Ilgi gaidītam sniedziņam piemīt maģisks spēks. Vakar, kad uzsniga sniedziņš, palaidu suņus pagalmā un izrādījās, ka Pandam pēkšņi sākusi interesēt cietā, lielā bumba (boomer ball), par kuru neviens no suņiem nelikās ne zinis kopš vasaras. Sākumā ar to sāka spēlēties Robijs, ko ieraudzījis virstēviņš, spēlei pieslēdzās un finālā spēlējās pats ar sevi un bumbu:D
Protams, sniegs tika arī lielos daudzumos ēsts! Esmu novērojusi, ka baltie bullīši sniegu ēd vairāk nekā tumšie, goda vārds! Piemēram, ja Panda un Meskis sniegu ēd lielām mutēm, Robis tik nedaudz pagaršo un viss. Tomēr vislielākais sniegēdājs mūsmājās ir Panda. Viņam ir izveidojusies sava veida sniega atkarība. Kaut tas uzsnidzis tik plānā, plānā kārtiņā, tas tāpat ir jāēd. Lielām mutēm tiek kampta plānā sniega sega kopā ar sūnām un zālēm. Tālāk Pandā darbojas pārstrādes mehānisms, kas mutē šķiro sniegu no nesniega un pēdējais pa lielās mutes kaktiņu tiek izsviests ārā. Dikti jautrs paskats!
Lai pārliecinātos, ka viss vakar piedzīvotais nav nosapņots, Panda pat paprasījās ārā 2.00 naktī, lai paēstu sniegu un pa to izlēkātos kā tāds jauns āzis:D. Tā kā ar pārbaudes rezultātu viņš bija apmierināts, silti saritinājies viņš guļ joprojām.