Labvakars visiem!
Skatos brīvdienās, visā forumā, iestājies ritīgs klusums- tas jālabo!
Tātad atsākam no vietas kur sākām ceļu uz māju pusi.
Pa ceļam stingri tika norunāts ,ka suns jāved pie veta obligāti divreiz gadā un protams ja kas nelāgs atgadās.Sunim jāsagādā viss nepieciešamais lai cik tas arī nemaksātu,un suns jābaro ar kvalitatīvu barību,nevis to kas paliek pāri no pašu maltītes un galvenais laukā ar viņu ies vīrs pats. Vīrs stingri apsolīja, ka nosacījumi tiks izpildīti un ievēroti.
Pimajā nedēļā tika izpildītas visas manas prasības. Un vēl vairāk jārūpējas par suni man praktiski nebija, cēlās pats no rītiem,lai izvestu laukā, atcerējās iebērt barību un pat nopirkt. Visā visumā mani tas pilnībā apmierināja,līdz kādu vakaru vēlējos suni samīļot. Par savu mīlestības izrādīšanas velmi, dabūju pretī atņirgtus zobus un vēl vājprāta rēcienu! Vienreiz,otrreiz,trešo reiz-mana pacietība tika izsmelta. Protams pārmetu vīram ka tāda suņuka uzvedība nav pieņemama un ka tas nav normāli ka man pašai savā mājā jābīstas ka mani var sakozt.
Tajā brīdī, kauns atzīties,bet gribēju no večuka tikt vaļā un cik vien ātri iespējams. Gājā laiks vīra lielais prieks un apzinīgums nopalaka, līdz ar to man gribot, negribot nācās iet ar Čapsi laukā,kas ticiet man, nebij nemaz tik viegli. Mūžīgie atņirgtie zobi,rūkšana un zobu šņakstināšana līdz ar katru pieskārienu,līdz pienāca liktenīgā reize un mazie zobeļi iecirtās manā rokā! Tajā brīdī pacietības vadzis trūka un es gluži vienkārši uztaisīju patiešām Pamatīgu trādirīdi. Kura rezultāts bij 1:0 Čapsīša labā! Gāja laiks,un arī meituks pieslēdzās, suņa staidzināšanai. Lielāko ties, tas beidzās ar briesmīgi netīru suņuku un histēriskiem vecākiem, bet bērnam patika šīs suņošanās. Līdz atkal vecītis parādija savu īsteno dabu un kautkādā veidā tika iekosts arī meitēnam!
Un jau atkal nonācām līdz pamatīgam kašķim ,šī mazā velnēna dēļ. Kādu brīdi man likās ,ka suns dara visu, lai viņa ģimene sastāvētu tikai no saimnieka un viņa paša. Un jau atkal rezultāts 2:0 večuka labā,bet ar iespēju mums ar meitu iegādāties tādu mīluli ko varēsim samīļot un paņemt rokās, nebaidoties tikt sakostām un tad kad mēs to gribam, nevis gaidot kad tad beidzot mājas(vīra) mīlulim tas labpatieksies. Jāsaka,ka visu laiku spītīgi negribēju pieņemt, ka vīrs tik ļoti mīl to mazo spalvu kamolīti un ka nepar kādu naudu nešķirsies no viņa!
Tātad šajā brīdī stāstā iesaistās vēl divas dzīvas radībiņas, jūrascūciņu izskatā. Mazās meitenītes tika pie maniprāt ļoti glītiem vārdiņie Vita jeb ikdienā Vitiņa un Fēniksa. Bet tas jau cits stāsts ja vien būs kāds kanm tas interesēs.
Tā bij nemanot pagājis vesels gads, raibi- raibs!
Sekoja pārcelšanās un manuprāt tajā brīdī,mūsu večuks mainijā un uz labo pusi. Nemāku sacīt kas tan bij par cēloni,bet suņuks kļuva pielaidīgās un mierīgāks,reizēm pat ļoti priecājās kad atnācu no darba mājās.
Protams, tas sasildija mani sirsniņu, laikam jau nespēju bozties uz tādu mazu spalvu kamoliņu.
Viens no variantiem kapēc suņuks pieņāma mani, varētu būt arī mana auklējuma(tajā brīdī,biju auklīte kādai ļoti burvīgai meitenītei)līdzdalība. Dzīvodama netālu no darba, biežiar auklējumu pastaigās ejot ņēmu Čapsīti līdzi-mazajai meitenītei viņš ļoti, ļoti patika. Teikšu kā ir no sākuma arī vīrs piedalijās šajās pastaigās,jo mani pārņēma bailes ka večuks nesakož meitēnu ja pieies par tuvu vai ne tā pieskārsies. Bet nē, suņuks katru reizi ieraugot meitenīti bij ļoti priecīgs un ar laiku mēs gājām jau trijatā laukā!
Pamaniju,ka Čapas pozitīvās pārmaiņas labvēlīgi ietekmēja arī mūsu cilvēku attiecības. Gala rezultātā kļuvām visi daudz mierīgāki un laimīgāki, pat suņuks!
To ka mazais velnēns, vairs nav kašķīgs večuks,kas jebkurā brīdī var ''uzsprāgt '', pamaniju kad bij atbraukusi mana labākā draudzene-kas visus šos gadus respektēja suņuka privāto telpu. Čapsis bij ļoti priecīgs viņu ieraugot,labprāt gāja sasveicināties un visu vakaru pats pieprasija viņas uzmanību,pieglaudies pie viņas kājām un klusi pīkstot.
No tā brīža pavisam godīgi sakot, Suņuks ierāpās manā sirsniņā uz palikšanu.
Labi, mani mīļie, lai uzturētu intrigu šovakar beigšu!
Bet turpinājums noteikti sekos!
Visiem čavas sakot, atvados!