Nu tad tā... ir bijis atkal mazs pārtraukums strap ierakstiem. Par aktuālāko:
------------------
Sākšu ar skumju ziņu/brīdinājumu tiem, kas trenējas mežā. Svein Ivar Moen (viņam bija Šerifs vecākais, mūsu kucēnu metiena sencis) pēc pasaules čempionāta Aļaskā tur vēl uzturējies mazliet ilgāk. Vienā no treniņu braucieniem viņa sunim (ar kuru tikko bija ieguvis bronzu divu sunu skijoringā) uzbruka alnis. Lauztas ribas un caurdurta plauša - tur vairs neko nevarēja palīdzēt. (raksts viņa lapā (Nor)). Mūsu zemē aļņi nav pārāk bieži sastopami, bet ir citi zvēri - meža cūkas. Lieka uzmanīšanās mums nekad nenāk par sliktu, īpaši sivēnu laikā! Trenējamies droši!
---------------------
Pavasaris - šogad vēss. Trase, kur ar kamanām braucam, sāk palikt ledaina, bet vēl pieklājīga. Turpinam kustēties 2x vai 4x suņu kamanās.
--------------------
Pavadas...
Pēdējā treniņa bilance:
Tagad es saprotu, kāpēc steikauti tiek likti no ķēdēm. Mēs rīkojāmies tā, lai būtu ātri. Paņēmām klasisku pavadu, aptinām ap koku un pielikām klāt suni, kamēr tiek saliktas kamanas (2 min.). Pēc būtības - ķēdi salikt jau nebūtu diži ilgāk... kaut kā nebijām sākuši to darīt... līdz šim.
Vienā skaistā dienā - lieku kopā kamanas, kad redzu - Kvatra aptinusi brezenta pavadu ap koku un sāk grauzt. Es smaidu un domāj: "Cīnies cīnies, mazā..." Aha... ar āmuru pa pieri dabūju, kad redzēju, ka viņai nevajag vairāk par 5 sekundēm, lai to pavadu pārgrauztu (kad viņa to sāka darīt, es cēlos un gāju klāt, lai viņai neļautu tā darīt - nepaspēju).
Un Džesai divas reizes nav jārāda - amats bija rokā praktiski uzreiz. Tad gan kājas palika aukstas, jo abas (Džesa bēga no Kvatras) pilnā tempā deva iekšā mežā, absolūti nereaģējot uz saucieniem. Par laimi, Džesa uzmeta cilpu un skrēja atpakaļ, kur es viņu, ar slaidu lecienu kupenā, noķēru.
Trešā pavada bija pušu dienu iepriekš (arī Kvatra), bet tad man likās, ka viņa viņu pārrāva, ne pārkoda... nepareizi likās.
------------------
Šodien, beidzot, izbraucu garākā braucienā ar velo. Aizvakar bija kursa salidojums un vakar Dinamo sezonas noslēgums, tādēļ biju prātīgs. Nekur nesteidzos. Savus km sāku tīt. Prieks bija liels, ausis mazliet nosalušas. Vēl lielāks prieks bija skatīties mežiņa virzienā, kur saule tiek sildīt... Drīz... nu jau drīz!