Lielais un mazais "R"

Blogs and Chats

Lielais un mazais "R"

Postby vipdu » 31 Jan 2012, 16:20

Labdien!

Nolēmu uztaisīt pļāpātuvi par saviem suņukiem. Rodas daudz un dažādi jautājumi, kuri man iznāk izkaisīti, pa vairākām tēmām. Cerams, ka te kāds ienāks lai uz tiem atbildētu, vai tāpat papļāpātu. Priecāšos par katru ciemiņu! :roze:

Īsumā par maniem (ja tā tos var nosaukt) suņiem.
1. Rasa - takša metis. Šokolādes krāsā. Vecums viņai ir ap 10 gadiem. Man par 100% likās, ka būs 9 gadi, mamma strīdās pretī, ka esot vairāk kā desmit, tagad tad nezinu kam taisnība, jo nekādu apliecinājumu nav. Paņēma viņu mamma, kad es vēl skolā gāju. Tagad ar suni vairāk čubinos es. Raksturiņš viņai dikti krāsains - spītīga un atriebīga, bet arī ļoti mīļa, ja izdodas sadraudzēties, ideāli pieprot taisīt tās nelaimīgā suņa actiņas kad redz kaut ko tādu ko dikti gribās. Nepatīk bērni, toties patīk kaķi. Pret visu pārējo pasauli pilnīgi vienaldzīga, ja vien neredz, ka neskatos, tad gan vajag parādīt, ka tie kas iet aiz sētas ir pamanīti un brīdināti, skaļi rejot, ka te kāds saimnieko. Ārpus sētas, gan vajag prast piesieties (dažām tantēm tas ir sanācis), lai viņa sāktu riet vai dusmoties.

2. Ringo. VAS metisiņš. Augustā palika divi gadiņi. Atgādina tādu muļķa puiku. Ar viņu mums ļoti sapas, nekad neviens cits suns man tā nav pieķeries kā šis. Atliek aiz durvīm izdzirdēt manu balsi kā visas durvis tiek vērtas vaļā un viņš nāk pie manis vēl pirms es paspēju atnākt pie viņa. Viņam ir mode runāties (bet tikai ar mani), reizēm šķiet es saprotu ko viņš saka :jautri: Pretējs otram sunim - bērnus dievina, kaķus necieš tik ļoti ka pilnīgi prāts aptumšojas (izņemot mūsu kaķi, to gan dievina). Paņēmām ziemā, iesnigām un ar socializāciju bija pašvaki, tāpēc bija dikti bailīgs, tagad gan ir krietni labāk, bet tāpat reizēm svešiem pievērš vairāk uzmanības kā man gribētos. Un dēļ tā, ka man tā pieķeries ar citiem suņiem švaki saprotas, jo nedod Dievs tie nāks pie manis. Ja dod laiku saprasties tad jau iedraudzējas un dauzās, bet bija gadījums, kad viena sieviete pielaida klāt savu labradora kucīti domājot, ka tā kā mans puika tad viss būs ok, pat nedodot saostīties pa gabaliņu (kas manam diemžēl obligāts nosacījums). Knapi parāvu nost. Citiem suņiem gan kost nav mēģinājis, bet tā nenormāli ierēcas un lec uz atpakaļu, bet tie citi bieži tad sabīstas un lec atkal virsū.

Abi suņi īsti nevar saprast vai saprotas :jautri: Ja starp tiem aizveru durvis tie raujas viens pie otra, guļ kopā, bet tai pat laikā viens uz otru ļoti greizsirdīgi. Ringo kā jau jaunam sunim gribas daudz dauzīties, Rasai kā cienījamai sievietei tādas muļķības neinteresē, tad nu viņa reizēm dot puikam pa ausi, lai liekas mierā. Tai pat laikā, kad es Rasu par kaut ko sarāju Ringo uzreiz dodas viņu mācīt. Piemēram, viņai ir tāda mode, smuki dzīvojas, bet te pēkšņi redzu, ka jau pāris metru no manis nedaudz pieplok pie zemes un tādā riktīgi zaglīgā gaitā kaut kur dodas (ja nepamanu to momentu tad uz ilgu laiku aizdodas). Atliek man viņu par to sarāt, kā Ringo ir viņai klāt un kaut ko ņurdot stāsta, ja Rasa sāk ņurdēt pretī (ko viņa parasti dara), tad Ringo uzrēc un tēlo ka kodīs. Un tā viņš vienmēr iet aizstāvēt manu taisnību. Es viņu parasti apsaucu, jo citādi viņi dikti sastrīdas, bail, ka nesāk plēsties, bet nezinu kā ir pareizi. Ko Jūs man ieteiktu? Lai risina savā starpā vai labāk jaukties pa vidu? Vienīgais labums no tā visa ir tas, ka es jau pēc tā, ka Ringo sastingst varu redzēt, ka Rasai mūkamais uznācis (Ringo tumsā vieglāk pamanīt).
Tāpat arī es nevaru samīļot Rasu. Tikko mēģinu tā Ringo kā lācis viņu nomīda (un ne jau netīšām, skaidri var redzēt ka tīšām). Rezultātā no tās samīļošanas viņai lielāks ļaunums kā labums :aknee: Te ar es īsti nezinu ko darīt. Apsaukt nesanāk, viņš tēlo muļķi, ka nesaprot ko gribu un nezinu kā ieskaidrot, dzīt viņu prom un tad samīļot Rasu arī negribas, tas domāju greizsirdību vēl tikai palielinātu. Viņam vispār nepatīk, ja es aiztieku vai mani aiztiek kāds cits nevis viņš :jautri:

Vēl jautājums par gultām. Lasīju rokdarbu sadaļā kādas tur skaistas gultas paši sataisījuši. Es nezinu ko savējiem ar gultām iesākt. Tās tiek iznīcinātas ļoti ātri. Ja nav polsterējuma, tad neaiztiek, bet tikko ir iekšā polsterējums tā visu likvidē (galvenais, ka dīvānus, kas paredzēti mums neaiztiek, tikai tos ko atdodam suņiem lietošanai). Lielajam sunim īpaši neprasās, bet mazākajam patīk mīkstas cisas kur gulēt. Dīvāns ir iznīcināts pilnībā (bez polsterējuma un kopā neturējās, izmetu) apaļajai Rasas gultiņai izrauts viss polsterējums (tālāk tā gulta vairs neinteresē, tikai Rasa guļ tādā plānā lupatiņā). Vakar kā pagaidu variantu atdevu veco kurtku, kurā "ieģērbu" salocītus biezos aizkarus, lai pufīgāks un to iebāzu gultiņā, lai viņai mīkstāk. Tāda muļķīga gulta, bet tā kā nav daudz pildījuma (cik nu tai kurtkai tur ir) tad šis vismaz kādu laiciņu turēsies (cerams). Tagad nezinu ko darīt. Kā lai izdara lai viņi neplēš? It kā jau zinu ka no garlaicības tādas lietas parasti dara, bet te nešķiet, ka garlaicība, bet drīzāk ka lielajam sunim tāda kā atkarība no tā pildījuma. Neko citu tas nedemolē, bet tikko ir kaut kas ar polsterējumu tā kā traks (kamēr redzu tikmēr neaiztiek, jo zina ka to neatbalstu, kad manis nav tad plēš). Kad bija dīvāns tad vispār varēja lielais kauls mētāties neaiztikts, bet polsterējums tika rauts laukā.

Varbūt ir kādas idejas kā uztaisīt gultu sunim bez polsterējuma materiāliem (sintaponiem un tie svammīgajiem, kādi ir daudzos vecos matračos), bet lai būtu pietiekami mīksts. Un no kā izturīga lai šuj apvalku (tā lai būtu pietiekami patīkams gulēšanai, būtu iespējams adatu cauri izdurt, bet neplīstu tik viegli).
User avatar
vipdu
Champion
Champion
 
Posts: 760
Joined: 11 May 2011, 08:45
Location: Ogre, Latvia

Share On

Share on Facebook Facebook Share on Twitter Twitter

Re: Lielais un mazais "R"

Postby wolf-eyes » 31 Jan 2012, 22:27

vipdu wrote:Varbūt ir kādas idejas kā uztaisīt gultu sunim bez polsterējuma materiāliem (sintaponiem un tie svammīgajiem, kādi ir daudzos vecos matračos), bet lai būtu pietiekami mīksts. Un no kā izturīga lai šuj apvalku (tā lai būtu pietiekami patīkams gulēšanai, būtu iespējams adatu cauri izdurt, bet neplīstu tik viegli).

Jā, man tā pati problēma ar lapsu.Viņa arī dīrā visu, ko vien var. Es varu ieteikt nopirkt segu un salocīt vairākās kārtās vai pati uzšuj spilvenu un iekšā ieliec sieniņu, varbūt tas nebūs tas, ko tad gribēs plūkāt.
User avatar
wolf-eyes
Veteran
Veteran
 
Posts: 1528
Joined: 12 May 2010, 23:50

Re: Lielais un mazais "R"

Postby vipdu » 01 Feb 2012, 08:48

Segu pildījums arī ļoti patīk. Vienu veco vatēto segu iznīcināja. Tagad to aizkaru, kam nav nekāda pildījuma neaiztiek. Bet man gribējās kaut ko smukāku par vecu aizkaru un diez ko mīksts tas arī nav :( taču šķiet, ka Rasai tas tīri labi patīk, tikai ik pa laikam jāsabāž atpakaļ kurtkā, varbūt būs jāsašuj kaut kā kopā, lai turās iekšā. Tā jau ar tiem pagaidu variantiem vienmēr ir, ka tiem ir tendence palikt uz ļooooti ilgu laiku :lamajas: Par sienu man jau šķiet, ka to ar plēsīs (tas tak vēl labi smaržo un čab kad aiztiek :jautri: tur jau dubults azarts būs).
User avatar
vipdu
Champion
Champion
 
Posts: 760
Joined: 11 May 2011, 08:45
Location: Ogre, Latvia

Re: Lielais un mazais "R"

Postby wolf-eyes » 01 Feb 2012, 11:44

vipdu wrote:Segu pildījums arī ļoti patīk. Vienu veco vatēto segu iznīcināja. Tagad to aizkaru, kam nav nekāda pildījuma neaiztiek. Bet man gribējās kaut ko smukāku par vecu aizkaru un diez ko mīksts tas arī nav :( taču šķiet, ka Rasai tas tīri labi patīk, tikai ik pa laikam jāsabāž atpakaļ kurtkā, varbūt būs jāsašuj kaut kā kopā, lai turās iekšā. Tā jau ar tiem pagaidu variantiem vienmēr ir, ka tiem ir tendence palikt uz ļooooti ilgu laiku :lamajas: Par sienu man jau šķiet, ka to ar plēsīs (tas tak vēl labi smaržo un čab kad aiztiek :jautri: tur jau dubults azarts būs).

Man lapsiņas blogā ir attēlos viena sega- vilnas sega. To ari manējā neaiztiek. Varbūt vilnas sega no viena gabala ir labāka par aizkaru?
Tirgū var diezgan lēti dabūt, ja pameklē. Galu galā varbūt neplēsīs un būs uz ilgu laiku.
User avatar
wolf-eyes
Veteran
Veteran
 
Posts: 1528
Joined: 12 May 2010, 23:50

Re: Lielais un mazais "R"

Postby vipdu » 01 Feb 2012, 13:13

Tie ir vecie padomju austie vilnas aizkari (lieli, biezi un smagi un ieģerbti kurtkā, lai patīkamāki, jo asi). Tirgū vilnas segas daudz no tiem neatšķiras (nav tikai bārkstis un varbūt nav tik ļoti asas). Mums bēniņos visādas relikvijas saglabājušās kādu tagad virs nav :jautri:

Pastāstīšu par atgadījumu, kas notika pēc Ringo izkastrēšanas.
Kaut kā citiem ģimenes locekļiem tos suņus vienmēr izdodas pazaudēt. Apmēram nedēļu pēc kastrācijas tēvs pazaudēja Ringo, kamēr kurināja krāsni suns vienkārši pa kaut kurieni tika laukā no sētas. Es tieši ģerbu bērnu lai ietu ārā. Iznāku un skatos suns ārpus sētas rej uz kaimiņu kolliju (nu nenormāli rej, labi ka šiem starpā sēta, garām bija gājusi tekoša kuce, kuru vēlāk satikām otrreiz un kollijs bija puika, laikam par to strīdējās). Man pirmās emocijas - sajaukums starp bailēm, uztraukumu un dusmām. Tādā dusmīgā balsī saucu "Ringo šurp" un ko jūs domājat 1. reizi mūžā viņš nevis nāca pie manis, bet panikā metās bēgt. Es pilnīgi apstulbu. Kāpēc vispār viņš tā darīja? Nekad neesmu situsi, šādos gadījumos parasti viņu nokauninu un pa jokam pārmetu "kā tu mani varēji atstāt vienu, a kas mani sargās, ja nu man kaut kas būtu noticis, kamēr tu apkārt staigā" tad viņš vienmēr dikti vainīgs izskatās. Neesmu darījusi viņam neko tādu, lai sākšana šurp saistītos ar sliktām emocijām.
Skrēju ar visu bērnu ratos sunim pakaļ kamēr panācu, tas jau bija gabaliņu no mājām un tad viņš momentā atsaucās, pēc komandas apsēdās blakus un varēju pieāķēt pēc tam visu ceļu uzvedās tik labi kā nekad nav uzvedies, pat pavadu ne reizi neraustīja. Nesaprotu kā viņš šitā varēja no manis aizmukt. Man tik bail, ka tas neatkārtojas, ja nu viņš neatsaucas vēl kādu reizi, tagad vispār no siksnas vaļā nevarēšu palaist, jo kad bērns ar kājām iet es nevarēšu dzīties sunim pakaļ, ja nu kas. Kopš tās reizes nekas tāds vairs nav noticis (es gan arī pieteicu, lai nelaiž tad suni ārā, ja nevar nosargāt, ka neaizmūk, pati laidīšu kad būšu mājās).
Bet tas man vēl joprojām ir kā mīkla kāpēc to vienu reizi viņš no manis muka. Piemēram, kad nesu malku no šķūņa, tīru sniegu vai daru ko citu kad nevaru viņam uzmanību pievērst viņš man lielāko daļu laika pie kreisā sāna iet un skatās uz augšu uz manu seju. Kontakts mums ir domāju, ka labs. Arī tās komandas cik nu viņš tās dažas māk, pilda ar prieku un bez ierunām, ja neskaita to vienu reizi, kad tas tiešām bija ļoti nepieciešams.
User avatar
vipdu
Champion
Champion
 
Posts: 760
Joined: 11 May 2011, 08:45
Location: Ogre, Latvia

Re: Lielais un mazais "R"

Postby vipdu » 10 Feb 2012, 10:21

Šodien Rasa mani sadusmoja. No rīta izgāju sanest malku, suņi līdzi. Ringo izgāja ārā, Rasa apstājās gaitenī, ka tālāk neies. Pirms dažām minūtēm tēvs gāja ārā, nodomāju, ka ar viņu droši vien bijusi un vairs negrib, ļāvu lai paliek turpat. Visu laiku staigāju iekšā un ārā nesu malku, Ringo soļo blakus. Pēc trešā gājiena, skatos Rasa ņēmusi un piečurājusi garāžu. Durvis uz āru vaļā, nu tak varēja iziet, bet nē, salst redz, bet tās pāris reizes, kad muka no manis šitajā salā un stundām nevarēju atrast, tad nekas nesala, bet kad jāpačurā tad kundze ārā neies :lamajas: Un galvenais, ka viņa tā mēdz darīt arī vasarā. Lai gan labi zina, kur drīkst un kur nedrīkst čurāt. Man gandrīz šķiet, ka jo es pret viņu labāk izturos, jo vairāk viņa čurā iekštelpās :jaut: Kādu laiku es viņu nečubināju, jo lielais suns viņu visu laiku nomīda kā to mēģinu darīt, es ar viņu tikai mīļi sarunājos un ik pa kādām minūtēm pāris reizes noglaudīju, tad viņa labu laiku nebija čurājusi. Šodien izdevās lielo suni nosēdināt tā lai nemīda Rasu un čubināju abus. Čurāšana atkal atsākās. Plus vēl smirduļi izbeidzās un jaunus jau gandrīz mēnesi neved :lamajas: par to arī kundze ir ļoti dusmīga uz manis, dažreiz, kad paeju smirduļu skapim garām un neko neiedodu (parasti vismaz reizi dienā devu), viņa par mani vispār interesi zaudē :( Manam sunim no manis vajag tikai kārumus :histerija: Viņai riebjas spēlēties, viņai baigā mīlestības izpausme un mīļošanās arī ātri apnīk, viss kas viņai patīk ir ēdiens vai atņemt Ringo (vai vismaz skaļi riet un rūkt lai atdot) to, kas tam iedots (tai skaitā mantu, kura viņu neinteresē tad kad es ar to spēlējos ar viņu nevis Ringo). Nezinu kā ar viņu lai dibinu kontaktu kāds man ir ar Ringo. Es tak nevaru viņu visu laiku nenormāli barot ar kārumiem (kaut vai tāpēc, ka viņa ļoti ātri aptaukojas un nodzīt tos taukus pēc tam grūti)
User avatar
vipdu
Champion
Champion
 
Posts: 760
Joined: 11 May 2011, 08:45
Location: Ogre, Latvia

Re: Lielais un mazais "R"

Postby Eskimo » 11 Feb 2012, 01:29

wolf-eyes wrote:
vipdu wrote:Segu pildījums arī ļoti patīk. Vienu veco vatēto segu iznīcināja. Tagad to aizkaru, kam nav nekāda pildījuma neaiztiek. Bet man gribējās kaut ko smukāku par vecu aizkaru un diez ko mīksts tas arī nav :( taču šķiet, ka Rasai tas tīri labi patīk, tikai ik pa laikam jāsabāž atpakaļ kurtkā, varbūt būs jāsašuj kaut kā kopā, lai turās iekšā. Tā jau ar tiem pagaidu variantiem vienmēr ir, ka tiem ir tendence palikt uz ļooooti ilgu laiku :lamajas: Par sienu man jau šķiet, ka to ar plēsīs (tas tak vēl labi smaržo un čab kad aiztiek :jautri: tur jau dubults azarts būs).

Man lapsiņas blogā ir attēlos viena sega- vilnas sega. To ari manējā neaiztiek. Varbūt vilnas sega no viena gabala ir labāka par aizkaru?
Tirgū var diezgan lēti dabūt, ja pameklē. Galu galā varbūt neplēsīs un būs uz ilgu laiku.



wolf-eyes Tev ir lapsa?? :o Jeb es kautko parpratu??
Dogs Leave Pawprints on Our Hearts.
User avatar
Eskimo
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 376
Joined: 13 Dec 2010, 08:02
Location: United Kingdom

Re: Lielais un mazais "R"

Postby energy » 11 Feb 2012, 15:55

Eskimo, paskaties sadaļā pie citiem dzīvniekiem!
User avatar
energy
Veteran
Veteran
 
Posts: 1532
Joined: 29 Jan 2010, 15:19
Location: Liepāja

Re: Lielais un mazais "R"

Postby pixy » 11 Feb 2012, 19:37

vipdu, kā pa viļņiem - augšā un atkal lejā - cik man tas viss pazīstams.. Galvenais ir neeenormāli liela pacietība, bez tās neko nevar pasākt ar tādiem "grūti audzināmiem" bērniem. Un, tā kā tev vairs ne tuvu nav bērns, bet jau nobriedusi kundzīte ar savu viedokli visos jautājumos, tas ir vēl grūtāk. Nekā iepriecinoša? Nedomāju, pie šādas cīņas par suņa uzmanību, suņa mīlestību, katra mazā uzvara sagādā milzu gandarījumu - un tā dēļ ir vērts turpināt. Nenolaid rokas :estevisamilosu: . Starp citu - kā beidzās stāsts par klaiņojošo kucīti, par ko vēl pie manis biji ienākusi pasūroties? Pa Jauno gadu pati pazuda?
User avatar
pixy
Veteran
Veteran
 
Posts: 4109
Images: 0
Joined: 13 Sep 2010, 07:28
Location: mežs

Re: Lielais un mazais "R"

Postby wolf-eyes » 11 Feb 2012, 20:56

Eskimo wrote:
wolf-eyes Tev ir lapsa?? :o Jeb es kautko parpratu??

Jā, ir gan man lapsiņa, dievīgs dzīvnieks. Un jāskatās, jā, sadaļā pie citiem dzīvniekiem, ja gribas kko vairāk uzzināt:)
User avatar
wolf-eyes
Veteran
Veteran
 
Posts: 1528
Joined: 12 May 2010, 23:50

Re: Lielais un mazais "R"

Postby vipdu » 13 Feb 2012, 10:41

Pazuda tā kucīte. Tik nezinu no kā. Man bija divi varianti. Pie mūsu kuces sanāca bars ar kavalieriem un viņa aptuveni tad pazuda, varbūt no viņiem baidoties. Otrs variants būtu, ka es ieliku draugiem.lv par to kucīti, kur ierakstīju, ka ja vēl nedēļu nekas nemainīsies vedīšu uz patversmi. Varbūt nonāca līdz saimniekiem ziņa un pabaidījās, jo pēc tā ieraksta vakarā sune vēl bija, bet nākamajā dienā vairs neatnāca. Katrā ziņā pazuda strauji un nav vairs manīta pat citur pa ielām klīstam. Cerams, ka nekāda nelaime nav notikusi.

Aizvakar nopirku atkal smirduļus veikalā, nevaru sagaidīt, diez vai vispār vedīs pati man tā Daile kaut ko. Ar sortimentu veikalos tāpat pašvaki. Ir, bet teiksim lielo maisu ar kuņģiem tā arī neizdodas dabūt, viss tikai mazos iepakojumos. Paņēmu viņiem žāvējumu koteili. Vakar atkal, iedevu katram pa smirdulim, samīļoju, un vedu ārā. Rasa, atkal apstājās durvīs un ārā neiet, kamēr ar Ringo pa sniegu dauzījos ienāku skatos piekakājusi un piečurājusi garāžu, kurā palika stāvot un gaidot mūs. :aizsvilstas: Pieļauju jau ka viņai salst, bet uzvilkt viņai arī neko nevaru, nav pie drēbēm pieradusi un viņa apģerbta uzreiz sastingst un vispār nekustās un ja ilgi nevelku nost sāk vārtīties un rīvēties lai nodabūtu to "lupatu" nost, bet ārā ar to neiet un nekāda nokārtošanās vispār nav prātā.
Ringo gan par ziemu sajūsmā, skrien pa dziļāko vietu, mute vaļā kā šķūris un vāc pilnu muti ar sniegu. Mēģināju viņu appikot. Vecajai sunei ļoti patika pikas ķert mutē, Ringo tādu lietu nepiekopj, bet viņam patīk skriet kā trakam. Kad metu pikas viņš speciāli lielā ātrumā skrien garām, trāpīt ne reizi nav izdevies. Jo ilgāk metu, jo trakāk sāk skriet, reizēm liekas, ka tādā ātrumā ieskries kādā stabā :meitenedejo:

Pastāstīšu par veco kucīti kas mums bija.
Mums ar vārdiem kaut kā izdoma maza. Kucīti sauca Ringa :jautri: Viņa bija kaukāzieša un VAS krustojums (it kā, droši to nezinām). Ar viņu mums visādi piedzīvojumi bija. Mēs viņu paņēmām kad gāju 1. klasītē. Pirmos nepilnus divus gadus viņa dzīvoja iekšā, bet jo lielāka kļuva, jo mazāk gribēja uzturēties iekšā (pieļauju bija karsti, jo spalva bija tiešām bieza). Tā nu mēs viņai uzcēlām vojeru, kuram 3 sienas bija koka sēta un viena mājas siena. Būdas vietā viņa pa dienu varēja iet iekšā vienā telpā, kas mums bija tāda kā noliktava. Pa nakti mēs viņu laidām garāža, tur nebija tik auksti, bet arī dikti karsti viņai nebija. Bija koka podests ar matraci un segām gultas vietai, bet bieži viņa labāk izvēlējās gulēt uz grīdas.
Ap trīs gadu vecumu viņai sākās tāds niķis, kā lekšana pāri sētai (vai citreiz izrakšanās zem sētas), jo kaimiņš sāka labot savas smagās mašīnas un viņa ļoti baidījās no tiem šāvienu trokšņiem ko tās bieži taisīja. Tad viņa pārleca un skrēja ap māju mūs meklējot, pēc brīža nomierinājās un gāja gulēt pie sava voljera vai garāžas durvīm, kur mēs pārnākot viņu atradām (ja mašīnas šāva daudz reizes no vietas tad viņa panikā aizmuka pie manas vecmammas, kur dzīvojām līdz Ringai palika gads un kas ir netālu no mūsu mājas). Visādi izmēģinājām viņu iebarikādēt, bet tajā brīdī kad šāva mašīnas viņu noturēt nespēja nekas.
Vienu reizi šādi pārlekusi viņa gulēja pie garāžas durvīm un garām gāja kāds vīrietis, kuram kaut kas neiepatikās. Kaimiņiene tobrīd bija ārā un darbojās pa puķu dobēm, tāpēc kad vīrietis ierunājās sāka skatīties kas būs. Vīrietis sācis uz suni lamāties, ko viņa uz šo lūrot (Ringa esot vienkārši gulējusi un skatījusies ceļa virzienā, pat galvu nepacēlusi). Kad vīrietis pamanījis, ka viņa nekā nereaģē, kļuvis drošāks un tik visu laiku burkšķējis uz suni, droši vien vienkārši sliktā garastāvoklī bijis. Pēc dažām minūtēm Ringa piecēlusies, piegājusi pie vīrieša, kurš uzreiz apklusis. Pieslējusies divās kājās, tā ka viņas ķepas viņam uz pleciem (bija viņai tāds niķis) un "pasmaidījusi" parādot zobus, tad nolekusi un aigājusi vietā gulēt, ne skaņu neizdvešot. Onka fiksi pazudis. Kad mamma atnāca no darba kaimiņiene skrien un saka lai slēpjam suni, ja nu policija nāk. :jautri:
Ringai ļoti patika spēlēties ar bumbu, visas vecās futbola un volejbola bumbas tika viņai. Varējām stundām metāt bumbu un viņa nepiekusa, leca kā sienāzis pa gaisu tai pakaļ un ķēra zobos. Mums agrāk bija pat tādi tusiņi, kad vai nu es ar draugiem vai vecāki ar saviem draugiem, lielā barā mētājām bumbu pa gaisu viens otram, Ringa lec un mēģina noķer (ļoti bieži noķer arī), tad kāds rauj viņai bumbu laukā (protams ar jūtām) un viņa rauj pretī (tā daudzas bumbas tika iznīcinātas). Reiz šādi mētājot nejauši bumba ielidoja Ringas voljerā. Viens mammas draugs kas stāvēja pie voljera vārtiņiem ieskrēja iekšā pirms mēs paspējām ko pateikt, paķēra bumbu un nāca laukā, bet Ringa iestājusies voljera vārtiņos stāv dusmīgu paskatu un nekustās. Kad pateicām, ka var izlaist, tad uzreiz viss kārtībā, luncinās un gatava spēlēties tālāk. Likās tik dīvaini, ka ārpus voljera pļavā spēlējāmies visi draugi, bet kā iegāja sētā tā bez atļaujas ārā nelaida, tas nekas, ka sen pazīstams draugs.
Otra mīļākā rotaļa bija saistīta ar ūdeni. Viņa dievināja peldēties, leca ūdenī pēc kociņiem, bet visbiežāk viņa ūdeni dabūja no dārza šļaukas. Ķēra ūdens strūklu mutē, ar ķepām, lēca gaisā, līdz kļuva viscaur slapja. Un tad es viņai biju samācījusi, kā pasaku "slaukies, slaukies" tā viņa pa zāli uz viena sāna brauc. Lūk šīs rotaļas man visvairāk pietrūkst. Vēl tagad kad redzu dārza šļauku bieži sirds sāpēs savelkas, ka nav vairs Ringas kas ar mani pie tās spēlēsies. Rasai nepatīk tādas lietas (bet viņai jau gandrīz nekas nepatīk :jautri: ). Ringo baidās no ūdens un man neizdodas parādīt cik tas var būt jautri.
Ringa nenodzīvoja ļoti ilgu mūžu. Ap 10 gadu vecumu viņa sāka zaudēt redzi, acis pārklājās ar plēvi, līdz beigās viņa kļuva plnīgi akla. Tad nākošā aizgāja oža un tad dzirde. Vetārsts nekā nevarēja palīdzēt. Bet mēs viņai ļāvām dzīvot, kamēr vien viņa priecīga staigāja apkārt un spēlējās (cik nu spēja spēlēties, tad tās rotaļas kļuva citādas, lai varētu suns bez maņām paspēlēties). Grūti bija noskatīties, kad viņa priecīga kaut kur skrien un ieskrien stenderē, nopurinās un tāda pati laimīga skrien tālāk. Bet nevar tak iemidzināt suni, kas vēl tik ļoti izbauda dzīvi par spīti visam, tikai tāpēc, ka viņa sāka kļūt par apgrūtinājumu. Šādi viņa nodzīvoja kādu pusotru gadu un tad mēneša laikā sākas tas trakākais, sākas nesaturēšana, par ko viņa ļoti pārdzīvoja, jo zināja, ka iekšā čurāt nevar, bet neko nevarēja padarīt. Līdz vienu rītu viņa izgāja ārā un nokrita. Vēl tagad šo rakstot asaras sariešas acīs. Viņa nokrita un nespēja piecelties, cēlās un krita, cēlas un krita. Mēs ienesām viņu gultā, izsaucām vetārstu uz māju, kurš tad viņu arī iemidzināja, jo spēja pārvietoties bija pēdējā tā teikt maņa kas viņai palikusi un kad to zaudēja vairs nebija jēgas ko gaidīt, jo tā viņa tikai mocītos nevis dzīvotu. Viņa bija dievīga sunīte un es viņu nekad neaizmirsīšu :samilejies: :sirsninas2:
User avatar
vipdu
Champion
Champion
 
Posts: 760
Joined: 11 May 2011, 08:45
Location: Ogre, Latvia

Re: Lielais un mazais "R"

Postby vipdu » 16 Mar 2012, 10:37

Vakar gandrīz uz raudienu parāva. Zvanīja no Vējgariem (kaut kad izstādē apmainījāmies numuriem). Prasīja vai īru vilki interesē :histerija: Un kā vēl interesē, bet nevaru paņemt. Gribu sākumā atsevišķi dzīvot, lai varu savu suni viena pati audzināt un neviens cits ģimenes loceklis ar savām padomju metodēm netraucē. Viena lieta ir teikt, ka lai jau ņemu, ja tik šausmīgi vajag, otra lieta, ka zinu kā tas biegsies un vairāk tā kā arī gribu Dwarfsvalley suni Šausmas kā sirds apsāpējās. Agrāk, kad pati nepelnīju un tas bija tikai tāls sapnis nebija tik sāpīgi, tagad kad teorētiski naudiņu atrast varētu, bet tāpat paņemt nevaru ir tik grūti atrast veselo saprātu un atteikties.
User avatar
vipdu
Champion
Champion
 
Posts: 760
Joined: 11 May 2011, 08:45
Location: Ogre, Latvia

Re: Lielais un mazais "R"

Postby vipdu » 28 Mar 2012, 09:56

Vakar no rīta Rasa sāka klibot. Nevaru saprast kas par vainu. Taustīt un spaidīt ļauj un neraustās, domāju lauzts nekas nav (grūti iedomāties kur pa nakti būtu varējusi arī salauzt). Asiņu arī nebija. Domāju varbūt samežģīta. Nagi ar pagari atauguši, tos griežam tikai pie veta, jo tā viņai traka procedūra un kādu laiku nebija griezti, varbūt dēļ tiem ko samežģija? Spilventiņi pietūkuši un 2 no 3 pirksta grūti atvērt (grūtāk kā otrai kājai), tos viņa sasprindzina. Īsti nezināju ko pasākt (jo līdz algai drusku jāpagaida un naudas galīgi nav). Kārtīgi izmazgāju visu, ja nu tomēr bija mazs pušums, lai neiet iekšā kāda infekcija. Nesāju uz rokām pa kāpnēm un uz citiem paaugstinājumiem, lai mazāk jāpiepūlē kāja. Skatīšo kas būs, ja nepaliks labāk (it kā vieglam mežģījumam vajadzētu pašam pāriet) vedīšu pie ārsta.

Labums no šāda gadījuma arī bija diez gan liels. Kamēr vecāku nebija mājās ienesu suni ieksā un tā vietā lai mazgātu tikai kāju, izmazgāju viņu visu. Atbrauca vecāki, pateicu suns slapjš, lejā nelaidīšu, jo tur pavēss. Bērni ar uzreiz aplipa apkārt, jo redzēt suni virtuvē tiem nepierasts. Tā nu vecākiem sirds atmaiga. Sarunāju, ka tad kad esmu mājās es suni ņemu augšā, pa nakti un kad neesmu mājā suns lejā. Nu vismaz sākums. Mamma uztraucas, ka neiekož bērniem, jo skatās uz tiem šķībi (ārā un lejā viņa bērniem uzmanību nepievērš un turas no tiem pa gabalu, bet te viņai no tiem nav īsti kur aizmukt). Man gan liekas, ka būs labi. Mamma jau vakar noskatījās, ka viņa man smuki guļ blakus un bērni to čubina un teica: nu paskat, tak normāls suns varēja būt, ja nečurātu un nekakātu iekšā.

Vakar izvērtās labs. Sēdējām visi ar bērniem un čubinājām suni stundu no vietas (lai suns tik šķībi uz viņiem neskatās). Visu to laiku no brīža kad suni izmazgāju līdz pat 11 vakarā kad gāju gulēt suns man staigāja soli solī pakaļ. Gludināju veļu un suns guļ pie kreisās kājas, kaķis pie labās (tas ar pastiprināti vazājās pakaļ). Kad Rasu ievedu iekšā domāju arī būs viņai miers, jo Ringo visu laiku uzbāžas dauzoties, bet kur nu, knapi no vannas izlaidu kā kaķis virsū apkrīt ap kalu un dauza ar ķepām (rotaļājoties), tik sajūsmināts bija par vecās draudzenes atgriešanos. Tā nu es visu vakaru pārvietojos kā tāda dzīvnieku tante, es un divi zvēri strīpiņā aiz muguras (un lielāko daļu laika arī aiz tiem divi bērni). Mazgāšanos arī viņa pacieta nevis kā parasti ar asti kājstarpī, bet luncinoties un priecājoties. Beidzot visa uzmanība tikai tikai viņai, bez Ringo maisīšanās pa vidu, viņai dalīties diez ko nepatīk.

Mans plāns, laist suni iekšā kad atnāku no darba, mēģināšu panākt, lai nesačurājas (varbūt būs beidzot izvējojis viss kur viņa čurāja un nečurās aiz ieraduma pēc smakas) un tad jau pamazām centīšos viņu nemanāmi ieviest istabā uz visu laiku kā agrāk. Nav jau apakšstāvā tik traki, bet viņa tomēr mīl gulēt uz tepiķiem un dīvāniem (kurus Ringo nav papluinījis un sašķiebis) un nedalīt telpu ar Ringo visu dienu. Suņiem tagad visu dienu pieejama brīva iespēja staigāt ārā un iekšā. Ringo ir izvēlējies iekšā vispār nenākt (tikai pa nakti), tā ka ceru viņš nepārdzīvo, ka Rasu ņemu uz augšstāvu.

Man tikai tāda problēma, manam dēlam nepatīk dzīvnieki. Jo lielāks aug jo labāk var redzēt. Ringo viņš vispār ciest nevar. Rasa viņu nelaiza, tad to viņš reizēm glauda. Audzināts it kā tā lai cienītu dzīvniekus, mācīts, ka sist nevar, ka pret tiem jābūt mīļam. Cenšos Ringo neļaut viņu laizīt, bet to grūti noķert, jo viņam pilnīga mānija to manu bērnu laizīt (citu nevienu nē) kad nolaiza stāstu dēlam, ka tā suns dod buču, jo viņu ļoti mīl, bet viņš tik raud un purpina uz to suni. Citi zvēri viņam it kā tik traki neriebjas, bet ja salīdzina ar manu māsu, kura kā traka pēc zvēriem (drusku jaunāka par manu dēlu), tad manējais tīri labi justos arī ja viņu nebūtu. Agrāk domāju, ka var ieaudzināt mīlestību pret dzīvniekiem, bet laikam jau tā vai nu ir vai nav, neatkarīgi ko bērnam māci, ieaudzināt var tikai cieņu pret tiem.
User avatar
vipdu
Champion
Champion
 
Posts: 760
Joined: 11 May 2011, 08:45
Location: Ogre, Latvia

Re: Lielais un mazais "R"

Postby Demix » 28 Mar 2012, 16:09

Cik tad puisēnam gadu,liekas,ka vēl maziņš,gan viss mainīsies :jaa:
User avatar
Demix
Veteran
Veteran
 
Posts: 4091
Joined: 13 Jan 2010, 21:38
Location: Lielvarde

Re: Lielais un mazais "R"

Postby vipdu » 29 Mar 2012, 08:32

Demix wrote:Cik tad puisēnam gadu,liekas,ka vēl maziņš,gan viss mainīsies :jaa:


2.5 gadi. Bet jo vecāks paliek jo trakāk. Ja es sunim saku: Sēdēt. Tad viņš dodot ko garšīgu vicina kulakus un bļauj cik spēka: Miers, sēdi, aaaaaaa, miers, sēdi. Mācu, ka tā nevar, ka nevajag kliegt uz suni, bet nesaprotu no kurienes viņam tā kliegšana. Neviens no mums uz suņiem nekliedz. Tēvam ir dīvaina pieeja suņu audzināšanai, bet arī viņš nekliedz, viņam parasti ir "biedējošais skatiens" ar ko parasti pilnīgi pietiek, lai suņi kļūti mazi un melni. Aprakstīt to tā nevar, bet nepatika uz dzīvniekiem no viņa būtībā pilnīgi jūtama. Ļoti ceru, ka tas mainīsies, jo visvairāk mani uztrauc, ka viņš tiem mēģina izdarīt sāpīgi (uzkāpt, iesist, iespert). Ļoti negribu, lai mans bērns izaug par tādu kas kar kaķus kokos.
User avatar
vipdu
Champion
Champion
 
Posts: 760
Joined: 11 May 2011, 08:45
Location: Ogre, Latvia

Re: Lielais un mazais "R"

Postby vipdu » 29 Mar 2012, 08:59

Vakar bija sanākuši vecāku draugi nesuņinieki. Es tur visu laiku kodu mēlē lai mani bez sāls neapēstu. Vienreiz izlauzās vaids par teikumu kas veltīts vienai klāt neesošai personai (viņa tam sunim visu ļauj, ņemas kā ar bērnu, pagalms liels, tak varēja uztaisīt voljeru, ja nav naudas, piesiet kādā 5 m garā ķēdē, nav tak sunim jādzīvo istabā). Pēc tā vaida dabūju jautājumu kaudzi, kas man pret suņiem pie ķēdes un ķēdes labie plusi uzskaitīti. Es neuzķēros un uz diskusiju nepavilkos, jo tur cilvēki ar nelokāmu pārliecību. Gribējās jau teikt, ka vajag suni audzināt, tad tie viņu ķēdes plusi vairs nedarbosies, bet bail iedomāties, kas ar mani būtu noticis, ja es to pateiktu :jautri: Tās pāris reizes kuras esmu iepīkstējusies ģimenes pasākumos man vienmēr aizrādīts, lai es ar savām stulbajām suņu pārgudrībām nemētājos un viņi zina labāk, ka tā nav kā es saku jo tā tak viena tante teica jau no padomju laikiem (piemēram par suņu laiku pavasarī) :jautri: Drusku depresīvi, ka nav apkārt līdzīgi domājoši cilvēki. Tad nu es te ar sevi un tiem kas te ko pakomentē par savām pārdomām parunāju.
User avatar
vipdu
Champion
Champion
 
Posts: 760
Joined: 11 May 2011, 08:45
Location: Ogre, Latvia

Re: Lielais un mazais "R"

Postby ruu » 29 Mar 2012, 09:21

Es aizsvilstos uz tiem, kam ir pārliecība, ka suns dzīvoklī - tā ir dzīvnieka mocīšana. Es tad speru pretī vai viņiem liekas, ka suns pie ķēdes ir ļoti daudz laimīgāks, visu dienu dzīvojot 3m rādiusā un saimniekus tuvumā redzot 2 reizes dienā, kad tiek atnests ēdiens. Kā nez šie paši justos un cik ilgi izturētu iespundēti vienā drāza stūrī 24/7 :D
Handle every stressful situation like a dog. If you can't eat it or play with it, just pee on it and walk away.
User avatar
ruu
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 355
Images: 0
Joined: 24 Aug 2011, 15:17

Re: Lielais un mazais "R"

Postby wolf-eyes » 29 Mar 2012, 09:31

vipdu wrote: viņu ķēdes plusi... Drusku depresīvi, ka nav apkārt līdzīgi domājoši cilvēki. Tad nu es te ar sevi un tiem kas te ko pakomentē par savām pārdomām parunāju.

ĀAA, cik labi Tevi saprotu. Man arī uznāk nenormālas dusmas uz cilvēkiem, kas ir tik auniski un savā aunismā dara pāri dzīvniekiem. Tādiem cilvēkiem, manuprāt, nevar vispār dot dzīvnieku. Un es nekad neesmu sapratusi, kādēļ viņi tos vispār ņem, ja tā izturas. Kaut kāda visatļautība laikam.
Jo neviens jau nespiež ņemt suni!!!! Ja nevari normāli parūpēties, tad neņem un viss!! Tad nebūs ne jāaudzina, ne ķēde jāpērk- nav suņa, nav problēmu. (ja reiz suni saredzi tikai kā problēmas)
....
Par bērna attieksmi pret suni... Es domāju, ka viss vēl mainīsies. Man draudzenes bērns arī divu gadu vecumā pret suņiem izturējās pat ļoti līdzīgi. Bet tad tas pārgāja pats no sevis. Tādā vecumā vēl nevar prasīt baigo saprātu, un kamēr nav saprāta, nav adekvātas rīcības. Viņš tik sāk izprast, ka tas ir dzīvs, un ka ar to var kontaktēties, ka tā nav lieta, un viņš tad nu arī kontaktējas pa savam...
User avatar
wolf-eyes
Veteran
Veteran
 
Posts: 1528
Joined: 12 May 2010, 23:50

Re: Lielais un mazais "R"

Postby vipdu » 29 Mar 2012, 10:34

Es arī sākumā runāju pretī, bet tad savu nervu žēl palika. Nav jau vērts ko teikt, ja esi viens pret pieciem, turklāt divreiz vecākiem gadu ziņā. Viņi ka visi reizē sāk bļaut, tad beigās es palieku sliktā un pa vidu neko pateikt nemaz nevaru :jautri: It kā jau pa vidu izskanēja arī teksts, ka zināms viens nabaga suns tik īsā ķēdē, ka pacelties 2 kājās pat nevarot un ka tā ir suņa mocīšana. Bet esmu redzējusi kā izskatās vieta kur viņi suni tur ķēdē. Ķēde varbūt ir garāka, bet nekādi karaļa apartamenti tur nav. Viens labums ir, esmu saskatījusies ko man apkārt cilvēki domā un dara un skaidri zinu ko nedarīšu ar savu suni, savā mājā ^^
User avatar
vipdu
Champion
Champion
 
Posts: 760
Joined: 11 May 2011, 08:45
Location: Ogre, Latvia

Re: Lielais un mazais "R"

Postby vipdu » 30 Mar 2012, 08:24

Vedu Rasu pēc darba iekšā. Vecāki ar katru vakaru sāk arvien vairāk sarūgt, dūša apskrienas. Vakar viņa pēc stundas pati prasījās atpakaļ lejā, vai nu juta, ja jūtos nelāgi, ka mamma uz mani dusmojas par to ka vedu suni iekšā vai nu drīzāk bija karsti, elsoja diez gan stipri. Lejā ir grādi no 12 līdz max 20 vasarās, iekšā ir minimālais 20 grādi, pārsvarā stipri vairāk, lai bērnu pa grīdu var dzīvoties. Protams viņa cepas laukā. Izskatās, ka pašai vairs telpās ne visai gribas. Bet ar mani laiku pavadīt gan gribas, staigā visu laiku pakaļ ne uz mirkli no acīm neizlaiž. To pastiprina arī tas, ka kāja sāp, viņa vienmēr kļūst par manu ēnu, ja viņai kaut kas sāp.
User avatar
vipdu
Champion
Champion
 
Posts: 760
Joined: 11 May 2011, 08:45
Location: Ogre, Latvia

Next

Return to Blogi un tērzētavas

Who is online

Users browsing this forum: No registered users and 4 guests