Pixy. Suņu stāsti.

Blogs and Chats

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Bonny Rain » 30 Aug 2018, 10:46

ligakrista wrote:
Bonny Rain wrote:A ja nu tomēr kādreiz sasniegsim to līmeni. :jaa:


Lai izdodas! Baigā apņēmība tev! Interesanti kā tas Liktens zvaigznes sagrozījis tā, ka satikāties jūs ar Reinu :kanepe:


Zini, laikam ir jāsaka, ka Reinai vienkārši bija jābūt manam pirmajam sunim. Kā teica meistars Ugvejs no animācijas filmas Kung Fu Panda: "Nekādu nejaušību nav!"
Es jau savos agrajos jaunības gados zināju, ka gribēšu suni, kad dzīvošu pati savā mājā. Tā kā pirmos 15 gadus dzīvojām pie vīramātes, sapratu, ka suni nevar iegādāties - tas būtu sabojāts suns. Vīramātei ir mazliet savādāki priekšstati par audzināšanas jautājumiem. Tā nu atlikām to domu uz vēlāku un iegādājāmies kaķi.
5 gadus atpakaļ beidzot pārvācāmies uz savu māju un nu beidzot būtu bijis laiks tam savam sunim. Bet man bija dikti žēl savu kāpņu, kuras es pati saprojektēju un savām rociņām arī uztaisīju. Biju saklausījusies no citiem, ka tas ir normāli, ka suns visu grauž (ieskaitot pakāpienus). Kaimiņos suns bija apgrauzis pakāpienus un tagad nabadziņš izlikts dzīvot sētā. Tad kaut kā netīšām uzzināju, ka ir tāda lieta kā suņu būris un suņu sētiņa - ideāls risinājums šādām problēmām. Un tā kā manai meitai ir paradums uzdot teorētiskus jautājumus no sērijas: kādu suni tu gribētu?, tad es arī kādu dienu tīri teorētiski sāku domāt: jā, tiešām, kādu tad? Sāku pētīt suņu šķirnes, domāt, ko es gribētu redzēt sunī. Man bija svarīgas divas lietas: lai suns būtu maksimāli "dīvānā purkšķinātājs", jo mēs esam šausmīgi mājās sēdētāji, mazkustīgi, un es sapratu, ka nespēšu sunim katru dienu veltīt 2 stundu aktīvu pastaigu. Un otrs, man nepatīk skaļš troksnis - man vajag mazrejošu suni. Ar šādām kvalitātēm bija diezgan maza izvēle. It īpaši, ja ņem vērā, ka es no bērnības mazus suņus vispār par suņiem neuzskatīju. Kādi tik suņi man nav patikuši! Bet visus viņus vienoja lielais izmērs. Dogs, dobermanis, rotveilers, VAS, Neapoles mastifs, labradors. Pat īsti nezinu, kā man tā sanāca, ka vispār pieļāvu domu, ka man varētu būt suns, kas nav vismaz vidēja auguma. Laikam jau ne mazu lomu nospēlēja viens pazīstams franču buldogs, no kura man radās priekšstats par to, ka franču buldogi ir tādi nosvērti un paklausīgi. Ha, ha. Man tak pat prātā neienāca, ka visi suņi nepiedzimst uzreiz gudri un paklausīgi. Un vispār, man likās, ka suņi ir jāaudzina ar avīzi, siksnu un spēku. Ko darīt, ja suns piečurājis istabā? Protams, ka suni ar purnu peļķē un ar avīzi pa pakaļu. Utt. Kamēr es meklēju mums piemērotās šķirnes internetā, netīšām youtubē uzdūros suņu pozitīvajai apmācībai. Un tā palēnām, skatoties youtubes video, radās pārliecība, ka es savu suni gribu audzināt ar pozitīvās apmācības metodēm. Par šķirni runājot, no visiem mazkustīgajiem suņiem mani uzrunāja tikai un vienīgi franču buldogi. Ir ļoti daudz citu suņu šķirņu, kas man patiktu, bet visiem viņiem nepieciešamas lielas fiziskas slodzes. Nu, labi, ka es sapratu, ka man tas neder. Tā nu francūža piemīlīgās ačteles mani valdzināja arvien vairāk un vairāk. Kad meitai pastāstīju, ka mēs varētu paņemt suni, pagāja vesels gads, lai pierunātu vīru. Viņš (un kā izrādās arī meita) ir īstens kaķinieks.
Kad nu šķirne bija izvēlēta un topošais saimnieks gandrīz pierunāts, aktīvi ķēros klāt sava kucēna izvēlei. Protams, ss.lv. Sludinājumus skatījos katru dienu. Vairāku mēnešu garumā. Man šausmīgi vajadzēja tieši palso francūzi. Un meiteni. It kā sludinājumu daudz, bet reāli izvēle ļoti maza. Bijām jau sarunājuši vienu meitenīti, kurai mazliet ne pēc standarta balta ķepiņa. Bet kaut kā tā audzētāja nekādi nesūtīja man kucēna foto. Un nekādi neizdevās arī sarunāt tikties un klātienē redzēt mazulīti. Bet man taču degoša vajadzība! Bijām izlūkos pie vienas citas mazulītes. Bet, ak tu šausmas! Pat nespēju iedomāties, kā tādā fermā var izaugt normāli, kvalitatīvi kucēni. Mājā smirdēja pēc izkārnījumiem. No pagraba bija dzirdama nemitīga suņu smilkstēšana. Blakus istabā arī smilkst. Sapratu, ka no turienes jāmūk. Riktīga suņu ražošanas ferma. Tā nu uzdūros sludinājumos savai Reinai. Starp citu, vārds sunim bija izdomāts jau gadu iepriekš. Sākumā visai skeptiski skatījos uz konkrēto sludinājumu. Bet kaut kā saruna ar audzētāju mani tik ļoti uzrunāja, ka sapratu - šī būs mana Reina. Pēc kucēnu apraudzīšanas nevarēju vien sagaidīt, kad manā dzīvē ienāks mans pirmais suns. Viss sunītei nepieciešamais jau bija sagatavots. Tā nu gadu atpakaļ tas notika - es kļuvu par suņa saimnieci. Sākumā dzīvoju ar pārliecību, ka spēšu savu suni apmācīt pēc youtubes video pamācībām. Bet ātri vien sapratu, ka nespēšu gan. Man bija nepieciešama palīdzība. Kāds gudrāks, ar pieredzi. Sāku meklēt suņu treneri. Savos meklējumos nonācu LKF mājas lapā dogs.lv, kur bija tāda sadaļa, kurā bija visi sertificētie suņu treneri. Toreiz bija. Nezinu, kāpēc, bet tagad vairs tās informācijas nav. Es noskatīju savu lielisko treneri Zaigu Zvirbuli tieši tur. Man derēja apmācību vieta. Sāku iet ar domu atstaigāt kādas 10 nodarbības un viss. Darbs izdarīts. Suns paklausīgs un miers mājās. Te tev nu bija. Kā mana trenere jau sākumā teica - nekad nevar zināt, kur tālāk aizvedīs mūsu apmācības ceļš. Un aizveda arī. Viņa mani aplipināja ar Obedience. Tikai tagad es pa īstam saprotu, ko tad man vajadzēja meklēt savā sunī. Iespējams, ja es jau sākumā būtu paņēmusi labradoru, varbūt es nemaz nebūtu meklējusi treneri. Iespējams, ja mana pirmā sune būtu bijusi savādāka, man nemaz nebūtu bijusi tāda vajadzība. Un es tagad nebūtu tur, kur es esmu. Es nebūtu atklājusi Obedience sporta burvību. Tagad es saprotu, kādas ir tās īpašības, kuras es gribu redzēt savā sunī. Un to es ņemšu vērā, izvēloties savu nākamo suni. Bet pašlaik, man ir mana Reina, mans īpašais franču buldogmeitēns. Mēģinam trenēties ar viņu Obedience.
Ak, jā, un kā izrādās, franču buldogi nemaz nav tādi mazaktīvie suņi, kā visur rakstīts. Lielākā daļa, kas nav pārbaroti, ir tādi sprinteri. Jā, ilgstošai slodzei viņi nav piemēroti, bet izskrieties gan viņiem ļoti vajag. Manējai 2 stundu mērena pastaiga noteikti nav nogurdinoša. Viņai vajag sprintiņu, aktīvu izdauzīšanos.
Tagad saprotu, cik tomēr ir svarīga šķirnes izvēle, ja gribi nodarboties ar kādu konkrētu suņu sporta veidu. Protams, jebkuru suni var apmācīt. Un ne tikai var, bet arī vajag. Pie mums uz treniņiem iet divi bīgliņi, kas ļaužu acīs parasti ir absolūti neapmācāmi suņi. Un viņi strādā ar ļoti labiem rezultātiem. Bet tomēr, ir suņi, kas ir labāk piemēroti tieši šādai apmācībai, kam vieglāk un ātrāk padodas apgūt komandas. Man vēl joprojām sune neizpilda komandu guli, bez ļoti demonstratīva žesta, kad es ar roku pie viņas deguna noliecos līdz zemei. Nu neguļās un viss. Skatās uz mani lielām acīm, ja es vienkārši pasaku guli. Būs jādomā, kā to mainīt.
Un vēl, ko es sapratu - arī šķirnes ietvaros ir ļoti nopietni jāmeklē savs topošais sporta suns. Tas, ka šķirne ir piemērota, in general, nenozīmē, ka konkrētais kucēns būs piemērots. Te nu jāsaka, ka man patrāpījusies ne tikai nepiemērota šķirne, bet arī nepiemērots kucēns. Ha, ha, ha. Ar Reinu strādāt ir ļoti izaicinoši. Bet tieši tāpēc prieks par rezultātu ir lielāks. Progress ir. Mazāks, kā gribētos, bet ir. Viņai ir grūti sakoncentrēties, it īpaši, ja ir daudz kas tik interesants apkārt un viņa nav ēdienmotivēta. Nekad nevar zināt, vai šoreiz būs gatava strādāt vai nē. Tā kā pat nezinu, kā mums ies sacensībās. Iepriekšējo reizi, kad Reinai bija tikai 10 mēneši, mēs startējām un ieguvām godpilno pēdējo vietu. Pirms starta viņa tik labi strādāja. Bet, kad bija jāiet trase, nu šausmas. No kauna bez maz zemē bija jālien. Ganīju savu suni pa trasi. Ceru, ka šoreiz tomēr būs labāk. Tiešām nepatīkami atcerēties to kaunpilno mirkli. Absolūti nekoncentrējies kucēns. Gandrīz vai nekontrolējams. Labi, ka vismaz trasi līdz galam nogājām. Un tas bija ar jēlu vistu pie deguna. Tā kā lai priecājas visi tie, kuru suņi ir ēdienmotivēti. Tagad šinīs sacensībās iesim RO-1, kur kārumu dod tikai atļautajās vietās. Teorētiski, problēmām ar to nevajadzētu būt. Es jau sen treniņos to kārumoto roku purnam klāt nebāžu. Un te nu jāsaka, ka pozitīvo noti nospēlē arī tas, ka viņai tas kārums nemaz nav tik svarīgs. Kā būs praktiski, sacensību laikā, to mēs redzēsim. Reāli stress kā pirms eksāmena.
Biju plānojusi tiešām tikai aci iemest Obedience treniņsacensībās, lai redzētu, kā tas notiek. Bet pēc pārrunām ar treneri un saviem treniņbiedriem, vakar aizsūtīju pieteikumu dalībai nacionālajā klasē. Domāju, ka mēs galīgi neesam tam gatavas. Pēc dabas esmu laikam baigi nepārliecināta par sevi un ar ļoti lielu devu paškritikas. Nu, bet ja jau citi kolēģi ies, vai ta nu mēs sliktāki. Nemaz ar ne. Nu, mēģināsim. Tās tomēr ir treniņsacensības nevis sacensības. Ceru, ka paspējām vēl iesniegt laicīgi, jo tur dalībnieku skaita limits. Sirsniņa gan trīc, kājiņas droši vien, ka arī. Bet gribas gan. Ļoti gribas iekļauties sportistu grupā.

Laikam, mana verbālā caureja būs beigusies :jautri:

Pixy, lasot tavu blogu, kādus pāris gadus atpakaļ tu minēji, ka domā par trešo suni. Kā ir? Būs kaut kad trešais? Un kāda šķirne? Vai esi atmetusi domu par savu klamberīti?
Un vēl, tu plāno kādreiz savai Habītei kādu metienu? Kā nekā diezgan reta šķirne LV. Re, kā Zaigai šiperkīšiem skaists pirmais metiens izauklēts. No tik atbildīga audzētāja kā Zaiga ir prieks izvēlēties savu kucēnu. Domāju, ka tev nebūtu ne par kapeiku sliktāk.
Bonny Rain
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 336
Joined: 01 Aug 2017, 18:35

Share On

Share on Facebook Facebook Share on Twitter Twitter

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby pixy » 31 Aug 2018, 09:02

Šodien paiet astoņi gadi, kopš manā mājā ienāca Keli un mana dzīve apgriezās kājām gaisā :svecipusam: . Ne jau tā "klakš" un cita dzīve, bet tieši ar viņas ierašanos sākās tas ceļš, kuru eju vēl joprojām. Bonny Rain, arī viņa bija tik vien nepiemērots suns sportam, īpaši OB, cik vien var iedomāties :aknee: . Citādāk kā Tavējais, bet tomēr nenormāli nepiemērots. Vienīgai pluss un droši vien arī vienīgais, kādēļ izdevās, bija un ir augstā ēdiena motivācija. Bet citādi - visas tās šausmas jau te tajos tūkstošos postu var izlasīt... Karma, liktens vai kas cits, bet bez jēgas jau tas viss nebija :alinji: . Tā kā es pēc viņas pēdējām sacensībām diezgan ilgi nebiju spējīga par to runāt, šeit ir izpalicis arī video no blakus iešanas, ko es uztveru kā visa mūsu darba apkopojumu un gandarījumu. 9 pie vācu tiesneša OB trešajā klasē ļoti grūtā shēmā - lai nu paliek par piemiņu, ka suns, kurš nespēja nosēdēt blakus vairāk kā 5 sekundes un noiet vairāk kā 3 soļus nav bezcerīgs, ir tikai jāstrādā. Šausmīgi daudz jāstrādā :sajucis: .

Bonny Rain, uz Taviem jautājumiem es atbildēšu, cik vien nekonkrēti var. Jo man šis gads ir atkal "sadevis bietē" un licis aptvert, ka es varu domāt un pat darīt daudz ko, ja tas nav paredzēts - būs citādāk. Un atliek mēģināt pieņemt, ka tas, kas noticis ir labākais variants, pat, ja tā nešķiet. Plāni ir, protams, plānot vajag, sapņot vajag un vajag arī darboties, jo cilvēki jau parasti sev pārmet to, ko nav darījuši, nevis ir, tomēr viss vienmēr var notikt pavisam savādāk. Pagaidām par šo tēmu viss, turēt muti un nevārīties par plāniem reizēm ir noderīgi Image
Last edited by pixy on 31 Aug 2018, 13:46, edited 1 time in total.
User avatar
pixy
Veteran
Veteran
 
Posts: 4081
Images: 0
Joined: 13 Sep 2010, 07:28
Location: mežs

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Bonny Rain » 05 Sep 2018, 11:08

Ilgi domāju, rakstīt vai nerakstīt. Ir sajūta, ka šeit tāpat gandrīz neviens neienāk. Bet man ik pa laikam ļoti gribas tās dzīvās sarunas, kādas šeit pat ir bijušas vairākus gadus atpakaļ. Vai tiešām visiem pietiek ar kaut kādiem feisbukiem?
Vispirmām kārtām :svecipusam: ar jūsu kopīgo jubileju. Nezināju, ka suņa ienākšana dzīvē var tā mainīt dzīvi. Līdz pašai tā sanāca. Tas ir brīnišķīgi. Katru rītu apsveicu ar atkalredzēšanās prieku, ar atklāsmi, ka man ir suns. Tas ir kas vairāk par domu, ka man ir kaķis. Tas ir savādāk un tas prieks, ko es ieraugu suņa acīs, kad viņa mani no rīta ierauga... Tas ir :aizlaimes: Kur nu vēl tas, ka es atklāju sev suņa trenēšanas prieku. Kurš to būtu domājis? Vismaz ne es. Man tiešām bija doma minināli apmācīt, lai var ar suni pastaigāties un viss. Bet šis portāls un vēl vairāk mana trenere ir pārvērtusi manus uzskatus par to, cik interesanti ir darboties ar suni. Vakar bijām pēdējā treniņā pirms sacensībām. Cik man ir forša trenere! Piedod, Pixy, ka tavā blogā, bet labāku vietu nevarēju iedomāties. Treneris, kurš spēj iedrošināt un uzmundrināt, ir zelta vērts!
Atlika man vien te paraudāt, ka mans gudrais suns ne par ko neguļās, ja es demonstratīvi līdz zemei viņai deguna priekšā nenoliecos ar roku līdz zemei. Viņa šonedēļ to izdarīja. Par lielu brīnumu man. Nu, ne tā kā gribētos man, bet izdarīja. Viņai viss komplekss ir mācīts no priekškājām, bet no sēdus uz guļus nez kāpēc viņa bez manas palīdzības guļās no pakaļkājām. Bet progress tomēr ir - vismaz apgūlās. Pajēli pagaidām vēl, bet tomēr. Līdz sacensībām neko nelabošu. Nav jau arī vēl tās pārliecības, ka 100% apgulsies bez tās rokas. Bet tālāk jau дело техники.
Paskatījos jūsu video. Cik skaisti. Tā astes luncināšana :samilejies: Manējai astes nav - natural bobtail. Nevienam franču buldogam nav astes. Ir tikai tāds maziņš puļķītis. Nu tāda, zaķa ļipa, kura reti kustās. Reinai kustās tā ļipa tikai tad, kad viņa mani ir tikko satikusi pēc ilgākas neredzēšanās. Bet tā dienas laikā ļoti reti. Un es tomēr nemāku nolasīt savu suni, lai saprastu, vai viņai vismaz kaut drusciņ patīk darba process vai tomēr riebjas. Ir brīži, kad redzu, ka domās viņa ir sazin kur, tikai ne ar mani. Protams, komandas viņa pilda, bet... Bet ir reizes, kad viņa ir pieslēgusies procesam. O, nu tās reizes es izbaudu. Kaut vai vakar treniņā pie piesaukšanas. Darījām to stāvot rindiņā un piesaucām rindas kārtībā. Pirmais bija malinua. Kas par ātrumu! Kāds azarts! Nu, es jau pie sevis padomāju, ko tad es gribu - man tak buldogs. Pienāca mana kārta un mans suns ... lidoja kā bulta pie manis. Vismaz manās acīs. Nu tikpat kā malinua. Kāds prieks! :sirsninas2:
Ja es vēl varētu saprast, kā man iemācīties sakonektēties ar viņu darba procesā. Katru reizi jāmin, vai šoreiz šis kārums strādās vai nē. Vakar Reina bija vispār kaut kāda izplūdusi. Galīgi nekoncentrējās. Biju paņēmusi jēlu gaļu, kas parasti strādā. Mājās jau nu noteikti. Un gadījumam, ja nu kas, tomēr sieru sagriezu. Un labi, ka sagriezu. Gaļa viņai vakar laukumā bija pie vienas vietas. Tas nekas, ka mājās vakarā to gaļu apēda ar gardu muti. Bet laukumā :noliedz: Siers bija gana kārdinošs. Droši vien tāpēc, ka sen nebija dabūjusi. Tad nu tagad esmu pārdomās, ko man sagatavot uz sacensībām. Un vispār, kā piedabūt viņu sakoncentrēties darbam. Viņai tas koncentrēšanās brīdis ir tik īss. Pārāk īss. Bet nu nekas. Gan jau būs.
Ja tā atskatās atpakaļ, vēl šī gada sākumā, kad manējā jau tuvojās gada vecumam, es ar baltu skaudību skatījos uz tiem, kas ar savu suni strādā bez pavadas treniņos. Un kā lielu brīnumu vēroju "stāvi kustībā". Ar sajūsmu skatījos, kā citiem suņi iet "apkārt" bez divu roku palīdzības pie suņa deguna. Tagad jāsaka, ka manējā tā pamazām un nemanāmi to ir sasniegusi, ka jābrīnās pašai: pa kuru laiku?
Ļoti ceru, ka brīvdienās sacensībās galīgi neizgāzīsimes. Mums pat būs līdzjutējs - otra franču buldogmeitene, ar kuru kopā startēsim vienā klasē. Varētu teikt, konkurents. Bet tā īsti kā konkurentus nespēju viņus uztvert, jo man ir liels prieks un lepnums, ka vēl kāds strādā ar savu buldogu. Gribās, lai mūsu abu starti ir pietiekami veiksmīgi, lai ar lepnumu un prieku varam tos ielikt feisīša francūžu grupā. Gribas popularizēt starp ne-darba suņiem domu, ka suni var un vajag trenēt. Ka ar suni var arī nopietni sportot. Un ka mūsu buldogi nav tikai dīvānsuņi, kas klausa tikai tad, kad pašiem tā gribas.
Bonny Rain
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 336
Joined: 01 Aug 2017, 18:35

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby fedelta » 05 Sep 2018, 16:33

Piedod, Pixy, ka tavā blogā


Lauma, re kā, Tev šokolāde :jaa: :pukudupsis:
Sunim piemīt skaistums bez iedomības, spēks bez uzpūtības, drosme bez nežēlības un visi cilvēka tikumi tikai - bez grēkiem...
Image
User avatar
fedelta
Veteran
Veteran
 
Posts: 1527
Images: 25
Joined: 13 Aug 2013, 21:47
Location: Jelgava

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Bonny Rain » 06 Sep 2018, 08:09

fedelta wrote:
Piedod, Pixy, ka tavā blogā


Lauma, re kā, Tev šokolāde :jaa: :pukudupsis:


:kanepe: aha, kad uzrakstīju, atcerējos. Nez, vai tas vēl spēkā? Bet esmu gatava ziedot šokulādi par labu komunikācijai. :jautri:
Bonny Rain
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 336
Joined: 01 Aug 2017, 18:35

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby pixy » 06 Sep 2018, 09:16

Bonny Rain wrote: Nez, vai tas vēl spēkā?
Kā tad, ka ir - baltā ar riekstiem, vēlams :velnins: .
Sarunas te tādas vairs nebūs, dzīve iet uz priekšu un komunikācija vispār kļūst aizvien mazāka un seklāka. Un vēl mēs visi kļūstam vecāki, neiecietīgāki, nervozāki un ir slinkums skaidrot viedokli brīžos, kad kāds gribot vai negribot kaut ko saprot ačgārni. Tāpēc es par sportu te īpaši nevāros, daru savu darbu un mācos savu mācāmo.
Bonny Rain wrote: Viņai viss komplekss ir mācīts no priekškājām, bet no sēdus uz guļus nez kāpēc viņa bez manas palīdzības guļās no pakaļkājām.
Bet par šito tomēr man gribas kaut ko pateikt :D . Ja Tu gribi tīru kompleksu no priekškājām, pozīciju maiņa no sēdi uz guli ir nenormāli ilgi jāstrādā ar palīdzību, jo tikai retais suns tā guļas dabiski. Un ar "ilgi" es patiešām domāju ilgi - apmēram gadu ir rūpīgi jāpieskata, lai nekad netiktu pieņemta gulšanās uz priekšu, tikai pēc tam tas sāk notikt dabiski. Nē, nu noteikti jau atkal dažādi, varbūt kādam pietiek ar pusgadu, bet man Habim tas bija apmēram gads, savukārt Keli pat vairāk, jo no sākuma šaubījos un taisījām to arī no pakaļkājām. Es gan Habim ar citu komandu sākumā pie kājas ļāvu gulties uz priekšu, bet pienāca diena, kad viņa arī tur pati sāka piedāvāt gulšanos atpakaļ un no tā brīža gulšanās no sēdi uz priekšu mūsu ēdienkartē vairs nav. Bet tad ir jābūt citai komandai, kas apzīmē tieši procesu, nevis rezultātu. Un, ja Tu gribi labu gulšanos no priekškājām, vēl rūpīgi ir jāpieskata "guli" kustībā, lai arī tur suns guļas uzreiz no stāvi ar visām četrām, nevis caur sēdi. Tas tā, lai sarežģītāk :kanepe: .
User avatar
pixy
Veteran
Veteran
 
Posts: 4081
Images: 0
Joined: 13 Sep 2010, 07:28
Location: mežs

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Bonny Rain » 06 Sep 2018, 12:50

pixy wrote:
Bonny Rain wrote: Nez, vai tas vēl spēkā?
Kā tad, ka ir - baltā ar riekstiem, vēlams :velnins: .
Sarunas te tādas vairs nebūs, dzīve iet uz priekšu un komunikācija vispār kļūst aizvien mazāka un seklāka. Un vēl mēs visi kļūstam vecāki, neiecietīgāki, nervozāki un ir slinkums skaidrot viedokli brīžos, kad kāds gribot vai negribot kaut ko saprot ačgārni. Tāpēc es par sportu te īpaši nevāros, daru savu darbu un mācos savu mācāmo.

A žēl, dikti žēl. Man reāli baigi pietrūkst garu, saturīgu un sakarīgu sarunu par suņiem un sportu. Labi, ka vismaz te ir iespēja patīt filmu atpakaļ un palasīties iepriekš. Vienīgais mīnuss, ka nevar izteikt savu viedokli vai uzdot jautājumu, jo vilciens reāli jau aizbraucis. Es ceru, ka neesmu es vienīgā, kuru interesē sports. Bet tas, ka cilvēki mūsdienās kļuvuši neiecietīgi, to esmu pamanījusi. Tas tiesa. Ir grūti saprast, ka kādam šajā virzienā tiek sperti pirmie ļodzīgie soļi, bet kāds jau ir nogājis pieredzes bagātu ceļa gabalu un šis sākums liekas dikti tāls. Treniņos neko diži papļāpāt arī nesanāk. Atklājiet tad man to dižo noslēpumu, uz kurieni tad visi ir migrējuši no šī foruma? Jeb vai tiešām nevienam "pa lielam" tas nav vairs aktuāli? :huh:

pixy wrote: Ja Tu gribi tīru kompleksu no priekškājām, pozīciju maiņa no sēdi uz guli ir nenormāli ilgi jāstrādā ar palīdzību, jo tikai retais suns tā guļas dabiski. Un ar "ilgi" es patiešām domāju ilgi - apmēram gadu ir rūpīgi jāpieskata, lai nekad netiktu pieņemta gulšanās uz priekšu, tikai pēc tam tas sāk notikt dabiski. Nē, nu noteikti jau atkal dažādi, varbūt kādam pietiek ar pusgadu, bet man Habim tas bija apmēram gads, savukārt Keli pat vairāk, jo no sākuma šaubījos un taisījām to arī no pakaļkājām. Es gan Habim ar citu komandu sākumā pie kājas ļāvu gulties uz priekšu, bet pienāca diena, kad viņa arī tur pati sāka piedāvāt gulšanos atpakaļ un no tā brīža gulšanās no sēdi uz priekšu mūsu ēdienkartē vairs nav. Bet tad ir jābūt citai komandai, kas apzīmē tieši procesu, nevis rezultātu. Un, ja Tu gribi labu gulšanos no priekškājām, vēl rūpīgi ir jāpieskata "guli" kustībā, lai arī tur suns guļas uzreiz no stāvi ar visām četrām, nevis caur sēdi. Tas tā, lai sarežģītāk :kanepe: .


O, es pat teiktu, ka nomierināji. Citādāk man jau sāka likties, ka man suns kaut kāds jocīgāks, ka nesaprot, ko no viņas prasa. Nu tā man arī līdz šim bija, ka no sēdi uz guli gāja tikai ar palīdzību. Visu pārējo viņa taisa bez palīdzības un no priekškājām. Bet šī te gulšanās mums sagādā problēmas. Tagad vismaz zinu, ka tas, ka tas tik ilgi velkās, ir normāli un man vienkārši jāturpina. (Te, starp citu arī parādās šādu forumu plusi, jo par šo lietu pat neienāca prātā trenerei pajautāt - vienkārši likās, ka mēs tādi kaut kādi atpalikušie, nu no sērijas, ne-darba suņa apmācības mīnuss) Mums grupā esmu vienīgā, kam komplekss no priekškājām. Tagad būs jāpavēro, kā tad mums notiek šis guli kustībā. Būtu labi nofilmēt, jo man ar to perifēro redzi ir kā ir. Labi, ja vēl vispār to suni redzu. Nesaprotu, ko dara tās, kam tās krūtis kuplākas kā man :kanepe: . Lai es redzētu, kas notiek man pie kreisā sāna, man stipri jāpieliec galva. Laikam pārāk taisni un stalti stāvu, bet mans redzeslauks tur nesniedzas. Varbūt būtu vieglāk ar lielāku suni, jo viņam galva augstāk atrodas un vairāk uz priekšu, bet ar manu kompaktās klases pārstāvi ir kā ir. Lai gan redz, Zaigai nekur nekas netraucē saskatīt divus mazos melnīšus. Es laikam tāda tizlāka, vai. Redz, te vēl viens pluss šim forumam būtu - uzzināt, kā citiem ar to veicas. Moš, es tomēr neesmu vienīgā, kas nespēj saskatīt ar perifēro redzi savu mazsuni. Un ko darīt lietas labā. Pavēroju, kā video izskatās OB sacensībās. Dažas hendleres, ko redzēju, reāli stāv diezgan salīkušas ar kakliem uz priekšu un galvu diezgan noliektu uz leju. Man tā nav dabiskā stāvēšanas poza. Kad es nostājos taisni, tad tuvākais punkts, ko es redzu zemes līmenī no sevis kreisajā pusē ir 60 cm uz priekšu no saviem purngaliem. Nu, īsāk sakot, suni sev blakus es noteikti neredzu. Līdz ar to, lai es redzētu suņa acis, man ir baigi jānopūlas. :sajucis:

Par to šokulādi runājot, redzēju, ka jums sestdien starts rīta pusē. Mums pašiem beidzamajiem, pēcpusdienā. Diez vai jūs tik ilgi gaidīsiet. Svētdien otrādāk. Es jau labprāt kaut uz visu dienu brauktu, bet man līdzi būs 2 galīgākie kaķinieki, kam sports tikvien kā manējais interesē. Un vēl jau arī nezinu, kā labāk ar savējo sunci darīt, lai viņa ir spējīga sakoncentrēties uz startiem. Man pieredzes vēl par maz ar savējo, lai pateiktu, vai labāk ilgāk pamarinēt uz laukuma vai pēdējā brīdī pirms starta nākt.
Bonny Rain
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 336
Joined: 01 Aug 2017, 18:35

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby pixy » 07 Sep 2018, 08:05

Bonny Rain wrote:Atklājiet tad man to dižo noslēpumu, uz kurieni tad visi ir migrējuši no šī foruma? Jeb vai tiešām nevienam "pa lielam" tas nav vairs aktuāli? :huh:
Domu biedri mēdz uztaisīt kādu FB grupu un patērzēt tur, man pat liekas, ka esmu dzirdējusi par jūsu akadēmijas grupu, bet varbūt kļūdos. Ja grupa ir slēgta, tajā vienmēr var apspriest tos jautājumus, kurus pavisam publiski uzdot negribas. Protams, ja publika nesalasās tāda, kas katru vērtējumu uztver kā personīgu apvainojumu :paukojas: . Bet tā pa lielam, man liekas, ka tiešām cilvēki sarunājas, spriež un mainās domām arvien mazāk.
Bonny Rain wrote: Moš, es tomēr neesmu vienīgā, kas nespēj saskatīt ar perifēro redzi savu mazsuni.
Neesi, neesi, tieši aktuāla tēma pēc pēdējā OB semināra. Lielo suņu priekšrocība, ka vismaz sēdus pozīcijā viņš tepat pie sejas man ir :D .
Šokulāde nav obligāta, virtuāli noteikumi, virtuālas šokulādes :kompisbietee: , bet es būšu abas dienas visu dienu, jo sestdien startē kaudze manu audzēkņu, savukārt svētdien gribu redzēt visus, treniņos nesatiekamies (citādi nekomunicējam) un pamazām zūd priekšstats, ko katrs dara un kā kuram iet.
User avatar
pixy
Veteran
Veteran
 
Posts: 4081
Images: 0
Joined: 13 Sep 2010, 07:28
Location: mežs

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Bonny Rain » 07 Sep 2018, 09:37

Ir mums sava Elibird dogs grupa. Bet lieta tāda, ka nu tādu apsēsto ar Obedienci sporta līmenī ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi. Tā kā negribas baigi piespamot grupas lapu, ja tāpat īsti baigā komunikācija nesanāks. Tā kā nākas vien smelties iedvesmu pārlasot šo blogu.

Ja jau tēma aktuāla par to sava mazsuņa redzēšanu, kādi tad bija secinājumi. Mēs jau ar Zaigu runājām, ka tas mazsunītis mazliet vairāk uz priekšu sēžas. Bet nu es tik un tā viņu neredzu nenoliecot galvu. Tā kā nākas vien paļauties uz to, ka viņa vispār tur vēl ir. Vai arī pieliekt galvu un skatīties pa kreisi. Laikam būs speciāli sportam jāiemācās galvu noliekt uz priekšu, lai savu suni ieraudzītu. :kanepe: Lai gan tikko izmēģināju tikai vienkārši pieliekt galvu - nu tāpat nesanāk man redzēt to, kas man purngalā. Ja muguru saliecu, nu tā kā stāvētu ar salīkušu muguru, tad gan redzu. Bet ja stāvu kā parasti, taisni, tad mana krūteža ir skatam priekšā. :jautri: Bet vispār, mana sune ir jau samācījusies neveidot ar mani acu kontaktu ejot blakus. Kas man ir ;( Pat nesaprotu, kā viņa vispār spēj saprast, kas tagad jādara. Nolasa manu ķermeni laikam - ja manas kājas iet uz priekšu, tad iet arī viņa. Nu, bet ja man ir jāpagriežas pa labi vai pa kreisi, tad vispār ir katastrofa. Viņa mierīgi var aiziet taisni. Vai piemēram, tad, kad jāapsēžas no gaitas, tad viņa var apstāties metru priekšā man. Te viņa skrien man pa priekšu, te savukārt, velkas man nopakaļus. Eh, mums tieši tas pamatu pamats rada vislielākās problēmas. Kā es gribētu redzēt tās centīgās actiņas blakus iešanā! Nu, rīt un parīt redzēsim, kā mums ies. Galvenais pašai nesastresoties. Mēģināšu sev iestāstīt, ka mums nevienam nekas nav jāpierāda un tas ir vienkārši foršs izklaides veids. Man trauma no mūzikas skolas, kur mani ar pārsteidzoši lielu regularitāti bāza visos konkursos pēc kārtas. Un es mūžīgi kaut ko sajaucu. Toties koncertos gan spēlēju pēc sirds patikas. Nu, stress man ir no pašas apziņas, ka mani vērtēs. Tā kā centīšos par to nedomāt. :neparliecinats:
Bonny Rain
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 336
Joined: 01 Aug 2017, 18:35

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Māra » 07 Sep 2018, 10:30

pixy wrote: Bet tā pa lielam, man liekas, ka tiešām cilvēki sarunājas, spriež un mainās domām arvien mazāk.

Nez, es te atnācu, atradus savus cilvēkus un suņus, un visas sarunas tagad notiek dzīvajā, vai privātā čatā. Un vairāk nekā agrāk te forumā. Nemaz nesūdzos. Un var izdiskutēties līdz slikti kļūst :D Pietam nāk komplektā vēl ar labām pastaigām un pūkainiem draugiem.
If salukis could talk, they wouldn't talk to us.
User avatar
Māra
Veteran
Veteran
 
Posts: 2578
Joined: 22 Jun 2014, 18:52
Location: Rīga.

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Bonny Rain » 07 Sep 2018, 10:51

Ai, nu es laikam neizskatos nez ko draudzīgi, ja jau neviens negrib ar mani draudzēties :huh: Bez tam, esmu laikam pārvērtusies par riktīgo sēni, no savas mājas ārā nelienu. Tikai tik, cik uz treniņu aizbraukt. Tā nu dzīvoju pa savu mazpilsētu. Darbs - māja - darbs -māja. Un reizi nedēļā treniņš. Uz Rīgu labi ja reizi divos mēnešos aizbraucam. Un tad tas ir uz lielveikalu. Vai ciemos pie vecākiem. Vislabāk jūtos savās mājās. It īpaši, ja ņem vērā, ka beidzot man ir sava māja. :jiihaa:
Bonny Rain
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 336
Joined: 01 Aug 2017, 18:35

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Māra » 07 Sep 2018, 10:55

Bonny Rain wrote:Ai, nu es laikam neizskatos nez ko draudzīgi, ja jau neviens negrib ar mani draudzēties :huh: Bez tam, esmu laikam pārvērtusies par riktīgo sēni, no savas mājas ārā nelienu. Tikai tik, cik uz treniņu aizbraukt. Tā nu dzīvoju pa savu mazpilsētu. Darbs - māja - darbs -māja. Un reizi nedēļā treniņš. Uz Rīgu labi ja reizi divos mēnešos aizbraucam. Un tad tas ir uz lielveikalu. Vai ciemos pie vecākiem. Vislabāk jūtos savās mājās. It īpaši, ja ņem vērā, ka beidzot man ir sava māja. :jiihaa:

Ta jau arī dārzs, kas nozīmē, ka var aicināt ciemiņus ar suņiem! Nav pat jābrauc pašai :D
If salukis could talk, they wouldn't talk to us.
User avatar
Māra
Veteran
Veteran
 
Posts: 2578
Joined: 22 Jun 2014, 18:52
Location: Rīga.

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby pixy » 07 Sep 2018, 11:49

Māra wrote:visas sarunas tagad notiek dzīvajā, vai privātā čatā. Un vairāk nekā agrāk te forumā.
Man arī tā kādreiz bija, bet nupat tomēr jāsecina, ka nerunājos ne forumā, ne čatā, ne dzīvajā. Īsta sēne :D Image
User avatar
pixy
Veteran
Veteran
 
Posts: 4081
Images: 0
Joined: 13 Sep 2010, 07:28
Location: mežs

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Māra » 07 Sep 2018, 11:56

pixy wrote:
Māra wrote:visas sarunas tagad notiek dzīvajā, vai privātā čatā. Un vairāk nekā agrāk te forumā.
Man arī tā kādreiz bija, bet nupat tomēr jāsecina, ka nerunājos ne forumā, ne čatā, ne dzīvajā. Īsta sēne :D Image

Gan jau es tev drīz pauzmākšos :)
If salukis could talk, they wouldn't talk to us.
User avatar
Māra
Veteran
Veteran
 
Posts: 2578
Joined: 22 Jun 2014, 18:52
Location: Rīga.

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Līga S. » 07 Sep 2018, 11:56

Bonny Rain wrote:Ir mums sava Elibird dogs grupa. Bet lieta tāda, ka nu tādu apsēsto ar Obedienci sporta līmenī ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi

Jā un tā ir Zaiga :meitenedejo:
Līdz sporta līmenim mums tur visiem vēl ļoti, ļoti tāls ceļš ejams :alinji:
User avatar
Līga S.
Puppy
Puppy
 
Posts: 63
Joined: 27 Jul 2011, 07:11
Location: Stopiņu novads

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Bonny Rain » 07 Sep 2018, 12:33

Māra wrote:Ta jau arī dārzs, kas nozīmē, ka var aicināt ciemiņus ar suņiem! Nav pat jābrauc pašai :D


Nu, drīzāk gan dārziņš - maz-dārziņš. Bet ir. Ja salīdzina ar UK, tad man ir lieli apartamenti un milzīgs stand alone house.
A jūs ko, ciemos gribat? ;) Es jau labprāt pieņemtu. Man meitai vēl joprojām dikti saluki patīk. 8-)
Šeku-reku Līga S. pie mums bija ar savu mazo Entlebuherīti. Pilnīgi neticējās, ka kāds gribēs testies gaisa gabalu, lai ar mums ietusētu.
Bet visādi citādi es tiešām esmu iesūnojusi, ar saknēm zemē (t.i. savā mājā) ieaugusi un pēc dabas baigais vienpatis. Nu īsāk sakot, introverts tipiņš ar nelieliem eksplozīviem izgājieniem sev zināmā sabiedrībā. :kanepe:
Bonny Rain
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 336
Joined: 01 Aug 2017, 18:35

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Bonny Rain » 07 Sep 2018, 12:40

Te, šodien laikam kādam ir dzimšanas diena? Es pareizi saskatīju? Māra :roze: :svecipusam:
Bonny Rain
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 336
Joined: 01 Aug 2017, 18:35

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Māra » 07 Sep 2018, 12:42

Bonny Rain wrote: Pilnīgi neticējās, ka kāds gribēs testies gaisa gabalu, lai ar mums ietusētu.

Cik tad tālu ir tālu? Vai tālāk par mani? :D
Bet jā, man šķiet, ka Rūsam varētu sanākt balle.
If salukis could talk, they wouldn't talk to us.
User avatar
Māra
Veteran
Veteran
 
Posts: 2578
Joined: 22 Jun 2014, 18:52
Location: Rīga.

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Māra » 07 Sep 2018, 12:42

Bonny Rain wrote:Te, šodien laikam kādam ir dzimšanas diena? Es pareizi saskatīju? Māra :roze: :svecipusam:

Tā tas Vecums piezogas! :D Paldies. :alinji:
If salukis could talk, they wouldn't talk to us.
User avatar
Māra
Veteran
Veteran
 
Posts: 2578
Joined: 22 Jun 2014, 18:52
Location: Rīga.

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Bonny Rain » 07 Sep 2018, 12:57

Māra wrote:
Bonny Rain wrote: Pilnīgi neticējās, ka kāds gribēs testies gaisa gabalu, lai ar mums ietusētu.

Cik tad tālu ir tālu? Vai tālāk par mani? :D
Bet jā, man šķiet, ka Rūsam varētu sanākt balle.


Pēdējā laikā visai iecienīts kūrorts Saulkrasti ar dārgāko publisko tualeti LV :jautri:
Tā kā, ja sadomāsiet, droši var kaut ko saštukot. I pie jūras var aiziet arī. Būs kur mašīnu nolikt. Mums līdz jūrai gan nav tik tuvu kā no Baltās kāpas, kājiņām kādas 10-15 minūtes jāiet. Mēs esam netālu no pilsētas pludmales, kur nedrīkst ar suņiem. Bet mēs parasti ejam uz pretējo pusi tad. Mums vislabāk pa kāpām patīk.
Ja nu kādu vēl var iekārdināt ar tik vilinošu piedāvājumu ietusēt, tad laipni lūdzu. :-)

Par vecumu - es pie 30 biju dikti priecīga, ka beidzot nopietnāks vecums pienācis. Vismaz daļa mani sāks nopietnāk uztvert. Tagad, kad pašai 40 drīz jau pie sliekšņa nostāsies un vīram vispār 50 jau nosita, sāku ar nepatiku skatīties uz pārāk ātri skrienošo laiku. :pagalvu:
Bonny Rain
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 336
Joined: 01 Aug 2017, 18:35

PreviousNext

Return to Blogi un tērzētavas

Who is online

Users browsing this forum: No registered users and 1 guest