Stulbums, uzcepu ierakstu, kaut kas nogļukoja un tas pazuda, šis būs īsāks
Iemels jaunam ierakstam ir nokārtots paklausības eksāmens.
Man ērtās vietas un nodarbību laiku dēļ izvēlējos suņu skolu Misas ielā/Ziepniekkalna mežā, nodarbības vadīja Danuta un Oksana. Nodarbības sāku apmeklēt 2012. gada novembrī, bet tā kā turp gāju reizi nedēļā vai retāk + vēl pa vidu meklēšanās, paša ceļojumi un citas lietas, pie eksāmena tiku tikai tagad. Biju tāds kā sliktais piemērs skolā - var darīt arī tā, rezultāti esot, bet īsti labi tas neesot. Mājās strādāju diezgan maz, jo sākumā gadījās pārcensties ar mācīšanu (suns nervozi sāka reaģēt uz attiecīgām komandām), nereti arī komandu, ko vienā nodarbībā suns vispār nepildīja, pēc nedēļas tas pildīja jau ļoti labi un reizēm pat par to saņēmu uzslavu - esot beidzot mājās ko darījis
Negribējās arī ko sabojāt, tāpēc pārsvarā ārpus skolas mācīju vietās, kur apkārt ir citi suņi, vienreiz izpelnoties viena aiz sētās riktīgi agresīvi rejoša suņa saimnieka lamas, bet rezultāts ir - ne tikai mans suns vairs uz viņa nereaģē, bet arī otrs mierīgi uzvedās, kad ejam garām. Suns strādā visur, ne tikai skolā, tāpēc īpaši uz apmācību citās vietās neiespringu. Gadījās tieši otrādi - piemājas parkā ko veica labi, bet skolā sliktāk. Diemžēl rudenī Misas ielas laukumā nodarbības pārtrauca, pēcāk to laukumu esot pārdevuši un atlika tikai sestdienas/svētdienas rīti - laiks, kas man stipri nepatika, bet izvēles īsti nebija.
Ar apmācības rezultātiem esmu ļoti apmierināts, ir tas, ko gaidīju - suns ir kļuvis vienkārši sakarīgāks, es labāk saprotu suņa emocijas (kaut arī joprojām diezgan slikti), esmu ieguvis daudz zināšanu par suņa apmācību un apiešanos ar to.
Eksāmens gan sanāca mazliet sasteigts, jo tuvojās meklēšanās un man tie agrie brīvdienu rīti ir vairāk kā nenormāli apnikuši. Aportu nebiju iemācījis (iepriekš bija diezgan ok, no ~4 m attāluma strādāja labi, bet pēcāk slaists pārstāja to nest, visādi ar viņu cīnījos, varbūt pārāk aktīvi pēdējā mēneša laikā to centos iemācīt), vēl arī pats biju uztraucies un komplekss, par ko biju gana pārliecināts, sanāca vienkārši briesmīgs - iespējams, stāvēju šķībi un žestu "guli" suns saprata kā "surp", izdzirdējis balss komandu apgūlās, aports bija no vietas, vēl tur kāda kļūda un rezultātā otrais vērtējums. Nez, vasarā jāmēģina dabūt pirmo, tagad zinu, ka tas eksāmens nemaz nav tik briesmīgs
Pēc apkārtējo teiktā es biju sanervozējies, suns to jūt un arī nervozāk strādā.
Šobrīd nākamais plānos - aizbraukt pamēģināt lidojošā šķīvīša ķeršanas nodarbību vai, ja būs sniegs, slēpojot ar distanču slēpēm, jūgšu sev priekšā suni.
Sunim nepatīk lietus - lietus laikā suns visu dara lēni un slinki, ja veloizbrauciena laika sāk pamatīgi līt, nav cerību pašam pilnībā neizlīt, jo suns sāk vienkārši iet, uz riksi pierunāt nevar. Tagad domāju - lietus laikā to speciāli vilkt ārā un likt ko darīt, lai pierod, vai arī tas ir normāli un "nevienam nepatīk lietus"?
Man pašam it kā tas īpaši netraucē, bet ja eksāmena laikā uznāk lietus, tad "vieta" ir stipri apdraudēta un viss pārējais ir lēni.