Pēdējās dienas kaut kāds bēdīgais periods uznācis. Pēc dabas esmu ļoti kritiska pret sevi un dikti pārdzīvoju, ja kaut kas nesanāk. Un šobrīd ir sajūta, ka nekas nesanāk. Ar paklausību ir tā, ka nu ir pienācis laiks strādāt līmeni augstāk un tas no manis prasa lielāku koncentrēšanos un sevis savākšanu, bet es nespēju sevi savākt. Esmu pārāk bremzēta, nespēju reaģēt tik ātri kā suns, nespēju sakordinēt roku, kāju un smadzeņu darbību. Tas pats ir ar ringa treniņiem- man liekas, ka man nekas nesanāk, es nekam nederu un vispār sunim ir absolūti nepaveicies ar saimnieci Vienīgais ar aizsardzību mums labi iet, tas pats tāpēc, ka tur no saimnieka nekas nav atkarīgs, pietiek ar suņa talantu. A suns man talantīgs. Tik saimniece nekam nederīga.
Bet nu nekas. Turpināsim strādāt. Jāmēģina sevi kaut kā uzmundrināt, jo suns jau ļoti labi jūt manu noskaņojumu.
Sestdien brauksim uz kucēnu skati, sevi parādīt un uz citiem paskatīties