Divas sporta pilnas dienas. Sestdien OB sacensības, kurās biju pilnīgi jaunā ampluā - stažējos pie
dresetajs, paskatīties, kā tas viss izskatās no tiesneša skata punkta. Bija ļoti interesanti, ir jaunas atziņas, tas tomēr ir citādi, kad skaties startus no pavisam malas vai mēģini saprast, kā Tev tas patīk un kā to novērtēt.
Prieks par maniem čaklajiem sportistiem
madju un Bertu, pagaidām bez aporta tomēr izdevās salasīt punktu summu, lai dabūtu pakāpi, līdz ar to dāmas ir oficiāli pierkastījušās OB-1 klasē un gan jau tiksim galā arī ar to koka gabalu (šausmas, šausmas, kā es nosaucu aportu, ko kāds padomās
). Galvenais, ka bija laba blakus iešana, kas ir OB pamatu pamats, ka bija sadarbība un kontakts un kaut kādi sīkumi, kas nesanāca ir patiešām sīkumi
.
Vakar OB rallijs jeb RO. Mani Valmieras "bērni" kupli pārstāvēti ar 7 dalībniekiem, 2 RO1 un 5 RO0. Rezultātiem arī ne vainas, ar katru reizi kolektīvs kopīgi rāpjas uz augšu un tas ir galvenais. Inga ar Leniju pāriet uz RO2, tā, ka attīstamies un augam
. Manus Rīgas audzēkņus pārstāvēja
dagi ar Alisi, ļoti labi pārstāvēja - 2.vieta starp 16 suņiem, tas patiešām ir labi. Vairāk par to izplūdu šeit -
https://www.gudriesuni.com/apm%C4%81c%C ... 3k%C5%86i/, bildes arī tur
.
Toties laikapstākļi
, man pagalmā nekad mūžā nav tik daudz peļķu bijis, praktiski viss ir viena milzīga peļķe, kas mijas ar sniega kļockām un ledus plantācijām... Nav ne kur īsti pastrādāt, ne paieties, viss ir slidens un žļurkstošs. Kaut kā ir sajūta, ka labs laiks nav bijis gadiem, droši vien jau tik traki nav, bet šitas globālais pļurzājs ir lielisks veids, kā iedzīvoties depresijā
. Gaidu nākamo ziemas uzspurdzienu, nekāds dižais jau laikam nebūs, bet nu vismaz. Un pēc tam jau februāris, tad jau drīkst arī sākt gaidīt pavasari...