder pie programmas un notiek pirms, pēc un vēl "starpbrīdī". Trenere uzsver, ka attīstībai tā attiecību noskaidrošana ir ļoti svarīga.
nezinīte
Puppy
Puppy
 
Posts: 84
Images: 4
Joined: 08 Aug 2017, 15:14

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Bonny Rain » 30 Oct 2017, 11:26

Man nekas nebūtu pret izdauzīšanos, bet tas reāli traucē pēc tam savākties manai sunei. Līdz ar to pirms treniņa tiešām nekādas dauzīšanās. Es uz treniņu nāku strādāt. Un gribu, lai arī manai sunei ar laiku būtu skaidrs, ka skolā notiek strādāšana, bet dauzīšanās ir pēc tam. Tikai žēl, ka visi tik steidzīgi pamet nodarbību, ka nekāda dauzīšanās pēc tam nenotiek.
Bonny Rain
Junior
Junior
 
Posts: 211
Joined: 01 Aug 2017, 18:35

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Felix_PS » 30 Oct 2017, 13:26

pixy wrote:Bilde tik bēdīga. Droši vien jau nav tik ļauni, jauns suns ātri atjēgsies, bet kadrs sanācis ļoti izteiksmīgs. Lai veicas ar labām, jaunām mājām :ludzu: .


Cik saprotu situācija tur ir bijusi gana smaga, bet sunene neesot zaudējusi uzticību un mīlestību pret cilvēkiem. Galvenais lai mūsu māšuks nu ir drošās rokās.

pixy wrote:Piekrītu, bet tai pat laikā šai vecumā sunim gribas un ir jāspēlējas arī ar sugas brāļiem. Zinu, ka tieši sportistu vidū ir šis uzskats, ka sunim neko citu nevajag kā savu cilvēku, bet es nepiekrītu, uzskatu, ka sunim ir jāattīstās vispusēji un jāzin, kā komunicēt ar apkārtni. Un tā arī ir, ka ar vecumu tā vilkme pāriet - man Keli bija pilnīgi nenormāla, cik viņai šausmīgi gribējās kontaktēties un spēlēties. Mums bija stingri noteikts, ka viņa nekad nespēlējās Ķengaraga laukumā, jo vienkārši pēc tam tur nespēja savākties, bet mājā ik pa laikam bija šie tusiņi, kuros viņa patiešām stundām dauzījās ar suņiem. Tas neatņēma uzmanību man, jo tādas nebija vispār :velnins: . Bet ap triju gadu vecumu viņai vairs svešie suņi īpaši neinteresēja, kucēnus vispār nīgri apgāja ar līkumu un pie spēlēšanās atgriezās tikai mājā ienākot Habī. Vienotas receptes jau nav, kā vienmēr, bet man šķiet, ka tāds labs balanss starp uz cilvēku vēršamo uzmanību un "parastu, normālu" suņa sadzīvi ir tas labākais.


Pilnīgi saprotu Tavu domu gājienu, BET Aļaskai netrūkst spēļu un izdauzīšanās. Tas protams atkarīgs no attiecīgās dienas. Bet viņas uzvedība ir identiska, ja viņa ir līdz komai nodauzījusies ar citu suni divu stundu garumā vai arī tikko no rīta pamodusies un enerģijas pilna. Spēlēšanās ar citiem suņiem absolūti neko neizmaina viņas uzvedībā. Atšķirība arī ir tajā, ka tiklīdz viņa to suni ir sasveicinājusi es viņu varu savākt un pārslēgt uz sevi. Mums nav problēmas kā citiem, ka viņa kļūst nevaldāma. Tajā pastaigā ar otru suni viņa pat bija paklausīgāka nekā staigājot vienām pašām. Ir bijusi pat situācija, kad drauga tēta suns paplēš prom pāri laukiem un Aļaska pat tajā azartā ir atsaucama.
Varu vēl piebilst to, ka Aļaskai ĻOTI patīk strādāt. Nu vismaz salīdzinot ar Fēliksu. Viņa ļoti labprāt izpildīs savas top komandas - sēdi un piesaukšanu. Fēlis uz "sēdi, gaidi" varēja blenzt mākoņos, bet Aļaska nevar nosēdēt. Viņa tur kā tāds malinua ar nagliņām dibenā un oglēm zem ķepām gaida, kad varēs ļepatot pie manis. Pati sačakarēju komandu, pietiekoši sākumā neliekot viņai sēdēt un gaidīt kamēr atnāku atpakaļ. Tagad pie tā strādājam, lai viņa neskrien pie manis, tiklīdz es esmu aizgājusi un pagriežos.

Spīgana

Kā jau atbildēju pixy mūsu problēma nav enerģijas pārpilnība. Spēļu trūkums varbūt, jo viņa tā īsti nemāk spēlēties ar mums. Viņai savam vecumam un šķirnei jau tā ir liela slodze, ņemot vērā cik laika viņa pavada arā un manam draugam vakaros ir divas meitenes, kas atbrauc mājās, paēd un aizmieg. :kanepe: Saprotu, ka viņa nav iemācījusies, ka nevar ar visiem spēlēties un šādā vecumā to iemācīt ir grūtāk. Bet es tomēr gribu atrast veidu kā viņu šādās situācijās kontrolēt. Nav runa par to, ka viņa nevar uz mani sakoncentrēties, ir runa par to, ka man rokās ir 30 kg suns, kas lec bezmaz 2 metru augstumā kā aita un man drīz vairs nepietiks spēka viņu noturēt. Man principā absolūti nekas nav pretī, ja viņa iet sasveicināties un spēlēties, bet tikai tad, ja viņa pirms tam var savākties un nolikt savu pūkaino pēcpusi uz zemes.

Arī Fēlikss gribēja ar visiem spēlēties, bet viņš VIENMĒR bija savācams un kontrolējams. Šitas mežonēns man ir kaut kas jauns un es īsti nesaprotu kā tādās situācijās rīkoties. :jaut:
User avatar
Felix_PS
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 379
Joined: 07 Aug 2014, 12:14

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby nezinīte » 30 Oct 2017, 13:53

sēdi un piesaukšanu.

Ai, mums gan šis pilnīgs kosmoss. Sēdēt ir ok, bet palikt, ja es eju projām... :histerija: Vai arī tas vienkārši nāks ar vecumu? šito mums pat vēl skoliņā nemāca.
Tāpat vēl arī atnest un atdot aizsviestu mantu. Un "vietā". Neiespējamās misijas.
nezinīte
Puppy
Puppy
 
Posts: 84
Images: 4
Joined: 08 Aug 2017, 15:14

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Spigana » 30 Oct 2017, 14:24

Felix, vai jūs ar Aļasku ejat uz suņu skolu? Tas tomēr lieliski palīdz tikt galā situācijās, kad pats nezini kur likties. Es ar Mio tikko tieši esmu atsākusi regulāras paklausības nodarbības pie treneres un mana ikdiena kopā ar suni nekad nav bijusi labāka, drusku nožēloju, ka šo nesāku tad, kad parādījās pirmās problēmas.
User avatar
Spigana
Veteran
Veteran
 
Posts: 1130
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby dresetajs » 30 Oct 2017, 16:00

nezinīte wrote:
sēdi un piesaukšanu.

Ai, mums gan šis pilnīgs kosmoss. Sēdēt ir ok, bet palikt, ja es eju projām... :histerija: Vai arī tas vienkārši nāks ar vecumu? šito mums pat vēl skoliņā nemāca.
Tāpat vēl arī atnest un atdot aizsviestu mantu. Un "vietā". Neiespējamās misijas.


Kāda problēma varētu būt ar izturību? Es parasti to mācu max otrajā nodarbībā, pirmajā ja kucēns jau māk sēdēt...
Teri 3 mēn. vecs, izturība sēžot - ar garam braucošo riteņbraucēju:

Tē tak viss parādīts ko var iemācīt kucēnam sākot ar 2 mēn. vecuma - viewtopic.php?f=6&t=5197&start=0
User avatar
dresetajs
Veteran
Veteran
 
Posts: 4685
Joined: 15 Jan 2010, 09:45
Location: Rīga, Ķengarags

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby nezinīte » 30 Oct 2017, 16:10

Ā, nu tajā video atkāpjas vienu soli uz mazu brītiņu. To nu mēs vēl varbūt varētu dabūt gatavu. Es jau biju sapratusi, ka vispār aiziet kaut kur prom, un suns tik sēž.
nezinīte
Puppy
Puppy
 
Posts: 84
Images: 4
Joined: 08 Aug 2017, 15:14

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Felix_PS » 30 Oct 2017, 16:42

Saņemšos padalīties ar nelielu video no šodienas treniņa. Tur pa vidu ir moments, kur pa celiņu aiz mums gāja suns un saimniece sanervozējās vairāk nekā Aļaska. Mēģināju ar mantu, bet nu par to viņai vispār ne silts ne auksts. Spēlēties ar mani un izpildīt komandas gan viņa neiebilda. Un es dura nebiju viņu pirms tam pastaidzinājusi, nabaga sunītis pēcāk pilnā ātrumā dieba "uz krūmiem". To pašu suni, kas mums pagāja garām, gan satikām pēcāk uz ceļa un atkal bija diezgan psihuškas pa gaisu. No attāluma tas viss ir daudz vienkāršāk, bet nu paiet garām bija atkal cirks. 5 metrus aiz suņa viņa atkal ir normāla, uzvilksusies, bet kontrolējama un ieinteresēta mani.
P.S. Ar suni vairāk vai mazāk tiek runāts tikai vāciski un arī trenēju es viņu vāciski, tā nu samierinieties ar manu verī profešional vācu valodu. :kanepe:



Spīgana Suņu skolas plāni mums ir uz pavasara pusi. Tagad vakari ir auksti, tumši un riebīgi. :kanepe:
Es vēl joprojām ceru, ka to darīs mans draugs, jo es tam nākošos padsmit mēnešus neredzu laiku. :neparliecinats:
User avatar
Felix_PS
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 379
Joined: 07 Aug 2014, 12:14

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby dresetajs » 30 Oct 2017, 19:02

nezinīte wrote:Ā, nu tajā video atkāpjas vienu soli uz mazu brītiņu. To nu mēs vēl varbūt varētu dabūt gatavu. Es jau biju sapratusi, ka vispār aiziet kaut kur prom, un suns tik sēž.


Nu tak kucēnam 3 mēn. - protams kā uz solīti un brītiņu. Bet jau pēc nedēļas tas ir vairāki soļi un ilgāks laiks. Bet pēc mēneša vēl talāk/ilgāk. Utml...
User avatar
dresetajs
Veteran
Veteran
 
Posts: 4685
Joined: 15 Jan 2010, 09:45
Location: Rīga, Ķengarags

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby dresetajs » 30 Oct 2017, 19:06

Bet šo komentāru es gan saglabāšu topošai lekcijai! :)
User avatar
dresetajs
Veteran
Veteran
 
Posts: 4685
Joined: 15 Jan 2010, 09:45
Location: Rīga, Ķengarags

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby nezinīte » 30 Oct 2017, 19:54

Nu tak kucēnam 3 mēn. - protams kā uz solīti un brītiņu

Nu jā, manai Rozei arī tikai nepilni 4, bet viņa kaut kā man izskatās baigi "pieaugusi", kucēna pūkainums un apaļīgums sen zudis, tāpēc laikam gaidu no viņas par daudz.

Video ar Aļasku redzēju to, uz ko mums vēl ilgi jātiecas. Bet gan jau.
nezinīte
Puppy
Puppy
 
Posts: 84
Images: 4
Joined: 08 Aug 2017, 15:14

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Felix_PS » 30 Oct 2017, 21:43

nezinīte wrote:
Nu tak kucēnam 3 mēn. - protams kā uz solīti un brītiņu

Nu jā, manai Rozei arī tikai nepilni 4, bet viņa kaut kā man izskatās baigi "pieaugusi", kucēna pūkainums un apaļīgums sen zudis, tāpēc laikam gaidu no viņas par daudz.

Video ar Aļasku redzēju to, uz ko mums vēl ilgi jātiecas. Bet gan jau.


Jūs jau vēl dikti maziņi, 9 mēnešus vecs suns tomēr ir vairāk nobriedis. Un vispār katrs ir individuāls gadījums. Ar Fēliksu biju kopš divu mēneša vecuma un viņš teju nekad strādāšanā neielika tādu azartu. Mūsu treniņos pie Pētera viņš kādus 80% laika peldējās dīķī un atpūtās mašīnā. Tad nu 3x5 min izdevās pastrādāt - mazliet, varbūt, ne vienmēr. Aļaskai gluži vienkārši patīk strādāt, līdz ar to izdodas mazliet progresēt. Man teju dīvaini liekas, ka es fb grupās teju nekad neredzu nekādas treniņu bildes utt. Tik strādīgi vauvas, bet pārsvarā zviln dīvānā, apēd savas gultas un noēdas, kā tontoni. Ne velti šķirnes aprakstā minēts, ka viņiem vajag nodarbes, bet ne baigo sportu. Viņu galvām vajag darbu un es to lieliski redzu ar Aļasku. Šodien pēcpusdienā viņu uz darbu paņēmu vien pusstundu un tad vedu mājās gulēt - bērns bija labi pastrādājis treniņā un labprāt devās atpūsties.
User avatar
Felix_PS
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 379
Joined: 07 Aug 2014, 12:14

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Imagine » 30 Oct 2017, 22:57

dresetajs wrote:
nezinīte wrote:Ā, nu tajā video atkāpjas vienu soli uz mazu brītiņu. To nu mēs vēl varbūt varētu dabūt gatavu. Es jau biju sapratusi, ka vispār aiziet kaut kur prom, un suns tik sēž.


Nu tak kucēnam 3 mēn. - protams kā uz solīti un brītiņu. Bet jau pēc nedēļas tas ir vairāki soļi un ilgāks laiks. Bet pēc mēneša vēl talāk/ilgāk. Utml...


Mācot izturību, sākotnēji ir divas atsevišķas lietas - laiks (cik ilgi) un attālums (cik tālu tu aizej). Abus reizē prasīt var tikai tad, kad sunim ir skaidrs koncepts gan par pirmo, gan par otro.

Kad es patversmē ar suņiem strādāju, tad komandas noturēšanu sākām mācīt ar to, ka suns ir nosēdināts frontālā pozīcijā un uzmanību notur, gan atkārtojot komandu, gan dodot našķus gana bieži. Pēc kāda laika intervālu starp našķiem var pagarināt, kamēr vien suns turpina sēdēt. Kad tas ir skaidrs (sēdi, kamēr es tevi atlaižu) - liec klāt attālumu apsēdini - atej vienu soli - atnāc uzreiz atpakaļ - paslavē, pabaro. Atej divus, atnāc uzreiz atpakaļ, paslavē, pabaro. Un vēlāk, kombinējot gan laiku, gan attālumu var nonākt pie tās izturības, kas tev ir vajadzīga. Suns sēž, un tu aizej kaut kur projām.
User avatar
Imagine
Champion
Champion
 
Posts: 517
Joined: 23 May 2013, 23:59

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby SantaP » 30 Oct 2017, 23:37

Felix_PS
Aļaskai gluži vienkārši patīk strādāt, līdz ar to izdodas mazliet progresēt. Man teju dīvaini liekas, ka es fb grupās teju nekad neredzu nekādas treniņu bildes utt. Tik strādīgi vauvas, bet pārsvarā zviln dīvānā, apēd savas gultas un noēdas, kā tontoni. Ne velti šķirnes aprakstā minēts, ka viņiem vajag nodarbes, bet ne baigo sportu. Viņu galvām vajag darbu un es to lieliski redzu ar Aļasku. Šodien pēcpusdienā viņu uz darbu paņēmu vien pusstundu un tad vedu mājās gulēt - bērns bija labi pastrādājis treniņā un labprāt devās atpūsties.


FB Liepājas kanisterapijas grupā darbojas viens lielais šveicietis. Tāds mierīgs, prātīgs un apķērīgs suns. Darbojas ar bērniem, māk visādus trikus, un šķiet, ka savam priekam saimniece ar viņu nodarbojās arī ar adžilitī, meklēšanu un paklausību. Te var redzēt arī dažas bildes ar to suni darbībā. https://www.facebook.com/canisgroupliepaja/ Vismaz man ir radies priekšstats, ka šī šķirne ir apmācama tīri labi un ir diezgan strādīga. :)
SantaP
Baby
Baby
 
Posts: 16
Joined: 30 Jan 2017, 12:46

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby pixy » 31 Oct 2017, 07:52

Felix_PS wrote:Tik strādīgi vauvas, bet pārsvarā zviln dīvānā
Mūsu kompānijā ir Petra :sirsninas: - paskaties dresetaja kucēnu audzināšanas sadaļā. Man Petra ļoti, ļoti patīk, tikko ar saimnieci dabūja pirmo vietu rallija debitantu klasē, nodarbojas ar HTM un šobrīd jau saimniece prāto par "lielo" OB. Būtu šveiciešiem gari kažociņi, es noteikti apsvērtu iespēju kādu iegādāties :D . Bet attiecībā uz šo "vilkmi" pie citiem suņiem - ir jāstrādā, nekādas brīnumpogas nav, vienkārši, jo komandas būs labāk atstrādātas - tas pats "sēdi", piemēram, jo viņa vairāk to sadzirdēs caur simts citām domām, kas galviņā ielavījušās. Acīmredzot, šobrīd šie 5m ir robeža, tas nozīmē, ka to jāņem vērā un pamazām, pamazām jāmēģina attālumu samazināt.
User avatar
pixy
Veteran
Veteran
 
Posts: 3962
Images: 0
Joined: 13 Sep 2010, 07:28
Location: mežs

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby madja » 31 Oct 2017, 09:06

Bertai jau ir gandrīz divarpus gadi, bet neizskatās,ka vēlme skriet pie citiem suņiem taisās pāriet, vien uzlabojusies mana spēja viņu savākt, nu jau varam uz ielas arī bez pavadas paiet garām , bet man laicīgi viņa jāsavāc ar " ar mani", tāpat kā ar kaķiem.

pagājušonedēļ rīta pastaigā bijām tikušas līdz pļavas strēmelei,kur parasti abas palaižu valā, un Berta pirmā ieraudzīja kaimiņmājas kavalieri (kavalieri ir viena no viņas top šķirnēm kopš pirmajā treniņā satika dresētāja Teriju), lūk,un mans tipa paklausīgais sunītis (ar BH haha) aiztesa pa vagu, asti griežot kā propelleru. Jāpiebilst,ka Čārlijam Berta dziļi riebjas (tāpēc arī mans kauns).

sakarā ar riebīgajiem laikapstākļiem un vispārējo tumsību, turpinu eksperimentus suņu izklaidēšanai iekštelpās. kārumu slēpšana flīša mantās nav labs variants, jo Berta pārmērīgi entuziastiski ņemoties vai nu sagrauž,vai arī sasiiekalo nenormāli, Frīdai nepatīk.
Kong mantās gaļu ātri iemanījušās izmakarēt, ja iesmērē ko ķēpīgu (kas attiecīgi arī ir ne pārāk veselīgi) tad Berta var bezgalīgi laizīties un man tad sāk šķist,ka tas nemaz nav tik forša nodarbe, nezinu,man mēle jēla un krampis vaigā no skatīšanās vien.
Bertai visforšākā liekas burkānu meklēšana - nosēdinu viņu vienā telpā un noslēpju burkāna šķēlīti kādā no pārējām, pa ceļam vēl pieskaroties ar to burkānu citām virsmām. Berta ir ārkārtīgi čakla,bet man rodas aizdomas,ka ne pārāk apdāvināta :D Frīdai,protams,burkānu meklēt nav interesanti, savukārt gaļas gabalus man diezko pa mēbelēm vai apaviem slēpt negribas...

triki kā tādi man īpaši nepavelk, bet iedomājos,ka varētu iemācīt Bertai parādīt,zem kuras krūzītes ir kārums, taču pagaidām atradu vienīgi pamācību,kā iemācīt sunim,ka vienmēr ir kārums zem vidējās, nevis noteikt ostot. bet,iespējams,ka man tam nepietiks pacietības...
Image
Image
User avatar
madja
Veteran
Veteran
 
Posts: 1726
Joined: 15 Apr 2010, 14:37
Location: Čiekurkalns

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby dresetajs » 31 Oct 2017, 10:08

Madja, kapēc neslēpj mantu? Manējiem tā bija mīļaka spēle, un biju izbrinīta ar suņu fantāziju istabas pārmeklēšanā
User avatar
dresetajs
Veteran
Veteran
 
Posts: 4685
Joined: 15 Jan 2010, 09:45
Location: Rīga, Ķengarags

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby madja » 31 Oct 2017, 10:28

ar mantām istabā īsti nespēlējos, jo Frīda šausmīgi uzvelkas,jo grib,lai viņai met, ko nedrīkst, ja tas ir burkāns,tad viņa guļ savā vietā un tikai bubina. toties Bertai,kura vienmēr ir badā, tiek mazkaloriju apēdamais par darbu, esmu likusi arī ābolu vai plūmi.

ja dārzā (un tikai ar Bertu) tad slēpju mantu, bet man lietus diezko nepatīk :pilnmeness:

vispār interesanti,ka ir citiem - man radies iespaids, ka istabā burkānu ir vieglāk atrast - jo smaržo tikai pēc burkāna,kamēr mantas smaržo pēc pašiem suņiem, pēc mājas.
Image
Image
User avatar
madja
Veteran
Veteran
 
Posts: 1726
Joined: 15 Apr 2010, 14:37
Location: Čiekurkalns

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby dresetajs » 31 Oct 2017, 10:29

Par šveiciešiem. Pie manis uz apmācību nāk pietiekoši daudz, vismaz no vienas audzētāvas - redzēju vairākus metienus, tagad jau viena audzēkņa bērni nāk mācīties :) Viegli apmācāmi, bet protams ir savas īpatnības darbā ar šveiciešiem - kā arī ar citām šķirnēm :) Man patīk, ka daudziem ir ta saucama iedzimta inteliģence. No ap gadu veca puiša, kuram saimniecei paniski bail no suņiem ieskaitot savējo (vīrs un bērni gribēja suni), vispār biju sajūsmā: kamēr saimniecei paniskas lēkmes šīs mierīgi sēž blakus (jo viņa pēkšņi izdomāja ka paklausību jāstrādā viņai pašai nevis vīram) un gaida, neskatoties uz viņu. Tiko pāriet - galva augšā un jautājums acīs: " Esi gatava? Varam turpināt?" :sirsninas: Suns saprot, bet neuzmanto situāciju savā labā. Pie tam tak praktiski kucēns!
User avatar
dresetajs
Veteran
Veteran
 
Posts: 4685
Joined: 15 Jan 2010, 09:45
Location: Rīga, Ķengarags

PreviousNext

Return to Blogi un tērzētavas

Who is online

Users browsing this forum: No registered users and 4 guests