Pixy. Suņu stāsti.

[Imagine]

cik ļoti nobojājas suns,ar kuru nestrādā...

Kas notika?

[madja]

cik ļoti nobojājas suns,ar kuru nestrādā...

Kas notika?

nekas tāds,ko var definēt kā "notika" - lēns,deģeneratīvs process, kur vienā dienā attopies,ka ir mājās diezgan neaudzināts "tobis". sunītim atļauj šito un to, jo taču "slims", kautko vairs neprasa, darīt neko neliek, vēl nedaudz dabiskas nekaunības - un nesaproti,kur palicis tas sakarīgais suns.
ok ,es sabiezinu krāsas; nevar jau paprasīt, cik ļoti tam sunim ikdienā ir diskomforts, cik ļoti sāp; cik tur tiešām smadzenes apkaļķojušās.... vairāk tas izskatās pēc psihiskām novirzēm,viņa netur nekādu stresu, satraucas no zila gaisa, mašīnā braucot nemitīgi paniko
ko var gribēt no kāda,kam neko nedrīkst;
bet tas jau tāds filozofisks jautājums aiziet - cik savā saudzēšanā mēs atstājam sunim viņaprāt dzīvei jēgu.

[pixy]

es nebeidzu vien brīnīties, cik ļoti nobojājas suns,ar kuru nestrādā...

Tas ir tas, par ko es baidos šobrīd attiecībā uz Keli. Un atkal uzrodas jautājums, vai labāk tad ir mēģināt un tomēr kaut ko darīt arī, ja redzams, ka suns īsti nevelk, vai likt viņu mierā un šausmās saprast, ka viņa pamazām pārvēršas par to, no kura es visu mūžu esmu centusies viņu pārtaisīt par sev pieņemamu zvēru. Vēl ceru, ka paspēšu iejaukties, bet tas process notiek un nemaz ne tik lēnām . Un vēl jau tas, ka suns grib strādāt, kas, protams, ir labi, bet tai pat laikā tik ilgi strādājis suns kā Keli lieliski saprot, ka kaut kas tur nav īsti labi un viņai nesanāk tā, kā būtu jāsanāk. Un tad abas pārdzīvojam... Šī sanāk tāda aģitācija nestrādāt ar saviem suņiem, ja nav ieguldīts, nav ko prasīt pretī un nav jānodarbojas ar tik sarežģītām pārdomām .

Man liekas, ka cilvēks ir tā uzbūvēts, ka ideālam vienmēr jābūt mazliet nesasniedzamam. Habī ir brīnišķīga, es viņā mīlu visu un tomēr apzinos, ka, ja galīgi idealizējam - viņai sportā būtu jābūt ātrākai .Tā, ka vienmēr ir kur tiekties un gribēt vēl vairāk .

[Bonny Rain]

Kādas jums ir veselības problēmas? Un kā ir citiem sportistiem uz vecumdienām? Droši vien, ka ir tādi, kas turpina sportot līdz pat savai pēdējai stundai. Bet ir taču arī tādi, kas dodas pelnītā pensijā. Ko dara tie? Kā jums tieši izpaužas tas pārvēršanās process - nespēju iedomāties (laikam domāju nepareizajā virzienā). Suns taču nevar aizmirst blakus pozīciju. Laikam jau tur ir kaut kas vairāk nekā spēju iedomāties.

[dresetajs]

Man bija vairāki sportisti pensijā (4), gan vecuma dēļ, gan veselības... Ne visai sapratu jūs. Vienmēr ir ar ko nodarbināt suni - mums ir prāts, un ja ir arī vēlme viss ir iespējams. Un pēc pieredzes ar vienu no suņiem es vairs negribu, lai sunim būtu vienīga nodarbošanās - jo dažādāk, jo vieglāk piemeklēt ko citu...

[Felix_PS]

Ja pareizi saprotu, tad Felix_PS ir jaunā māmiņa? Ar ko, protams, apsveicu! Ķepa ir ļoti glīta, varbūt drīz tiks prezentēts arī viss mazulis?

Viss (em, jā, sauksim to par "mazuli" ) izskatās kaut kā tā.

[nezinīte]

Nu foršumiņš!

[pixy]

Feliks_PS, daiļa, man šī šķirne ļoti patīk, tikai neder, jo nav tak gara kažoka . Bet citādi visas kvalitātes ir taisni manā gaumē. Starp citu, kā Fēliksam, viss labi? Nebija tā, ka iejutās un atkal sāka mēģināt diktēt savus noteikumus? Vai tomēr vides un apkārtējo maiņa arī viņa galvā visu salika kā vajag? Ceru, ka tā.
Bonny Rain, suns var aiziet pensijā tādā nozīmē, ka vairs kāda sporta veidā nestartē sacensībās, jo netur slodzi. Bet, kā dresetajs jau teica - vienmēr paliek iespēja darīt kaut ko citu. Ar piebildi, ja suns ir vesels. Arī es plānoju brīdī, kad suņi vairs nespēs turēt OB slodzi (ne fizisko), pāriet uz ralliju un ļaut sunim justies noderīgam, gudram un sportiskam. Tāpat vienmēr var iemācīties kādu jaunu triku vai ko tādu. Visas problēmas rodas tikai tajā brīdī, kad veselība klibo...

Suns taču nevar aizmirst blakus pozīciju.

Nē, tas noteikti nav tas, ko es domāju, lai gan, ja ļoti ilgi sunim to neprasa - pozīcija izļurkājas. Ne jau tā, ka suns vispār nezin, kur tas ir, bet precizitāte zūd gan. Es te runāju par sporta "blakus", kas ir ļoti precīzi tikai tā un nekā savādāk. Bet jā, laikam nekā precīzāk uzrakstīt, kas notiek, es nevaru, pieņemu, ka no malas vispār nekas nav manāms. Lai nu paliek, ļoti ceru, ka jau drīz aina izskatīsies daudz labāka .

[Felix_PS]

pixy
Es jau arī esmu garo kažoku Fans, bet tīri praktisku apsvērumu dēļ šoreiz nolēmām par labu īsām. Fēlis slapjā laikā sanesa mājās kilogramiem smiltis, ko nebija iespējams, ne izmazgāt, ne izķemmēt, vien izžuvušas un izkritušas saslaucīt. Plus viņam vienmēr dzīvoklī tomēr bija karsti, tā nu šoreiz nav kur ierakt pirksteļus, bet viņa ir tiiiik mīksta.

Fēliksam iet lieliski. Ceļgalu problēmas ar slodzi un fizioterapiju (bez operācijas) ir atrisinātas. Un raksturā viņš arvien vairāk ir tas suns, kas agrāk. Saimniece pat rakstīja, ka šobrīd cilvēki nav problēma, bet nelielus suņus gan viņam gribas paterorizēt. Esmu arvien vairāk sapratusi, ka mums abiem tā ir vislabāk. Saimniece ar viņu nespēlējas (ar bumbu ārā jā, bet ne kā to darījām mēs) un našķus nedod. Tas ir viņas uzskats, kā darboties ar hofavartu un nodibināt abpusēji respektablas attiecības. Man tāds modelis būtu psiholoğiski ļoti smags, jo es dievināju visas dullās spēlītes ar viņu un arī to caurvēdera mīlestību. Bet es zinu, ka viņš tur ir laimīgs, dodas daudz brīvdienās un visādi citādi bauda dzīvi, tā nu man sirds ir mierīga un es, pēc ilgām diskusijām ar sevi, esmu saņēmusies otrajam mēğinājumam. Nevarētu teikt, ka izvēlējāmies vieglāko šķirni, bet nu vismaz viņa ir gatava mums atdot ēdienu, mantas un tēvzemi, ka tikai mēs (un visa pārējā cilvēce) viņu mīl.

[pixy]

Felix_PS, ir milzīga starpība - šo suni izvēlējāties JŪS, nevis TU. Jo, cik atceros, arī tā bija viena no ļoti lielām problēmām. Iespējams, ka Fēlim ir vajadzīga tāda pieeja, kādu var nodrošināt viņa tagadējā saimniece, ja jau reiz viņai ir pieredze ar šo šķirni un šādiem suņiem. Lai viņam labi iet un, ja ienākas, iemet kādu viņa laimīgās sejas bildi par atgādinājumu, ka dažreiz labākais variants var būt arī tāds . Toties ar "mazulīti", iesaku tomēr būt mazliet čaklākiem, kā blakus blogā sevi tur visi pozicionējāt un mācīt viņai, ka cilvēkiem ir prasības un tās ir jāpilda .

[Felix_PS]

pixy, vai, es galīgi negribēju radīt priekšstatu, ka neplānojam viņu audzināt. To mēs darām un cītīgi darīsim arī turpmāk. Un esmu bezgala pateicīga audzētājai par ieguldīto darbu astoņu mēnešu garumā. Tur es vairāk rakstīju kontekstā, ka nekādi suņu sporta plāni mums nav, šķirne arī apzināti izvēlēta ne no dikti sportiskajām, ja nu vienīgi kaut ko uz frīstaila pusi padarīsim un, protams, pamata paklausību. Mums pavisam netālu ir apmācības laukums ar labu treneri, tā kā obligātās 2x10h iziesim un tad jau redzēs. Mazule, kā jau kantaingallviņšķirnei pienākas, ir ar savu es. Viņa globāli uzvedas lieliski, bet ir situācijas, kad viņa pasaka, ka darīs pa savam, un tad tai kucei var iepūst tur kur skan. Ar to visvairāk jādarbojas, lai viņai mūsu viedoklis šķistu vērā ņemams. Un to panākt gribam pa labam, apvainoties un uzgriezt dibengalu gulētejot viņa māk. Visā visumā dikti priecājamies par viņu un ar viņu, ievest Šveicē suni no Krievijas bija piedzīvojums, bet ko nu padarīsi, kad viena lepna sejiņa tik ļoti iekrīt sirsniņās - turklāt mums abiem.

Par Fēliksu man ir prieks un mierīgs prāts, viss notika tā, kā tam jānotiek. Saimniece gan cer, ka Fēlikss kādreiz pieņems viņas otru pusīti, ja tāda atradīsies, un es vien nosmējos, ka tad tikai BEZ bārdas.

[pixy]

ievest Šveicē suni no Krievijas bija piedzīvojums

Ievest Šveicē no Krievijas Šveices ganu suni jau vien ir kā piedzīvojums . Nu, ja kādreiz tiksiet līdz Latvijai, pie alus/vīna glāzes izstāstīsi, kāpēc tāda izvēle - gan Krievija, gan jau tik "vecs" suns .

Kāds atcerējās, ka vakar bija Kanēļmaizīšu diena? Palies manai māsai, kam laba atmiņa, man vēl šorīt pie kafijas ir brīnišķīgas, kraukšķīgas kanēļmaizītes

[ash]

Felix_PS, prieks dzirdēt, ka Fēliksam klājas labi. Dzīvē visādi mēdz gadīties un labi, ka ir rasts risinājums, lai suns spētu dzīvot sev atbilstošu, laimīgu dzīvi.
Tad vēlu veiksmi un izdošanos ar "mazulīti", lai izaug klausīga un kļūst par organisku ģimenes sastāvdaļu. Un tiešām interesanti, ka Šveicē no Krievijas ievedāt tieši Lielo Šveices gau suni, jāsaka ka liktenim tomēr ir humora izjūta.

[pixy]

Olive, man ir klusa nojausma, kur par Rally Obedience izlasīji . Tā kā neesmu ne oficiālais rīkotājs, ne tiesnesis, nerakstīšu pasākumā, bet te mierīgi - protams, ka piedalīties drīkst visi, tās ir atklātas sacensības. Nosūti pieteikumu, paņem suni un labu omu un dodies tik trasē. Ļaunākais, kas var piemeklēt ir godpilnā pēdējā vieta vai arī diskvalifikācija, ja nu galīgi darīsiet kaut ko citu nekā paredzēts - bet patiesībā tak ne viens, ne otrs nav nekas briesmīgs .

[Bonny Rain]

Eh, ja sacensības notiktu pie manis mājās un bez skatītājiem, tad es domāju, ka mums nebūtu baigo problēmu. Bet tā, šoreiz mēs būsim skatītāju un atbalstītāju rindās. Smelsimies iedvesmu, lai kādu dienu arī pašas varētu būt starp tiem drosmīgajiem .
Bet ja tā godīgi, tad man tiešām gribas parādīt, ka arī franču buldogi ir apmācāmi un gana paklausīgi. Droši vien visvairāk pašai sev. Un arī citiem. Diemžēl, kas ir visai skumji, taču pašu buldogu īpašnieku vidū ir iesīkstējies priekšstats, ka šī šķirne nav īpaši apmācāma. Pat vēl vairāk - šī šķirne vairāk grib, lai viņiem izpatiktu, nevis viņi saimniekam. Bet es tā nedomāju. Es tā to neredzu. Manuprāt ļoti normāli apmācāms suņuks. It īpaši, ja to dara pareizi.

[Felix_PS]

Ievest Šveicē no Krievijas Šveices ganu suni jau vien ir kā piedzīvojums . Nu, ja kādreiz tiksiet līdz Latvijai, pie alus/vīna glāzes izstāstīsi, kāpēc tāda izvēle - gan Krievija, gan jau tik "vecs" suns .

Diemżēl Latvijā es viesojos nu jau ļoti reti un arī tad uz īsu brītiņu. Es gluži vienkārši visus aicinu ciemos uz Šveici.
Kāpēc ņēmām suni ne no Šveices, atbilde ir patiesībā ļoti vienkārša. Te uz FCI kucēnu jāgaida rindā 2-4 gadus, tad dabū to, kas nu ir piedzimis un, ko dod. Absolūti neesmu uz kaut ko tādu gatava.
Tālāk, protams, skatījāmies uz Vāciju, tur varētu kaut ko atrast, bet visumā reti kad kāds kucēns pat līdz diviem mēnešiem aizsēžas, kur nu vēl ilgāk. Nākošais solis bija aplūkot situāciju Latvijā, kur kāreiz tajā brīdī bija metiens, viena meitenīte pieejama, bet rokoties pa Facebook es Meafiton audzētājai ieraudzīju nošērotus citus kucēnus - Meafiton Bruce bērnus. Un es ieraudzīju VIŅU - tajā brīdī vien divus mēnešus vecu knīpu ar lepni paceltu galviņu. Man nebija ne jausmas par kuru valstī iet runa un, saprotot, ka tā ir Krievija, es skumīgi no šīs domas atvadījos. Tā nu laiks gāja, mēs, izvērtējot situāciju, nolēmām, ka suni varam ņemt ne ātrāk kā septembra beigās - attiecīgi atgriežoties no trīs nedēļu atvaļinājumā, kas tika saplānots jau teju pirms gada. Tā nu lūrēju, kas plānojas Vācijā, štukoju, kāda tipa suņi man patīk, līdz atkal ieraudzīju viņu - nu jau trīs mēnešus vecu. Šoreiz neizturēju, nospļāvos par Krieviju un sūtīju bildes draugam. Nu es nebiju vienīgā, kas bija viņas apburta. Bet viņai jau trīs mēneši, priekšā vēl pieci, līdz būsim gatavi sunim. Mazliet sarakstījos ar audzētāju (uzzinot, ka arī raksturs mums ir perfekti piemērots), bet tomēr jau atkal šo domu atmetām. Pēcāk par viņu daudz domājām, bet eh, sen jau kāds būs viņu paņēmis - kā nekā labākais kucēns metienā. Te parādās audzētājas komentārs "izskatās, ka viņa nolēmusi palikt pie mums", te bildes no izstādes 5 mēnešu vecumā un mēs vairs neizturam. Audzētāja piekrita viņu paturēt vēl trīs mēnešus, tālāk rēķini, papīri, formalitātes, līdz mēs beidzot, beidzot tikāmies.
Vēl piebildīšu, ka mums astoņi mēneši absolūti nebija problēma, mēs gribējām vecāku kucēnu, bet izskatījās, ka tādu dabūt nav diez ko reāli. Mēs abi strādājam, bet, tā kā es strādāju ar zirgiem, suns var doties man līdzi. Es atceros, ko tas nozīmēja ar divus mēnešus vecu Fēliksu. Plus vēl podiņmācības un vispār tas, cik mazs un neaizsargāts tas zvēriņš divos mēnešos ir. Fēliksam nebija spēka man vilkties visur pakaļ, bet ja es viņu atstāju viņš tik žēli raudāja. Protams, mazliet žēl, ka nevarējām paņurcīt tādu 2 mēnešus vecu kunkuli, bet gan jau dzīvē nāks citas situācijas un citas iespējas.

[dresetajs]

FELIX_PS
Par "nesportiskiem" grossiem - man par brīnumu, šī ir šķirne, kura uz 200% atbilst manām prasībām kanisterapijā. Biju nenormāli izbrīnīta konstatējot šo, jo nekas pat neskatījos uz šo šķirni... Nekad nesaki nekas - iespējams kādreiz man būs gross
Un apmācības iespējas var paskatīties šajā forumā sadaļa par audzināšanu, tēmā "Kucēna audzināšana no pirmas dienas" - 4,5 mēn. jauns Ori mācās lai kļūstu par suni-asistentu 4gad. neredzīgajam Evertam.

[Olive]

Olive, man ir klusa nojausma, kur par Rally Obedience izlasīji . Tā kā neesmu ne oficiālais rīkotājs, ne tiesnesis, nerakstīšu pasākumā, bet te mierīgi - protams, ka piedalīties drīkst visi, tās ir atklātas sacensības. Nosūti pieteikumu, paņem suni un labu omu un dodies tik trasē. Ļaunākais, kas var piemeklēt ir godpilnā pēdējā vieta vai arī diskvalifikācija, ja nu galīgi darīsiet kaut ko citu nekā paredzēts - bet patiesībā tak ne viens, ne otrs nav nekas briesmīgs .

Droši vien, ka nojausma ir pareiza
Pēdēja gada laikā man sanācis piedalīties diezgan daudzos pasākumos, kur visi pārējie ieradušies gūt rezultātu, savukārt es-pieredzi un nojausmu par to, kā lietas vispār notiek... tā ka pēdējā vieta vai diskvalifikācija mani galīgi nebiedē

[pixy]

Olive, ja atbraucat, piesakies '"dzīvajā", es gan būšu bez suņiem, līdz ar to grūtāk atpazīstama, bet jutīšu līdzi lendzīram Alisei un varbūt vēl kādam drosmīgajam .

Šodien priecīga diena, jo patrenējāmies kopā ar Elizabeti un es pēc ilga pārtraukuma saņēmos izvilkt Keliņu. Un bija labi, acis pareizās un sapratne arī pareizā. Pirmkārt, šausmīgs atvieglojums un pēc tam arī prieks . Te mana mellenīte jau pēc treniņa, ilgi nevarēja nomierināties, acīmredzot, arī viņai šis pirmais treniņš tomēr bija vesels pārbaudījums

Un kārtējā kontrastbilde - divas izturības gulētājas, DIVAS

Pēc treniņa uznāca saulīte ar zemiem melniem padebešiem fonā, tāds skaisti rudenīgs, lai gan vēl ne ļoti krāsains, šogad tā lēnām. Bet krāsas rodas un izskatās, ka, ja pēkšņi strauji nenobirs, būs pat ļoti zeltaini raibs. Habim gan jāgaida sniegs, lai atkal iekļautos ainavā, šobrīd viņa tāda ļoti koša izskatās:

Nu un galīgi bez saviem ragainīšiem es tomēr nevaru. Bara otrais bullis ir ļoti netverami latviski pelēki būrnā krāsā, tāds īsts rudens rūķītis

[Imagine]

Bildē, kur Habītis ar gotiņām fonā, izskatās, ka pati arī būtu viena no ragainēm.
Kā sokas ar dejas slīpēšanu?