Trešais kucēns.
Kopš otrā ir pagājusi jau 1h... nu jau pat 2h... tuvojas 2,5... sāku info ievākšanu. It kā intervāls neesot nekas pārmērīgs. Sazvanu vetu, tas apstiprina, ka ja nu nekas nebūs 3-4h laikā, tad vajadzētu špricēt... nu ja, šprice ta ka mājās nav... vienojamies, ja nekas nebūs 3,5h laikā tad brauks stimulēt... nervozitāte... milzīga... Kristīne ik pa laikam uzjautā Ūrei, kur nākamais
Vedam laukā pastaigāties, lai veicinātu procesu... Pagājušas 3h un ir! Liela meitene! Sarkanā! Super
arī zīž labi. Nu ko? tad jau pēc plāna vajag būt tikai vienam vēl...vai max 2x...
Ceturtais kucēns
Atskrien samērā ātri, 1h20min laikā. Melna meitene. Maziņa salīdzinot ar sarkano. Bet šī negrib zīst. Vispirms dodam atpūsties, tad mēģinām dabūt pie pupa. Man nesanāk. Stafeti pārņem Kristīne. Viņai pēc 10 min izdodas. Zīž! Urā! viss ir ok. Visi 4 guļ vienā rindiņā un zīž. Pa skaisto! 3 dažādas krāsa, ir ok. Ir jau pāri pusnaktij, Sandra aizved Kristīni mājās.
Es palieku uz dežūru. Sandra atgriežas mājās, samainām atkal dvieļus. nu... it kā var būt tas piektais... jāgaida.
Piektais kucēns.
Ir pagājušas 1h35min. Un piesakās nākamais. Urā, pēdējais vismaz pēc rengena
Skaista marmora kucīte, ar ļoti gaišu toni, arī gaišu galvu (standartam atbilstoša). Šī jau sāka zīst savu ķepu 3 sek pēc tam kad bija paņemta rokās. Uz pupu burtiski kā pelēkais vilks uz vecmāmiņu uzmetās
Sakopjam visu, iedodam Ūrei nedaudz uzēst. Izvedām laukā. Jā starp citu viņa ik pa laikam dabūja palaizīt saldējumu Ūre, lai nav kartsti. Sandra aiziet gulēt, es vēl dežūrēju. Izlēmu pēc 2h iet uz 30min nosnausties.
Sestais kucēns
Pamožos no modinātāja... un pēc neilga mirkļa noiet atkal ūdeņi. Skrēju modināt Sandru. Un var teikt kucēns izlidoja laukā. Kā korķis
Sarkans puika! Jā jā, nav marmors, bet sarkans ar baltu apkali
Smuks! arī ar šo nav problēmu zīž. Atkal visu sakārtojam. Pēc laika izvedam Ūri laukā, iztaustām jau kuro reizi, bet nu bez zināšanām... nu nevaram atrast kur vēl kaut kas varētu būt paslēpies... jau pie piektā nespējām sataustīt nākamo... Laukā joka pēc uzjautāju Ūrei kur bumbiņa?! Un ko neteiksi... Ūre aiznesas pakaļ un atnes bumbu. Pienes klāt, pārdomā, paķer atkal un aiznes atpakaļ pie durvīm. Ejam iekšā atpakaļ pie kucēniem. Iztaustām... nu nebūs vairāk. Sandra jau ar vairs neiet atpakaļ gulēt...
Septītais kucēns
Sēžam un skatamies uz zīzošajiem smukuļiem
Vienu brīdi man liekas, ka Ūrei noraustās vēders, bet viņa pati nereaģē. Jo kad nāca kāds kucēns, viņa pieliecās pie aizmugures un sagaidīja to, kad tas bija laukā. Pēc brīža es lielajās biksēs pamanu burbuli. Momentāli plēšu vaļā, bet Ūre nereāģē ar interesi. Liekas pati nav pamanījusi.... placientu gan apēd, un tad atjēdzas, tas tak mans! Sāk ļoti aktīvi laizīt. Bet kucēns praktiski nekustas. ņemu rokās, skatos vai kas mutē, īsti nav, bet ne īsti elpo. Deguns šņākuļo. Uzpiežu uz vēderiņa, biki iznāk gļotas, bet vienalga nekustas. Sirds sitas. ņemu un izdaru kratīšanas kustību 2x. Dodu laizīt. Ūre ņemas kā negudra. Kucēns biki sakustas. bet vienalga slikti elpo. Ņēmu un pūtu degunā... tas pie otrās reizes palīdzēja. Kucēns gan bija vārgs. Tajā brīdī bija sajūta ka tas neizdzīvos. Tu uz to skaties un nesaproti vai ta smocās vai nē... stulba sajūta. Bet saproti, ja tas nespēs funkcionēt, tam ir jāpalīdz aiziet... drausmīgi stulba sajūta. Kucēns ir smuks. Kopīgi berzējot un Ūrei to laizot, dabūnam pie kustības. Novācam pārējos kucēnus un vienu liekam pie pupa. Neskatoties uz zināmo vārgumu, zīž. Dzīvos! Tāds prieks
Ātri meitene saņemas un neatpaliek no pārējiem.
Tuvāko 4h laikā vēl sēžam klāt. Mainam kucēnus pie pupiem vietām, lai mazākie tiek paēst, jo lielie ātri pierijas un iet gulēt.
Translation 2 posts below