D'Karlo blogs

[D'Karlo]

Ja pareizi sapratu no audzētājas mājas lapas, Polijā sanāca kopā mūsu Kvatras un Šerifa brāļi un māsas:

Lichi


Kodi


Ural


Ural, Kodi un Chilli (māte)


Fryś (audzētāja paturēja sev)


Fryga (audzētāja paturēja sev)


Bet varbūt arī tas bija cits pasākums... Galvenais, ka sanāksme notika!

[D'Karlo]

Vakar princesīte Šerifucis ( dari, ko gribi, bet Šerifs mums ir princesīte un Kvatra - bandīts! ) pirmo reizi tika kārtīgā baiku braucienā. Puisis bija mazliet samulsis, par to, ka velo aizmugurē skan, un ja skaļāk nobremzēja - pavisam sabijās, bet tas ātri pārgāja. Noķerot kompāniju (Ilzi ar Hondu un Didzi ( es neesmu vienīgais Didzis!) ar viņa kurcu) Šerifam azarts trīskāršojās un man bija diezgan jāpastrādā, lai tiktu šim līdzi. Prieks par to, ka apdzīšanas, izņemot dažus mazus sīkumiņus, notika teicami. Puisis ir spējīgs arī skriet baram pa priekšu, tiesa gan - pastaigas skrējiena režīmā, bet tas bija viņa pirmais nopietnais skrējiens vispār, tāpēc temps bija absolūti nenozīmīgs. Katrā ziņā - materiāls darbam ir teicams, ja ne izcils!

Pēc dažu km skrējiena ar Šerifu, pieķērmies klāt mazliet interesantākam pasākumam. Ilze man un Džegeram palūdza "pavazāties" pa priekšu viņas 4xpajūgam... ar haskijiem ir tā - ja kaut kas ir priekšā, tas ir jānoķer! Ideja jautra! Maza instruktāža, par maršruta sākumposmu un laižam! Braucu, skatos uz Džegeru, ceļu, pētu, kas notiek aizmugurē, atkal uz Džegeru... hop - māja priekšā... Maršrutā tāda nebija paredzēta. Atkal esmu aizšāvis garām pagriezienam! Griežu riņķī, priekšā stāvs kalns. Jau sāku domāt - nebūs labi, ja kalna galā satikšos ar četrinieku. Nobraucu nost no ceļa, braucu pa mežu. Tiku augšā un redzēju, kā Ilze aizbrauc plānotajā virzienā. Ātri vien noķeru viņu. Atkal problēma - jātiek pajūgam garām... risinājums atkal mežs. Tāds interesants off-road pasākums sanāca. Apdzenam pajūgu... un atkal paskrienam garām pagriezienam! Šoreiz paspēju sabremzēt, un tikt uz plānotā maršruta pirms četrinieka. Skrienam un mums tik dzenās pakaļ. Turpmākā trase pa līkumotu posmu, izbaudīju. Tagad rakstu aprakstu un domāju - laikam jābrauc velotreniņā un kādu meža taku!

Turpmākais brauciens bez starpgadījumiem - Džegers savu uzdevumu izpildīja izcili! Mūsu treniņa beigās, palaidām, lai Ilzes četrinieks iet pa priekšu - pakrītām uz nerviem viņas aizmugurējiem suņiem, jo turējos diezgan tuvu. Kopējais maršruts, es tā domāju, bija tuvu 10 km.

p.s. mugura šoreiz ātri saprata, ka nav ko ākstīties ar tām sāpēm un lika mani mierā! Un lai tas tā arī būtu turpmāk!

[D'Karlo]

Jaunākās bildes

Redžejs un Džesa:


Redžejam laiks iet uz vietu (voljēru):


Šerifs par aizsegu izmanto Kvatru, kad Džegers ir mazliet nokaitināts:


Šerifs (6 mēneši):




Kvatra (6 mēneši)




Pārdomu vērta blde!

[D'Karlo]

uzsākšu mini-romān-stāst-dialog sēriju!

Stāsts & dialogs "Viens mirklis, kas liek padomāt" I daļa

Laižam suņus pa pagalmu. Pašiem sīki saimnieciski darbi. Pagalms slēgts, suņi skrien. Pēkšņi nāk apjausma - neskrien viss, sen nav redzēti. Aizeju aiz mājas un dzirdu:
Elijessi:
- "Re kur ir, skrien!"
Es:
- "Cik?"

-----------------
stāsts pats par sevi nav ar nekādu lielo nozīmi vai humoru, vai ko citu, tomēr tas lika mazliet apdomāties...

[eldberg]

Es:
- "Cik?"

Apsveicu ar bara pārvaldnieka apziņas iestāšanos

[D'Karlo]

Vakar veiksmīgi tika atklāta ziemas sezona! Bijām ciemos pie Ilzes. Noskatījāmies, kā 7 suņu pajūgs dodas ceļā un paši izmetām divus 1 - 1.5km aplīšus. Elijessi abus apļus slēpoja ar Džegeru, kurš nenogurdams un, kā vēlāk pierādījās, ar ārkārtīgi spēcīgu pacietību, teicami novilka visu distanci. Es pirmo apli slēpoju ar Šerifu pakaļ viņiem. Sākums ļoti labs. Velk ātri, bet purns visu laiku pie zemes - iet pa pēdu. Viens moments, ar izmainīšanos - E&Dž brauc pretī. Izmainīšanās nesanāk - Šerifs lec spēlēties.... atstrādājams pasākums. Tālāk mēģinājām slēpot pa priekšu, bet baigās mocības. Bez slēpēm būs pamatīgi jāmāca sunim koncentrēties uz darbu, nevis rotaļu. Šerifs visu laiku skrēja atpakaļ, lai tiktu pie Džegera. Palaidām E&Dže atkal pa priekšu. un Šerifam ir motivācija skriet pakaļ. Noķērām - atkal rotaļas. Bet rotaļas tikai no Šerifa puses. Džegers apbrīnojami virzījās tikai taisni un centās izvairīties no jebkāda kontakta visu laiku turoties savā joslā uz ceļa (pa pagalmu, skrienot brīvsolī Džegers ļoti labprāt iesaistās visādās spēlītēs). Par Džegeru prieks, par Šerifu - ir jāstrādā. Mēģināsim ekperimentu - Šerifu aizsūtīsim komandējumā uz citu māju, lai viņš mazliet atrod no situācijas, kad kāds suns visu laiku ir blakus. Jāizveido spēcīgs kontakts ar cilvēku.

Otrais aplis - Es ar Kvatru, Elijessi turpina ar Džegeru. Kvatrai pirmo reizi tiek uzvilkti iemaukti. Tie netraucē. Laižam trasē! Ideja tā pati - lai Džegers parāda, kā lietas notiek. Palaižu šos pa priekšu un pēc sekundēm skrienam pakaļ! Pirmais pozitīvai moments - deguns Kvatrai nebija pie zemes - skatījās kur skrien! Pirmais negatīvai moments - ieraudzīja Džegeru un ceļš vairs neinteresēja - skrēja pa taisno cauri mežam pie viņa. Savācu Kvatru ciešāk klāt, lai turās uz ceļa. E&Dž krustojumā, kur jāgriežas aizbrauc taisni, mēs ar Kvatru griežam iekšā. Pirmajā mirklī Kvatra vēl nopēta kur aizskrien Džegers, bet pēc mirkļa laiž jau tikai pa ceļu (tiesa gan - mainot joslas un ik pa brīdi ielecot kādā kupenā). Džegers vairs neinteresē! Super! Vienā momentā E&Dž mūs noķer - palaidām garām. Kvatara lec spēlēties, bet neļauju - pievelku ciešāk. Pāris reizes vēl mēģināja lekt Džegeram virsū, bet pēc tam jau skrēja blakus. Izbraucot uz platāka ceļa pat izdevās ( Džegers tika bremzēts, tāpēc arī izdevās) izvirzīties mazliet priekšā (Kvatra skrēja ātri, neslinkoja) un turpināt sākotnējā tempā! Šis moments man ļoti patika!

Trešais brauciens Džegeram bija pajūgā. Tāds prieks bija skatīties, ka viņu pieliek blakus svešam sunim, un viņš labprāt arī skrien, nevis taisa pigorus! Kopumā svētdienas vakars pavadīts pa skaisto!

[Bafija]

Ar prieku lasu par Džegeru! Brālis Luka (Lociņš) un māsa Susi ir tādi paši kolosāli sporta šīberisti un ne tikai

[D'Karlo]

Ārā pūš spēcīgs vējš un slēpošanas trasi veidot nav ieteicams? Muļķibas! Ņemam slēpes, nūjas... mēģinam noķert pagalmā izmukušu haskiju (nepagāja ne 20 minūtes, kad beidzot Redžejs izdomāja, ka desa tomēr ir baudāmāka par nebeidzamu sētas stabu "izpētīšanu"...) un ejam slēpot. Pa pļavu, gar ielu, gar upi, caur citu pļavu, pa kalnu augšā, pāri nogāztam elektrostabam (šo pēc tam koriģējām... betona stabs neslīd) un atkal pa pļavu. Posms diezgan īss - aptuveni 500 m aplis, bet priekš izkustēšanās darba dienas vakarā - derēs.

Minot pirmo sliedi likās... kāpēc tas ir jādara? Blakus ir nošķūrēta iela, tikai mazliet kaisīta. Mašīnas arī, it kā, bieži nebrauc, bet nu... kas iesākts - jāpabeidz. Pirmais aplis galā, laižam otrajā. Jau paliek patīkamāk. Sliede pat slīd. Es slēpoju ar Redžeju, Elīna ar Džesu. Sākumā gājām pa priekšu, tad palaidām garām otru kompāniju, jo Redžejs manāmi iebilda pasākumam kā tādam. It kā skrēja, bet tomēr nē. Šodien viņam nebija garastāvoklis sportam. Džesiņa gan, malacis, skrēja pieklājīgi.

4 apļi noskrieti, ņemam nākošo kompāniju. Elīna ar mazo psihopātiņu Džegeru, es ņemu Šerifu. Jau gatavojos lielam nervu patēriņam, jo pēdējās reizes ar Šerifu ir bijušas diezgan lielās auzās - čalim tik spēlītes bija prātā... bet ne šodien! Sākumā viņš mēģināja spēlēties ar Džegeru, bet pēc mirkļa, kad bijām tikuši viņam garām, no manis, ar nelielu neticību, komanda: "Aizeit!", un kas notiek?! Tiešām sākam skriet! Un skriet tā, ka man jau sāk grūti noturēties uz šaurās sliedes... pagriezieni nebija "projektēti" ar tādām trajektorijām, kā tagad tās bija nepieciešamas... Aizgāja! Puisis tiešām aizgāja! Džegers arī, malacis, turējās uz takas un skrēja, cik varēja, bet mēs bijām ātrāki! Atkal 4 apļi un uz mājām ar ļoti ļoti lielu prieku. Bija moments, kad Šerifs un Džegers arī blakus skrēja, un no spēlītēm nebija ne miņas! Tikai darbs... Tīrs un skaists brauciens! Tagad miegs būs dikti salds!

[D'Karlo]

! Mācamies no svešām kļūdām!

Vakardienas trase, kura šodien jau vairs nebija, tika braukta atkārtoti...

Mācība:
NEKAD neslēpot kopā ar suni pa pļavu, kuru nepārzinat vēl labāk kā savu [ievietojam sev viszināmāko lietu un x 100]. Pavasarī/vasarā/rudenī apgriezti krūmi ir ļoti ļoti bīstami suņa veselībai - ķepām. Kvatrai caurums un šuves. Pauze uz ilgāku laiku.
--------
Trases plāns tiek likvidēts - paliksim pie ielas, vai meža ceļiem (pēc konkrētām tā brīža iespējām).

[D'Karlo]

divas dienas eiforijā. par pedējo vislielākais paldies Sabulim (izgatavoja ļoti labas kamanas) un Ilzei (kamēr nav savi striķi, nācās aizņemties). Skatamies:




Nēģeri pirmo reizi pajūgā. Džegers ar Kvatru un Šerifs ar Džesu. Kaut kad nākošās nedēļas sākumā, vakarā, sīkāk par šo un visu citu, kas līdz šim.

[D'Karlo]

Kaut kas īsuma par pēdējo laiku:

Kvatras ķepa - brūce bija dziļa un šaura. Dzija diezgan ilgi, bet tagad jau viss ir kārtībā. Sīkā skrien un dauzās. Un labi strādā.

Kvatra pēc ķepas traumas sāka vairāk pievērsties cilvēkiem. Šerifam viss vienalga! Ejot barot, salieku bļodiņas, un tad suņiem ir jāgaida, kad atļaušu ēst. Kvatrai, gaidot komandu, fokuss uz mani, Šerifam tikai uz paiku. Prioritātes skaidras!

Šerifs un Kvatra tika pie jauniem Non-Stop iemauktiem! Liels paldies Ilzei! Abiem izskatās ļoti labi, tik Šerifam kājas "nelokas". Kad velk iemauktus, šis tās izstiepj taisnas, un nesaprot, ko no viņa grib. Jādarbojas ar fizioterapeita cienīgām kustībām, lai šo stīvumu izlocītu.

Kamanas - mmm. Sabuli! Super pasākums! Visa ģimene ir starā. Un suņiem arī patīk.

Tikai problēma ar pašu braukšanu - Šerifu un Kvatru ļoti gribās likt priekšā un haskijus aizmugurē, bet nesanāk. Sīkie, jampampiņi, kā tiko sāk skriet, uzreiz metas apkārt un lec spēlēties. Ja Šerifu noliek priekšā un Kvatru aizmugurē + katram blakus pa haskijam - tas pats. Šerifs lec spēlēties. Nolieku Šerifu aizmugurē un Kvatru priekšā... vakardien braucot ar auto līdzi, spidometrs zem 20 km/h nenokrita (izņemot divas pauzes, kad sīkie sapinās) un pārsteidzoši bieži tas rādīja +30km/h. Paņemam spidometra kļūdu (-5km/h) un cipari nostāsies tuvāk reālajiem, kas arī ir pietiekami (ļoti!) daudz! Man patīk!

Lai risinātu problēmu, mēģināsim braukt ar auto pa priekšu un sīkos likt priekšā, lai šiem ir kam paskriet pakaļ. Varbūt būs labāk.

[D'Karlo]

Ziema iet uz beigām, bet trase vēl teicama... praktiski bez ledus! Mums prieks un suņiem prieks!



pieņemu likmes, cik rāda auto spidometrs bildes uzņemšanas brīdī?

[eldberg]

pieņemu likmes, cik rāda auto spidometrs bildes uzņemšanas brīdī?

39.99

[D'Karlo]

Šodien aizbraucu uz entuziastu veidotu slēpošanas trasi. Treniņš - individuālais - nēģeriem. Ar Kvatru palaidu Elijessi bračku, pats ar Šerifu. Aplis ap 5km. Kvatras komanda nostājās uz līnijas. Mazliet pieturēju, kamēr iekāpa slēpēs un aiziet. Skaisti, bez raustīšanās. Prieks skatīties.

Pats sakārtoju slēpes. Paņemu Šerifu. Laižam trasē... it kā... deguns pie zemes, tad augšā, tad pie zemes... Šerifs meklēja māsu. Un meklēja tā, ka šim pat īsti pārliecības nebija vai ir vērts kaut kur skriet... Cīnījos es dažādi ar viņu, līdz beidzot uzķēru momentu, kad šis ir priekšā un mazliet velk, uzmundrināju un vieglā, lēnā riksī aizgāja.

Trases stāvokli nekomentešu... Jau tā uz slēpēm esmu uz "Jūs", bet te vēl izkusis sniegs, līdzens un gluds ledus...

Lēns riksis ar Šerifu līdz brīdim, kad pretī nāca Kvatra ar Mārtiņu. Auzas... Šerifs virsū, Kvatra tāpat... pavadas sasējušās, paši gar zemi... nu labi... pieņemsim. Ātri kājās, Mārtiņš iekāpj slēpēs. Komanda "aiziet" un Kvatra mauc tālāk... Pat nepaskatās atpakaļ. Šerifu turu stingri aiz iemauktiem. Runāju ar viņu. Novēršu uzmanību no aizbraucējiem. It kā izdodas pierunāt turpināt savu virzienu, kad pēkšņī strauji apmetās apkārt, es gar zemi un salaužu nūju + pilnai laimei pārtrūkst pavada... Tā bija ļoti debīla bezspēcības sajūta, kad redzi, kā suns pilnā tempā aiziet mežā... Jāsaka kā ir - labi, ka tas bija Šerifs. Divas reizes uzsaucu, viņš apstājās, apgriezās un asti luncinot atskrēja atpakaļ. PALDIES! Tagad ir pārliecība, ka viņš ir atsaucams. Sasēju pavadu. Un turpinam abi savā paredzētajā virzienā. Un arī temps bija ļoti labs. Mazliet grūti izskaidrot iemeslus. Bet darbs bija. Pa ceļam vēlreiz atnāca vaļā mezgls. Atkal ātri vien puisi atsaucu. Un lēnā garā līdz finišam.

Gaidu, kad nokusīs sniegs, lai varētu intensīvi pastrādāt pie Šerifa pārliecības, jo treniņā ir vajadzīga paša stabilitāte + ātrums + pārliecība, lai viss izdotos. Pa sniegu tik ākstīšanās sanāk un skrienot es vajadzīgo tempu nevaru pat sasniegt.

Kvatra - Mārtiņš sūdzējās par slepkavnieciskām tieksmēm uzņemt lielu ātrumu tieši pirms pagriezieniem! Viss pārējais - baigi labi!

[Ilze]

))) Nākamreiz Mārtiņš lai uzvelk ķiveri un elkoņu sargus. Tev gan arī nenāktu par sliktu
Šerifam jāatrod kāds labāks motivātors par Kvatru. Moška tomēr Tev jāmēģina ar viņu dibināt kontaktu un skriet prieku meklēt divvientulībā?

Nu, mana likme spidometram... cieta trase, no kalniņa ~ 42 km/h

[D'Karlo]

Ar vakardienas piedzīvojumiem tā arī sāku darīt (mainīt motivatoru). Šerifs dzīvo ar mani kopā telpās un tiek čubināts, cik vien var. Kvatra atstāta savā voljerā. Sākotnējais uzdevums - panākt, lai arī kas apkārt notiktu, lai fokuss būtu uz mani, nevis, piemēram, barību. Tagad man tam ir trīs nedēļas laika. Pie reizes nostiprinu komandu "Stāvi". Iemesls - pirms starta sunim ir jāstāv nekustīgi un jāgaida, kad tiks dota komanda "Aiziet!" lai nestos trasē.

Piemērs:


Skriet divatā ar Šerifu - tagad tikai tik cik brīvajā. Slēpes (pareizāk - nūjas) vairs nav.

Ir jāpanāk, lai skriet max ātri būtu tik interesanti, ka neko citu vairs dzīvē nevajag. Max ātri es varu tikai uz velo. Velo ar ledu max ātri nedraudzējas...

Kaut kā mazliet ir aizdomas, ka vakardienas triki bija arī kamanu dēļ, kur kāds ir visu laiku blakus. Šo ziemu (laikam pēdējo nedēļu) vēl papriecāšos par četrinieku kamanās, bet nākošgad nēģeri ar haskijiem kopā noteikti neskries. Vismaz vienā sasaistē nē. Startējot individuāli - jāskatās, vai Džegers tiks līdzi Pārējie netiek jau tagad.

----------------------
Par trasēm un nēģeriem. Patiesībā nav slikts sākums. Visos (divos) mačos, kuros viņi ir piedalījušies, viņi saņēma godalgotas vietas! Garkalnes orientēšanās pasākumā un Forsteros skijoringā.

Tāpat sāka un, cerams, turpinās arī Džegers. Pirmie mači bija Siguldā kanikross augšā pa serpentīnu (2.v.) un EST Baltijas kausa posms - arī 2.v.

[Ilze]

A Tu vari pamēģināt ar Šerifu vienu un kamanām. Es tagad praktizēju 3 suņus kamanu priekšā, savādāk uz ledus nevar valdīt kamanas, kad Ziks ar Emi ieslēdz turbīnas (speciāli sestdien uztrinu bremzes)... palīdzēja, kad staltbrieži pārskrēja pāri ceļam visledanaikajā vietā... Nu lūk, viens suns mierīgi var pavilkt kamanas
Nu, ja Džegers satrenētos, viņš varētu būt viens no labākajiem SH Eiropā baikdžoringā. Nu, un satrenēties kopā ar neģeriem ir ļoti labas iespējas

[Ilze]

Ak jā, un nūjas līdz sezonas beigām varu aizdot. Mums akurāt vienas ir liekas šobrīd.

[D'Karlo]

Ar Džegeru un nēģeriem ir baigi viltīgi. Būs jāsameklē baigais balanss.

Nēģerus ar Džegeru trenēt ir slikti - grozi kā gribi, nēģeri būs ātrāki un, jau šobrīd, viņi ir izteikti ātruma izturīgāki. Ja šie skries kamanās ar Džegeru - komanda būs tik ātra, cik lēnākais suns. Tātad pielāgosies Džegeram. Nedrīkst nēģeriem iemācīt ka Džegera temps ir ok. Jāpanāk tas, ka nēģeru max temps ir ok, kur pamatoti iebildumi var būt Džegeram.

Džegeru ar nēģeriem trenēt - ļoti labi. Kamanās, braucot 5km, tempu uztur pārsvarā Kvatra. Džegers startā. Un Šerifs mauc viņiem līdzi... Visi trīs startā velk. Pēc 2/3 trases velk tikai Kvatra un Šerifs, bet Džegeres vienkārši skrien līdzi viņu tempā. Jau pēc šiem 5 km Džegers ir savu izsmēlis. Vairāk viņš neiet. Bet pavadošā auto spidometrs praktiski visas trases garumā turās pie 30km/h atzīmes, pirmo km pat 40 (no šī norēķinam 3 - 5 km/h spido kļudu...) Vēl viens iemesls bezsniegam. Tad mēs krietni varēsim īsināt trasi, nodot lielus uguņus īsā distancē un atstāt Džegeram tomēr to mazuma piegaršu.

Daudz ko domāt... pirmajos bezsniega treniņos mēģināšu pakombinēt - tad redzēs, kas no tā sanāks un pie kā palikt.

Bet man ir vēl viens interesants gadījums. Ka tik nesanāk gājiens ar tumšo zirdziņu... gaidu bezsniegu... Džesa. Kopš ir kamanas, četrinieks ir bijis salikts gandrīz katru nedēļas nogali, dažreiz pat abas dienas. Nevienā no braucieniem Džesa nav vilkusi. Tikai smukumam tur grozījusies, BET... Arī starpsiksna nevienā skrējienā nav bijusi novilkta, t.i. viņa ir atradusi komandas tempu un skrien tam līdzi savā nodabā. Pēc 5km viņa enerģijā neatpaliek no nēģeriem. + šie braucieni ir bijuši pārsvarā draugiem un paziņām - cilvēkiem, kurus Džesa nepazīst. Ja agrāk viņa izteikti izvairījās no svešiniekiem, šobrīd viņa nāk klāt draudzēties... kas zin... Nevaru sagaidīt velo sezonu.

Papildināts: Nav tā ka nūju nav pavisam. Ir. No bračkas aizņemšos, ja būs vajadzība.

[D'Karlo]

Mini-stāst-romān-bilžu-sērijas II daļa "Tad un tagad"

Kā tur bija tas teiciens? Nedari jaunākajam pāri, kad izaugs vari dabūt pretī, ja?

Nu tad kādreiz bija:

Šerifs par aizsegu izmanto Kvatru, kad Džegers ir mazliet nokaitināts:


Bet tagad ir:



Oficiāla atruna: Nevienā no bilžu uzņemšanas mirkļiem neviens suns necieta!