Bonny Rain, Tev taču ir treneris - un labs treneris, kopā izdomājat taktiku kā suni gatavot sacensībām jau no šī brīža un kā vislabāk viņu noskaņot un sagatavot, esot tur. Nezinu, kādēļ interetpadomi šķiet labāki, bet es, arī kā treneris, laikam nebūtu baigi priecīgs, ka kāds no maniem audzēkņiem cītīgi prasītu par visu padomus visai pasaulei, nevis man. Neviens cits taču tik labi Tavu suni nezina, kā Tu pati un tas cilvēks, kas palīdz Jums veidoties par komandu, par sporta pāri, ja Jums tādi nodomi un plāni ir - prasi šim cilvēkam un tas būs vislabākais variants . Bet globāli, ja ir šausmīgi bail izgāzties publiski, tad vispār nekur nevar piedalīties, jo sports bez izgāšanās nav iespējams - katram ir tāda reize, kad šķiet, ka varētu no ringa caur kādu alu uzreiz uz māju aizlīst un ne tikai negribas ne ar vienu runāt, bet gribas katru nosist, kurš uz Tavu pusi paskatās . Tas pieder pie sporta dzīves, toties gandarījums, kad izdodas, šīs šausmu pilnās reizes atsver daudzkārtīgi . Un, ja pirmajā brīdī liekas - nekad vairs, tad pēc nedēļas nejauši sākas pārdomas par taktiku un plāniem, kā no tā visa rāpties laukā. Tā, ka tik uz priekšu, visi ir tikai cilvēki un kā jau cilvēki, visvairāk aizņemti paši ar sevi - citiem mūsu izgāšanās ir visai vienaldzīga

Vai man dieniņ, kurš ta te prasa gatavu rīcības plānu? Man tiešām ir labs treneris. Viņai sanāk no mana suņa dabūt ārā to, ko es vēl nemāku. Domāju, ja viņa startētu ar manu suni, droši vien rezultāti būtu labi. Bet galvenā cīņa te ir pašam ar sevi un savu komunikāciju ar suni. Internetā, domājams, cilvēki meklē atbalstu un citu pieredzi. Tā ne vienmēr ir noderīga pieredze, protams. Bet tomēr, ja redzi, ka citiem ir līdzīgas domas, šaubas, bailes, situācijas, tas kaut kā palīdz. Tāpat manā vietā neviens neko nedarīs un neizlems. Tā kā ne jau aiz ļauna prāta vai neticības trenerim cilvēki "prasa padomus" internetā. Tas ir vairāk kā vēlme vienkārši aprunāties ar līdzīgi domājošiem. Domājams, ka šeit taču ir tādi. Ar ko tad vēl lai parunājas? Nepazīstu vairs nevienu trako, kas suni sportot ved.

Parunāties var un vajag, bet konkrētus jautājumus par to kā un ko tomēr labāk uzdot trenerim . Plus attiecībā uz sagatavošanās lietām ir svarīgi krāt to pašu pieredzi - tikai vērojot sevi un suni tieši sacensībās, apmēram var sākt saprast, kā tad labāk noskaņoties pašam un noskaņot suni, kas der, kas ne, kas ir par daudz, kas par maz un ko vispār noteikti nevajag darīt. Un arī tad vēl viss ir atkarīgs no omas, tā, kā gājis pēdējos treniņos, no sacensību formāta, suņu kontingenta, cilvēkiem, kas apkārt utt. Kārtējais šahs visas dzīves garumā .

Ieraudzīju tikko, ka suni.lv reklamē Dogo. Drusku tā bēdīgi palika, bet nu neko darīt, kas maksā, pasūta mūziku. Savā tērzētavā atļaujos ieteikt labāk tomēr neatbalstīt "savējos"... Diskusiju par šo tēmu lūdzu neuzsākt, ja kādam ir interese, internets ir pilns ar visu to, kas uz šo lietu attiecas. Punkts.

pixy wrote:Ieraudzīju tikko, ka suni.lv reklamē Dogo

Ja pareizi iedomājos (jo pati nekādas reklāmas neredzu, man ir uzlikts AdBlock visiem datoriem) manuprāt,tās reklāmas,kas parādās, ir nesaistītas ar suni.lv, bet nāk caur Gūgli,kura pēc savām iedomām izsecina,ko Tev reklamēt.

Es savukārt esmu reklāmimūna Izlasīju, ka reklamē un speciāli sāku meklēt Man par izbrīnu tas ir diezgan liela izmēra un labi pamanāms baneris

Šodien skaista diena, ēnā visu dienu sasalis un apsarmojis, saulē nokusis un zaļš. Un saulīte

Keliņa jau pavisam "pēc suņa" izskatās, ir gan miesiņa, gan jauns kažociņš, kas atkal mirguļo neganti melns

Prieks redzēt Keli tik smuki spīdīgu! Un Habi ir paaavisam nopietna sune

skaisti ziemas kažoki abām dāmām un prieks redzēt, ka melnīte atkopusies

ash, neuzminēji, Habī šobrīd ir tik plika, cik vien plika var būt . Tagad tik sāks audzēt ziemas kažoku . Jā, Keliņa šobrīd turas, nekad jau vairs nebūs kā agrāk, bet dzīvojam kā ir un priecājamies, kad naktis mierīgas un dienas rosīgas .

Atkal novērēju, cik lieliski ir, ja suns neko neņem bez atļaujas . Tā kā taisāmies iet pastrādāt, bļodās ēdiena maz (drusku jādod, jo Keliņai ir jāēd, viņa nevar gaidīt). Salieku, iedodu bļodas, tad izņemu no jēlās gaļas kārbas atlikušo gaļu, uzlieku uz dēlīša un aizeju izmazgāt kārbu. Nāku atpakaļ, Habis beidzis ēst savas simboliskās brokastis un stāv, iedūrusi purnu dēlītī ar gaļu. A tur vistu kakliņi un kuņģītis sakrauts kaudzītē . Varēja sunītim būt milzīgas, sātīgas brokastis, tagad bija jāiztiek ar manu uzslavu par labu uzvedību .

Varēja sunītim būt milzīgas, sātīgas brokastis, tagad bija jāiztiek ar manu uzslavu par labu uzvedību

Tas ir kā? Suns palika bez brokastīm tikai tāpēc, ka bija gaļu sastūmis kaudzītē?

nezinīte, izlasi vēlreiz visu tekstu .

pixy wrote:ash, neuzminēji, Habī šobrīd ir tik plika, cik vien plika var būt . Tagad tik sāks audzēt ziemas kažoku . Jā, Keliņa šobrīd turas, nekad jau vairs nebūs kā agrāk, bet dzīvojam kā ir un priecājamies, kad naktis mierīgas un dienas rosīgas .

tev varbūt Habts skaitās plika, uz manu aci gan ir milzīgs pūklācis

pixy wrote:Atkal novērēju, cik lieliski ir, ja suns neko neņem bez atļaujas . Tā kā taisāmies iet pastrādāt, bļodās ēdiena maz (drusku jādod, jo Keliņai ir jāēd, viņa nevar gaidīt). Salieku, iedodu bļodas, tad izņemu no jēlās gaļas kārbas atlikušo gaļu, uzlieku uz dēlīša un aizeju izmazgāt kārbu. Nāku atpakaļ, Habis beidzis ēst savas simboliskās brokastis un stāv, iedūrusi purnu dēlītī ar gaļu. A tur vistu kakliņi un kuņģītis sakrauts kaudzītē . Varēja sunītim būt milzīgas, sātīgas brokastis, tagad bija jāiztiek ar manu uzslavu par labu uzvedību .

man abi suņi pa lielam saņēmuši vienādu audzināšanu - Akim dikti respektē, ka nedrīkst bez atļaujas, Brīze zog pat ķiplokus

ash, es absolūti apzinos, ka mans nopelns tur ir minimāls, ka neņem ne Keli, ne Habī. Zinu suņus ar ļoti labu audzināšanu un apmācību, kas nočieps visu, kam tiks klāt. Un droši vien tādēļ vēl jo vairāk novērtēju savu suņu kvalitātes šai ziņā

Mani turpina pārsteigt suņu tik ļoti dažādā attieksme pret ēdienu. Piemēram, Mio aprīs absolūti jebko, par ko konkrēti nav pateikts, ka šo nedrīkst, un es ļoti ilgi mocījos viņai to iemācīt un vēl tagad man nav 100% pārliecība, ka vienmēr izdosies aizliegt.
Un tad ir, piemēram, tādi gadījumi, ka es savās mājās pieskatu saluki un aizmirstot to, ka viens deguns tagad tiek visur, vienkārši uz galda noliku cepeti. Saluki pēc krietni ilga laika pienāca, apošņāja un tāpat arī aizgāja, cepetis nav laba manta.

ej nu saproti,kas viņiem tais galviņās notiek...
mums dzīvojamajā istabā ir ļoti zems galdiņš, bet es mierīgi varu atstāt tur ēdienu (arīdzan,ja griežu suņu gaļu), vai bļodas virtuvē uz grīdas,kad taisos likt pa porcijām, un suņi neaiztiks (kaķis,protams,ir cits stāsts)
bet ne ar kādu lamāšanos nevaru atradināt spert kaķa gaļu.

man ir jocīga veca māja, duškabīne virtuvē, bet to pa lielam izmanto tikai mana māte,kad atbrauc ciemos. tā kā kaķis reizēs,kad nerij, var pusstundu staigāt apkārt brēkdams,jo nav pasniegts tāds gabaliņš kā viņam šodien gribētos, nevaru nolikt turpat uz grīdas, savukārt nest augšā,kur suņi neiet 1) slinkums 2) viņš to gaļu mēdz izvazāt
tā nu ir sanācis,ka viņu baroju dušā - eleganti paņem un noskalo asiņainos pleķus pēc ēšanas, toties var sabīdīt durvis,lai suņi gluži neiet iekšā.

taču ar laiku Frīda iemācījās durvis atbīdīt; uzliku uz rokturiem cilpu,lai šķirba neatveras vairāk kā kaķim izlienama. un tas sesks pamanās arī tur ielīst. tas,protams,notiek kamēr neesmu mājās , pie rokas neizdodas pieķert un pēc tam bāršana diezko nepalīz...

Spīgana, ne visu nosaka attieksme pret ēdienu. No maniem suņiem ēdelīgāks ir tieši tas, kurš bez atļaujas neņems. Savukārt mazā zaglene zog, tāpēc ka viņai patīk darīt blēņas, nav obligāti pat zagt ēdienu. Piemēram pagājušajā nedēļā nozaga uz galdiņa atstātu naudu, atradām migā, labi ka vismaz nebija paspējusi sagrauzt un apēst . Ir gan rāta, gan kaunināta, gan ignorēta, zina, ka tas slikti, bet kārdinājumam pretoties nespēj. Un katru reizi tajās viltīgajās acīs ir neviltots prieks par nedarbu, it sevišķi, ja izdodas ar zagto izsprukt pagalmā, tad demonstratīvi skraida un lēkā, mētādama guvumu, it sevišķi, ja ir skatītāji.

Šodien diena, kad ārā ir grafika, nevis glezna

Un grafisks suns

Lendzīru sadaļā jau no vakardienas var izlasīt, kāds Habītis ir malacis, šodien mazliet par to arī šeit. Tātad vakar Lietuvā OB-2 klasē salasījām 270 punktus un nonācām līdz pakāpei "teicami" (no 256 punktiem). Nebija viegli - blīvēts smilšu segums ar maziem akmenīšiem bija suņiem nepierasts un dīvains. Blakus iešanā uz lēno tempu Habis kaut kādus palēcienus uztaisīja, šķita, ka varbūt kāds no tiem akmeņiem iespiežas ķepā un tas ir pavisam nepatīkami. Pēc tam laikam pierada un gāja normāli, bet blakus iešanas shēma no tā zaudēja, ka suns nesaprata, kā pareizi jāiet. Te mēs redzam, cik nenormāli svarīgi ir startēt un trenēties uz ļoti dažādiem segumiem - mēs ar apaviem un cilvēka domāšanu to tā nejūtam, bet sunim var aizmirsties viss, ko viņš zina, ja viņa uzmanība veltīta dīvaini tekstūrai zem ķepām. Tikai kur lai tos daudzos un dažādos segumus ikdienā dabū... Atkal izklaidējāmies ar lēnām apiešanām pēc vingrinājuma, jāstrādā, bet arī jādomā vēl kaut kas gudrs, kā tam sunim palīdzēt. Toties kvadrāts, ar ko mocāmies jau ļoti ilgi bija vienkārši lielisks. Patiesībā gandrīz ideāls, mazliet par agru nobremzēja piesaukšanā un mazliet šķība bija blakus pozīcija beigās (es piekasos - kādi 10 grādi...). 9,5 par kvadrātu un milzīgs prieks, ka lielais darbs sāk radīt sunī pārliecību, ka viņa saprot, ko no viņas sagaida .

Decembrī arī "mājās" ir vēl vienas sacensības, protams, ka startēsim vēlreiz divniekā, jo trijnieka mums nav vispār, bet tā jau būs pavisam cita sajūta. Bet, jā - pirmā doma, kas ienāca prātā brīdī, kad ieraudzīju punktu summu, bija - cik labi, ka Keliņa to ir izdarījusi! Grūti izskaidrot, bet man būtu bēdīgi, ja viņa būtu palikusi divniekā, kamēr Habī aiziet garām. Tālākā ceļā tas vairs nav būtiski, bet līdz šejienei bija jātiek "pareizā" secībā. Un mēs to izdarījām Paldies trenerim, biedriem un visiem citiem, kas ar mums

Vēl mazliet pārdomu par šo tēmu te - https://www.gudriesuni.com/mani-su%C5%8 ... obedience/

Apsveicu vēlreiz un ielīdu te pateikt, ka Tava darbošanās ar Habīti nudien ir ārkārtīgi iedvesmojša un īpaši apbrīnoju Tavu pacietību darbā ar suņiem.
Un kaut kādā mērā muļķīgi, bet laikam jau visu vēl iespaidīgāku padara tas, ko minēji par lendzīriem šķirnes lapā - ka iespējams Habī ir tikai otrais lendzīrs pasaulē, kas sasniedzis OB3. Man šķiet simpātiski šādi piemēri ar to, ka parāda - ne tikai borderi var sportot.

Tikai nesapratu komentāru par 3 klases neesamību. Latvijā nav vai kā?