Pixy. Suņu stāsti.

Blogs and Chats

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby wolf-eyes » 28 Oct 2018, 17:16

lauva wrote: Akitas - skaisti suņi, bet nereāli bīstami, ja ir tarakāni galvā.

Oi, šī man sāpīga tēma :(
Ja ir tarakāni gan sunim, gan viņa saimniekam, tad vispār ir traki :(
Uz mūsu ielas, piemēram, dzīvo divas akitas ...reiz es gāju uz mežu ar savu kucēnu un tur satieku divas akitas, kas iekārušās pavadās tā, ka jau žņaudzas nost un saimnieki man pa gabalu kliedz, lai es ar savu KUCĒNU fiksi skrienu prom, jo redzams, ka viņiem reāli grūti tos savus suņus noturēt.
Nākošā epizode ar šīm akitām- eju no meža garām viņu mājai, kas ir pa ceļam uz mežu un viņiem tur vārti pusvirus vaļā stāv. Viens suns pēkšņi jau sāk nākt uz manu pusi, es paceļu savu kucēnu opā un suns ar to palēnina gaitu un tad parādās saimnieks un saka - oi, kā jums tikko noveicās, un aiztaisa vārtus... un pateica to ar tādu slimu lepnumu :(
nākošā epizode- es redzu, ka garām manai sētai iet kaimiņi ar sakostu vecu amerikāņu buldoga jaukteni. Jautāju, kas noticis. Izrādās akitas izskrējušas pa atvērtiem vārtiņiem un sakodušas šo nabaga veco suni, kurš gājis garām pie pavadas uz mežu ar saimnieci...
Nākošā epizode- neviens vairs neiet uz mežu, jo negrib šos suņus tur satikt, mani ieskaitot. Es turp braucu ar mašīnu un tālāk, kur zinu, ka tik tālu viņi neies. :(
User avatar
wolf-eyes
Veteran
Veteran
 
Posts: 1528
Joined: 12 May 2010, 23:50

Share On

Share on Facebook Facebook Share on Twitter Twitter

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby lauva » 28 Oct 2018, 18:51

Redz, šis ir gadījums, kad par suņiem un to saimniekiem ir jāziņo, nevis jāizvairās un jāgaida nelaime.
*The dog is the only animal that has seen his god.*
http://twitter.com/#!/LauvaGuna
User avatar
lauva
Veteran
Veteran
 
Posts: 2593
Images: 5
Joined: 14 Jan 2010, 14:22
Location: Liepāja/BCN/BRUX

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Bonny Rain » 29 Oct 2018, 10:22

lauva nu redz, tā kritiskā domāšana var būt tikai tad, kad ir ko kritiski pārdomāt. Tā kā man šis ir pirmais suns, manas zināšanas par to, kam tad īsti būtu jāpievērš uzmanība, bija vairāk vērstas uz ārējo izskatu. Bet par to, kādam īsti jābūt konkrētās šķirnes temperamentam, man pat vēl tagad līdz galam nav īsti skaidrības. Var būt, ka tas ir tikai franču buldogos, bet spriežot pēc ierakstiem mūsu facebook lapā, ir divu dažādu tipu francūži: vieni ir tādi lēnie dzīves apcerētāji, bet otri ir tādi ar torpēdu pakaļā kā Reina. Un parasti tie lēnie ir ļoti apaļi, bet torpēdas ir tie slaidie aktīvie. Kuri tad ir tie īstie? Kādam tad tieši tam temperamentam bija jābūt?
P.S. Kas ir ML?

Paldies, baigi labi apskaidrojāt par tiem temperamentiem. Vēl tikai saprast, kāds tad īsti temperaments ir manai Reinai un kas ir tas, ko es no viņas esmu izveidojusi. Un pie viena nostabilizēt savu viedokli par to, ko tad es gribu redzēt savā nākamajā sunī. Vēlamo šķirņu saraksts ir jau tā kā sašaurinājies. Bet nu man vēl kādi pāris gadiņi ir rezervē. Domājams, ka tuvāko 2 gadu laikā man vēl nevajag otru suni. Nebūs viņam laika tīri fiziski.

Vakar mums bija rallija treniņš. Nezinu, kā mums sanāks sacensībās, bet vakar bija visādi. Bija gan tīri neslikts starts, gan tādi, kad suni pazaudēju jau pie starta. It kā viss kārtībā pirms starta līnijas. Suns skatās uz mani, es dodu komandu blakus un virzos uz priekšu. Bet suns paliek uz starta līnijas kaut kur aizbraucis kosmosā. Nu bāc, tracina šitais. Tā viņas reakcijas neparedzamība, kad es nevaru saprast - būs vai nebūs. Vakar Reina izstrādāja vienu līdz šim neredzētu brīnumu: pie komandas priekšā, kad suni jāpasauc sev priekšā, viņa nez kāpēc izdomāja apskriet apkārt zīmei kā konusam. :apstulbis: Lūk, ko nozīmē, ka suns klausās tikai ar vienu ausi. Un šitāda viņa ir lielāko trases daļu. It kā pilda komandas, bet es nekad nevaru būt pārliecināta, ka viņa ar savām domām nelido kaut kur tālu prom. Mums ir trīs dažādas stadijas. Ideālā, kad sune ir pieslēgusies par visiem 100 un ir uzmanīga. Otrais grāvis ir pilnīga un totāla atslēgšanās no procesa, kad viņa var palikt sazin kur un aiziet sazin kur. Un trešais ir pa vidu - kad it kā dzird, pat komandas izpilda, bet ir tāda mazliet aizdomājusies. Līdz ar to, var izpildīt ne to, ko no viņas prasa. Kā tas bija tieši šajā gadījumā. Un galvenais, izskatās, ka viņa nesaprot to, ka ir ne to izplidījusi. "Nu bet es taču izdarīju kaut ko, ko tev vēl no manis vajag". Eh, pat nezinu, vai man jebkad izdosies ar viņu panākt to 100% uzmanību tad, kad strādājam. Līdz ar to, vai man jebkad izdosies ar viņu tā pa nopietnam pievērsties sportam. Kad viņa pieslēdzās, viņa strādā tik labi. Tāds potenciāls slēpjas viņā.
Šodien no rīta izgājām ārā pastrādāt. Sagatavoju jēlus cūkas sirds gabaliņus (gribu atteikties no siera dēļ viņas sarkanajām ķepām). Iedodu sagatavoto kārumu un ko Reina dara - paņem mutē un izspļauj. Un tas bija pirms ēšanas. Laikam nav jāsaka, ka pēc tam mājās viņa apēda visu brokastu porciju, kur bija arī šie paši cūkas sirds gabaliņi. Un vēl ilgi laizīja bļodiņu. Tā ir tipiska Reina. Nesaprotu šito, kāpēc viens un tas pats ēdiens mājās ir ēdams, bet ārā, kur ir daudz kairinājumu, nemaz nav ēdams. Nu, strādājām ārā bez kāruma pavisam. Un izskatās, ka viņai tiešām nav nekādas starpības, ir tas kārums ārā vai nav. Arī ar to pašu sieru principā es baigo atšķirību neredzu ārā strādājot. Nu neceļās viņai ne deguns, ne acis augšā dēļ kāruma ārā. Mājās ir pavisam cita lieta. Nu kā lai te strādā? Lieki, protams, būtu minēt arī to, ka uz mantu viņai ir līdzīga reakcija. Ja ir kāds spēcīgāks kairinājums, tad viņai neinteresē ne ēdiens, ne manta, ne mana uzslava. Jāatzīmē gan, ka tomēr ir kaut kāds progress kopš kucēna vecuma. Jo pašā savā kucēnībā, viņa ārā bija pilnīgi out of service, v ņje zoņe dostigajomostji kā teiktu krievi. Tagad vismaz ar piepūli ir iemācījusies blakus nosēsties un pat kustēties apmēram blakus uz neilgu brīdi. Bet ar to nepietiek. Man nepietiek.
Bonny Rain
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 353
Joined: 01 Aug 2017, 18:35

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby ingo » 29 Oct 2018, 13:32

Bonny Rain Vienkāršie triki- dejo (griezies) uz vienu un otru pusi, "8" caur kājām- pats stāv, suns iet astoņnieku ap kājām, "čūska"- pats iet uz priekšu un suns katrā solī caur kājām. No rokām uztaisa "riņķi"un suns lec cauri. Lec pāri kājai, pāri šķērslim u.tt. Ļoti daudz var atrast yotube, ar visu apmācības procesu ;) Tik jāatrod, kas pašam patīk un aiziet :D , ja patīk.. Manējām (japānu un vilku špici) dabīga lieta ir celties uz pakaļkājām, tad nu to arī visādi izmantoju. Galvenais lai patīk, gan pašai, gan suņam.
ML- mājas lapa
User avatar
ingo
Veteran
Veteran
 
Posts: 1147
Images: 1
Joined: 13 Jan 2010, 13:56
Location: Medze, Liepāja

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Bonny Rain » 29 Oct 2018, 15:06

ingo nu šitādus trikus mēs zinam. Arī papildus vēl mums ir tāda komanda kā "māja", kur suns ir starp kājām un ejam uz priekšu un atpakaļ. No rokām riņķi gan neesam mēģinājuši. Bet pāri šķēršļiem gan lecam. Es gan nezinu, vai tas Reinai baigi patīk vai viņa vienkārši dara tāpēc, ka liek. :huh: Te jau atkal ir tas, ka Reinai tas kārums nav tas, par ko pārdot sirdi un dvēseli. Un priekš kam censties, ja motivācijas nav.
Bonny Rain
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 353
Joined: 01 Aug 2017, 18:35

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby ligakrista » 30 Oct 2018, 17:35

Bonny Rain wrote: Nu kā lai te strādā?


Bonny Rain wrote: Ar to nepietiek.
Man nepetiek.


Man no malas šito lasot katru reizi jādomā par tavu karmu :ninja: Bet tad saprotu atkal, ka nav ko citus mācīt, bet jāskatās uz sevi un, izskatās, jāpieņem lēmums pārtraukt agility uz kādu laiku, nu nav manam sunim prieka no Agility :noliedz: lai vai cik liels prieks būtu man un meitai, kad beidzot izdodas :aptracis:

Paklausībā man nekad nav aiz sajūsmas gribējies lekt gaisā, ir tikai tāds mierīgs prieks, bet sunim ļoti ļoti patīk.

Vēl tikai ar meitu jāsarunā, ka darīsim to, ko suns grib nevis mēs :ieraujpoda:
ligakrista
Junior
Junior
 
Posts: 143
Joined: 07 Jan 2018, 19:56

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby ash » 30 Oct 2018, 18:14

Bonny Rain, manējie izspļauj kārumus stresa situācijās, stresu (arī pozitīvu) var radīt jebkas satraucošs. tad var būt super gards kārums - tāpat suni nemotivēs. sākumā cerēju, ka sunim pieaugot šitas pāries. nepārgāja. mājās strādā arī par "pliku maizi" un "pliku paldies". stresa situācijā :noliedz: vecākajam sunim arī pie lielāka satraukuma momentā klāt caureja - pieņemu, ka viņam vienkārši griež vēderu, tāpēc negribas ēst. :kanepe:
Image
Image
User avatar
ash
Champion
Champion
 
Posts: 950
Images: 3
Joined: 06 Apr 2011, 13:07

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Bonny Rain » 31 Oct 2018, 09:46

ligakrista Karma, ne karma... Man ir mazliet cita pārliecība eksistenciālas dabas jautājumos, bet tas nemaina lietas būtību. Man tiešām atkal un atkal ir jāatgriežas kādās situācijās un jārisina tās no jauna. Tas ir iemesls, kāpēc to tik sakāpināti sāpīgi uztveru. Kad atkal saproti, ka JAU ATKAL ir tā pati problēma jārisina. Un riebīgākais visā tanī ir tas, ka problēmas būtība slēpjas tanī, ka ieguldītais pacietīgais milzu darbs un pūles NE-vainagojas ar panākumiem, pretēji manai pārliecībai. Biju un laikam vēl nedaudz tomēr esmu pārliecināta, ka pieliktās pūles tomēr korelē ar panākumiem. Kā saka, jo vairāk darba ieguldīsi, jo labāks būs rezultāts. Bet še tev :kompisbietee: Viss nav tik vienkārši kā izklausās. Lielākajai daļai šis teiciens atbilst patiesībai, bet man nākas pārliecināties atkal un atkal, ka tā var arī nebūt.

ash, tu mani vienkārši nokāvi. Es saprotu, ka šī te kāruma spļaušana ārā ir stresa situācijas izraisīta. Bet cerēju, ka ar laiku šis stress - atrasties ārpus ierastās situācijas mājās vai pierastajā treniņu laukumā, mazināsies. Tagad vairs neesmu par to tik droša. Laikam tāds ir Reinas temperaments - dikti stresaina viņa ir ārā. Mēģinu ar to cīnīties. Pēc neveiksmes pirmdienā, mazliet pamainīju savu taktiku. Lai arī cik neērti man tas nebūtu, paņēmu ārā viņas ēdienbļodu un gājām pa ielu ar bļodu. Un bļodā iekšā viņas rīta ēdiena porcija, kas sastāv no Rafus menu smalki sakapātā liellopa un vēl kaut kā. Nu nav diez ku ērti jēlu samērā mitru un pietiekami smalki sagraizītu gaļu dot uz ielas, bet ko tik neizdarīsi lietas labā. Nu, pagaidām strādā. Jau otro dienu tā darījām. Nu, redzot savu bļodu manā rokā, ir labāk. Un liellops viņai tiešām labāk arī garšo. Kā darīšu, kad paliks vēl aukstāks, pagaidām vēl nezinu, bet pašlaik tad strādāsim šitā. Lielāko daļu izbaroju no rokas un beigās turpat uz ielas nolieku bļodu un viņa to kāri izēd. Turpat uz ielas. Varbūt tā man izdosies mazināt to stresu. Dzīvosim, redzēsim.

Sestdien sacensības. Lielas cerības tomēr nelieku. Vēl tikai pašai sev jāiestāsta, ka piedalamies nevis tāpēc, lai pierādītu, ka mēs to varam, bet lai gūtu vēl vienu pieredzi strādāt dikti stresainā situācijā. Nezinu, vai man izdosies to sev iestāstīt, bet pēc būtības tā arī ir. Nav viņa vēl gatava ne uz ko vairāk. Vasarā 2.vietu un 90% mēs ieguvām savā treniņu laukumā. Bet tā bija viņai pierastā treniņu vieta. Viņa to vietu uztver savādāk. Nav tā stresa, kas ir svešās vietās.
Bonny Rain
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 353
Joined: 01 Aug 2017, 18:35

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby pixy » 31 Oct 2018, 18:43

Bonny Rain, Tu tomēr esi ārkārtīgi nepacietīga - nu vismaz tajos mērogos, kas attiecas uz suņa apmācību un sportu :D . Nu nenotiek tur nekas ātri, ir jāstrādā metodiski, radoši un ļoti čakli, pirms var sākt cerēt uz kaut kādu atgriezenisko saiti un gandarījumu. Paskaties apkārt - nav neviena, kas "ras, ras" saliek ralliju, saliek OB nacionālo klasi un žvikt uz augšu un tālāk. Pat tiem, kam konkrētais nav pirmais suns un pašam jau ir zināma pieredze, ar katru suni atkal ir jābūt pacietīgam un jāiegulda laiks, kur nu vēl, ja arī pašam šīs pieredzes nav un tā vispār ir radikāli jauna nodarbe. Trenē reakciju nepalaist garām ātru skatienu acīs, trenē reakciju noķert, kas tieši suni uzmundrina, meklē pieeju, kā iedrošināt suni, uzdod trenerim tūkstots jautājumus un uzmanīgi klausies atbildes - tas ir šis ceļš, īpaši, ja suns tiešām nav pēc uzstādījuma sportam ārkārtīgi piemērots. Varu derēt, ka, ja Tu salīdzinātu to, kā bija pirms pusgada un kā ir tagad, Tu varētu atrast ļoti daudz uzlabojumu, tātad virzība ir. Nē, nu es jau pati zinu, ka vienmēr liekas par lēnu, ne tai virzienā, ne tā un vispār ir baigi grūti, līdz ar to šis ir atgādinājums ne tikai Tev, bet arī man, tomēr, jo mēs lielāku pacietību ieslēdzam, jo vieglāk tas viss ir :jaa: .
Ilustrācijai Habītis kvadrātā starp dažādiem hlamiem :D . Kvadrāts ir viens no pacietības mērauklām visiem - katrā klasē arvien sarežģītāk, kā dēļ nobrūk jau iestrādātas lietas un dažkārt jāsāk pilnīgi no sākuma. Tikmēr pazūd jaunās lietas un atkal jāsāk no sākuma. Utt. :velnins:
Image
User avatar
pixy
Veteran
Veteran
 
Posts: 4112
Images: 0
Joined: 13 Sep 2010, 07:28
Location: mežs

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Bonny Rain » 01 Nov 2018, 09:35

Skaists kvadrāts! Nu, vai vismaz bildē skaisti izskatās. Redzēju feisītī, kur jūs trijatā OB-3 mācījāties: lendzīrs, labradors un šiperke. Amizants skats: liels, mazāks un pavisam maziņš. Un visi tik smuki izskataties. :samilejies:
Es ļoti gribu, ka pixy ir taisnība un es kļūdos. Tiešām. Bet pati baigi saskatīt progresu nespēju. Ikdienas sadzīviskajā paklausībā ir milzu progress. Pat salīdzināt nevar, kāda viņa bija pirms pus gada un kāda viņa ir tagad. Bet Obediencē visu laiku mīņājamies uz vietas dēļ tās nesmukās blakus iešanas un viņas stresainās nespējas ilgstoši noturēt uzmanību. Nu, vai arī atkal jāsaka, vismaz man tā šķiet. Man grūti objektīvi vērtēt.
Šodien bija interesants moments. Es ar bļodu ārā uz blakus ielas un Reina blakus pozīcijā. Šonedēļ mēs veltam laiku rallija elementiem. Es dodu komandu sunei "priekšā". Viss vēl Ok, bet tad viņa nesagaidot manu tālāko komandu atnāk atpakaļ blakus un ir tāda kā driģenes saēdusies, ka redzu, ka nevar uz vietas nosēdēt. Nu es dodu komandu "prieksā" vēlreiz. Driģenīgā uzvedība turpinās, bet komandas tomēr tiek pildītas. Redzu, ka sune driģenīgi skatās uz kādas sētas pusi. Tikai tad es arī ieraudzīju TO. Aiz sētas izrādās bija kaķis. Bet mana sune nevis metās virsū sētai (kā viņa to parasti dara), bet driģenīgi izpildīja manas komandas. VAUuuuuu. Cik neizsakāmi lepna es biju par savu mazo torpēdu! Lai arī neprecīzi un dīdīgi, bet viņa tomēr nenorāvās! Lūk tas ir sasniegums! :jiihaa:
Bonny Rain
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 353
Joined: 01 Aug 2017, 18:35

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Līga S. » 01 Nov 2018, 10:19

pixy wrote: Nu nenotiek tur nekas ātri, ir jāstrādā metodiski, radoši un ļoti čakli, pirms var sākt cerēt uz kaut kādu atgriezenisko saiti un gandarījumu. Paskaties apkārt - nav neviena, kas "ras, ras" saliek ralliju, saliek OB nacionālo klasi un žvikt uz augšu un tālāk. Pat tiem, kam konkrētais nav pirmais suns un pašam jau ir zināma pieredze, ar katru suni atkal ir jābūt pacietīgam un jāiegulda laiks.

:par: :alinji:
User avatar
Līga S.
Puppy
Puppy
 
Posts: 64
Joined: 27 Jul 2011, 07:11
Location: Stopiņu novads

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Bonny Rain » 05 Nov 2018, 09:44

Sacensības aizvadītas, gaidam nākamās. 8-)
Kad atbraucām uz sacensību vietu, Reinas kopējais stāvoklis bija tāds pats kā pagājušoreiz, 2 mēnešus atpakaļ. Jau atkal nespēj savākties, nespēj sakoncentrēties, visa ir tik ļoti stresaina, uzvilkta. Uz kārumu reaģē baigi švaki. Nu, jau domāju, ka būs atkal pilnīgā tūtā. Izejam uz starta. Es vēl pirms pašas starta līnijas iedodu kārumu, bet Reina pavisam negribīgi to kārumu ņem. Nu, stress sunim. Neko, uz strarta līnijas esam, tātad jāiet ir uz priekšu. Sapratu, ka sunei dot kārumu starta laikā nav jēgas. Tā i gājām visu trasi bez kāruma. Un tavu brīnumu, mana sune tomēr strādāja. Bija fāzē nr.2, kad tā kā strādā, bet domās sazin kur. Bet jebkurā gadījumā tas bija labāk nekā pagājušajās sacensībās, kad viņa bija fāzē nr.3, kad sune vienkārši ir aizbraukusi kosmosā un bez maz jāgana pa trasi. Pirmajā trasē savācām 70%. Toties otrās trases vidū Reina pārslēdzās uz fāzi nr.1 - pieslēdzās man ar visu sirdi. Reāli prieks bija noiet trasi līdz galam. Un rezultātā ortajā trasē ir 80%. :meitenedejo: No 12 dalībniekiem mēs tikām līdz 8.vietai. Progress ir acīmredzams. Salīdzinājumam, pagājušajās sacensībās mēs nevienā trasē pat 70% nesavācām. Tātad tomēr es roku pareizajā virzienā un mana jaunā koncepcija rīta porcijas pusi atstrādāt ārā un turpat arī visu bļodu līdz galam iztukšot ir devusi rezultātu. Tas arī bija mans mērķis šoreiz. Urā. :jiihaa: Raksim tik uz priekšu.

Šo sestdien mēs piedalamies paraugdemostrējumos ZooExpo ietvaros Ķīpsalas hallē. Nezinu, kāds stāvoklis Reinai būs tur. Nekad vēl tādos apstākļos neesam strādājuši. Bet nu labi tas, ka tur mēs visi strādāsim ar pavadām. Kas to zin, kā mūsu sporta bēbji uzvedīsies šādā atmosfērā. Tāda atbildība, ka baile tomēr ir. Un ne jau pašai izgāzties, bet komandu iegāzt. Gribās, lai nu tā smuki no malas izskatās, ka cilvēkiem paliek labs iespaids par suņu sportu.

Šodien no rīta, kā jau ierasts, izgājām ārā strādāt. Un vienā brīdī redzu, ka mana sune vairs nav man blakus, bet bizo pakaļ pļavā sēdošajam kaķim. Es nepamanīju, jo biju dikti sakoncentrējusies uz labo pagriezienu, kura laikā sune nevis pagriezās pa labi, bet aizlaidās lidojumā taisni, jo kāreiz tas kaķis bija viņai tieši priekšā. Atsaukt, protams, neizdevās. Bet priekšā dzelzceļa sliedes, otrpus dzelzceļam atkal mājas. Nu, īsāk sakot, kaķim ir kur bēgt. Es aizgāju tanī virzienā, kurā aizlaidās mana Reina. Pasvilpu un sune no krūmājiem atskrēja pie manis. Saprotu, ka tad, kad sune ir atgriezusies, viņu nedrīkst bārt. Pateicu visu, ko domāju mierīgā balsī un momentā turpinājām strādāt ar izturību sēžot. Bija gan tāda saraustīta, bet tomēr sēdēja. Vēl nedaudz pie sēdi kustībā un stāvi kustībā un tad iedevu visu bļodu izēst. Varēja redzēt, ka sune pēc tādām atrakcijām ir stresā un ēst grūti, bet tomēr apēda. Tā kā arī šī mums bija vērtīga pieredze: lai paēstu, viņai vajag pietiekami atslābt no stresa. Un viņa tomēr to izdarīja.
Bet sakarā ar šo situāciju, man radās jautājums pieredzējušākiem: ko jūs darat situācijā, kad suns noraujās un aizskrien kādam lopam pakaļ. Visu, ko es varēju, es jau izdarīju - Reinai ap kaklu ir siksniņa ar žetonu, čips ir reģistrēts. Bet ko darīt konkrēti tajā brīdi, kad viņa aizbizo? Doties tajā virzienā? Palikt turpat? Ir dzirdēts, ka suns atgriežas tajā vietā, kur bija ar saimnieku pēdējo reizi. Neesmu gan pārliecināta, ka Reina spētu ar savu šnobeli uziet sliedi. Nav vēl iemācījusies savu degunu tā izmantot. Kā rīkoties?
Bonny Rain
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 353
Joined: 01 Aug 2017, 18:35

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby ligakrista » 05 Nov 2018, 15:46

Bonny Rain wrote:Sacensības aizvadītas, gaidam nākamās. 8-)
Tas arī bija mans mērķis šoreiz. Urā. :jiihaa: Raksim tik uz priekšu.


Tāds prieks lasīt :alinji: Izbaudi!

Bonny Rain wrote:
Saprotu, ka tad, kad sune ir atgriezusies, viņu nedrīkst bārt.


Bāc, tik loģiski, bet biju aizmirsusi un pēdējās reizēs bāru gan, paldies par atgādinājumu! :sarkstosa:


Bonny Rain wrote:Bet sakarā ar šo situāciju, man radās jautājums pieredzējušākiem: ko jūs darat situācijā, kad suns noraujās un aizskrien kādam lopam pakaļ. Visu, ko es varēju, es jau izdarīju - Reinai ap kaklu ir siksniņa ar žetonu, čips ir reģistrēts. Bet ko darīt konkrēti tajā brīdi, kad viņa aizbizo? Doties tajā virzienā? Palikt turpat? Ir dzirdēts, ka suns atgriežas tajā vietā, kur bija ar saimnieku pēdējo reizi. Neesmu gan pārliecināta, ka Reina spētu ar savu šnobeli uziet sliedi. Nav vēl iemācījusies savu degunu tā izmantot. Kā rīkoties?


neesmu pieredzējis, bet runāties gribu: ja vien situācija atļauj, eju tieši prom un saucu ar atsaucošo komandu, pārsvarā gadījumu izdodas, retāk, protams, ja aizskrējis pēc lopa nevis pēc kā cita; bet ja eju līdzi, tad tieši nekad neizdodas, bet ir situācijas, kad baidos neiet līdzi, piemēram, ja aizkrien pie maziem bērniem..
ligakrista
Junior
Junior
 
Posts: 143
Joined: 07 Jan 2018, 19:56

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Bonny Rain » 05 Nov 2018, 16:44

Ar citiem traucēkļiem, kas būtu kādi cilvēki vai citi suņi, tiekam galā ar vienkāršu atsaukšanu. Bet kaķi ir kaut kas īpašs. Nu nesaprotu, kas viņai ir uz tiem kaķiem. Pašiem taču mājās kaķis, kuram var dzenāties pakaļ. Bet tie svešie ir īpaši dzenājami. Ja viņa ierauga aiz loga kaķi, pilnīgi trīc un īpatnēji smilkst, cik ļoti gribas padzenāties pakaļ. Šoreiz es neredzēju pirmā. Ja būtu paspējusi ieraudzīt potenciāli bīstamo situāciju, būtu viņu noturējusi pie kājas.
Bonny Rain
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 353
Joined: 01 Aug 2017, 18:35

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby dresetajs » 05 Nov 2018, 18:36

pixy wrote:Ilustrācijai Habītis kvadrātā starp dažādiem hlamiem :D . Kvadrāts ir viens no pacietības mērauklām visiem - katrā klasē arvien sarežģītāk, kā dēļ nobrūk jau iestrādātas lietas un dažkārt jāsāk pilnīgi no sākuma. Tikmēr pazūd jaunās lietas un atkal jāsāk no sākuma. Utt. :velnins:
Image


Kur tu hlamu redzi? :apstulbis: Tur pat nav kur kļūdīties - viss ir praktiski ideāli tīrs. Tieši ātrumu un precīzitātui var atstrādāt.
Par pacietības mērauklu - nuuu, diezvai tas ir kvadrāts :kanepe: Drīzāk jau piesaukšana...
User avatar
dresetajs
Veteran
Veteran
 
Posts: 4743
Joined: 15 Jan 2010, 09:45
Location: Rīga, Ķengarags

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby pixy » 06 Nov 2018, 14:24

dresetajs, šis nebija uzdevums atrast kvadrātu, tas "hlams" nebija viņai domāts, bet tiem, kas skatās bildi, tāda urbāna vide. Pat prātā neienāca, ka tas varētu būt grūts kvadrāts un nebija jau arī :) . Tomēr manī kvadrāta regulāra nojukšana kaitina daudz vairāk kā tas, kas notiek ar piesaukšanu. Bet jā, jā, iedvesmai, arī tas vingrinājums ir pārsteigumu pilns, sākot tur kaut ko likt klāt :D .
User avatar
pixy
Veteran
Veteran
 
Posts: 4112
Images: 0
Joined: 13 Sep 2010, 07:28
Location: mežs

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby dresetajs » 06 Nov 2018, 16:17

Pixy, :jautri:
User avatar
dresetajs
Veteran
Veteran
 
Posts: 4743
Joined: 15 Jan 2010, 09:45
Location: Rīga, Ķengarags

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby dresetajs » 07 Nov 2018, 16:11

pixy wrote:***Šobrīd FB rit diezgan kašķīgos toņos risināta diskusija (ne Latvijā) par šķirni, kuru nenosaukšu, bet tas arī nav būtiski - cik saprotu, visi šie suņi no izstāžu viedokļa ir pavisam labi, bet tur ir tādi putni galvā, ka cilvēki ar milzīgu pieredzi netiek galā. ***


Starp citu, par šo - kad konkrēti šīs suns bija kucēns (es domāju, mēs par vienu to pašu personu un suni runājam), es tak liku kādā mūsu grupā (stažieros vai ISC, neatceros jau) šīs personas postus ar pierakstu "kā es NEKAD neaudzinātu savu kucēnu" un ar klusu jautājumu sev "vai es kaut ko nesaprotu, vai palaidīju garam suņu psiholoģijā un etoloģijā?". Uzmanīgi sekoju līdzi, jo bija interesanti ko izaudzinas ar šādu pieieju. Tomēr saprotu :kanepe: Loģisks rezultāts. Rādiniekam un brālim, kuri bija audzīnāti savādāk, "po-mojemu" :kanepe: , arī rezultāti citi, ko arī tā persona publiski atzināja. Tā kā turpināšu audzināt kucēnus pēc savām metodēm un uzskatiem, īpaši ņemot vērā starptautiski apstirinātus rezultātus (nokārtotie eksāmeni suņiem-glābējiem un suņiem-terapeitiem).
User avatar
dresetajs
Veteran
Veteran
 
Posts: 4743
Joined: 15 Jan 2010, 09:45
Location: Rīga, Ķengarags

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby pixy » 07 Nov 2018, 17:22

dresetajs wrote: (es domāju, mēs par vienu to pašu personu un suni runājam)
Domāju gan, ka par to pašu, tas gan būtu dīvaini, ja beigās izrādītos, ka ir vēl kāda diskusija :D . Tavus postus neatceros, varbūt nebiju tajā grupā vai arī neatceros, jo nebija kopsaistes. Ir jau vienmēr drusku žēl, ka nevaram uzzināt, kā būtu, ja būtu... Vai kādam sunim būtu agresija, kas ir pie viena saimnieka, ja tas būtu pie cita, vai kādam būtu tās pašas fobijas, ja būtu cits saimnieks, vai suns būtu tik foršs, ja būtu pie cita. Ik pa brīdim kaut kādu suņu kontekstā par to nākas padomāt, bet ar šo padomāšanu ir jāsamierinās, pārbaudīt to nav iespējams. Jo pat brāļi vai māsas nav viens un tas pats un ne reizi vien ir bijis jāpabrīnās, cik atšķirīgi suņi ir metienā, pat vēl pirms izdalīšanas dažādiem cilvēkiem. Atliek priecāties, ja savējie (un sevis skolotie) šķiet visforšākie :pastaiga: .
User avatar
pixy
Veteran
Veteran
 
Posts: 4112
Images: 0
Joined: 13 Sep 2010, 07:28
Location: mežs

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby dresetajs » 07 Nov 2018, 17:34

pixy, man jau tā socializācija ir vāja vieta - mīlu ērtus suņus pilsētas ikdienā :tikainesaki: Nu un arī ikdienas nodarbošanās mums tādas, jocīgas :kanepe: Bet protams - pat vienā metienā kucēni medz būt ļoti dažādi... Un tomēr liek aizdomāties, ka tikai 2, audzinātiem pēc viena parauga, ir šādas (ļoti līdzīgas) problēmas. Jo sākotnējais kucēna stāvoklis identisks, arī ar mūsu suņiem - ne jau es to rakstīju un aprakstīju, tikai konstatēju lasot, runājot...
User avatar
dresetajs
Veteran
Veteran
 
Posts: 4743
Joined: 15 Jan 2010, 09:45
Location: Rīga, Ķengarags

PreviousNext

Return to Blogi un tērzētavas

Who is online

Users browsing this forum: No registered users and 1 guest