Iesācēja piedzīvojumi

[julika]

Man liekas, ka priekš tādam aktivitatem sunim jābūt arī apmācītam skriet blakus vai attālumā, nevis kā iedomājas, savadāk tas ir bīstami.

[peecis]

Man liekas, ka priekš tādam aktivitatem sunim jābūt arī apmācītam skriet blakus vai attālumā, nevis kā iedomājas, savadāk tas ir bīstami.

ai, ja pats ar slidām māk manevrēt, tad nekam bīstamam nevajadzētu būt. tev skrienot pa mežu taču arī suns kājās nepinās? kāpēc lai pītos slidojot?

[julika]

Man liekas, ka priekš tādam aktivitatem sunim jābūt arī apmācītam skriet blakus vai attālumā, nevis kā iedomājas, savadāk tas ir bīstami.

ai, ja pats ar slidām māk manevrēt, tad nekam bīstamam nevajadzētu būt. tev skrienot pa mežu taču arī suns kājās nepinās? kāpēc lai pītos slidojot?

es ar suni tikai vienu reizi esmu skrējusi, i to pie pavadas. taču man ir gadījies, ka suns pēkšņi rauj uz kaut kurieni un nonāk zem kājām.tāpēc padomāju, ka ja suns nav apmācīts, visādi var gadīties.

[ievish]

Atkarīgs no suņa, manējais, piem., vienmēr skrien līdzi, ja kaut kur paskrienu, bet šķirne tendēta uz līdzi skriešanu. Neesmu gan mēģinājusi uz garākiem gabaliem, cik ilgi iztur godīgu līdzās turēšanos.

[peecis]

Atkarīgs no suņa, manējais, piem., vienmēr skrien līdzi, ja kaut kur paskrienu, bet šķirne tendēta uz līdzi skriešanu. Neesmu gan mēģinājusi uz garākiem gabaliem, cik ilgi iztur godīgu līdzās turēšanos.

nujā, manējās arī sākumā skrien riņķī apkārt, tad, kad pirmā sajūsma noplakusi, skrien blakus.

[julika]

Atkarīgs no suņa, manējais, piem., vienmēr skrien līdzi, ja kaut kur paskrienu, bet šķirne tendēta uz līdzi skriešanu. Neesmu gan mēģinājusi uz garākiem gabaliem, cik ilgi iztur godīgu līdzās turēšanos.

man šķirne arī tendeta uz līdzi skriešanu, kā nekā gans... bet! konkrēti mans suns medz skriet neprognozējami nu un izmērs arī svarīgs

[ash]

man liekas, ka nav nekas diži savādāks, kā skriešanai vai velo - manam sunim pāris reizes sākumā gadījās palīst priekšā ritenim, vairs to nav atkārtojis, tāpat bija ar skriešanu - pāris reizes gadījās uzmīt uz ķepas. bet ja mēdz ar suni kopā skriet, braukt, viņš tak ātri apgūst iemaņas, kā pareizi skriet un ieturēt distanci.
es gan nespēju iedomāties, ka varētu gribēt suni turēt pie pavadas slidojot, jo viņam patīk vilkt, un lai gan esmu viņu apmācījusi uz diviem režīmiem - blakus (tad jābūt blakus apmēram metra attālumā, bet pavada nedrīkst būt nostiepta, ja ir pie pavadas), un vilkt - tad ir dota vaļa vilkšanai. protams, ka vilkšana viņam patīk labāk. bet vilkšana uz slidām - tas jau izklausās ekstrēmi.

[peecis]

par patversmes rīkoto pasākumu "Robins mežā".

Pirms pasākuma piesakoties pajautāju, vai varēs iznomāt kompasus - nē, nevarēšot, bet tie ari nebūšot vajadzīgi. Skaidrs, tātad orientēšanās būs tāda ne pārāk nopietna, bet tā kā orientēšanās ar suni man šķiet visnotaļ ideāls pasākums, ir jāatbalsta visi mēģinājumi ko tādu uzrīkot, tāpēc nolēmu atteikt skijoringa vilcējam (beigās tāpat svētdien skijorings nenotika) un doties skriet pa mežu.

Starta numurus deva reģistrācijas secībā, tiku pie otrā, karti devis "magnēts" - tā bija izcila! Sāku nožēlot, ka neiebraucu veikalā pēc kompasa, bet smalkais ceļu/taku tīkls mani mierināja. Iepriekšējā nedēļā biju apaukstējies, doma vienkārša - nesteidzīgi tipināt, ņemt punktus ne pa taisnāko ceļu, bet pa ērtāk atrodamo, skriet lēnāk, bet bez kļūdām. Kaut arī vienu kļūda gadījās, iznācu tieši pie cita, jau iepriekš paņemta punkta un daudz laika nezaudēju, jo vismaz atrašanās vietu kartē atkal zināju precīzi. Priekšpēdējais punkts bija vienīgais grūtāk atrodamais, bet kopā ar citu dalībnieci, kura uzvarēja citā klasē, atradām.

Finišs, garda zupa, silta tēja, ekskursija pa patversmi, un apbalvošana - klusībā cerēju uz ~3 vietu. Sāka saukt manas klases uzvarētājus - trešā vieta - kāds nemanīts, otrā vieta - sieviete, kura skrēja ātrāk un ar kompasu, šur tur varēja saīsināt distanci skrienot pēc azimuta, nevis pa takām - ek, tātad man nekā. Pirmā vieta manā klasē - es Izrādās, problēma, kas bija arī man (punkti kartē nebija numurēti, kartes bija jāatdod atpakaļ un uz tām nevarēja atzīmēt paņemtos punktus, tāpēc vienā brīdī sāka jukt paņemtie punkti ar vēl ņemamajiem) viņai bija maksājusi pirmo vietu, jo vienu punktu sanācis izlaist un pēcāk vairs nevar tikt skaidrībā kurš tas ir.

Patīkami pārsteidza suņu uzvedība gaidot apbalvošanu, nebija nepārtraukta riešana, par ko bija pārsteigts arī pasākuma vadītājs

Vēlreiz liels paldies organizatoriem par labi uzrīkotu pasākumu!

[peecis]

Dažiem pastaigas gar jūru šķiet garlaicīgas, man patīk

Svētdienā nogājām ~24 km no Kauguriem līdz Apšuciemam, starta punkts tika izvēlēts dēļ ērtas auto novietošanas, bet citiem iesaku iet no Ragaciema - Jūrmalas administratīvajā teritorijā pa pludmali ar suņiem bez pavadas nedrīkst iet, tautā runā, ka kamēr nav caurlaižu sistēma autotransportam, garlaikotie policisti esot biežāk sastopami liedagā. No Ragaciema sākās plašāka pludmale un mazāk ļaužu, bet vairāk suņu.







un arī jau pastaigu tēmā ieliktais leciena video (vispār testēju telefona kameru, bet tests iznāca interesantāks kā gaidīju).


Pēcāk vakariņas Lapmežciema "Stallī". BTW, tajā pusē ir arī daudz interesantu purva taku.

[ievish]

Kā iešana gar jūru var būt garlaicīga? Foršas bildes!

[julika]

Iešana nevar, bet man, piemēram, nepatīk skriet gar jūru.

Bildes foršas!

[peecis]

Iešana nevar, bet man, piemēram, nepatīk skriet gar jūru.

Bildes foršas!

paldies!

Cik cilvēku, tik viedokļu - ejot gar jūru ainava mainās būtiski lēnāk salīdzinot ar iešanu pa mežu, tāpēc varbūt dažiem tas šķiet garlaicīgāk, bet skriet vislabāk man patīk pa mežu ar karti rokās (orientēšanās), būtiski interesantāk kā vienkārši skriet pa taisnu ceļu vai pa liedagu, lai gan, ja kāds kantoris uzsauks skriešanu nordea maratonā, 10 km noskriešu burziņa dēļ, tomēr maksāt par skriešanu pa asfaltu es negrasos

[julika]

Es esmu tāds nenormāls cilvēks, ka man tikai un vienīgi pa pilsētu patīk skriet, citās vietās ir garlaicīgi - man vajag burzmu, vajag cilvēkus, mašīnas, vajag kustību apkārt. Nezinu, kāpēc tā.
Esmu skrejusi gan Nordea, gan Nike Riga Run - šogad Nike neskriešu, tikai Nordea.

[peecis]

Es esmu tāds nenormāls cilvēks, ka man tikai un vienīgi pa pilsētu patīk skriet, citās vietās ir garlaicīgi - man vajag burzmu, vajag cilvēkus, mašīnas, vajag kustību apkārt. Nezinu, kāpēc tā.
Esmu skrejusi gan Nordea, gan Nike Riga Run - šogad Nike neskriešu, tikai Nordea.

Gan jau Jūs labāk zināt, tik mans atgādinājums - skrienot pa asfaltu, vajag ļoti labus skriešanas apavus ar pamatīgu amortizāciju, pretējā gadījumā var tikt bojāti ceļi (locītavas, ne asfalts ).

BTW, ja kāds skrien lai dedzinātu kalorijas - var nepūlēties un neskriet, pietiek ar staigāšanu, kalorijas pieveicot attālumu x tiekot nodedzinātas puslīdz vienādi daudz/maz neatkarīgi no iešanas vai skriešanas. Regulāra skriešana esot laba, bet tas, ko daudzi biroja ļautiņi ir pasākuši darīt - 6 dienas iet ne vairāk kā 100 m līdz automašīnai, svētdienā noskrien 10-20 km - nekas labs neesot. Par šo neesmu gatavs strīdēties, tik divi dažādi ārsti to ir teikuši.

[Dylan]

Jā, ar locītavām jābūt ļoti uzmanīgiem, man bez īpaša iemesla sākuši sāpēt ceļi, biju uz rentgenu, USG, tagad jāiet uz magnētisko rezonansi. Pagaidām vairāk kā to, ka ceļos ir uzkrājies nedaudz ūdens nevar pateikt, bet sāp jau gadu un sākās pēc tam, kad biju nedaudz intensīvāk pavingrojusi. Ļoti žēl, jo paņēmu suni ar domu, ka nu tik skriesim un vēl nez ko darīsim, bet sanāk tikai puslīdz lēnas pastaigas, jo pie tempa man celis lec laukā.

[peecis]

Jā, ar locītavām jābūt ļoti uzmanīgiem, man bez īpaša iemesla sākuši sāpēt ceļi, biju uz rentgenu, USG, tagad jāiet uz magnētisko rezonansi. Pagaidām vairāk kā to, ka ceļos ir uzkrājies nedaudz ūdens nevar pateikt, bet sāp jau gadu un sākās pēc tam, kad biju nedaudz intensīvāk pavingrojusi. Ļoti žēl, jo paņēmu suni ar domu, ka nu tik skriesim un vēl nez ko darīsim, bet sanāk tikai puslīdz lēnas pastaigas, jo pie tempa man celis lec laukā.

mjā, es savējos ceļus pabojāju ar daudziem kritieniem bez aizsargiem, rezultātā tur nav gluda virsma, bet ar izcilnīti, uzliekot roku uz ceļa un kustinot kāju, jūt kā skrimslis tam pārlec pāri. Gan jau savu artavu ir devusi arī moto un velo braukšana vēsā laikā nepiemērotā ekipējumā.
"pedāļmeistars" (ķirurgs, kurš sevi tā devē) pateica "apsveicu, esi piebiedrojies vairumam aktīvās atpūtas cienītāju, kas pabojājuši ceļus", risinājums - reizi gadā ar radiologa slēdzienu aizčāpot līdz fizioterapeitam un izveikt ieteiktās procedūras, ja tas vairāk sāk traucēt dzīvot - operācija, bet to viņš ieteica veikt tikai īpašas nepieciešamības gadījumā. Pēc vizītes pie viņa sāku rūpīgāk piedomāt par ceļu "labsajūtu" un, tfu tfu tfūūū, pēdējos 5 gadus problēmas neesmu jutis. Šobrīd gan temperatūrās zem 0 ar velo braucu kā riktīgs opis kalnu slēpošanas vai motobraukšanas biksēs, birojā ik pa laikam kāds no rīta pajautā, vai esot no slēpošanas ieradies

[julika]

Gan jau Jūs labāk zināt, tik mans atgādinājums - skrienot pa asfaltu, vajag ļoti labus skriešanas apavus ar pamatīgu amortizāciju, pretējā gadījumā var tikt bojāti ceļi (locītavas, ne asfalts ).

BTW, ja kāds skrien lai dedzinātu kalorijas - var nepūlēties un neskriet, pietiek ar staigāšanu, kalorijas pieveicot attālumu x tiekot nodedzinātas puslīdz vienādi daudz/maz neatkarīgi no iešanas vai skriešanas. Regulāra skriešana esot laba, bet tas, ko daudzi biroja ļautiņi ir pasākuši darīt - 6 dienas iet ne vairāk kā 100 m līdz automašīnai, svētdienā noskrien 10-20 km - nekas labs neesot. Par šo neesmu gatavs strīdēties, tik divi dažādi ārsti to ir teikuši.

Jā, protams, bez labiem apaviem nevar! Es tagad pat adžiliti treniņos sakusi vilkt skriešanas apavus Par kalorijam gan nezinu, jo skrienu vienkārši savam priekam, ne jau lai kaut ko tur dedzinātu... Bet vispār man liekas, ka homo ofisus tik viegli 10-20 km nenoskries, ja pa nedēļu tik vien kā 100 m līdz auto noiet... Labi, ka mums ir suņi, vismaz 1h dienā lēnā tempā ir garantēta.

[peecis]

pa suņu tēmu - vakar sanāca pierādīt, ka arī velosipēdistiem dzīvojamā zonā vajag ievērot ātrumu
~22:00 vakarā braucu mājās ar velo no nelielas pasēdēšanas, suns skrien pa malu bez pavadas, sākam "skrieties", ātrums ~35 km/h, varbūt mazliet vairāk, pretējā ielas malā stāvēja cilvēks. Pēkšņi izrādījās, ka cilvēkam ir taksītis, arī bez pavadas, kurš izdomājis skriet pie mana suņa Nez vai taksītis nobijās no mana bļāviena "āāāāā'" , bet kaut kā šamais zem velo nepakļuva. Un es vēl pukojos uz dzīvojamā zonā ātri braucošajiem autobraucējiem... Gan jau cilvēks, redzot auto, pasauktu suni pie sevis, bet velo uzskatīja par nekaitīgu esam.

Jā, protams, bez labiem apaviem nevar! Es tagad pat adžiliti treniņos sakusi vilkt skriešanas apavus Par kalorijam gan nezinu, jo skrienu vienkārši savam priekam, ne jau lai kaut ko tur dedzinātu... Bet vispār man liekas, ka homo ofisus tik viegli 10-20 km nenoskries, ja pa nedēļu tik vien kā 100 m līdz auto noiet... Labi, ka mums ir suņi, vismaz 1h dienā lēnā tempā ir garantēta.

Var, var, dažiem ļoooooti patīk sevi mocīt. Zinu pēc atsevišķiem maratonos 20 km distanci skrienošiem paziņām. Ne Ušakovs tāds vienīgais, kurš grib citiem parādīt "re kāds es skrējējs", sadzeras ķīmijas kokčas (tās, šķiet, spices amatieri lieto vēl lielākā apjomā kā profiņi) un mauc. Trenētos jau arī biežāk, bet laiku tam veltīt sanāk tik brīvdienās. Cik saprotu, tagad mazāk, bet agrāk esot bijuši regulāri gadījumi, ka 20-30 gadīgi džeki pēc 10 stundām birojā aiziet uz trenažieriem, sirsnīgi pacilā dzelžus, ieiet saunā, iznāk ārā un - hlabīīc - infarkts/insults (jūk man tie) klāt, pēc 6 mēnešiem cilvēks ļoti priecīgs, ka beidzot var pats piecelties no gultas...

[fedelta]

infarkts/insults (jūk man tie)

infarkts - apstājas sirds
insults - asins izplūdums galvā

[agrita]

fadelta palabošu arī tevi.

Var būt arī smadzeņu infarkts! Un ne vienmēr insults ir asins izplūdums smadzenēs, var būt arī trombs un skābekļa trūkums, kādā konkrētā smadzeņu daļā!