Es jau kādu laiciņu lasu citu forumiešu blogus un tā palēnām sāku briest domai, ka man tādu arī vajadzētu, kur varētu rakstīt visus mūsu jaunumus un piedzīvojumus!
Mājās arī suņiem rakstu tādu kā dienasgrāmatu, pierakstu kaut kādus nozīmīgus datumus, domāju, ka vēlāk būs interesanti visu pārlasīt un atcerēties no jauna. Tad kāpēc gan šeit nerakstīt tādu kā dienasgrāmatu...Tad nu beidzot nobriedu un no šodienas sākšu rakstīt, varbūt arī kādam būs interesanti palasīt, katrā gadījumā par ciemiņiem šeit būsim tikai priecīgi
No sākuma iepazīsimies - mani sauc Seila, bet manus takšus Čiepa, Takers un Fils.
Viss sākās nedaudz vairāk kā pirms trim gadiem, kad nejauši internetā uzgāju Takšu Portālu (http://www.taksis.lv) un sāku lasīt dažādus rakstiņus par takšiem, skatījos bildītes un pieķēru sevi pie domas, ka jo vairāk uzzinu par šo šķirni, jo vairāk man tā patīk
un drīz vien tika nolemts, ka tāds jaukums noteikti ir jāiegādājās, viss notika ļoti ātri - mamma iegāja ss.lv un pārskatot dažus sludinājumus izrakstīja viena sludinājuma numuriņu un tā pēc neilga laika mūsu mājās parādījās mazais rudais, krunkainais kamoliņš tas bija auksts, lietains vakars, kad no Ventspils atbrauca auto ar vairākiem takšu kucēniem un mums vajadzēja vienu izvēlēties, lai arī parasti saka, ka jāizvēlās tas kucēns, kurš ir visdauzonīgākais un pretīmnākošais, tomēr izvēlējāmies to kucēnu, kurš sēdēja sakautrējies stūrītī un bija pārāk satraucies, lai nāktu klāt draudzētes.
Bildītē otrā diena pie mums mājās.
Bērnībā Čiepa bija mierīgs kucēns, neko negrauza, ātri mācījās visu jauno un labi uzvedās. Sākām mācīties komandas, tas Čiepai ļoti patikās, jo mācību laikā tika pie dažādiem gardumiem un redzot kā viņai tas patīk, izdomāju arvien jaunas un jaunas lietas, ko mācīties un rezultātā protam 34 komandas un trikus, esam piedalījušās dažādos konkursos, esam arī uzvarējušas
Uzvarējām arī Takšu Portāla rīkotajā talantu konkursā ''Supertaksis 2011''
Vasarā parasti daudz laika pavadām laukā, dauzamies ar citiem suņu draugiem un, protams, peldamies
Čiepai ar ūdeni ir īpašas attiecības, peldēt sāka ar pirmo reizi kā tika ūdenī, tas mums ļoti patīk
Piedalāmies takšu salidojumos
skrienam maratonus
Pēc tādām aktivitātēm mājās vienmēr braucām tā
Drīz vien pienāca aukstais rudens
nolēmu, ka vajadzētu mēģināt kaut ko uzadīt vai uztamborēt, kādu siltu jaciņu un tad tapa šis mans pirmais rokdarbs
tamborēt iepatikās un drīz vien pievērsos rokdarbiem, saistītiem ar takšiem!
Tamborēju takšus
veidoju no māla takšus
Parādījās daudz dažādu interešu un arī draugi, kurus ieguvu suņu forumos, par ko esmu Čiepai ļoti pateicīga!
Laiks gāja
Mazais mīļums nosvinēja savu 2 gadu jubileju
Jau pavisam liela meitene, bet nav zaudējusi savu lielo mīlestību pret visu un ikvienu, mīlam katru sastapto sunīti un cilvēku, ļoti mīlam dauzīties ar rotaļlietām, par labām uzskatām tās, kurām viss jau ir apgrauzts un nošļembāts!
Bildē kārtējā cīņa ar jauno rotaļlietu
Kad Čiepai bija aptuveni pusotrs gads, sāku saprast, ka mājās kaut kā pietrūkst...
Un tad radās doma par otru taksi!
Skaidri zināju, ka otrs noteikti būs melns ar lāsumiem un tā kā Čiepa ir kastrēta, tad otru vēlējos suņu puiku un pirms gandrīz pusgada mūsu dzīve nedaudz izmainījās
pirms
un pēc
Tika iegādāts īsspalvainais standarta takšu puika Atos Fredzen jeb mājās vienkārši Takers
Abi ļoti ātri sadraudzējās un kļuva par labākajiem draugiem, jo blēņoties kopā ir daudz interesantāk un jautrāk
Takers jau pašā sākumā no Čiepas ļoti atšķīrās, mazais kucēns bija ļoti mierīgs un nosvērts, riktīgs miega mika
Un viens liels mīļums
Mamma bieži saka, ka viņš izskatās pēc bēdīgākā suņa pasaulē
ak, šis skatiens...
Sākās Takim pasaules iepazīšanas un izzināšanas laiks, piedalījāmies konkursos
nopelnījām savu pirmo medaļiņu mūžā!
dauzījāmies
tusējāmies ar citiem takšiem
mājās arī rīkojām tusiņus
un mocījām kaķi, par kuru sīkāk pastāstīšu nedaudz vēlāk
Bet darbojāmies mēs arī ar nopietnām lietām - mācījāmies smuki stāvēt un pa apli staigāt, jo Takeram nākotnē ir paredzēts piedalīties izstādēs
sapratām, ka sagrauzts ir vien vecais tapešu rullis, pāris drēbes un ''domino'' spēlīte, bet tā mums bija mācība un nākošajā dienā abi suņi nāca līdzi ''strādāt'' 
Šogad pirmo reizi piedalījāmies arī Big match showā! 
Satikos ar forumiešiem dzīvajā, ar kuriep iepriek'sarakstījos vien vēstulēs un kolosāli pavadījām laiku, pat mamma - kurai tādi pasākumi ar cilvēku un suņu burziņu ne pārāk, teica, ka patīkot! Piedalījāmies arī konkursos, viens no tiem ''dziedi ar suni'' , kurā domāju, ka 100% uzvarēsim ar Takeru, jo viņš visu pasākuma laiku visus aprēja, bet kā pienāca mūsu kārta dziedāt, puika sakautrējās, manu ''balsi, balsi!'' neņēma vērā... kā pienāca nākamo kārta dziedāt, tā mans Takerītis atkal spēku pilns riet! 
bet pakāpeniski kaut kā sāka viens par otru interesēties un sadraudzējās
