Re: Pixy. Suņu stāsti.
Posted: 30 Oct 2017, 10:46
Mums arī ir tieši tā pati problēma - Reinai šaušalīgi gribas pie citiem suņiem. Gribas draudzēties. Bet faktiski mums nav ar ko. Pirms treniņiem nedrīkst. Savulaik izmēģinājām pirms treniņa izdauzīties ar citiem suņiem un kucēniem. Bet tad bija pilnīgs vāks treniņā - nesavākta, neuzmanīga, nesavācama. Tātad tas atkrīt. Es labprāt ļautu pēc treniņa izdauzīties. Bet pēc treniņa visi kosmiskā ātrumā pazūd. Mēs vienmēr pēdējie paliekam un cēlā vientulībā soļojam uz mašīnu. Ārpus nodarbībām mēs suņus uz ielas nesatiekam. Gandrīz nekad. Visi sēž aiz sētas. Un rej. Un mēs mierīgi vai mazāk mierīgi paejam klusējot garām. Nezinu nevienu mūsu apkārtnē, kuram būtu jebkāda interese savu suni apmācīt un socializēt. Nu it kā jau labi, manai sunei nekas cits neatliek, kā saprast, ka jāspēlējas būs ar mani. Un mums līdz ar to ļoti derīgi ir grupu treniņi - lai mācās savākties un sakoncentrēties citu suņu klātbūtnē. Vakar treniņā bija tik daudz suņu. Bija grūti saņemties. Visu laiku deguns vai nu pa zemi vien, vai arī skats uz citiem suņiem. Bet nu kaut kā jau arī pastrādājām. Brīžiem ir tāda sajūta, ka viņa izpilda komandu tikai tāpēc, ka man to baigi vajag. Ar domu - nu, ja tev tik ļoti vajag, tad apsēdīšos kaut kur ķipa blakus. Nekāda azarta, nekādas super precizitātes. Protams, ja sakoncentrējas, tad viss izdodas super. Nu, ko lai saka. Strādāsim.