Paldies,
Inese!
Doma par blogu radās, lai mēs te tā kad uznāk iedvesma un gribas kādu bildi parādīt, tad ir kur izvērsties, bet nu mopšu sadaļu nepametam, vienkārši te tā šo un to.
Jā brīvdienas mums sanāks interesantas. man jau tāpat ir atvaļinājums un meitenes laimīgas, staigājam tā,ka pēc abas guļ šņākdamas.
Šodien nolēmu pāršķirot bilžu mapes, paņēmu Ornellu klēpī, ui kā Keira sēdēja gultiņas stūrī, šķībi skatījās, tā taču viņas vieta, sarunājām, ka pēc brītiņa es viņu paņemšu. Kad nu tas brītiņ'pienāca, laim pilnīga, bet nu kā tad tāpat vien sēdēs, skatījās uz savu žirafīti, kuru nu tad komplektā arī jāpaņem.
Nu viens joks, kur sunim var būt tik trakoti mīļa kāda mantiņa, gulēt esjot jāņem, klēpī sēžot arī, un to viņa pazīst jebkurā brīdī, kad pajautāju kur žirafīte, iet un meklē un atnes.
Divi mēneši tā, nedomājot īpaši par darbu, bet no pieredzes, cik gan ātri tas laiks paskrien....