Chibas dienasgrāmata- par VASu lietām un ne tikai

Blogs and Chats

Chibas dienasgrāmata- par VASu lietām un ne tikai

Postby chiba » 20 Nov 2012, 15:52

Ievada vietā
Ilgi domāju, vai man vajag savu dienasgrāmatu, jo šeit jau lasāmvielas netrūkst un kam gan būtu interesanti kārtējā suņinieka apraksti par viņa pastaigām un mācībām ar suni, jo nekādu milzuminteresanto piedzīvojumu mums (pagaidām) nav. Taču ir tā, ka šī dienasgrāmata ir vajadzīga, pirmkārt, jau man pašai priekš sevis, jo mana sajūsma par dzīvi ar suni nu jau ir pieaugusi tādos apmēros, ka vēlos tajā dalīties ar citiem. Un kurš gan cits tik labi to sapratīs, ja ne citi suņinieki. Tāpat arī vēlos pierakstīt piezīmes un pārdomas par treniņiem un mācīšanos, varētu būt interesanti pašai to vēlāk pārlasīt. Un laikam jau esmu savā ziņā virtuāla ekshibicioniste, jo man patīk rakstīt publisku dienasgrāmatu, nevis piezīmes sev blociņā. Tad nu laipni lūgti, priecāšos ja kāds šo visu arī lasīs, un ja ir kas sakāms, piebilstams vai jautājams- droši! Par suņiem varētu runāt un runāt... :) Visvairāk šeit rakstīšu par savu tagadējo suni- vācu aitu suni un to, kā mums iet ar mācībām- mūsu tālais mērķis ir IPO, bet šobrīd viņam ir tikai 5 mēneši un esam ceļa pašā sākumā. Tad nu rakstīšu par to, kā mums iet ceļā uz mērķi.

Par mani un to, kā kļuvu par suņinieku
Suņi man līdzās ir bijuši, cik vien sevi atceros. Kad piedzimu, mūsu ģimenē bija "vilkveidīga" sunene Džesija. Cik man ir stāstīts, Džesija esot mani ļoti sargājusi un uzpasējusi. Džesija bija mana vectēva suns, viņai ļoti patika braukt ar moci (blakusvāģī), jo mocis parasti veda uz mežu vai peldēties. Diemžēl šai patikai bija arī negatīvs aspekts- kad mocis stāvēja garāžā, neviens, izņemot vectēvu, nedrīkstēja tam tuvoties- Džesija rēja un varēja arī iekost. Cik atceros, viņai vispār bija diezgan nelāgs raksturs, tomēr man viņa iekoda tikai vienreiz- kad ieķēros viņai astē. Tomēr kodiens nebija stiprs, laikam jau Džesija saprata, ka esmu bērns. Džesija daudz laika pavadīja pie ķēdes, iespējams, sava nešpetnā rakstura dēļ, jebkurā gadījumā tajos laikos manā ģimenē uz suņiem visi skatījās savādāk :( Tomēr nevarētu teikt, ka Džesija neko citu bez ķēdes dzīvē neredzēja (sk. augstāk par izbraucieniem ar moci utt.) Reiz Džesijai bija kucēni (jo vienreiz dzīvē tak katrai kucei vajagot dzemdēt- kārtējais to laiku mīts), no kuriem tika paturēts tikai viens- Džimis. Džimis bija mans auklējais un rotaļu biedrs, līdz pienāca laiks to dot prom jaunajiem saimniekiem. Kad man bija kādi gadi 10, Džesija jau bija veca, slima un nācās viņu iemidzināt.

Kādu gadu pēc Džesijas nāves mūsu mājās ienācās- Beta. Man ir grūti izskaidrot, kādas šķirnes bija atrodamas viņas asinīs, taču viņas māte, spriežot pēc izskata, bija kollija jauktenis. Lai vai kā Betiņa bija ļoti simpātiska pēc skata- kuplu spalvu, viltīgu purniņu- un mums uz ielas bieži jautāja- kas par šķirni? Tā nu sanāca, ka Beta visvairāk pieķērās manai vecmāmiņai un kļuva par vecvecāku suni. Pusotru gadu vēlāk mēs paņēmām vēl vienu suni, kurš vairāk pieķērās man, tā kā visas lietas bija līdzsvarā. Bet turpinot par Betiņu... Viņai bija interesants raksturs, viņa bija viltīga un tika pie iesaukas "princesīte", jo bija diezgan spītīga pēc dabas. Betai bija ļauts brīvi staigāt pa dārzu un ķēdi savas dzīves laikā viņa neredzēja. Beta bija netipisks suns- viņai ne pārāk patika pastaigas tālu no mājas (droši vien tāpēc, ka netika radināta no bērnības), viņa necieta peldēšanos (ar brāli laikam bērnībā PĀRĀK cītīgi centāmies pieradināt:D), viņai nepatika braukt ar auto un visādi citādi viņa bija pilnīgs pretstats otram sunim, ar kuru kopā dzīvoja. Viņai patika diedelēt,mest ar ķepu, ja netika dots. Beta dzīvoja ārā, būdā, līdz ar to iekšā uzturējās nelabprāt. Betiņa nodzīvoja ļoti cienījamus 16 gadus un mierīgi aizmiga savās mājās. Kad viņa jau bija veca, viņa ne pārāk labi dzirdēja un redzēja, tāpēc reizēm ar to bija pigori- piemēram, viņa varēja mierīgi paiet garām viņai iedotam gaļas gabaliņam un apvainoties par to, ka viņai netiek iedots utml. Kopumā Beta bija ļoti jauks suns, kā mēs viņu saucām- sviestmaižu suns- ar viņu varēja darīt, ko grib, viņa ne reizi neparādīja zobus.

Kā jau minēju, līdz ar Betu mūsu mājās dzīvoja vēl viens suns. Suns, kuru saucu par savu, kaut arī man bija tikai 12 gadi, kad šis suns ienāca mūsu mājās. Zero- suns, kurš lika man iemīlēt suņus uz visu mūžu. Suns, kurš manu latiņu par to, kādam jābūt manam sunim, uzcēla ļoti augstu. Suns, kurš tik ļoti raksturā un temperamentā līdzinājās man. Suns, kuru ļoti mīlu joprojām, kaut viņa nav jau vairākus gadus.
Image

Zero bija VASveidīgs- kā redzams, melnais VAS tur klāt ir stāvējis, bet par citiem piejaukumiem vēsture klusē. Tomēr tādi noteikti bija, jo Zero savā izskatā vienmēr palika kā pusaudzis, ne īsts VAS- šauru krūšukurvi un tievs, arī tad, kad purniņš jau sāka sirmot. Bet varbūt tā arī bija pareizi, jo arī savā raksturā viņš vienmēr palika kā jauns suns- rotaļīgs, draudzīgs un mazliet lētticīgs.

Tātad kādu rītu pamodos, dzirdēju troksni koridorī- aizgāju turp- un tur man pretī raudzījās mazs, melns, nobijies kunkulis. No tās dienas es kļuvu par viņa aukli. Lasīju grāmatas par suņu audzināšanu un piegāju tai lietai nopietni. Jo šis beidzot bija MANS suns. Diemžēl gan es nevarēju viņu 100% audzināt, kā vēlējos, jo man vēl joprojām bija jāpakļaujas vecvecāku noteikumiem, kas paredzēja, ka suņi dzīvo ārā. Tāpēc pienākot pavasarim, arī Zero tika pie savas būdas kompānijā Betai. Tomēr vasaras piederēja mums. Vasarās mēs ar Zero pārvācāmies uz vasarnīcu ārpilsētā, kur suns varēja dzīvot verandā un mūsu dienas sastāvēja no garām pastaigām pa mežu, peldēšanās un citām suniskām izklaidēm. Protams, arī ziemā mēs gājām pastaigās un arī uz mežu. Zero bija ideāls pastaigu biedrs, viņam arī ļoti patika spēlēties. Viena no mūsu mīļākajām rotaļām bija tāda, ka es izlaidu viņu no istabas, noslēpu viņa mantu un iesaucu iekšā meklēt. Es biju iemācījusi viņam pamatkomandas, taču skolā negājām. Tomēr viņš tāpat bija ļoti gudrs, jo daudz laika pavadīja ar mani un maniem vecākiem. Par viņu es varētu rakstīt un rakstīt, jo tas suns patiesi bija MANS DRAUGS, līdz pat pēdējai sekundei, kad viņš aizmiga uz mūžu manās rokās. Protams, ka savulaik tika pieļautas daudz kļūdas viņa audzināšanā, ko sev nevaru piedot vēl tagad, bet mierinu sevi ar domu, ka tolaik es tomēr vēl biju tikai bērns un daudz ko nezināju. Un vispār ģimenē uz suņiem tad skatījās savādāk. Ja suns blandījās prom no mājām, viņu lika pie ķēdes, nevis uzbūvēja voljēru utt. Bet no kļūdām mācās. Kad es jau biju pieaugusi un aizgāju dzīvot prom no vecāku mājām, Zero, protams, palika tur. Jo es dzīvoju mazā dzīvoklītī un visu laiku ceļā (jo dzīvoju citā valstī), bet Zero bija pieradis dzīvot ārā, nevis nīkt dzīvoklī 8h viens pats. Protams, es braucu ciemos katru otro nedēļas nogali un mēs devāmies pastaigās, tomēr ikdienā manā dzīvē suņa vairs nebija. Un tas tukšums bija nepiepildāms. No pirmās dienas bez suņa es zināju, ka reiz man atkal būs suns. Līdz ko dzīvesveids būs tāds, kas to pieļaus. Diemžēl uz vecumu Zero sākās dažādas veselības problēmas un neilgi pirms viņa 13 dzimšanas dienas man nācās pieņemt skumjāko lēmumu līdzšinējā mūžā. Tajā rītā es ilgi sēdēju pie viņa, glaudīju viņu, runājos un raudāju, mēģinot saprast, ko darīt. Katrs, kurš pieņēmis šādu lēmumu, zina, cik to ir grūti izdarīt un kā tas sāp. Vēl tagad reizēm domāju- varbūt tomēr vēl mazliet vajadzēja pagaidīt? Taču lēmums bija pieņemts un mēs devāmies ceļā pie vetārsta. Man sirds sažņaudzās, redzot, kā suns priecājās (jo viņam taču tik ļoti patika braukt ar auto!), kā viņš pilnībā uzticas man, nenojaušot, ka atpakaļ neatgriezīsies. Viņš aizmiga manās rokās un man vēl tagad ausīs skan vetārsta vārdi tajā mirklī: "Viņš jau tagad ir miris." Ir pagājuši vairāki gadi, tomēr vēl tagad šo visu atceroties raudu. Zero man pietrūks visu mūžu. Vienmēr rotaļīgs, vienmēr draudzīgs, vienmēr labestīgs un priecīgs. Tieši viņa dēļ es zināju, ka nākamais suns atkal būs suns, nevis kuce. Jo suņi ir tādi lieli, lētticīgi lamzaki, nevis viltnieki kā kuces. Un tieši Zero mani saslimdināja ar suņu vīrusu, parādot, ka mājas, kurā nav suņa, ir tukšas. Par to, kā tiku pie sava sapņu piepildījuma- 100% pašas audzināta īsta VAS un nokļuvu suņi.lv- nākamajā ierakstā.
User avatar
chiba
Puppy
Puppy
 
Posts: 110
Images: 1
Joined: 02 Aug 2012, 11:50

Share On

Share on Facebook Facebook Share on Twitter Twitter

Re: Chibas dienasgrāmata- par VASu lietām un ne tikai

Postby sanita » 20 Nov 2012, 18:05

Vajadzēja tikai piemēru! :)
Lasīšu ar interesi! :roze:
sanita
Puppy
Puppy
 
Posts: 424
Joined: 07 Mar 2010, 23:58

Re: Chibas dienasgrāmata- par VASu lietām un ne tikai

Postby chiba » 21 Nov 2012, 09:34

Sanita nu Jums kā profesionālim noteikti būs diezgan amizanti lasīt, kā pilnīgs iesācējs VASos iepazīst VASu pasauli :)
User avatar
chiba
Puppy
Puppy
 
Posts: 110
Images: 1
Joined: 02 Aug 2012, 11:50

Re: Chibas dienasgrāmata- par VASu lietām un ne tikai

Postby chiba » 21 Nov 2012, 10:51

Kā es kļuvu par VAS saimnieci

VASi man vienmēr ir patikuši, tā ir šķirne, kuru izjūtu kā savu, un tagad, kad man pašai ir VAS, ar katru dienu pārliecinos, ka tā tiešām ir mana ideālā šķirne. Protams, man patīk visi suņi, bet, redzot skaistu VASu uz ielas, es nespēju novērst acis. Tā nu nebija divu domu- man jābūt VASam! Gandrīz četrus gadus nodzīvoju Igaunijā, tāpēc par suni pat nevarēju domāt, jo visu laiku atrados uz koferiem. Taču, kad pārvācos atpakaļ uz Latviju un nodzīvoju kādu laiku te, doma par suni pārņēma manu prātu aizvien vairāk, līdz vienā brīdī sapratu- viss, es gribu suni un man būs suns. Sāku ar sludinājumu apskati un sapratu, ka neko nesaprotu. Sāku meklēt informāciju un atradu šo jauko portālu- suni.lv, kur VASu sadaļā sāku uzbāzties ar jautājumiem, kā neiegrābties. Par laimi tur saņēmu labus padomus, tāpat arī palasot visu pārējo informāciju, sapratu, ka man būs suns tikai un vienīgi no LVASK. Kluba lapā atradu vairākus sludinājumus un aizrakstīju audzētājiem. Tobrīd man bija visai maza nojausma par VASu pasauli un tās plašajām iespējām, tāpēc biju pārliecināta, ka mani interesē "pet" kucēns. Taču aizbraucot skatīties kucēnus, viss notika pats no sevis- viens no mazajiem kunkuļiem pats iekārtojās pie manām kājām uz palikšanu un neprotestēja, kad ņēmu viņu rokās. Tā nu bija izlemts- šis būs mans suns,- un augusta beigās es kļuvu par 2 mēnešus vecā Bruno Leton (Donna Lehmburg x Boomer vom Polarstern) saimnieci:
Image

Pirmie soļi VASu pasaulē

Ar Bruno ienākšanu mājās, mana dzīve pilnībā mainījās. Cik daudz prieka spēj sagādāt tāds mazs kunkulis! Sāku arvien vairāk interesēties par visu ar VASiem saistīto un uzzināju, ka VASi ar ciltsrakstiem nav nekādas izstāžu dekorācijas, bet gan īsti darba suņi. Ja iepriekš man likās, ka izstādes man nav svarīgas, tad uzzinot, cik vēl daudz ko var darīt ar vāciešiem, šī doma mani sāka aizraut. Par laimi man ir ļoti paveicies ar audzētāju- tieši viņa mani ievadīja plašajā VASu pasaulē un turpina to darīt.

No 4 mēnešu vecuma sākām apmeklēt paklausības nodarbības un aizsardzību. Tā kā mūsu mērķis ir IPO, tad nu jau sākam likt arī pirmos soļus pēdās. Iepriekš pat nenojautu, cik daudz darba tas viss prasa, lai izaudzinātu kārtīgu VASu. Kā jau vairumam cilvēku, kam nav bijis šķirnes suns, man likās, ka "papīru suņi" tikai skaisti izskatās izstādēs un ar to arī viss beidzas. Man nebija ne jausmas, ka VASiem ir jākārto vaislas atlases un jāliek dažādi eksāmeni. Taču tieši tāpēc esmu vēl jo laimīgāka, ka izvēlējos tieši VASu, jo man patīk, ka suns nepavada savu dzīvi uz dīvāna, bet gan strādā.

Bruno savā pirmajā VASu pasākumā (4 mēn):
Image

Īpašu prieku mums sagādā aizsardzības nodarbības. Sunim patīk ķert lupatiņas un spēlēties ar "foršo onkuli", savukārt, mani fascinē suņa prieks un mūsu lieliskā figuranta atraktivitāte un profesionalitāte.
Image


Šobrīd Bruno ir pieci mēneši un mēs cītīgi mācāmies. Visvairāk jau jāmācās saimniecei, bieži vien ir tā, ka teorētiski saprotu, kas jādara, bet, kad sāku darīt, kājas un rokas sapinas un es kaut ko aizmirstu :D Tas nu par to, kā mums veicas mācībās, šeit arī rakstīšu. Un, protams, ka neiztiks bez bildēm un stāstiņiem no ikdienas.
Image
User avatar
chiba
Puppy
Puppy
 
Posts: 110
Images: 1
Joined: 02 Aug 2012, 11:50

Re: Chibas dienasgrāmata- par VASu lietām un ne tikai

Postby chiba » 22 Nov 2012, 10:05

Pēdējā laikā saskaros ar to, ka "pildot mājasdarbus" paklausībā, sunim viegli zūd interese. Protams, apkārtējā vidē ir daudz kairinājumu, bet agrāk viņš barības dēļ bija gatavs uz visu. Tagad reizēm vicinu viņam gar degunu barību, bet viņš skatās apkārt. Pamēģināju pastrādāt mājās- jā, mājās viņš arī uz barību strādā labi. Pamēģināju sagriezt kaltēto plaušu mazos gabaliņos- uz to viņš man arī ārā strādā diezgan labi. Laikam vairs šitā suņa dvēseli par barību vien nenopirkt :D Ātri gan, cerēju vēl kādu laiku strādāt tikai ar barību, negribas viņu izlaist, jo pēc laika vajadzēs vēl kaut ko garšīgāku, vai? :)

Mums šodien paklausības treniņš- redzēs, kā viņš man strādās uz barību laukumā. Katrā ziņā skaidrs, ka mums jāpiestrādā, lai viņš vairāk uzmanību koncentrētu uz mani. It kā jau kontakts mums ir labs, patiesībā viņš ir diezgan liels "memmītis" - ja kāds cits paņem viņu un es esmu tuvumā, tad ir jāklausās serenādes utt. Bet tad, kad es esmu pavadas otrā galā vai kaut kur turpat tuvumā, tad viss cits bieži vien ir interesantāks par mani. Jo tie suņi, kas garām iet, taču var aiziet prom, a es tak nekur nepazudīšu. Tiesa gan, kad staigājam pa mežu un viņš ir bez pavadas, tad visu laiku mani vaktē ar acs kaktiņu, jo zina, ka es mēdzu pazust (spēlējam slēpšanos). Bet, kad viņš ir pie pavadas, tad es vispār neesmu svarīga. Un viņam ir slinkums kaut ko darīt, lai dabūtu pa vienam barības gabaliņam, ja viņš zina, ka pēc tam iesim mājās, un tur būs vesela bļoda (brokastis vai vakariņas). Nu skatīsies, kā mums šodien ies. Varbūt tiešām būs jāsāk strādāt uz kaltētajām plaušām.
User avatar
chiba
Puppy
Puppy
 
Posts: 110
Images: 1
Joined: 02 Aug 2012, 11:50

Re: Chibas dienasgrāmata- par VASu lietām un ne tikai

Postby madja » 22 Nov 2012, 11:00

eļementarno Vatson!
pamēģini kādu laiku barot tikai par darbu, mums tas labi iedarbojās. visu, pilnīgi visu dienas normu izbarojot par kaut viselementārākajiem uzdevumiem, mēs ar Frīdu trenējām tieši kontaktu - paskatījās acīs -iedodu graudiņus. vai pastaigas laikā, vai mājās, nav svarīgi.
silti iesaku. jo man tieši tā bija,ka memļa mani vaktē,bet ,kad jāstrādā,tad viskas jāostās un tā.

veiksmi!
un apsveicu ar savu blogu :)
Image
Image
User avatar
madja
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 1774
Joined: 15 Apr 2010, 14:37
Location: Čiekurkalns

Re: Chibas dienasgrāmata- par VASu lietām un ne tikai

Postby chiba » 22 Nov 2012, 11:12

Nu šobrīd ir tā, ka kungs treniņu dienās paliek bez pusdienām, lai treniņā labāka apetīte, bet izskatās, ka ar to nepietiek. Un galu galā, tāpat laiks jau uz 2 ēdienreizēm pāriet. Tā kā būs jāpamēģina variants, ko iesaki. Nāksies kungam saprast, ka jāstrādā, ja ēst grib. Galu galā mums arī algu neviens tāpat par brīvu nedod :D

(Un paldies par sveicieniem. Sapratu, ka man tik ļoti gribas visu laiku rakstīt par suņiem, ka jāizpaužas te, pirms pārējās vietās visi mani ir nobanojuši, jo nevienam suņi neinteresē, kam nav suņu pašam :D)
User avatar
chiba
Puppy
Puppy
 
Posts: 110
Images: 1
Joined: 02 Aug 2012, 11:50

Re: Chibas dienasgrāmata- par VASu lietām un ne tikai

Postby čība » 22 Nov 2012, 13:58

Piekrītu madjai - baro par darbu :jaa: Arī tās brokastis - par darbu, kaut vai niecīgu. Un arī vakariņas par darbu. Tam nav obligāti jābūt kaut kam ūberkrutam un grūtam, bet lai suns saprot, ka par brīvu tas nav un vakariņas nepienākas tāpēc, ka ir vakariņu laiks. Es paņemu bļodu rokās un dazas elemnetaras komandas lieku izpildīt - sēdi, guli, stāvi, šurp - nolieku bļodu un ļauju ēst.

Es ar domāju atgriezties pie "ēšanas tikai darba laikā" - periodiski sunim atgādinu, ka tā bļoda ne vienmēr ir pilna, tāpēc, ka sunim pienākas vakariņas.
User avatar
čība
Champion
Champion
 
Posts: 2669
Images: 0
Joined: 13 Jan 2010, 12:32
Location: Rīga, Centrs

Re: Chibas dienasgrāmata- par VASu lietām un ne tikai

Postby chiba » 26 Nov 2012, 17:17

Kopā ar treneri izlēmām, ka šobrīd mājasdarbus lielākoties veiksim iekšā- svarīgi ir, lai viņš apgūst pašu tehniku, kairinātājus pieliksim pēc tam. Pa šīm dienām tā arī darījām- mājās suns strādā daudz labāk. Laikam tiešām pārcentos kārtējo reizi, gribot kā labāk. Jāatceras, ka viņš tomēr ir tikai 5 mēn vecs kucēns un jāstrādā atbilstoši viņa noturības un koncentrēšanās līmenim.

Brīvdienas mums bija ražīgas. Piektdien un sestdien bija aizsardzības treniņš, kurā gan vairāk tika likts uzsvars uz psihisko, ne fizisko, jo suņam mainās zobi, tieši tajās dienās izkrita abi apakšējie ilkņi, tāpēc figurants negribēja viņu pārāk raustīt. Tomēr suns kā vienmēr uz laukumu gāja ar prieku un azartiski- patīk viņam tās "rotaļas". Sestdien un svētdien uzliku viņam arī pēdas- jāpaspēj sākt mācīties, kamēr vēl sniega nav. Pēdas viņam arī patīk, tikai viņš ļoti grib steigties un pārlekt pāri kādai pēdai, tāpēc man visu laiku sanāk viņu drusku bremzēt un rādīt ar pirkstu, bet tas jau normāli. Paralēli mācāmies arī pareizi stāvēt- rakstu daudzskaitlī, jo arī man izstāžu stāja ir pilnīgs jaunums, tāpēc mācāmies kopā. Sunim ne visai patīk, ja viņam svešs aiztiek aizmugurējās ķepas, tāpēc cenšos viņu radināt pie tā, ka ķepas aiztiek, kā arī lieku stājā.
User avatar
chiba
Puppy
Puppy
 
Posts: 110
Images: 1
Joined: 02 Aug 2012, 11:50

Re: Chibas dienasgrāmata- par VASu lietām un ne tikai

Postby sanita » 28 Nov 2012, 00:15

Es ceru, ka pedas neliekat vieni paši bet ar kādu palīgu?
sanita
Puppy
Puppy
 
Posts: 424
Joined: 07 Mar 2010, 23:58

Re: Chibas dienasgrāmata- par VASu lietām un ne tikai

Postby chiba » 28 Nov 2012, 09:53

Sanita- nu pirmajā reizē, protams, mums iemācīja un parādīja, kā to darīt. Tagad liekam paši.
User avatar
chiba
Puppy
Puppy
 
Posts: 110
Images: 1
Joined: 02 Aug 2012, 11:50

Re: Chibas dienasgrāmata- par VASu lietām un ne tikai

Postby chiba » 10 Dec 2012, 12:28

Cītīgi mācāmies, tāpēc ir maz laika rakstīt. Paklausībā tagad pārsvarā strādājam ar kaltēto plaušu, kas sagriezta mazos gabaliņos- tās dēļ suns ir gatavs darīt visu :) Mazliet pieklibo "blakus" apmācība, bet tā ir mana vaina, jo es sākumā kaut kā nekonkrēti pati vislaik to pozīciju sunim mācīju, attiecīgi tagad viņa blakus ir "vieta kaut kur manas kreisās kājas tuvumā", nevis tiešām blakus. Bet pie šī mēs strādājam. Domāju, ka suns arī jūt manu iespringumu uz šo komandu, tāpēc attiecīgi arī viņš iespringst. Ar to blakus ir tā, ka šī ir vienīgā komanda, ko tā kārtīgi tā arī neiemācīju iepriekšējam sunim (tolaik jau neiedomājos, ka tādas lietas māca ar kārumiņu, nevis ar pavadas turēšanu stingri pie kājas), varbūt tāpēc mazliet no šīs komandas baidos. Bet būs labi, mums ir lielisks skolotājs, galvenais darīt kārtīgi "mājasdarbus" un viss izdosies.

Sunim jau ir nomainījušies zobi un viņš gandrīz nemaz vairs neknakstās. Kopumā arī ir palicis mierīgās un klausīgāks :)
Brīvdienās mums bija aizsardzības treniņš, suncis kā vienmēr to darīja ar lielu prieku un azartu. Vismaz vienā "priekšmetā" mums iet labi un esam teicamnieki :) Dažas bildes:
Image
Image
Image
User avatar
chiba
Puppy
Puppy
 
Posts: 110
Images: 1
Joined: 02 Aug 2012, 11:50

Re: Chibas dienasgrāmata- par VASu lietām un ne tikai

Postby sanita » 10 Dec 2012, 21:15

chiba wrote:Sanita- nu pirmajā reizē, protams, mums iemācīja un parādīja, kā to darīt. Tagad liekam paši.

Pedas vienam pašam iet nav labi, it sevišķi , ja nav pieredzējis. Pie tam sunim ir uzreiz jamācās, ka blakus nav tikai viens cilvēks, bet vairāki cilvēki iet, jo pēc tam ir liela problēma, suņi slikti koncentrejās citu cilvēku klātbūtnē.
Par blakus iešanu. Nezinu kas ir treners ( nekadā mērā negribu traucēt jūsu apmācību procesam), bet ar barību viss pareizi un bez pavadiņas tiikai ar barības palīdzību, bet 1 - 2 soļus un ne vairāk, jo tad suns neiemācās darīt nekorektu gaitu, nekorekti sēdēt blakus, pie tam rokai ar barību ir jābūt precīzi pa kabatas, vai kājas vidus līniju, jo biežākā kļūda ir ka roku par augstu ceļam vai pārāk uzpriekšu to liekam un suns iemacās nekorekti iet. Pirmo soli vienmēr ir jādara tikai ar kreiso kaju, jo tad suns iemacās, ka tikai ar šīs kājas kustību sākās virziens un komandu ir jādod uz labo, lai sunim būtu laiks noreaģēt un korekti izpildīt komandu. Ceru, ka palīdzēs, vai būs vielas atkartošana. :roze:
sanita
Puppy
Puppy
 
Posts: 424
Joined: 07 Mar 2010, 23:58

Re: Chibas dienasgrāmata- par VASu lietām un ne tikai

Postby čība » 11 Dec 2012, 01:28

sanita wrote:un komandu ir jādod uz labo, lai sunim būtu laiks noreaģēt un korekti izpildīt komandu. Ceru, ka palīdzēs, vai būs vielas atkartošana. :roze:


Hmm, man sanāk, ka komandu dodu tajā brīdī, kad pielieku kreiso kāju pie zemes, pirms uzsāku soli ar labo kāju un sanāk, ka no suņa aizeju prom ar labo kāju. Bet droši vien tā pat vien tas ir domāts.
sanita, šīs divas lietas ir ļoti svarīgas un daudzi tās nezina un, ja zina- neņem vērā. Bet sunim viss uzreiz ir daudz labāk skaidrs, it īpaši kustības uzsākšana.
User avatar
čība
Champion
Champion
 
Posts: 2669
Images: 0
Joined: 13 Jan 2010, 12:32
Location: Rīga, Centrs

Re: Chibas dienasgrāmata- par VASu lietām un ne tikai

Postby sanita » 11 Dec 2012, 21:17

čība wrote:sanita, šīs divas lietas ir ļoti svarīgas un daudzi tās nezina un, ja zina- neņem vērā. Bet sunim viss uzreiz ir daudz labāk skaidrs, it īpaši kustības uzsākšana.


Tas attiecās kā uz kustību sākumu, tā arī uz beigām, ka arī uz pagrizieniem. Bet pirms sāk mācīt ,vajag tikai pašam nedarīt kļūdu( patrenēties bez suņa) , suns ātri iegaumē, pēc tam, kad viņš jau labi to izpilda, var provocēt. Ir tāds vingrinajums ( kad bija Andreis to rādīja, un tas dod labu effektu): Tu stāvi, dodi komandu, bet nekusties, un tikai kustini labo kāju. Suns kļūdās, jo sāk kustību. Tev ir jadod papildus komanda, lai dotu viņam saprast, ka ar šīs kājas kustību nenotiek nekas, bet tikko sāci kustību ar kreiso, suns izkust un tu slavē, jo viņš rīkojās pareizi. Tapēc blakus iešāna nav kilometru staigāšāna, bet 1-2 soli. Kad vini ir pareizi, tad suns dara arī 10 un 20 parezi. Pēc tam , kad ceļš ir garāks, ieslēdzās jau emocijas un tur jau ir cits stāsts. tas ko es rakstu ir tikai tehnika. :roze:
sanita
Puppy
Puppy
 
Posts: 424
Joined: 07 Mar 2010, 23:58

Re: Chibas dienasgrāmata- par VASu lietām un ne tikai

Postby chiba » 11 Dec 2012, 21:43

Sanita- paldies, tieši par šīm lietām šodien ar treneri runājām. It kā viņš jau man to iepriekš bija stāstījis, bet šodien atkārtoja, stāstīja arī tieši to, ko raksti, ka ar labo kāju var visādi " tirināties", bet suns uz to nedrīkst reaģēt, jo kustība ir tikai uz kreisās kājas. Tā kā paldies par padomiem, man jau lieku reizi atgādināt šīs detaļas nenāk par sliktu, jo informācijas ir tik daudz, ka var kas izkrist no prāta mājasdarbus pildot.
Šodien treniņā gāja diezgan labi. Pie blakus turpināsim strādāt- slīpēsim precīzāku pozīciju. Treneris man arī pateica dažus sīkumus, ko no malas redz, ko nemaz nebiju ievērojusi- dažas manas sīkkustības, kas attiecīgi traucē procesam. Vienvārdsakot esmu samotivējusies- mūsu treneris mani ļoti iedvesmo ar savu mieru un pozitīvismu :) Galvenais pašai visu darīt kārtīgi un neaizmirst arī, ka treniņiem ir jāsniedz PRIEKU man un sunim, nevis jābūt kā pienākumam, kas tikai jāizdara ķeksīša pēc.
User avatar
chiba
Puppy
Puppy
 
Posts: 110
Images: 1
Joined: 02 Aug 2012, 11:50

Re: Chibas dienasgrāmata- par VASu lietām un ne tikai

Postby sanita » 20 Dec 2012, 21:14

chiba wrote:Sanita- paldies, tieši par šīm lietām šodien ar treneri runājām. It kā viņš jau man to iepriekš bija stāstījis, bet šodien atkārtoja, stāstīja arī tieši to, ko raksti, ka ar labo kāju var visādi " tirināties", bet suns uz to nedrīkst reaģēt, jo kustība ir tikai uz kreisās kājas. Tā kā paldies par padomiem, man jau lieku reizi atgādināt šīs detaļas nenāk par sliktu, jo informācijas ir tik daudz, ka var kas izkrist no prāta mājasdarbus pildot.
Šodien treniņā gāja diezgan labi. Pie blakus turpināsim strādāt- slīpēsim precīzāku pozīciju. Treneris man arī pateica dažus sīkumus, ko no malas redz, ko nemaz nebiju ievērojusi- dažas manas sīkkustības, kas attiecīgi traucē procesam. Vienvārdsakot esmu samotivējusies- mūsu treneris mani ļoti iedvesmo ar savu mieru un pozitīvismu :) Galvenais pašai visu darīt kārtīgi un neaizmirst arī, ka treniņiem ir jāsniedz PRIEKU man un sunim, nevis jābūt kā pienākumam, kas tikai jāizdara ķeksīša pēc.

:)
sanita
Puppy
Puppy
 
Posts: 424
Joined: 07 Mar 2010, 23:58

Re: Chibas dienasgrāmata- par VASu lietām un ne tikai

Postby chiba » 01 Jan 2013, 18:11

Jautru, darbīgu un priecīgiem piedzīvojumiem bagātu 2013.gadu! Lai izdodas sasniegt mērķus, kādi nu kuram tie ir uzstādīti!

Jaungada nakts lielais prieks- Bruno nāca skatīties salūtu ārā kopā ar mani un par notiekošo neizrādīja ne mazāko satraukumu, kaut visu laiku mums tieši blakus bija blīkšķi. Apbrīnojami! Zinu, ka rūdītus VASistus tas nepārsteidz, bet man šī bija pirmā reize dzīvē, kad redzēju suni, kurš it nemaz nebaidās no salūta. Lieki teikt, ka iepriekšējie suņi visi kā viens ir baidījušies no salūta, pērkona utt. Tas tiešām ir labu gēnu spēks! Kārtējo reizi sajūsminos par VASiem kā šķirni!
User avatar
chiba
Puppy
Puppy
 
Posts: 110
Images: 1
Joined: 02 Aug 2012, 11:50

Re: Chibas dienasgrāmata- par VASu lietām un ne tikai

Postby chiba » 16 Jan 2013, 09:47

Cik ātri skrien laiks! Manam kucēnam nu jau tūliņ būs 7 mēneši un viņš ir tā izaudzis! Vakardien uz treniņu laukumu pasocializēties bija atbraukuši divi mazi 2 mēnešus veci kunkuļi- ārprāts, cik viņi ir maziņi! Biju jau aizmirsusi, cik mīlīgi tādi mazi VASiņi ir. Samīļoju viņus, viens mani sabučoja, nu tik mīlīgi :sirsninas: Tādus varētu bužināt un bužināt :samilejies:

Treniņos mums iet labi, tagad ir 50/50- treniņi ar ēdienu un treniņi ar motivācijas priekšmetu. Motivācijai izmantojam gan bumbiņu, gan vāli. Uz vāli suns reaģē vienkārši fantastiski- riktīgi pavelkas :) Motivācijas priekšmets mums ir uzlabojis arī blakus iešanu- tas sanāk vieglāk un dabiskāk nekā ar ēdienu pie deguna. Pēc vakardienas treniņa mans secinājums ir tāds, ka suns strādā labi un suns ir līmeni augstāk par savu saimnieci :D Tāpēc jāpiestrādā pašai pie sevis- pie reakcijas ātruma, darbošanās tempa un arī emociju noturības- uzturēt visu laiku pozitīvo vilni, nevis sašļukt, ja kaut kas uzreiz nesanāk, jo tad to jūt arī suns un viņam ar uzreiz motivācija krītas. Bet nu kopumā esam uz pozitīvas nots- reizēm treniņos pat esmu pārsteigta, ka suns strādā labāk nekā esmu iemācījusi :)

Image
User avatar
chiba
Puppy
Puppy
 
Posts: 110
Images: 1
Joined: 02 Aug 2012, 11:50

Re: Chibas dienasgrāmata- par VASu lietām un ne tikai

Postby čība » 16 Jan 2013, 10:40

chiba wrote:Pēc vakardienas treniņa mans secinājums ir tāds, ka suns strādā labi un suns ir līmeni augstāk par savu saimnieci :D


Un vēlāk Tu to secināsi arvien biežāk :jautri:
Bet galvenais ir pašam to pieņemt, uztvert pozitīvi kritiku, ieklausīties un mācīties.
User avatar
čība
Champion
Champion
 
Posts: 2669
Images: 0
Joined: 13 Jan 2010, 12:32
Location: Rīga, Centrs

Next

Return to Blogi un tērzētavas

Who is online

Users browsing this forum: No registered users and 16 guests