D'Karlo blogs

[D'Karlo]

Nu tad mēģināsim arī mēs veikt kādus pierakstus par mūsu piedzīvojumiem. Vislielākais uzsvars tiks likts uz suņa un sportista sagatavošanu kamanu suņu sportam - startam individuālajās disciplīnās par pamatu ņemot baikdžoringu. Būšu ļoti priecīgs, ja palīdzēsiet ar padomiem. Šobrīd tie noderēs... kāpēc lasīt zemāk!

Kas mēs esam?

Divi jaunieši, kas kādu laiciņu atpakaļ iegādājās savu pirmo zilacaino suni, sibīrijas haskiju - Redžeju.



Prieki lieli, bet klapatu arī netrūka. Izvēloties kucēnu mēs zinājām, ka sibīrieši ir diezgan aktīvi. Daudz nedomājot, no metiena arī paņēmām pašu trakāko. Pagāja gandrīz gads, un bija skaidrs, kad kaut kas ir jādara lietas labā. Uzgājām suni.lv. Sākām lasīt par kamanu suņu sportu. Tajā brīdī notika vieni no pirmajiem Zaļo gurģu pasākumiem rudenī, bet mēs kaut kā sabijāmies un neaizbraucām. Ziemā, lai vienam Redžejam nebūtu garlaicīgi, mums pievienojās Džesa.



Nākot tuvāk pavasarim man mainījās darba attiecības un caur kolēģi ieraudzīju Gundegai draugos trīsriteņu kartu. Man arī tādu vajag! Vēstule viņai un pēc dažām nedēļām jau bijām ciemos Trezoros. Pirmais ievads kamanu suņu sportā. Bija izdevība ar Caruso un Espirit nobraukt puskilometru ar šo trīsriteņu brīnumu un āķis lūpā! Sākām domāt par sportu un startiem!

Pirmie mači - Garkalnē Baltijas kausa posms. Kanikross. Bija interesanti. Vēl viens gads riņķī un pievēršamiem baikdžoringam. Redžejs un Džesa tika gatavoti savam pirmajam baiku startam Lietuvā. Pasākums izvērtās daudz spraigāks, kā sākumā likās tas varētu būt. Emocijas sita augstu vilni, kad redzējām, ka Elijessi cīnās par pjedistāla aukšgalu. Rezultāti un motivācija tik palielinās. Uh... te var gari un plaši, bet tomēr ejam tālāk.

Mūsu trešais draugs - Džegers! Smukulis pelēkais. Vēl pa īstam savas sportista gaitas nav uzsācis, bet rudens vairs nav aiz kalniem, kad arī šis puisis nēsās iemauktus un skries pa priekšu velo. Puisis arī izstādēs būs biežs viesis!



Un tad arī galvenais iemesls šim blogam! Prieks iepazīstināt ar pirmajiem (cik man ir info. Madlienā ir aļaskas haskiji, vai ne? ) eirodogiem Latvijā:

Kvatra (foto no jūlija sākuma):



Šerifs Jr (foto no jūlija sākuma):



Tēvs:


sīkāka informācija par Šerifu vecāko

Mātes bildes man uz šo, rakstīšanas mirkli nav, bet varu pastāstīt ka viņa ir šķirnes kurchārs ar pietiekoši labiem rezultātiem Polijas, Eiropas un pasaules līmenī.

Man nervi neturēja nepastāstīt šos jaunumus jau šovakar, bet nogurums ir pamatīgs. Esmu tiko no PL mājās atgriezies.

Pārāk bieži ieraksti droši vien šeit nebūs, bet centīsimies cik spēsim. Katrā ziņā mēs esam paņēmuši šo sportu ļoti nopietni un ceram arī uz nopietniem rezultātiem! Priekšā liels un ļoti ļoti smags darbs gan ar sevi, gan suņiem!

[eldberg]

Urā, Latvijā ir Eiroteļi Man prieks ka esi tos atvedis! Lai labi treniņi!

[Bafija]

Sveicu ar bloga atvēršanu!

[D'Karlo]

Kamēr sibīrieši un nēģeri ( atcelt domas par rasismu, tas tik mīļvārdiņš jaunajiem!) bauda vasarīgu siltumu, pievēršamies citām interesantām lietām



Sen zināma patiesība. Labi rezultāti ir sasniedzami pienācīgā limenī sagatavojot ne tikai suni, bet arī sevi. Baikdžoringa pamatā - īss sprints, bet ar ļoti ļoti lielu intensitāti, t.i., spiežam no sevis ārā visu ko varam visas distances garumā. Jo īpaši, ja suns spēj skriet ātrāk, kā velobraucējs.

Lai būtu ko no sevis spiest šogad esmu pieķēries +/- sistemātiskam treniņu procesam un mtb sacensību apmeklēšanai. Pagaidām gan tikai tautas līmeņa mači (seb tautas klase) un baložu velokross, bet ar nākošo sezonu pakāpšos augstāk un domāju pievērsties nopietnākiem pasākumiem (seb sporta distance, trek maratons un līdzīgi).

Seb mtb mači man ir pirmie kuros ar velo vispār piedalos. Ineresanti. Ja neņem vērā to, ka līmenī tika nobraukti pirmie divi posmi, bet pēc tam man kā sliktam dejotājam - Cēsīs braucu saslimis + cīnījos ar tehniskiem nieciņiem, un Vietalvā braucu pirmos 10km no 47km, jo gadījās masu kritiens pēc kā arī velo izbeidzās ap 36 km un atlikušo distanci izdevās veikt lēnā skrējienā, ātrā gājienā. Vakar bija posms Tukumā. Pēc pēdējiem piedzīvojumiem ar masu kritienu starts man drīzāk izvērtās par psiholoģisku cīņu ar sevi, nekā fizisku cīņu ar citiem. Pusi trases nobraucu super prātīgi, otru pusi - super lēni, jo tā pārgāja uz meža taciņām, kur apdzīšana bija diezgan grūta. Nu neko darīt.

Kur gan MTB bez sniega augusta sākumā? Tam obligāti ir jābūt!



Kāpēc es braucu mtb mačos?

Lai salīdzinātu savu progresu ar citiem. Lai zinātu savas spējas. Vienam pašam pa mežu mīcoties ir grūti izmērīt, cik ātri vai lēni es braucu. Cik ātri to var citi. Kā kontroldarbs tam ko daru.

[turpinājumā par treniņu procesu]

[Ilze]

:0 Apsveicu ar blogu. Ar suņiem apsveicu jau klātienē, kas mazie dzīvsudrabi dzīvojās mums pie kājām, kamēr mēs pieci pieaugušie priecājāmies līdzīgi bērniem Didzi, ieteiktu jums ar Elīnu salikt pamatinfo par 4&F vecākiem, jo ar to sasniegumiem var ļoti pat lepoties. Un pacietīgi gaidīt pusotru gadu, kas būs iekopējies šajos mazos razbainiekos.
Novēlam jums panākumus - ar vai bez suņiem, lai nepiemeklē tekniskas ķibeles un ir daudz, daudz pozitīvu emociju.
Man prieks, ka piedalījos jūsu "loga" atvēršanā uz kamanu suņu pasauli. Tā tik turpināt! Varat droši rēķināties ar mūsu atbalstu, ja vien tas nepieciešams

[elijessi]

Info par Kvatras un Šerifa juniora vecākiem:

Šerifs seniors


Šerifs ir labākais suns top līmeņa Norvēģu skijoringistam (Svein Ivar Moen). Pašlaik viņš ir piecus gadus vecs un, kopš viņš startē sacensībās, sliktākais rezultāts ir bronzas medaļa Eiropas un Pasaules čempionātā. Būtība - atrast vēl labāku sprinta suni Norvēģijā praktiski nav iespējams. Viņa vecāki ir Spiro (audzētājs Yngve Hoel) un Mia (audzētājs Bjorn Sigurd Andersen). Spiro bija Yngves labākais suns daudzus gadus arī ar ļoti pieklājīgiem sasniegumiem. Spiro un Miai ir bijuši trīs metieni. No pirmā metiena Yngve paturēja divus suņus, kuri savā otrajā gadā ieguva godalgotas vietas Pasaules čempionātā Gafsele. Tāpat, viena kucīte skrien ar Marte Heilman vidējās distancēs. Pamatojoties uz lieliskajiem rezultātiem suņi tika pāroti otreiz, no kura metiena ir Šerifs seniors (Svein Ivar Moen). Viens no suņiem no šī metiena piedalās sacensībās ar Yngve un viņa māsu Yvette (arī viņa ir ieguvusi medaļas gan pasaules čempionātā Holmenkollenā un šogad Eiropas čempionātā Francijā). Šerifam ir bijuši divi metieni - viens ASV (kucēniem šobrīd ir ap 6 mēnešiem), un pirms diviem gadiem - ar Svein Ivara kucīti Shakiru. Lielākā daļa no šī metiena arī ir sasnieguši lieliskus rezultātus. Svein Ivar ar vienu no šī metiena kucītēm (Disel) piedalījās NOR čempiontā šogad un Eiropas čempionātā francijā.

Tātad īsumā par Šerifu senioru (5 gadi): 5 zelti WCh, 2 zelti ECh, daudz NOR čempionāta medaļas. Piedalās skūteros, skijoringā un arī četriniekos un sešiniekos. Pēc dabas ļoti mierīgs.

Chili ir četrus gadus veca. Piedalās sacensībās no viena gada vecuma. Saimniece kā labāko īpašību izceļ izturību. Divkārtēja Polijas čempione baikdžoringā, divkārtēja sudraba medaļas ieguvēja četru suņu pajūgā ziemā, bronza divu suņu skūteros Eiropas čempionātā (Falze di Piave) un bronza Borkenā Pasaules čempionātā (četru suņu karts).

Arī Čilli radu raksti ir pilni ar dažādiem sasniegumiem gan vecākiem, gan māsām un brāļiem no konkrētā metiena.

Papildināts:
Šerifs ir 27/32 kurchārs, 1/8 pionters, 1/32 greijhaunds
Čilli ir tīršķirnes kurchārs

[D'Karlo]

Black & White

[D'Karlo]

...šogad piedalīšos tikai tautas sacensības... protams! Paskatījos kalendāru ar vēl gaidāmajiem mtb mačiem un sapratu - nemaz ar ne tik daudz to vairs nav man pieņemamos datumos... Īsāk - vienreiz jau mēģināju uzlekt augstāk par savu pakaļu piedaloties entuziastu braucienā Cēsis100 (100 = 100km) pa mūsu "līdzeno" Siguldas apkārtni līdz Cēsīm. Tomēr degviela pietrūka ap Līgatni un nobrauktiem 60km.

Tādēļ "Lēciens augstāk par savu pakaļu - Dublis Nr.2" tiks īstenots TREK MTB maratona (54km) distancē šo sestdien Siguldā! ja vajag, tad vajag... neko darīt!

[elijessi]

Kamēr Tu te sapņojies par "sebiem" un "trekiem", tika atklāta haskijsezona!!!
Tika izkustināti visi trīs, un vislabākos rezultātus parādīja Džaga-džaga! Ātrums labs, bet daudz apčurātu koku. Ar Džesu lēnām, bet ļoti stabili, jo labi atceras arī komandas. Ar Redžeju pirmo kilometru nolidojām, bet otrajā mēģināju pierunāt nedaudz vēl paskriet.

Un jādomā par diētu suņiem

[Creme de la Creme]

Nu neko jau aktīvisti! Nu vieni riktīgi traki cilvēki (to es tā, aiz skaudības ). Malači, veiksmi!!!

[D'Karlo]

...dzīvē nekas nemainās! Ja publiski par kaut ko runā, tad var gadīties... nu ... kā parasti! "Lēciens augstāk par savu pakaļu Dublis Nr.2" pat netika mēģināts. Vienkārši nesanāca.

-------------------------------------

Info tiem, kas vēlas bez maksas nobraukt interesantus velomačus. Trase vienmēr ir bijusi jautra ar meža taciņām, kāpumiem un nobraucieniem. Ir ko pastrādāt. Carnikavas piejūras rudens brauciens. Trase parasti ir ap 20km. Tā kā tas nekas traks nav, tajā pašā laikā uzvarētāju vidējais ātrums ir tuvu 20km, tā kā nekādi skrienamie gabali arī nav.

Pats, nu jau ievērojot to kā tradīciju, piedalīšos.

-------------------------------------

Ko spēj Rayal Canin:
Nēģer-tīģer-klinģeris ( Šerifs Jr.) savos trīs mēnešos sver 16kg... vēl mēnesis un pie šādas tendences šis būs smagāks par mūsu lielāko haskiju... smags!
Nēģer-klinģer-tīģeris ( Kvatra) "mazliet" mazāk - 11 kg ... zīmīgi - kad abus kucēnus paņēmām no audzētājas, abi bija lielākie sava dzimuma pārstāvji. Lietuvā, oktobrī, salīdzināsimies ar māsām. Ceram tendenci saglabāt...izmēru ziņā. Taukus nevajag! Tik garas kājas un skaidru prātu!

[Ilze]

Taukus mazliet vajag. Lai siltāk

[elijessi]

[LieneLe.]

Atzīšos- jau ilgi gribu pielauzt savu mammu-nopirkt/dabūt/īrēt/aizņemties(vienalga, gribu ar tiem kaut vai tikai pamēģināt baikdžoringu) eirodogu:) Bet līdz šim-nekas nav sanācis
Man ļoti traki iepaticies jūsu "nēģeru puika" Lai gan ņemot vērā, ka es braucu tikai ar puikām(nezinu pat kapēc) tas ir tikai normāli
Noteikti apmeklēšu jūsus blogu, jo ļoti gribu zināt-kā tas ir, ja starp pūkainajiem hskīšiem skraida eirodogi:)
Laikam nekad nebeigšu sapņot, ka reiz ar tādu vismaz izbraukšu kādu apli

[Ilze]

Liene, haskiji ir labs pamats, lai būvētu pieredzi un skolotu pacietību Tad, kad iesēdies aiz racedog, saproti, ka esi ... citā paradīzē (Didža smaids man paliks mūžīgi atmiņā). Un nav pilnīgi nekādas problēmas pēc mačiem pieiet pie, piemēram, Indres, un mēģināt sarunāt testa braucienu. Jo īpaši, pēc otrās dienas starta, kamēr visi gaida apbalvošanu.

[D'Karlo]

Jā, Indre man ļoti palīdzēja, kad svārstījos, vai OPEN klase būs priekš manis. Gan piedāvāja fantastisko braucienu, gan iepazīstināja ar nēģeru audzētāju. Aizbraucu kopā ar Ilzi un Gundegu vasaras sākumā uz LT, pamēģināju un sapratu - tur kaut kam ir jābūt! +dzīvē bieži negadās uzreiz tikt pie kucēniem, kam vecāki ir tik titulēti.

Sākumā arī es mēģināju sarunāt suni uz sezonu, lai pārliecinātos, vai es spēju ar viņu nostartēt pietiekami labiem rezultātiem, jo haskiji ir mans un Elijessi dzīvesprieks. Tie mums stāsta kā pa dienu šiem ir gājis, cik bieži kaimiņu kaķis šos ir kaitinājis un šad tad kādu medījumu ar parāda... citreiz noslēpj. Jaunākais pelēcis lēkā vai sēž, vai bauda dubļu spa, kamēr vecākie mēdz strīdēties, piemēram, par to, kurš kurā būdā gulēs, vai abi vienā, tik kurā pusē... Mums un mūsu lielajai ģimenei (vecākiem, vecvecākiem, brāļiem) viņi ir sagādājuši un turpinās sagādāt neaizmirstamus ziemas braucienus pašu pļavās vai tuvējos mežos. Šad tad arī piedaloties vietējos un baltijas mačos, bet priekam, lai suņi skrien un to mušerim skaidrs prāts un rezultāti nav svarīgi. Atslodze fantastiska!

Bet jaunie, tur ir pavisam citi mērķi. Ne tikai prieka un dzīvesveida papildināšanai, bet arī sportiski rezultāti šoreiz būs svarīgi. Kā ar to veiksies - dzīvosim, redzēsim!

[LieneLe.]

Liene, haskiji ir labs pamats, lai būvētu pieredzi un skolotu pacietību Tad, kad iesēdies aiz racedog, saproti, ka esi ... citā paradīzē (Didža smaids man paliks mūžīgi atmiņā). Un nav pilnīgi nekādas problēmas pēc mačiem pieiet pie, piemēram, Indres, un mēģināt sarunāt testa braucienu. Jo īpaši, pēc otrās dienas starta, kamēr visi gaida apbalvošanu.

Pilnīgi piekrītu Tavām domām, ar haskiju ir reāli jāstrādā, tam nepieciešams vairāk laika, uzmanības un pacietības. Kamanu suņi man vienmēr asociēsies ar pūkudupšiem haskijiem, bet negribu sevi arī tā sakārdināt. Redz, Didzis pamēģināja-iepatikās-iegādājās eirodogu. Man sanāktu tā-pamēģnāju-iemīlējos-..un tas arī viss.Nedomāju, ka tuvākajā nākotnē spēšu iegādāties vismaz vienu eirodogu. Varbūt pēc 7ņiem gadiem, kad kļūšu par sertificētu arhitektu, strādāšu savā firmā un pelnīšu paprāvu žūksni naudas (Jā, Liene,turpini sapņot )
Ticu, ka ar Indri nebūs problēmu sarunāt suni un izbraukt kādu aplīti, zinot sevi- es ar tiem eirodogiem saslimšu un haskijs man būs kā hobijs, nevis dzīvesveids, kā tas ir šobrīd
Īsti nezinu vēl. Nākošais posms Lietuvā.. varētu pamēģināt

[Ilze]

Liene, nesatraucies, es sāku sportot 33.gadu vecumā ar Vulfu. Tagad man ir 39 un man neliekas, kaut ko būtu palaidusi garām Pasaules čempī piedalījās opīši un omītes pēc 70, tā kā... Uzspēsi izskoloties, nostāsies uz stingrām kājām, un varēsi samīļot savu eirodogu. Bet, ja nopietni, man ļoti patīk teiciens: Gribi sasmīdināt Dievu, pastāsti par saviem plāniem )))) Atceries - viss notiek tā, kā tam jānotiek. Neķer kreņķi!

[elijessi]

Džegers ar nēģeriem beidzot atradis kopīgu valodu

[D'Karlo]

Viens garš pārskats par pēdējā laika notikumiem:
_______________________________________________
Nēģeri skrien kā traki pakaļ un blakus velo (brīvsolī). Līdz šim ir braukts ap 2km - šie nepiekūst. Vairāk, pagaidām, gan nebraukšu. Mazliet baidās no bremžu čīkstēšanas un riepas berzes pret smilti, bet tas pāries.
______________________________________________

Nēģeriem ir pabeigts un labiekārtots voljērs + sava, silta istaba, kuri abi ir savienoti - ar savu izeju. Izejas durvis mazliet jāpielabo, bet viss ir super!
______________________________________________

Šerifs rej ļoti ļoti zemā balsī - tantiņas sabijās, domāja, ka milzis kāds tuvumā, bet nē... 4.5 mēnešus vecs kucēns, kurš sver 22kg un izmēros ir kā haski kucīte.
_____________________________________________

LT baltijas kauss atkrīt. Ir ļoti ļoti sarežģīti apstākļi pilnīgi visās jomās. Galu galā, skatīt zemāk - velo nokauts "pa dārgo". Līdz ar to arī EST posms ir zem jautājuma zīmes.
_____________________________________________

mtb sacensību sezonu noslēdzu... kā parasti!

Smiltenē bija fantastiski laba trase. Gāja ļoti labi, pašsajūta arī bija super, bet 2km pirms finiša (tieši pie zīmes) pēc ļoti ātra nobrauciena pa asfalta taciņu pirms kāpuma, kad sāku jau plānot ar kādu pārnesumu lai kuļos augšā, salūza slēdzim ķepiņa, kurš ar visu ķēdi pamatīgi iepinās spieķos un nobloķēja ratu. Tie pēdējie divi km bija ļoti kalnaini un skriet bija smagi, tāpēc ļoti bieži rats strīķējās pa zemi. Nemaz neiedomājos, ka noberzīšu to līdz kamerai, kas, uzreiz aiz finiša līnijas, arī izlaida gaisu. Tātad sacensība bilance - slēdzis + ķepiņa + riepa + spieķi + ķēde + kamera (to vairs nelikšu) + slēdža trose + škrobe, jo pēc rezultātiem, ja būtu finišējis braucot, man vajadzētu būt starp 300 un 400 vietu startējot ~ no 700tās. (endomondo links ---> http://www.endomondo.com/workouts/mybMg1Q5lrg)

Par nākošo mtb sezonu tagad sāku domāt. SEBā - Kāpt uz augšu un uzstādīt mērķi - būt starp 100 labākajiem tautā, vai pāriet uz sporta klasi, lai palielinātu savu treniņu un sacensību slodzi ar domu, ka labāk sagatavošos suņu sprintiem. TREKĀ noteikti maratona distance bez konkrētiem mērķiem uz kādu pozīciju - vienkārši tikt līdz galam. Pēdējais, laikam, būs iemesls, lai brauktu tautu sebā... vēl domāšu, laiks ir.
_________________________________________________________

Džegers - atriebīgs maita! Skraidīja ar sīkajiem pa pagalmu, nevarēja no šiem atkauties. Tie visu laiku bakstījās un bakstījās, līdz palika žēl un varēja redzēt, ka Džegers arī ir jau piekusis - tika savākti sīkie. Tik smieklīgi izskatījās, kā Džegers izmantoja mirkli un gāja šos košļāt, kamēr viņi, neko nevarot izdarīt, aiz kakla siksnām tiek pavadīti līdz voljēram!
_________________________________________________________

Kopējā 6 mēnešu (Apr - Sept) treniņu bilance:
Distance: nomīti ~ 2 000 km, noskrieti ~ 50km (braucot pavadītais laiks ~ 90h; vidējais ātrums 22.22km/h)
Velo uzturēšana: ~ 100ls
Sporta uzturs: ~ 100ls
Nervi: vērtība nav nosakāma
_________________________________________________________

nobeigumā filozofiska atkāpe:
Kādā pulsa zonā ir jātrenē izturība, un kāds būtu pareizs uzturs, lai pozitīvismu un gribasspēku saglabātu arī absolūtā garīgā bezdibenī? /retoriski/