Nu tad mēģināsim arī mēs veikt kādus pierakstus par mūsu piedzīvojumiem. Vislielākais uzsvars tiks likts uz suņa un sportista sagatavošanu kamanu suņu sportam - startam individuālajās disciplīnās par pamatu ņemot baikdžoringu. Būšu ļoti priecīgs, ja palīdzēsiet ar padomiem. Šobrīd tie noderēs... kāpēc lasīt zemāk!
Kas mēs esam?
Divi jaunieši, kas kādu laiciņu atpakaļ iegādājās savu pirmo zilacaino suni, sibīrijas haskiju - Redžeju.
Prieki lieli, bet klapatu arī netrūka. Izvēloties kucēnu mēs zinājām, ka sibīrieši ir diezgan aktīvi. Daudz nedomājot, no metiena arī paņēmām pašu trakāko. Pagāja gandrīz gads, un bija skaidrs, kad kaut kas ir jādara lietas labā. Uzgājām suni.lv. Sākām lasīt par kamanu suņu sportu. Tajā brīdī notika vieni no pirmajiem Zaļo gurģu pasākumiem rudenī, bet mēs kaut kā sabijāmies un neaizbraucām. Ziemā, lai vienam Redžejam nebūtu garlaicīgi, mums pievienojās Džesa.
Nākot tuvāk pavasarim man mainījās darba attiecības un caur kolēģi ieraudzīju Gundegai draugos trīsriteņu kartu. Man arī tādu vajag! Vēstule viņai un pēc dažām nedēļām jau bijām ciemos Trezoros. Pirmais ievads kamanu suņu sportā. Bija izdevība ar Caruso un Espirit nobraukt puskilometru ar šo trīsriteņu brīnumu un āķis lūpā! Sākām domāt par sportu un startiem!
Pirmie mači - Garkalnē Baltijas kausa posms. Kanikross. Bija interesanti. Vēl viens gads riņķī un pievēršamiem baikdžoringam. Redžejs un Džesa tika gatavoti savam pirmajam baiku startam Lietuvā. Pasākums izvērtās daudz spraigāks, kā sākumā likās tas varētu būt. Emocijas sita augstu vilni, kad redzējām, ka Elijessi cīnās par pjedistāla aukšgalu. Rezultāti un motivācija tik palielinās. Uh... te var gari un plaši, bet tomēr ejam tālāk.
Mūsu trešais draugs - Džegers! Smukulis pelēkais. Vēl pa īstam savas sportista gaitas nav uzsācis, bet rudens vairs nav aiz kalniem, kad arī šis puisis nēsās iemauktus un skries pa priekšu velo. Puisis arī izstādēs būs biežs viesis!
Un tad arī galvenais iemesls šim blogam! Prieks iepazīstināt ar pirmajiem (cik man ir info. Madlienā ir aļaskas haskiji, vai ne? ) eirodogiem Latvijā:
Kvatra (foto no jūlija sākuma):
Šerifs Jr (foto no jūlija sākuma):
Tēvs:
sīkāka informācija par Šerifu vecāko
Mātes bildes man uz šo, rakstīšanas mirkli nav, bet varu pastāstīt ka viņa ir šķirnes kurchārs ar pietiekoši labiem rezultātiem Polijas, Eiropas un pasaules līmenī.
Man nervi neturēja nepastāstīt šos jaunumus jau šovakar, bet nogurums ir pamatīgs. Esmu tiko no PL mājās atgriezies.
Pārāk bieži ieraksti droši vien šeit nebūs, bet centīsimies cik spēsim. Katrā ziņā mēs esam paņēmuši šo sportu ļoti nopietni un ceram arī uz nopietniem rezultātiem! Priekšā liels un ļoti ļoti smags darbs gan ar sevi, gan suņiem!