Pārkopēju savu EST piedzīvojumu atskaiti, lai viss ir vienā katlā!
____________________
Mana divu dienu atskaite:
1.diena.
Jau braucot uz EST visu ceļu uztraucos par trases garumu. Bija rakstīts, ka būs 6.6 km, par laimi smagākie (finiša) 300m tika noņemti. Tātad distance - 6.3km. Startēju ar Džegeru. Uztraukums par trases garumu bija, jo treniņos vairāk par 5km nebijām skrējuši, kā arī pats treniņu daudzums galīgi nebija tik liels, cik gribētos. Atbaucot uz vietas ātri piereģistrējos un braucām kopā ar Ilzi izpētīt trasi. Laiks vēss, trase slapja, peļķes daudz. Izpētījām kas un kā, gatavojāmies startam. Džegers ļoti aktīvs, neizrādīja nemazāko satraukumu par pasākumu. Starteju trešais. Priekšā RUS pārstāvis. Jau mājās biju izpētījis viņa rezultātus un bija skaidrs, ka trasē mēs viņu noteikti noķersim, neziņu bija par to, kas notiks pēc tam. Noskatos RUS startu - arī dzīvē var redzēt, viņa suns nav no tiem ātrākajiem. Mana kārtā... 3.2.1.AIZIET! Starts lielisks, bet trase jau ir ne tikai slapja, bet arī ļoti dublaina. Braukt ir grūti. Startā ir diezgan grūti tikt līdzi sunim, jūtu, ka ar sevi darbs ir vēl bērna autiņos, un jāturpina treneties, lai arī šādas trases arētu izbraukt 100% atslogojot pavadu. Aptuveni minūti pēc starta es noķeru RUS pārstāvi. Bļauju, lai dod ceļu. Nu... it kā deva, bet man būtu gribējies, lai šis savāc savu suni pavisam klāt. Redzu, ka nekas tāds nenotiks, nospļaujos un skrienam šim garām... tā bija pirmā nopietnā apdzīšana Džegeram. Šo elementu mēs vispār nebijām trenējuši. Un ko es redzu - ausis nolaistas, solis fantastiski garš, skatiens tikai taisni. Esam garām konkurentam un ļoti pārliecinoši no viņa atrāvāmies, lai gan sākumā likās, ka šis mums skries līdzi, bet tā nebija... varbūt mēģināja, bet tādu ātrumu viņi nespēja nosturēt. Priekšā garš, 2km taisns posms. Tālumā redzu vēl vienu braucēju. Džegers nē, bet temps praktiski nemainās, Skrienam fantastiski. Pa ceļam jau visādas lietas sadomājos, jo tālumā tik redzēju - cilvēks tumšā formā...
arī Ridas bija tumšs. Noķērām braucējus, kas izrādījās Ilze L. (
lūdzu piedod, ja jaucu). Arī viņas apdzīšana notika gandrīz bez starpgadījumiem, ja neskaita to, ka Džegers ieraudzīja grāvi ar ūdeni. Hop iekšā, Ilze mums atkal garām. Džegeru izvelku no grāvja un laižam tālāk. Otrais mēģinājums apdzīt - Džegers it kā uzmet acis otram sunim, bet pēc komandas ātri saprot, ka jāskrien tālāk un tad jau līdz finišam, raitā solītī. Pirmo dienu puika nostrādāja vienkārši fantastiski. Finišā biju nosalis, ļoti netīrs, bet arī ļoti priecīgs. Kā izrādās savā klasē esam otrie, atpaliekot 2 min no pārliecinoša vairāku sezonu līdera, un tikai 30sec priekšā Imantam. Kopā, ar veterāniem un junioriem - ceturtie. Juniors tikai 2sec priekšā (atceramies, cik zaudējām grāvī) un vetrāns 1 min priekšā. (rezultāti aptuveni - laikus vēl neredzu, kad šo rakstu
)
2.diena:
Pirmie sportisti saka, ka trase kļuvusi vēl smagāka. Nu, neko darīt. Kā bus, tā būs. Startēju ceturtais. Juniors, atkal RUS, startā aizbrauca ļoti neparliecinoši. Viņa suns skriet negribēja nemaz. Startā situācija līdzīga kā pirmajā dienā. Aizejam labi, tiesa gan mazliet lēnāk. Jau pirmajā minūtē panācām junioru. Apdzišana tīra. Interesanti bija, ka Džegers pēc apdzīšanas pamaīgi uzņēma tempu, lai aizbēgtu no konkurenta, tomēr viņam suns izmēros ir lielāks, un, tā izskatījās, spēcīgāks, mums sāka dzīties pakaļ. Praktiski 70% no trases mēs noraucām viens otram blakus, ik pa brīdim mainoties, tikai šī nebija klasiskā haskiju blakus braukšana, kad noķerot otru tie nomet tempu un sāk slinkot... šoreiz abi suņi pamatīgi cīnījās, lai skrietu ātrāk viens par otru. Aptuveni pēc 4.5km trases labajā malā bija dīķis - atkal pirmās dienas sindroms (šis būs pamatīgi jāatstrādā, lai tā nenotiktu) Džegers metas iekšā dzert... tikai problēma... mēs braucam pa kreiso joslu, un labajā, mums blakus, ir RUS, kuram Džegers nogrieza ceļu, sākumā atraujoties no manas priekšējās riepas. Rus bija tik tuvu, ka nepaspēja sabremzēties un viņa suns paskrēja zem manas pavadas. Jau likās varkars klāt, bet nē, suņi pat īsti neko neteica viens otram, kamēr tika izvilkti no mezgla. Pārsteigums pamatīgs! Un prieks vēl lielāks. Situāciju atrisinājām ļoti ātri, Rus aizskrēja, kamēr es uzkāpu uz velo, Džegers paspēja padzerties. Esam atpakaļ trasē un dzenamies pakaļ. Noķert vairs neizdevās. Džegers vairs nespēja uzturēt tādu tempu, bet tas kā viņš bija nostrādājis pirms tam, lika pilnīgi piedot un saprast viņa nogurumu. Finišā rus pārstāvis bija tik dažas desmit sekundes ātrāk par mums, bet savas zaudētās divas sekundes mēs pamatīgi uzvarējām jau noķerot viņus. Pirms starta redzēju Imanta startu - ātri un skaisti.
Kā ne kā tikai 30 sec starp mums. Pirms sava starta satiku viņu, esot gājis labi. Pēc rezultātiem tā arī bija viņš gandrīz par minūti uzlaboja savu laiku...
bet mēs ar Džegeru izdarījām to pašu. Vietu klasē saglabājām, vien 1 min (otrajā dienā, kopā - laikam 3 min, nezinu) atpaliekot no pārliecinošā līdera un tiekot trešajā vietā NB baikos.
Tātad mums kauss par otro vietu!
Prieks liels, un ceru, ka tas ir tikai Džegera sportisko panākumu pats pats sākums...
p.s.
Džegeram otrajā dienā vidējais ātrums 25.5km/h!