Iesācēja piedzīvojumi

[peecis]

Lasot Ronas blogu, pamanīju šausmināšanos par suņa pacelšanu aiz kakla siksnas

Rudenī pastaigas laikā suns kaut ko pagrāba no zemes, es uzreiz aiz kakla siksnas to pacēlu augšā, papurināju sāniski (pakaļkājas pie zemes, bet ļoti efektīvi - suns izspļauj pagrābto, ja vēl nav paspējis norīt) un sāku skaļi izteikt nepatiku, toreiz viena sieviete sāka klaigāt, ka suņus sist nedrīkst, utt. Nemaz nejutos vainīgs, negribu, lai suns apēd kādu draņķību. Par izmukšanu līdzīgi - esmu sēdējis mašīnā un vaktējis brīdi, kad suns izrokas no sētas apakšas, tad uzreiz ķēris, lamājis un turot aiz kakla siksnas stiepis atpakaļ uz pagalmu. Citas metodes, radiosētu ieskaitot, ir bijušas mazāk iedarbīgas.

Lai vēl pašausminātu jūs - ņēmu pieaugušu suni, pirmajā reizē, kad viņa bija izmukusi un pieķerta aiz sētas, man iekoda. Šādu brīdi biju gaidījis un pacēlu aiz kakla siksnas lai parādītu, ka šeit galvenais būšu es, esmu spēcīgāks un man kost nedrīkst. Suns sīki satrakojās, joprojām mēģināja kost, bet man bija teikuši, ka šādi turot ar pakaļkājām pie zemes līdz par 40 minūtēm sunim nekādas traumas netiek radītas, tāpēc turēju kamēr nomierinājās. Viss, vairs nekādi šādi košanas mēģinājumi nav bijuši. Vienā brīdī suns sāka izdot briesmīgas skaņas, pēcāk, skatot video, kur Ķīnā pirms maltītes tiek galināti suņi, man šķiet, ka manējais radīja akurāt tādas pašas skaņas.

Nezinu cik tas ir labi vai slikti, bet, kā jau rakstīju, mani tā mācīja - ja ir kāds ļoti nopietns pārkāpums (barība no zemes, agresija pret cilvēku vai citu suni), vajag ņemt aiz siksnas un purināt. Ir citi, labāki risinājumi? Manuprāt asa siksnas paraušana var radīt lielākas traumas - ar garo pavadu paraujot pēc kaķa skrienošu suni, tas apmeta kūleni un piezemējās uz muguras.

Es pilnīgi un galīgi negrasos šeit aizstāvēt vardarbību pret suni, esmu nācis uz šo forumu lai mācītos, tāpēc ļoti labprāt uzklausīšu padomus ko darīt purināšanas vietā.

[agrita]

Ne gluži aiz siksnas, bet aiz čupra es ņemu arī savu sīko (tas gan vienkāršāk, ņemot vērā ka sver 1,8ks). Tieši aiz šiem pašiem iemesliem - dranķības no zemes ārā, ko vēl arī negrib atdot un mēģinājumi ķert man rokās piemēram neatdodot kārumu. Man tas nav pieņemami, tapēc sunim tas tiek arī parādīts.

[anciitS]

Es arī esmu cēlusi aiz kakla siksnas, kad suns bija mazāks un mēģināja kaut ko grābt no zemes. Un man to ieteica kinologs suņu skolā.

[peecis]

Es arī esmu cēlusi aiz kakla siksnas, kad suns bija mazāks un mēģināja kaut ko grābt no zemes. Un man to ieteica kinologs suņu skolā.

Nu lūk, par to arī ir stāsts, savukārt ja tā aktrise saprot, ka tūdaļ nebūs labi, var sākt gaudot, it kā to tūdaļ uz pannas grasītos likt. Ko padomā cilvēks no malas - āāāāā, sit suni, vardarbība pret dzīvnieku!

[Linda B.]

Tā pat kā agrita-aiz siksnas nē,aiz čupra sapurinu un ja vajag turu puespiestu pie zemes līdz padodas un vairs necīnās.Tā spiešana gan nav vajadzīga bijusi jau sen,nekādu pretestību neizrāda.Neko vardarbīgu tur nredzu,tad jau kuce pret saviem kucēnem arī ir vardarbīga.Ja sistu,tad būtu vardarbība,suns sišanu nesaprot,tā var tikai iegūt bailīgu dzīvnieku.Nedomāju,ka tā purināšana vispār sāp,vairāk morāli.
Kad biju pāržēlojusi suni pēc slimošanas un attapos,ka viņa man kost mēģina gan bija kārtīgs "kautiņš",kur es sunim jāteniski virsū(stiprs tas takšelus izrādījās) un ar roku pie čupra spiežu pie zemes,no sākuma mēğināja visādi tikt klāt un iekost,tad izrauties,beigu beigās saprata,ka nesanāk,krita panīkā,trakoja kā nenormāla un bļāva nenormālā balsī,tad atslāba.Ome jau domāja,a es nez kā to suni te situ

[anciitS]

Man jau šķiet, ka meitenes tur vairāk runāja par brutālu vilkšanu aiz kakla siksnas, nevis vienkāršu piepacelšanu. Tad jau varētu pateikt, ka nedrīkst suni turēt pavadā, ja viņš velk, jo tad taču arī kakla siksna viņu žņaudz.

Taisnība tev ir par to, ka katrs suns reaģē citādāk. Manējais vispār skaņas neizdod tādās vai līdzīgās situācijās, bet citi piegaudo visu pagastu.

[anciitS]

Tā pat kā agrita-aiz siksnas nē,aiz čupra sapurinu un ja vajag turu puespiestu pie zemes līdz padodas un vairs necīnās.Tā spiešana gan nav vajadzīga bijusi jau sen,nekādu pretestību neizrāda.Neko vardarbīgu tur nredzu,tad jau kuce pret saviem kucēnem arī ir vardarbīga.Ja sistu,tad būtu vardarbība,suns sišanu nesaprot,tā var tikai iegūt bailīgu dzīvnieku.Nedomāju,ka tā purināšana vispār sāp,vairāk morāli.
Kad biju pāržēlojusi suni pēc slimošanas un attapos,ka viņa man kost mēģina gan bija kārtīgs "kautiņš",kur es sunim jāteniski virsū(stiprs tas takšelus izrādījās) un ar roku pie čupra spiežu pie zemes,no sākuma mēğināja visādi tikt klāt un iekost,tad izrauties,beigu beigās saprata,ka nesanāk,krita panīkā,trakoja kā nenormāla un bļāva nenormālā balsī,tad atslāba.Ome jau domāja,a es nez kā to suni te situ

Ar to čupru bija kaut kas saistībā ar to, ka vilcene arī tā dara saviem mazuļiem, tādējādi parādot, kurš barā ir galvenais.

[agrita]

Nu mana arī ķērc bieži vien brīdī, kad paceļu. Bet nu viņa visp zvārgule un nepatīk viņai, ka viāni ko neļauj darīt

[Rona]

Lasot Ronas blogu, pamanīju šausmināšanos par suņa pacelšanu aiz kakla siksnas

Tieši kurā vietā? Ja var tad citātu

[peecis]

Lasot Ronas blogu, pamanīju šausmināšanos par suņa pacelšanu aiz kakla siksnas

Tieši kurā vietā?

oi, mana kļūda - aiz čupra paņēma, ne aiz kakla siksnas

te:

Man vienreiz gadījās vēl trakāk - gājām ar Džokeru staigāt un pēkšņi pie mums zibens ātrumā pieskrien viens suns, ap kaklu viņam bija siksna ar kastīti (nopratu, ka no radiosētas),nodomāju ka izšmaucis no sētas, ļoti līdzīgs kurchāram un aiz viņa nesas mašīna - izkāpj vīrietis, paķer to suni aiz čupra gaisā (tā ka visas 4 ķepas no zemes paceļas) - to smilkstošo suni iemet mašīnas aizmugurējā sēdeklī, pa logu tik redzēju kā viņš viņam iemauc tā, ka suns sarāvās čokurā. Es biju šokā no tā ko redzēju, pateicu vīrietim -lai izbeidz darīt viņam pāri, tā taču nedrīkst. Viņš tik noteica, lai aizveros un nelienu tur kur nevajag.
Ko tik nenākas piedzīvot.

nezinu cik un kā tur var redzēt pa auto logu, bet mani tieši mācīja, ka atsevišķos gadījumos vajag "uzsprāgt" - likt sunim noticēt, ka esi gatavs to nogalēt, tajā pašā laikā nesitot un nekādas sāpes tam nenodarot.

[s_solv]

Par šo tēmu runājot es daru tā kā peecis
iespējams dažreiz no malas es izskatos pēc šausmīgas saimnieces. Bet suņiem mani ir jāklausa, vairāk jau pašu drošības dēļ...
Man arī ir teikuši babuļi no malas, lai sunīti nesitot... Kas kuram ir sišana... to var interpretēt dažādi.
tie, kas mani un manus suņus pazīst - jums liekas, ka man ir iebiedēti, sasisti suņi?

[pixy]

s_solv, protams, ka iebiedēti un sisti, tieši tikpat ļoti kā manējie - mēs tak visi sadisti . No malas tās lietas mēdz izskatīties savādāk, nekā patiesībā ir. Šobrīd varu lieliski salīdzināt ļoti dažādu temperamentu suņus - Keli audzināšana un Habī audzināšana ir pilnīgi divas dažādas lietas. Un tomēr arī Habiņš, lai cik mīļiņš un labiņš nebūtu, ir piedzīvojis šo kārtīgo sapurināšanu. Protams, ka viņai nesāp, bet tādā veidā es uzskatāmi pasaku, ka man viņas rīcība nepatīk. Man liekas, ka pats galvenais ir tas, lai saimniekam ir 100% pārliecība par to, ka suns saprot par ko tas ir. Ja ir šaubas - labāk atlikt, jo kļūdains sods gan var dārgi maksāt... Bet par konkrēto Ronas aprakstīto gadījumu man liekas vispār nevajag spriest, jo neredzot nav iespējams saprast, cik objektīvs ir tas, ko redzējuši citi. Vardarbība ir un bieži, līdz ar to iespējams, ka arī aprakstītajos gadījumos saimnieks sen šauj pār strīpu, izgāžot pār suni savu agresiju, kam ar suni var arī nebūt nekāda sakara...

[fedelta]

peeci, es arī esmu ķērusi savu aiz čupra, lai viņš nenorij kādu draņķību un sabārusi, bet toreiz tas bija daudz pār mēru kā tas vīrietis ar to suni apgājās, tas suns viņu ieraugot ierāva asti kājstarpē un tad sekoja tas, ko rakstīju Ronas blogā.

[peecis]

peeci, es arī esmu ķērusi savu aiz čupra, lai viņš nenorij kādu draņķību un sabārusi, bet toreiz tas bija daudz pār mēru kā tas vīrietis ar to suni apgājās, tas suns viņu ieraugot ierāva asti kājstarpē un tad sekoja tas, ko rakstīju Ronas blogā.

Var jau būt, bet nu tad viss kārtībā, tas ko es gribēju zināt - neesmu īpaši liels mežonis
Tātad, tā ir pieņemta prakse, kas no malas varbūt izskatās pēc vardarbības, paldies, par informāciju!

Jāatzīst, ka sākumā padomāju - varbūt esi redzējusi mani, tik tāds gadījumu neatceros, jo esmu ķēris tieši pie mājām un mašīnā neesmu dusmās suni licis, jo mašīnā braukt viņai patīk, tāpēc pie izlīšanas no sētas tos 100 metrus es viņu, gānot par bezsirdīgu klaidoni, esmu vedis aiz kakla siksnas.

[Rona]

tas ko es gribēju zināt - neesmu īpaši liels mežonis [/quote]

Tad jau visi ir mežoņi Manā blogā vairāk apspriedām gadījumu, kad ne par ko sit suni (nevis tad kad ir izdarījis ko sliktu)...

[julika]

Es arī pievienojos tiem, kas purina aiz čupra, jo nevar jau izturēt to rīšanu no zemes!!! Pāris reizes nesen papurināju ar attiecīgiem tekstiem un tagad dāmai jau mazāk gribās kādu draņķi no zemes ēst.

[ash]

suns viņu ieraugot ierāva asti kājstarpē un tad sekoja tas, ko rakstīju Ronas blogā.

tas ka ierauj asti un izskatās ļoti, ļoti iebiedēts arī vēl neko neliecina. mans suns reizēm tā uzvedas kad mēs pārnākam mājās - aste starp kājām, acīs neskatoties cenšas pasprukt garām kājām un laukā pa durvīm. nu jāsaka ka viņš ir "lielisks aktieris" - kā soda metodi mājās pastrādātām nerātnībām es izmantoju tikai pabāršanos, kaunināšanu (ar pirkstu rādot nedarba virzienā) un aizsūtīšanu vietā. protams, ir bijuši gadījumi ar purināšanu arī (jaunībā biežāk, tagad retu reizi - bet par cita veida neklausīšanu - neatsaukšanās uz komandu šurp, ņurdēšana uz citiem suņiem). situsi sunim neesmu. bet pietiek man stingrā balsī viņu uzrunāt, kad viņš ir gar zemi! tikai nekad neesmu līdz galam sapratusi - vai viņš tiešām tik ļoti baidās, vai tā ir aktiermāksla, jo zin, ka no viņa tiek prasīta nožēla.

ā, es kādreiz cēlu aiz kakla siksnas, bet ja sapratu pareizi, tad aiz čupra ir iespaidīgāk. tā nu tagad ceļu aiz čupra, lai gan ērti tas nav. bet nu lielus suņus tā pacelt ir grūti.

[pixy]

vai viņš tiešām tik ļoti baidās, vai tā ir aktiermāksla, jo zin, ka no viņa tiek prasīta nožēla.

Man liekas, tas no suņa atkarīgs - Keli nekad neizrāda nožēlu, kad saņēmusi sodu, toties Habiņš pat pie mazākās sabāršanas metas virsū bučodama un teikdama "lūdzu, lūdzu piedod, es nekad tā vairāk nedarīšu" . Protams, ka visas dusmas vējā .

[ash]

vai viņš tiešām tik ļoti baidās, vai tā ir aktiermāksla, jo zin, ka no viņa tiek prasīta nožēla.

Man liekas, tas no suņa atkarīgs - Keli nekad neizrāda nožēlu, kad saņēmusi sodu, toties Habiņš pat pie mazākās sabāršanas metas virsū bučodama un teikdama "lūdzu, lūdzu piedod, es nekad tā vairāk nedarīšu" . Protams, ka visas dusmas vējā .

nu man jau pašai liekas, ka mans suns nebaidās no soda, bet automātiski pieņem grēku nožēlotāja pozīciju. tikai jāsaka ka "aktieris" mēdz pārcensties. bieži vien es atklāju viņa nedarbus tikai tāpēc, ka viņš nožēlo grēkus un tad arī seko sods. parasti tie ir tādi sīki pārkāpumi, ko es pat nepamanītu - piemēram gulēšana uz dīvāna.

[julika]

Nu man Kira arī ierauj asti starp kājām un pieglauda ausis, kad es viņu sabāru. Izskatās ļoti vainīga, pat apčurāties var. A jēgas nekādas, vienalga turpina darīt. Tāpēc arī saku tagad izmantot purināšanu par kaut ko izcili nepareizu. Jo kad kaķis nogrūž lejā vistu, ko nopirku veikalā un suns to ēd, dabū abi divi un pamatīgi, runāšana stingra balsī tur nelīdzēs
Arī kad es atnāku mājās , Kira ausis lejā un vicina ar zemo asti. Bet noteikti nevaru nosaukt Kiru par iebiedētu suni, tas nav bailes - kad viņa baidās, reakcija cita: straujš lēciens malā un neuzticības, trauksmes pilns skatiens, dažreiz vēl ar skaļo rējienu.