Keira & Ornella

[Ieva B]

Izdomājām arī sev rezervēt bloga vietiņu, citādi vienas pašas pa mopšu sadaļu , gandrīz vai blogs tur.
Rīt gan agri dosimies prom no mājām uz pāris dieniņām, bet pēc tam atrgiezīsiemis ar jaunumiem.

[energy]

Jauki, būs vēl viens blogs, kur palasīties!
Veiksmīgi nolīgot!

[Torijs]

Apsveicu ar savu blogu! Ļoti skaists foto!

[Ieva B]

Paldies, energy un Torijs!

Esam atgriezušās. Bijām Līgot uz ilggadējām vasaras mājām Ēdolē. Ļoti jauka vieta gandrīz vai mežā, apkārt meži, pļavas, tuvākie kaimiņi ~1km attālumā.

23. jūnija rītā sakrāmējušās devāmies ceļā, labi,ka nebija karsts


Meitenes bija sajūsmā par lauku plašumiem un brīvību




Laukos viss tik jauki smaržo, jaunas smaržas un dabiskas, bez pilsētas dūmiem

[Ieva B]

Jau nedēļu iepriekš rezervējām atsevišķu nummuriņu 2. stāvā, tādu nelielu, ar piepūšamu matraci un romantiskām tapetēm, kas patiesībā laukos dikti iederās.


Tā mēs devāmies augšā uz savu istabiņu, jo meitenēm bija bail kāpt pa trepēm, kur starp pakāpieniem redz visu cauri


Vakarā, kad visi devās pie ugunskura mieloties, metenes, gan palika mājā, lai drošāk un nemoka knišļi, kas sevišķi pie dīķa ir ka biezs. Keira te gan diez ko priecīga neizskatās, par piedāvāto cūkaustiņu speķa raušu vietā


Ornella pati devās pēc Jāņu zālēm


Šis tas tika meklēts arī dīķi, uz brīdi liekot saimniecei palikt ar aukstām kājām, jo tāds pelmenēns bezmaz vai pa stāvo krastu neievēlās iekšā

[Ieva B]

Nolūkojām skaistu un augstu vietiņu no kuras sagaidīt saullēktu


Tas šogad bija neticami skaists un daudzkrāsains, bildes arī izdevās (viena no bildēm, kas man ļoti patīk)


Nolīgojām lieliski, mopsītes izskrējās, bez satraukumiem, par apkārt braucošām mašīnām kā tas ir Rīgā, ja neskaita to vienu mirkli, kad Ornella bezmaz ievēlās dīķi, tad viss pārējais bija izdevies. Abas arī paspēja vienā acumirklī atrast kaut ko, kur iesmaržināties, pirmo reizi mūžā , bet tas netraucēja abām ērti iekārtoties man blakus uz matrača, kas līgojās kā laiva uz ūdens, kamēr meitenes meklēja labākās vietas
Tādi, lūk bija mūsu Jāņi.

[Ieva B]

Meitenēm Rīgā nav ko darīt, tad ir jābaksta vienai otra. Nakošnedēļ varbūt atkal aizšausim uz laukiem lai izskrienās pa lauku

[Ieva B]

Neticami, bet mazā Ornella izaugusi liela un smuka un dikti mīļa. Ko esmu ievērojusi, kopš man jau ir divas mopsītes, ka Keira r tāda sabiedrības dāma, viņa sabučos ta jebkuru, sorry, izņemot vecus tantukus ar lakatiņiem uz galvas , bet Ornella ar svešiem nedraudzēsies nemaz, viņa tā kā varāk pieķērusies man un to arī vairāk kā Keira izrāda, no kā gan arī es vairāk ciešu, kāds mīļš kodiens vaigā vai degunā, nu nepadodas tā buču došana, bet tik ļoti gribas un nav laika piedomāt kā. Lūk tā! Nu bet abas dikti mīļas jaukas un manas vislabākās mopsītes
(keira nevar sagaidīt, kad nu pūtīs to svecīti un varēs mieloties, Ornella gan kā jau jubilāre apzinīgi iepozē)

[Torijs]

Daudz laimes mazajai jubilārei pirmajā jubilejā!

[Ieva B]

Paldies, mazā jubilāre šodien diemžēl pa māju, ārā nežēlīgs karstums bija. Bija jau domāts, ka brauks līdzi uz Saulkrastu pusi uz citu jubileju, bet pa dienu bija bezgaisīgi karsts, līdz ar to nolēmām, ka drošāk nebraukt.

[Cilveeks]

Sveiciens Ornellai pirmajā jubilejā!

[Ieva B]

Paldies, cilveeks!

Mēs atkal pošamies uz lauku labumiem, t.i. svaigo gaisu un plašumiem. Kamēr es šiverējos un domāju kas jāpaņem, kas vēl palicies somā neizpakots no Līgo dienām, tikmēr manas meitenes to vēro drošā vietā, nemaisoties pa kājām.


Tad jau pēcāk atgriežoties atkal liksim jaunu bildi iekšā. Vēl plānos ir apciemot pa ceļam dzimtās mājas meitenēm un radiņus

[Ieva B]

Cik gan ātri plāni var mainities, bet labi,ka savlaicīgi. Pēc diennakts mums te Rīgā ostā piestās saimnieks uz pāris stundiņām, tad nu nekur nebrauksim, paliksim sagaidīt, metenes, lai var sabužināt, sabučot. Uz laukiem aizbrauksim kaut kad, kādā citā reizītē.

[Inese A]

Čau tavā jaunajā blogā, apsveicam ar bloga atvēršanu!!! ik pa laikam pieskriešu te pie Jums paciemoties:)
Lai jaukas brīvdienas abām jaukajām meitenēm

[Ieva B]

Paldies, Inese!
Doma par blogu radās, lai mēs te tā kad uznāk iedvesma un gribas kādu bildi parādīt, tad ir kur izvērsties, bet nu mopšu sadaļu nepametam, vienkārši te tā šo un to.

Jā brīvdienas mums sanāks interesantas. man jau tāpat ir atvaļinājums un meitenes laimīgas, staigājam tā,ka pēc abas guļ šņākdamas.
Šodien nolēmu pāršķirot bilžu mapes, paņēmu Ornellu klēpī, ui kā Keira sēdēja gultiņas stūrī, šķībi skatījās, tā taču viņas vieta, sarunājām, ka pēc brītiņa es viņu paņemšu. Kad nu tas brītiņ'pienāca, laim pilnīga, bet nu kā tad tāpat vien sēdēs, skatījās uz savu žirafīti, kuru nu tad komplektā arī jāpaņem. Nu viens joks, kur sunim var būt tik trakoti mīļa kāda mantiņa, gulēt esjot jāņem, klēpī sēžot arī, un to viņa pazīst jebkurā brīdī, kad pajautāju kur žirafīte, iet un meklē un atnes.

Divi mēneši tā, nedomājot īpaši par darbu, bet no pieredzes, cik gan ātri tas laiks paskrien....

[Ieva B]

Šodien mums kā uz adatiņām, gaidām saimnieku parādāmies, sekojam līdzi internetā kuģa gaitai marinetraffic, cik tālu līdz Rīgai palicis. Šķiet, ka arī Ornella nojauš, ka kaut kas šodien būs savādāk, tā neierasti uz mani skatījās un rēja, it kā kaut ko teiktu. Nju redzēs, kā tad sagaidīs

[Ieva B]

Mēs atkal vienas un pamestas
Sanāca mums nakts pasākums. LV Vecmīlgrāvja terminālā nu dikti ilgi bija kaut kāda pārbaude, un jūrniekus no kuģa palaida tikai pusnaktī, vēl bija jāaizskrien uz Ādažiem apskatīt un norēķināties par darbu driftmobīlim un tikai tad uz mājām. Nu un tad nu gan bija interesanti. Nakts, kādi plkst 2.30 jau, Keira sēdēja savā gultiņā, miegs nāk, un laikam jau nodomāja, ka tas ir tikai sapnis un saimnieks nemaz nav turpat istabā, toties Ornella, šķībām actiņām, tādām, kad naktī pamodina kādu, trakoti priecīga sasveicinājās un murcījās ar saimnieku no priekiem , es pat biju pārsteigta, ka viņa tā uzreiz, ne tā kā iepriekš piesardzīgi. Laikam tāpat kā es jau pieradusi, ka tad saimnieks-jūrnieks ir mājās, tad pazūd, galu galā, tak vienmēr uzradīsies. Mjā, Keira ir izteikta miegamice, ja nāk miegs, tad viss pārējais var pagaidīt Kā man agrāk agrajos rītos bija grūti viņu izdabūt uz ārā iešanu, tā tagad nekāda reakcija par saimnieku Nu ko, atlikušas vēl gandrīz trīs nedēļas līdz riktīgām brīvdienām.

[Ieva B]

Tikko bijām vakara pastaigā. Lietus nolijis, gaiss dikti feins un smaržīgs. Protams ap šo laiku jau diezgan daudz suņi dodas vakara pasttaigās. Gājām pa ierasto taciņu, kad nez no kurienes veseli četri grifoniņi (neminēšu kuri-beļģijas, briseles, brabantas utt.neatšķiru, divi melni, divi brūni, ar to pietiks). Nu par ornellu jau skaidrs, tiklīdz kāds suns klāt tā apostīšanas brīdī liekas gar zemi, aste iežmiegta, nu tik ēdīs nost un kas nu būs , bet šoreiz laikam arī Keira bija apjukusi,ka četri uzreiz tādi drošuļi, arī pierāva astīti un atnāca man pie kājām. Saimniece saprata, nebūs no manām dāmām draudzība, devāmies ar savējiem katra uz savu pusi. Pēc brītiņa pretī laikam jau abulmastifi, māte un kucēns 5 mēneši. Es vēl arī pārsteigta paskatījos, nesen staigāja ar diviem kucēnim domāju, divus uzreiz iegādājās, bet nu re,ka ne, savējie, viens laikam jau mājas atradis. Nodomāju nu re, krāsa kā manējām, bezmaz kopijas, mums katrai pa diviem bēšiem suņiem, tikai dažādos parametros, ar tādiem gan keira labprāt gribēja draudzēties. nez, kas viņai tā lika neuzticēties grifoniņu komandai?

[Ieva B]

Jā, vēl viena lieta, ko es atcerējos un ārā esot smiekli nāk.
Nu jau kādus divus mēnešu, bet sevišķi pēdējā laikā traki uzkrītoši...Keira pēc darīšanās, pat pēc mazu vēstulīšu atstāsānas pasākusi zāli ar pakaļkājām laist pa gaisu, diez ko nesanāk, bet tomēr,nez kur saskatījusies,ka tā jādara, vienreiz viņai viens mazais gar degunu tā izdarīja un pēc tam pa retam arī viņa, bet nu jau tā kļūst par obligātu darbību Varbūt viņa to tanīs vēstulītēs izlasa ka tā vajag, ka tas ir kā uz likt zīmogu vai pastmarku?

[Torijs]

ka tas ir kā uz likt zīmogu vai pastmarku?

zīmogs...pastmarka....