Bijām izbraukuši un nemaz ne mazsvarīgi iemeslu dēļ.
Mums te ir gājis visādi, bet sīkumos neizplūdīšu.
Suns pagājušo svētdien norāva nagu dauzoties pa āru. Atlauza nost no ādas (saucām dzīvnaga). Un zem tā bija zara gabali, kurus paša spēkiem nevarējām izvilkt. Man suns ir reāli mierīgs un netaisa skandālus pa lieko, vienmēr ļauj apkopt savas brūces un traumas bez protestiem, tāpāt nekad nelaiza, ja viņam aizliedz. Viņš saprot, ja pasaka, ka nedrīkst laizīt.
Taču šoreiz neļāvās gan, protams, ka tas bezgalīgi sāp.. Zaru skaidiņas nevarēju izvilkt, jo suns kauca un rāva ķepu laukā. Noplēsa īkšķa nagu priekšējai kājai.
Nu neko... jābrauc vien būsa pie veta.
Šeit varu piezīmēt, ka zviedru suņiem , visiem (pat krancīšiem) vajadzīga apdrošināšana, jo veternārmedicīna viņiem ir ellīgi dārga. To paši zviedri atzīmē kā dārgu.
Taču mums ar apdrošināšanu nejiet tik vienkārši, jo ņemot vērā, ka mans suns ir LV c/r un kluba biedrs, un es negriebu viņu pārtaisīt par zviedru (viņu sistēmā ar nr utt), tad man ar to visu iet ilgi un sarežģīti.
Viņi piedāvā vairākas apdrošināšanas, veidus un sistēmas. Taču man arī jātiek galā ar kompānijām, kuras kaut ko no tā visa piedāvā...
Tad nu lūk, kāpēc to saku, jo apdrošināts suns saņem medicīnu lētāk. Ja kaut kas atgadās, tad pat apskate un minimāla iejaukšanās var izmaksāt vairākus tūkstošus kronas. Arī es dabūju samaksāt par apskati ap 125 eiro. Uzsvēršu, APSKATI
Tad nu arī vedām, protams, ka veselība 1.vietā, gatavojos lielām summām.
Braucām uz klīniku, kas skaitās akūtiem gadījumiem, jo tā bija svētdiena un arī bija vajadzīga tūlītēja palīdzība. Pirmkārt, uzņemšana atgādināja prestižu slimnīcu, kurā paņēmām nummuriņu savai kārtai, tad mūs pieņēma. Izjautāja, dokumentus - it kā kā parasti, suni nosvēra, tad lika gaidīt speciālā uzgaidāmā telpā.
Tad atnāca medmāsa, kura paņēma reģistratūras kartiņu (jā, kā slimnīcā katram slimniekam
), pienāca, sasveicinājās, paspieda roku. Apjautājās par notkumu. Tad aizveda mūs uz garu gaiteni, kur bija vairākas atsevišķas telpas dažādiem gadījumiem, ieveda mūs vienā no tām. Katrā kabinetā ir dators, kurā ievada datus un pa vidu galds, dažādas uzpariktes. Atgādināja zobārstniecību mazliet
Medmāsa (vai kā viņu nosaukt pareizi), suni apskatīja, tiesa gan vairāk vizuāli, neko daudz nedarīja. Neizmantoja līdzekļus un arī zarus neizvilka. Viņa, tā teikt, noskaidroja situāciju un tad pasauca ārstu. Pēc apmēram 7-10 min atnāca ārste un tā visu izdarīja. Izvilka tikai zarus un pat nenotīrīja. Pateica, ka nepieciešama operācija, kura maksā 6000 kr un +, jo tā esot plika operācija bez narkozes. Nu tā summa kopā savelkās liela. Mums bija jāpieņem lēmums.
Ātrākā operācija bija pieejama otrdienā. Jo uz visu ir jāstāv rindās.
Mēs parēķinājām, kad daudz izdevīgāk bija braukt uz LV. Tad nu pirmdien kāpām uz kuģa un braucām uz Latviju.
Tas, protams, sanāca lētāk. Nokāpjot no kuģa, pa taisno devāmies uz Mazo brāļu hospitāli. Lai apskaidrotu situāciju. Viņi suni kārtīgi izmeklēja, un secināja, ka nekādu operāciju nevajag. Apskatīja, notīrija. Secināja, ka nags ir pieķēries pie ādas atpakaļ un tam ir jāizaug un jānokrīt pašam, kā jau nedzīvam nagam. Protams, tas ir jāvēro un jāapgriež ik pa laikam. Tāpat kā pārējie.
Bet pārsteigums bija tas, ka šī ārste teica pilnīgi ko citu. Teica, ka operācijai neredz nekādu jēgu un uz doto brīdi viss izskatās labi. Dabūjām maksāt tikai par vizīti un zālēm, kas sastādīja 40 eiro.
Nekad nedomāju, ka naga noņemšana var maksāt 600 eiro +. Protams, operācija ir operācija, bet tā nav īpaši sarežģītas pakāpes, taču ar to jārēķinās.
Tagad es ,protams, cenšos pasteidzināt visu ar apdrošināšanu, jo šis gadījums varbūt nebija tik akūts, varēja gaidīt kādas dienas, bet - pfu pfu pfu, ja nu būtu nopietns emergency gadījums? Dabūtu maksāt + ārstēties. Apdrošināšanas pie tam sedz tikai daļu, jo pastāv procents par pašrisku.
Mums paziņas atstājušas klīnikās 50 000, 45 000 un ar visu apdrošināšanu izmaksājis prāvu kāpostu.