Iesācēja piedzīvojumi

[suniters]

...
4. "Akvārijs" milzīgā vecā dzelzs piekabē...katru pavasari salēju tur ūdeni no dīķa un ...tur bija gan vardes, gan karpas, gan līņi, gan....neskatoties uz to, ka zivtiņas ēda man no rokas un es viņas ļoti mīlēju, tur nonāca arī līdaka... sākās barības ķēde...tad man palika zivtiņu žēl un līdaku es pārcēlu atpakaļ uz dīķi. Ā tur bija arī tritoni.
...

tritoni man dikti patika, Imantas grāvī pēc skolas tos ķērām uz diegā iesietas sliekas (bez āķa) un pēcāk laidām vaļā, bija "parastie" un krāsaināki, kurus saucām par "karaliskajiem"
vardei uzšķērst vēderu man šķita pretīgi (nevarēju to glumo radību noturēt), tāpēc tika uzmests liels akmens un tad papētīts, kas tur paliek pāri

haha, laikam neesm vienīgais, kas makšķerējis bez āķa uz tritona

[Elbe]

Dies augstais, "junnije naturaļisti!" Kā ta jūs tiem saviem suņiem neesat pagriezuši vēderus vaļā!

[peecis]

Suns un iekštelpas.
Sākotnēji bijām paredzējuši, ka suns dzīvos tikai ārā, bet, kad uzdevu dažus praktiskus jautājumus par suņa dzīvi lielos mīnusos, forumieši mani pārliecināja par suņa laišanu iekšā. Ar spalvām palēnām apradām (rudenī/pavasarī gandrīz katru dienu jāsūc ar putekļusūcēju, daļa spalvu iepinas paklājā un nav izsūcamas), bet problēmas ir mazliet citas - reizēm tomēr viņa pamanās aizskriet kaut kur līdz kaimiņiem (~10 min, ne ilgāk) un sarīties kaut kādus mēslus, pēc kuriem jau trīs reizes naktī ir piekakājusi istabu Pēdējā reize bija sestdienas rīts - vakarā normāli paēda sauso barību, naktī ap 6:00 pamodos no viņas rosības, nervozi staigāja pa istabām. Atkal tas pats, kas iepriekšējās reizēs - maza daļa kakas normāli brūna un turpat arī milzīga pelēka, pēc spāņu vītinātās desas smirdoša, pēc izmēra branga vīra cienīga kaka Līdzīgi kā iepriekšējā reizē, pēc šādām izdarībām tiek parakstīts āra režīms Nez, sasaista suns to ķēdīti "pierīšanās pie kaimiņiem -> istabas piekakāšana -> āra režīms" vai nē, bet atkal sune lieliski saprot, ka izdarījusi ko sliktu, tikai nevienu uzmodināt nemēģināja. Kad grib iekšā, tad arī uz motocikla var uzlekt, lai pievērstu sev uzmanību vai arī atvērt uz savu pusi veramās durvis. Kārtējais rādiosētas vads būs rītdien, šoreiz izturīgāks un, cerams, ilgāk kalpojošs, tam vajadzētu atrisināt arī kakāšanas problēmu.



Vakar bija arī nākamā sērija mājas darbam pie Māras dīķa, tikai šoreiz biju gudrāks un devos turp ar velo, lai, ieraugot citu suni, varētu operatīvāk pieskriet un trenēt "blakus" komandu 90% gadījumu tā darbojas lieliski, 10 %, īpaši ja trāpās viņas izmēra suns, komanda "blakus" ejot garām pirmo reizi pieklibo. Nav tā, ka metās virsū, bet mēdz uzrūkt/uzriet un atiet tālāk par korpusu. Nekas, jāturpina mācīties. Nākamā problēma, par ko gānīja suņu skolā, ir lēnā ieiešana "darba" režīmā - pirmās 10 minūtes reizēm suni jābaksta un jāstumda, pēcāk aiziet viss normāli.

[čība]

Nākamā problēma, par ko gānīja suņu skolā, ir lēnā ieiešana "darba" režīmā - pirmās 10 minūtes reizēm suni jābaksta un jāstumda, pēcāk aiziet viss normāli.

Bet vai tad kāds aizliedz suni "ieslēgt" pirms darba? Vai tad darbam jāsākas tikai tad, kad liek instruktors? Vismaz mana saprašana ir tāda, ka sākoties darbam ar instruktoru, gan saimniekam, gan sunim ir jābūt gatavam strādāt. Un reti kuru suni var izņemt no auto un "ieslēgt", parasti jau vajag savākties.

Arī sacensībās neviens suni neizvelk no būra un neiet laukumā. Pirms darba ir rituāli, kas skaidri un gaiši sunim parāda, ka tagad strādāsim. Vai tie ir ieslēdzoši koncentrācijas vingrinājumi vai kaut kas cits. Sunim ir jāzina, ka tagad būs darbs un saimniekam ir jāatrod veids kā to pateikt sunim saprotamā veidā.

[peecis]

Nākamā problēma, par ko gānīja suņu skolā, ir lēnā ieiešana "darba" režīmā - pirmās 10 minūtes reizēm suni jābaksta un jāstumda, pēcāk aiziet viss normāli.

Bet vai tad kāds aizliedz suni "ieslēgt" pirms darba? Vai tad darbam jāsākas tikai tad, kad liek instruktors? Vismaz mana saprašana ir tāda, ka sākoties darbam ar instruktoru, gan saimniekam, gan sunim ir jābūt gatavam strādāt. Un reti kuru suni var izņemt no auto un "ieslēgt", parasti jau vajag savākties.

Arī sacensībās neviens suni neizvelk no būra un neiet laukumā. Pirms darba ir rituāli, kas skaidri un gaiši sunim parāda, ka tagad strādāsim. Vai tie ir ieslēdzoši koncentrācijas vingrinājumi vai kaut kas cits. Sunim ir jāzina, ka tagad būs darbs un saimniekam ir jāatrod veids kā to pateikt sunim saprotamā veidā.

Es suni mācu ikdienai, attiecīgi gribu, lai iespēju robežās suns klausītu jau no pirmās komandas nakts vidū. Nav tā, ka nemaz neklausa, bet ja nāk montieris, kuram nepatīk suņi, un vēlos priecīgu, montieri apostīt gribošu suni nosēdināt malā, man komanda "sēdi" ir jāatkārto trīs reizes, jo sākumā ir izbrīns "eeee, kooo? nāk viesi un mums sākās apmācība?"

Par trim reizēm - cenšos ievērot ieteikumu "otrā komanda ir kopā ar rāvienu", arī ja suns jau sāk izpildīt komandu, kad redz, ka roka stiepjas pie siksnas/pavadas, tieši iepriekšminētā iemesla dēļ - lai komanda tiktu izpildīta nekavējoties un bez atkārtojuma gaidīšanas, taču reizēm, ja suns ir tālāk par 3 metriem, to praksē nesanāk izpildīt.

[čība]

Nākamā problēma, par ko gānīja suņu skolā, ir lēnā ieiešana "darba" režīmā - pirmās 10 minūtes reizēm suni jābaksta un jāstumda, pēcāk aiziet viss normāli.

Bet vai tad kāds aizliedz suni "ieslēgt" pirms darba? Vai tad darbam jāsākas tikai tad, kad liek instruktors? Vismaz mana saprašana ir tāda, ka sākoties darbam ar instruktoru, gan saimniekam, gan sunim ir jābūt gatavam strādāt. Un reti kuru suni var izņemt no auto un "ieslēgt", parasti jau vajag savākties.

Arī sacensībās neviens suni neizvelk no būra un neiet laukumā. Pirms darba ir rituāli, kas skaidri un gaiši sunim parāda, ka tagad strādāsim. Vai tie ir ieslēdzoši koncentrācijas vingrinājumi vai kaut kas cits. Sunim ir jāzina, ka tagad būs darbs un saimniekam ir jāatrod veids kā to pateikt sunim saprotamā veidā.

Es suni mācu ikdienai, attiecīgi gribu, lai iespēju robežās suns klausītu jau no pirmās komandas nakts vidū. Nav tā, ka nemaz neklausa, bet ja nāk montieris, kuram nepatīk suņi, un vēlos priecīgu, montieri apostīt gribošu suni nosēdināt malā, man komanda "sēdi" ir jāatkārto trīs reizes, jo sākumā ir izbrīns "eeee, kooo? nāk viesi un mums sākās apmācība?"

Par trim reizēm - cenšos ievērot ieteikumu "otrā komanda ir kopā ar rāvienu", arī ja suns jau sāk izpildīt komandu, kad redz, ka roka stiepjas pie siksnas/pavadas, tieši iepriekšminētā iemesla dēļ - lai komanda tiktu izpildīta nekavējoties un bez atkārtojuma gaidīšanas, taču reizēm, ja suns ir tālāk par 3 metriem, to praksē nesanāk izpildīt.

Tev ir sarežģītāks suns un ar to ir jārēķinās. No kucēna vecuma suns jau būtu iemācījies pareizo uzvedību, bet Tev nebija tādas iespējas. Un nedomāju, ka šeit ir svarīga komandu izpilde, svarīgi ir, lai suns saprot, kāda ir pareiza uzvedība.

Par to, ka sunim nakts vidū jāzina komandas. No vienas puses liekas normāli, no otras puses - iedomājies sevi suņa ādā. Cik Tev ir viegli pārslēgties no vienas lietas uz otru, it īpaši, ja tā pirmā ir super interesanta? Ja ir motivācija - kaut kas interesantāks, samēra viegli. Bet, ja tā otra motivācija ir pļauka? Labāk no tā izvairīties pēc iespējas ilgāk. Visticamāk suns nesaprot, ka, ja izdarīs visu ar pirmo reizi - pļauka nesekos (mazliet zemāk skaidrojums).

Korekcija kā "motivācija" komandas izpildei - nekad nedos rezultātus no attāluma. It īpaši, ja otra motivācija ir spēcīgāka.

Turklāt vēl viena lieta, ko es redzu Tevis rakstītajā "otra komanda ar korekciju" - kā suns to redz? Šo es pati nesen iemācījos no ļoti laba krievu instrukotra. Un pēc tam vēl ilgi nesapratu kāpēc es pati nebiju aizdomājusies, jo tas ir TIK logīski Ar šādu metodi sunim zūd motivācija, jo viena un tā pati komanda nozīmē gan pareizu rīcību, gan nepareizu. Un suns neskaita, vai tā bija pirmā reize, vai otrā. Korekcijai vislabāk ieviest kādu vārdu, kas apzīmē nepareizu rīcību (un šis ir smagi, no pieredzes), bet rezultāts un suņa saprašana - neiedomājama! Protams, atšķirība nav redzama uzreiz, bet pēc laiciņa. Respektīvi ir komanda "sēdi" - suns kaut ko domā, ir mierīga komanda "nē" un, ja suns neizlabo - korekcija. Līdz ar to vārds "nē" asociēsies ar nepareizu rīcību. Turklāt pareiza korekcija sunim parādīs to, ka saimnieks ir labs un brīdina par to, ka, ja suns neizlabos kļūdu, sekos sods. Nevis komanda sēdi būs gan pareizā, gan nepareizā un saimnieks - sliktais. Tie ir divi zaķi ar vienu šāvienu - uzlabojas gan attiecības ar suni, gan suņa saprašana par to, kas ir labs un kas nē.

[peecis]

Tev ir sarežģītāks suns un ar to ir jārēķinās. No kucēna vecuma suns jau būtu iemācījies pareizo uzvedību, bet Tev nebija tādas iespējas. Un nedomāju, ka šeit ir svarīga komandu izpilde, svarīgi ir, lai suns saprot, kāda ir pareiza uzvedība.

Par to, ka sunim nakts vidū jāzina komandas. No vienas puses liekas normāli, no otras puses - iedomājies sevi suņa ādā. Cik Tev ir viegli pārslēgties no vienas lietas uz otru, it īpaši, ja tā pirmā ir super interesanta? Ja ir motivācija - kaut kas interesantāks, samēra viegli. Bet, ja tā otra motivācija ir pļauka? Labāk no tā izvairīties pēc iespējas ilgāk. Visticamāk suns nesaprot, ka, ja izdarīs visu ar pirmo reizi - pļauka nesekos (mazliet zemāk skaidrojums).

Korekcija kā "motivācija" komandas izpildei - nekad nedos rezultātus no attāluma. It īpaši, ja otra motivācija ir spēcīgāka.

Turklāt vēl viena lieta, ko es redzu Tevis rakstītajā "otra komanda ar korekciju" - kā suns to redz? Šo es pati nesen iemācījos no ļoti laba krievu instrukotra. Un pēc tam vēl ilgi nesapratu kāpēc es pati nebiju aizdomājusies, jo tas ir TIK logīski Ar šādu metodi sunim zūd motivācija, jo viena un tā pati komanda nozīmē gan pareizu rīcību, gan nepareizu. Un suns neskaita, vai tā bija pirmā reize, vai otrā. Korekcijai vislabāk ieviest kādu vārdu, kas apzīmē nepareizu rīcību (un šis ir smagi, no pieredzes), bet rezultāts un suņa saprašana - neiedomājama! Protams, atšķirība nav redzama uzreiz, bet pēc laiciņa. Respektīvi ir komanda "sēdi" - suns kaut ko domā, ir mierīga komanda "nē" un, ja suns neizlabo - korekcija. Līdz ar to vārds "nē" asociēsies ar nepareizu rīcību. Turklāt pareiza korekcija sunim parādīs to, ka saimnieks ir labs un brīdina par to, ka, ja suns neizlabos kļūdu, sekos sods. Nevis komanda sēdi būs gan pareizā, gan nepareizā un saimnieks - sliktais. Tie ir divi zaķi ar vienu šāvienu - uzlabojas gan attiecības ar suni, gan suņa saprašana par to, kas ir labs un kas nē.

Es "papildkomandu" izmantoju kad suns ko izdara, bet ne līdz galam, piemēram, pēc komandas šurp atskrien, apiet apkārt, bet apsēžas ar skatu pret mani mani, nevis blakus. Šādos gadījumos saku "smuki šurp" un piekoriģēju. Līdzīgi ir "smuki blakus", "smuki sēdi/guli/stāvi" gadījumos, kad kompleksa pildīšanā suns pienāk mazliet tuvāk.
Vai, mācot pēc Tevis ieteiktās metodes, suns negaidīs komandu "nē"? Ar domu "varu muļķoties, nekas nebūs līdz komandai "nē""?
Nepietiek, ja pēc korekti izpildītas komandas dažkārt tiek suns uzslavēts vai pacienāts ar kārumu? Izpildīs ar pirmo reizi - būs uzslava vai kārums, neizpildīs, būs korektīva darbība.
Nekorekti ejot blakus taču arī ir rāviens ar komandu "blakus", lai suns zinātu, par ko ir rāviens, nevis "nē" un tiek gaidīts, kamēr suns pienāks tuvāk?

[magnola]

[quote="čība]
Turklāt vēl viena lieta, ko es redzu Tevis rakstītajā "otra komanda ar korekciju" - kā suns to redz? Šo es pati nesen iemācījos no ļoti laba krievu instrukotra. Un pēc tam vēl ilgi nesapratu kāpēc es pati nebiju aizdomājusies, jo tas ir TIK logīski Ar šādu metodi sunim zūd motivācija, jo viena un tā pati komanda nozīmē gan pareizu rīcību, gan nepareizu. Un suns neskaita, vai tā bija pirmā reize, vai otrā. Korekcijai vislabāk ieviest kādu vārdu, kas apzīmē nepareizu rīcību (un šis ir smagi, no pieredzes), bet rezultāts un suņa saprašana - neiedomājama! Protams, atšķirība nav redzama uzreiz, bet pēc laiciņa. Respektīvi ir komanda "sēdi" - suns kaut ko domā, ir mierīga komanda "nē" un, ja suns neizlabo - korekcija. Līdz ar to vārds "nē" asociēsies ar nepareizu rīcību. Turklāt pareiza korekcija sunim parādīs to, ka saimnieks ir labs un brīdina par to, ka, ja suns neizlabos kļūdu, sekos sods. Nevis komanda sēdi būs gan pareizā, gan nepareizā un saimnieks - sliktais. Tie ir divi zaķi ar vienu šāvienu - uzlabojas gan attiecības ar suni, gan suņa saprašana par to, kas ir labs un kas nē.[/quote]


Šitas pilnīgi jānokopē un jāizdrukā! Tagad redzu, kur ir, iespējams, mūsējā kļūda ar pareizu "blakus " iešanu! Suns māk blakus iet, bet mīl skriet mazliet uz priekšu un nekādi nesanāk to izkoriģēt, skolas ieteiktā korekcija- atkārtot komandu+rāviens- laikam īsti mums negrib strādāt..... Mēģināsim piestrādāt pēc tavas metodes.

[čība]

Vai, mācot pēc Tevis ieteiktās metodes, suns negaidīs komandu "nē"? Ar domu "varu muļķoties, nekas nebūs līdz komandai "nē""?
Nepietiek, ja pēc korekti izpildītas komandas dažkārt tiek suns uzslavēts vai pacienāts ar kārumu? Izpildīs ar pirmo reizi - būs uzslava vai kārums, neizpildīs, būs korektīva darbība.
Nekorekti ejot blakus taču arī ir rāviens ar komandu "blakus", lai suns zinātu, par ko ir rāviens, nevis "nē" un tiek gaidīts, kamēr suns pienāks tuvāk?

Peeci, jā vēlies varam kādreiz ap Māras dīķi pastaigāt un varu Tev atstāstīt konkrēto nodarbību. Uzrakstīt pārāk sarežģīti un gari. Tas viss ir balstīts uz Pavlova pētījumiem. Dzīvniekiem ir jāsaprot, kad būs sods. Ja sods seko pēc tās pašas komandas, kad apbalvojums - suns paliek nervozs. Un to krievu treneris pateica uzreiz - mums ir neirotiski suņi. Un tas rada problēmas gan savstarpējās attiecībās, gan nelabvēlīgi ietekmē suņa veselību.

Sportā pēc laika to "nē" novāc - teiksim divas nedēļas pirms sacensībām. Bet - tur nav arī koriģējošas komandas. Ir tikai viena komanda - sākumā, bet tas seko pēc apmācības. Un vienmēr pie korekcijas saimnieks nemainās - tipa es Tevi nekoriģēju, tā ir "neredzamā roka".

Vispār nekur nerakstu, ka kaut kas ir baigi jāgaida. Ir komanda "blakus" suns momentā nenoreaģē, ir komanda "nē" un dod pāris sekundes (izskaiti līdz divi, vai pat nosaki prātā "viens") - nav izlabots ---> ir korekcija. Nav tur nekāda muļļāšanās un gaidīšana, kad nu suns izdomās komandu izpildīt. Viss ir tas pats, izņemot to, ka atkārtotas komandas vietā ir cita komanda, kas apzīmē to, ka suņa rīcība ir nepareiza. Sākumā sunim var dot vairāk laika izlabot, vēlāk - laiks saīsinās. Un domā suns ir stulbs? Ja pēc momentālas komandas izpildes ir apbalvojums, bet ja suns neizpilda komandu seko "nē", ok suns izlabo, bet apbalvojums iztrūkst - domā suns nepacentīsies tomēr balvu iegūt?

Saistīts tas ir ar "drošo" un "bīstamo" zonu suņa acīs, beigās nonāk pie tā, ka "drošā zona" ir tikai tūlītēja komandas izpilde un viss pārējais ir nedrošais. Bet - tas ir liels sasprindzinājums un spriedze sunim. Vai ikdienā sunim vajag lieku stresu?

Teiksim no situācijas, ko Tu rakstīji par montieri, es vienkārši censtos izvairīties noliekot suni. Vai - savācot jau iepriekš. Jāsāk ir ar to, ka suns ir jāsavāc pirms spriedzes momenta un tikai vēlāk jāmēģina vienlaicīgi likt spriedze un paklausība.

[peecis]

Paldies, bet, šķiet, ja esmu pasācis iet pie vienas treneres mācīties vienu teoriju, tur arī jāmācās līdz eksāmenam. Būtu muļķīgi sākt stāstīt "bet internetā man teica savādāk"

Vēl jautājums - vai veicot korektīvo darbību (paraujot) netiek nekas teikts? Suns sasaista komandu, "nē" un korekciju?

[peecis]

...
Teiksim no situācijas, ko Tu rakstīji par montieri, es vienkārši censtos izvairīties noliekot suni. Vai - savācot jau iepriekš. Jāsāk ir ar to, ka suns ir jāsavāc pirms spriedzes momenta un tikai vēlāk jāmēģina vienlaicīgi likt spriedze un paklausība.

Nez, tukšā laukā suns gan smuki iet blakus, gan nekavējoties izpilda visas komandas, tāpēc arī tagad eju uz publiskāku vietu, kur citi suņi, bērni, skrējēji, cilvēki ar spieķiem rada papildus stresu.

[čība]

Paldies, bet, šķiet, ja esmu pasācis iet pie vienas treneres mācīties vienu teoriju, tur arī jāmācās līdz eksāmenam. Būtu muļķīgi sākt stāstīt "bet internetā man teica savādāk"

Vēl jautājums - vai veicot korektīvo darbību (paraujot) netiek nekas teikts? Suns sasaista komandu, "nē" un korekciju?

Ne jau mācīt suni - tam man pagaidām nav ne atbilstošu zināšanu, ne kvalifikācijas. Tikai par Pavlova pētījumiem pastāstīt Tad arī top skaidrs, kāpēc lieto to "nē", kāpec viņu vajag un kāpēc vēlāk var iztikt bez šī signāla.

Informācijas nekad nevar būt par daudz. Un, ja to māk izmantot - vispār ideāli.

Shēma - Komanda --> noliedzošais signāls --> korekcija
Otras komandas nav, sunim ir jāizpilda pēc pirmās komandas.

tāpēc arī tagad eju uz publiskāku vietu, kur citi suņi, bērni, skrējēji, cilvēki ar spieķiem rada papildus stresu.

Tas arī ir pareizi. Tikai atšķirība ar montieri ir tā, ka montieris nāk pats. Tad, kad Tu ej uz publisku vietu - parasti suni jau laicīgi mobilizē. Tas pats būtu jādara ar montieri - pirms montieris ir piezvanījis/ pieklauvējis suni jau jāmobilizē un tad, kad ir papildus spriedze (zvans, klauvējiens) turpina suni "savākt". Nemaz nepieļaujot kaut kādas nevēlamas darbības. Un pie pareizi veidotām asociācijām, suns pats gribēs tur, kur ir labi - vai nu vietā, vai blakus saimniekam.

[peecis]

Ne jau mācīt suni - tam man pagaidām nav ne atbilstošu zināšanu, ne kvalifikācijas. Tikai par Pavlova pētījumiem pastāstīt Tad arī top skaidrs, kāpēc lieto to "nē", kāpec viņu vajag un kāpēc vēlāk var iztikt bez šī signāla.

Informācijas nekad nevar būt par daudz. Un, ja to māk izmantot - vispār ideāli.

Shēma - Komanda --> noliedzošais signāls --> korekcija
Otras komandas nav, sunim ir jāizpilda pēc pirmās komandas.

Jā, sapratu, bet ja skolā sākšu mācīt savādāk, noteikti trnerei būs jautājumi, lai gan strādājot parkā varētu pamēģināt un paskatīt, vai tas strādā labāk vai nē.

Parasti ap 15:30 esmu mājās, tāpēc pēc 16:00 varu būt jebkur, kur Tev ērtāk.

[čība]

Ne jau mācīt suni - tam man pagaidām nav ne atbilstošu zināšanu, ne kvalifikācijas. Tikai par Pavlova pētījumiem pastāstīt Tad arī top skaidrs, kāpēc lieto to "nē", kāpec viņu vajag un kāpēc vēlāk var iztikt bez šī signāla.

Informācijas nekad nevar būt par daudz. Un, ja to māk izmantot - vispār ideāli.

Shēma - Komanda --> noliedzošais signāls --> korekcija
Otras komandas nav, sunim ir jāizpilda pēc pirmās komandas.

Jā, sapratu, bet ja skolā sākšu mācīt savādāk, noteikti trnerei būs jautājumi, lai gan strādājot parkā varētu pamēģināt un paskatīt, vai tas strādā labāk vai nē.

Parasti ap 15:30 esmu mājās, tāpēc pēc 16:00 varu būt jebkur, kur Tev ērtāk.

Šī nedēļa baigi traka, bet nākamnedēļ varētu Es jau parasti dzīvojos pa centru, bet varu jau arī pāriet pāri kādam tiltam

[peecis]

Suns un cilvēka vilkšana.

Kaut arī pirms neilga laika kanikross ar kranci man škista viegli dīvaina izklaide, bmwpowerī izlasot par Vulfas kudzes pasākumu, nolēmu pamēģināt. Nesteidzīgi skriet pa mežu ar suni - ideāls pasākums Turp braucot kanikrosu iedomājos kā "es skrienu, suns skrien līdzi un labākajā gadījumā netraucē", bet aizbraucot turp, nenormāli atsaucīgā Vulfas kundze ieteica pamēģināt ielikt suni iemauktos. Biju nobijies, ka kļūs sliktāk - suns varēs mani spēcīgāk raut sev interesējoša virzienā, bet man par lielu pārsteigumu suns tiešām skrēja smuki taisni un mazliet palīdzēja skriet. Noskrējām, tā arī "projekts" palika plauktiņā. Tagad, ziemā, beidzot tiku pie iemauktiem un sasaistes, diemžēl sniega trūkuma dēļ tikai vienreiz ir izdevies Uzvaras parkā paslēpot aiz suņa, bet īpaši labi nesanāca, suns vairāk skrēja blakus nevis pa priekšu, mazliet arī baidijās no slēpēm, un pamatoti, jo divas reizes pamanījos mazliet uzslēpot sunim, kad šamā pēkšņi izdomāja apstāties. Labākie rezultāti bija piesienot suni dāmai un pašam slēpojot pa priekšu Skrienot ar kājām arī šobrīd suns velk labāk.

Bilde no vasaras-

tagadējiem iemaukti ir aptuveni tādi paši.

Šovakar meklēšu/lasīšu teoriju un rītdien Cēsu pusē mēģināšu šamējo padzenāt Cēsu pusē pa līdzenumiem. Mēģināšu arī pagarināt sasaisti, varbūt tas palīdz.

[peecis]

atļaušos arī no beazatbildības tēmas pārkopēt par savām kļūdām un piedzīvojumiem

------------------------------

ja ejam uz veikalu divatā (pareizāk sakot, pēc pastaigas ejam gar veikalu un nolemjam ko iegādāt), tad suni nepiesietu nosēdinu ārā pie durvīm un, kamēr dāma iepērkas, no veikala iekšienes uzpasēju, lai suns smuki sēd ārā

iespējams, kāds nejūtas īpaši omulīgi, ieraugot netālu no durvīm nepiesietu suni, bet vismaz neviens nekaitina mums gan tā maksima mazāka kā Iecavā un arī cilvēku plūsma būtiski atšķiras.

jā, jā, nav tā labi, eju jau nokaunēties

-----------------------------

iespējams, kāds nejūtas īpaši omulīgi, ieraugot netālu no durvīm nepiesietu suni, bet vismaz neviens nekaitina

Un Tev tas liekas baigi uzjautrinoši?

es jau aizgāju nokaunēties...

savi 4 m tur ir, suns mierīgi sēž arī tad, ja garām paiet kāds cits rejošs suns, vienīgi pēc laika apnīk sēdēt un apguļas, tad skrienu ārā un atgādinu, ka tomēr bija komanda sēdēt. pats tajā laikā esmu ~5 m no suņa un gana operatīvi varu noreaģēt, "atrakcija" ilgst ~10 min.

man nešķiet uzjautrinoši, ja piesietam (līdz ar to agresīvāk noskaņotam) sunim lien klāt cilvēki "uķi uķi, nabaga sunītis, piesiets".

----------------------------

nopēlumu par šīm izdarībām jau saņēmu
viewtopic.php?f=4&t=4083&start=280

-----------------------------

Man mācīja rīkoties vienkārši - suņa socializācija notiek starp cilvēkiem un citiem suņiem, suņa attiecības ar bērniem veido paši bērni, utt, ko arī cenšos ievērot un kas dod rezultātus. Sākotnēji suns rēja uz bērniem un uz dažiem cilvēkiem (kas arī daļēji bija iemesls šamās vešanai midzināt), bet, piemēram, aizvakar biju ciemos pie ļaužiem ar trīs bērniem un takseni - gandrīz nekādu problēmu. Gandrīz tāpēc, ka 1.5 stundas laikā 3 reizes tomēr atbildēja uz taksenes rējieniem. Jā, sākotnēji pārspīlēju ar suņa vazāšanu apkārt, bet kur tad ir tie ideālie apstākļi suņa socializēšanai? Suņu skolā ir ierobežots cilvēku un suņu skaits, parkā nereti suņu saimnieki, ieraugot arī pie pavadas esošu suni, maina maršrutu, lai nebūtu jāiet gar citu suni, utt, tāpēc krogs, radu/draugu ballīte vai festivāls, kurā laiž ar suņiem (labadaba) netiek smādēts. Suņa attiecības ar bērniem visvairāk palīdzēja laukos dzīvojošais 6-gadīgais krustdēls, kurš, kaut arī rīkojās "ne pēc grāmatas", tomēr ar suni uzvedas ļoti droši un rezultāti ir. Sākotnēji, ienākot kādam bērnam telpā, suns saspringa un gaidīja izdevīgu brīdi uzriešanai, tagad arī trīs bērni šamo glauda, bet sune laiski guļ, tāpēc ir pamats domāt par apkārtvazāšanas noderīgumu. 1% vienmēr pastāv, to varu tikai samazināt, bet nevis novērst, un suņa tests, atstājot nepiesietu pie veikala, bet slēpti uzraugot to no 5 m attāluma, manuprāt, pieder pie riska samazināšanas pasākumiem, jo vismaz manam sunim mainās uzvedība atkarībā no pavadas esamības vai neesamības. Konkrētajā apmācības brīdī risks pieaug, bet kopumā mazinās. Suns nav robots (kaut arī tie mēdz gļukot), diemžēl Latvijā suņu saimnieku CTA nav izplatīta, cerams, ka to ieviesīs kā obligātu pasākumu, līdz ar to būs pieejama par saprātīgām cenām ar saprātīgiem noteikumiem. Joprojām nesaskatu lielu risku nepiesieta suņa atstāšanai pie veikala, tikai piekrītu, ka tas ir nekorekti pret apkārtējiem, tomēr varbūt arī apkārtējos vajag mazliet audzināt? Radināt, ka nepiesiets suns nenozīmē "bīstams suns", utt? Rietumeiropā pilsētās diezgan bieži manāmi nepiesieti vidēja un liela izmēra suņi ļaužu pilnās vietās, tajā pašā eirokrātu Mekā Strasbūrā vairākās vietās draudzīgi krancīši (vai arī neredzētas šķirnes suņi) skraidīja apkārt, kamēr saimnieki 10-50 m attālumā nodarbojās ar citām lietām. Pie universitātes ēkas, kamēr meklēju geocaching slēpni, viens vilkveidīgs pieskrēja un sāka ošņāt, saimnieks, kurš 20 m tālāk krāmēja mantas mašīnā, nebūt nelikās traucēts. Briseli apskatīt nav jēgas, tie pēc būtības ir tādi paši lauķi kā mēs

Par suņu dienām zinu - kad sunei tās bija, ik pa laikam pieskrēja kāds suņu puika, reizēm saimnieks sarkdams uz bālēdams atvainojās, reizēm ar varu vilka projām, nekādas šausmas tur nesaskatīju.

Par atstāšanu pie veikala kopumā - tā nu kāds ņems un zags manu kranceni . Ja suns dienā dzīvo pagalmā, to daudz vieglāk nozagt ir no pagalma, arī kāds liels, agresīvs suns var pārlekt pāri sētai, tāpēc nedomāju, ka pie veikala suns ir apdraudētāks kā pagalmā.

Jebkurā gadījumā visi padomi ir laipni lūgti, jo pieredze ar suni man ir nekāda, tomēr šeit ir diskusijas, tāpēc arī izklāstu savu viedokli, kā veidošanā ir nozīme arī šeit iegūtai informācijai.

[čība]

Rietumeiropā pilsētās diezgan bieži manāmi nepiesieti vidēja un liela izmēra suņi ļaužu pilnās vietās, tajā pašā eirokrātu Mekā Strasbūrā vairākās vietās draudzīgi krancīši (vai arī neredzētas šķirnes suņi) skraidīja apkārt, kamēr saimnieki 10-50 m attālumā nodarbojās ar citām lietām.

Rietumeiropā, manuprāt, izsaka visu.
Tas, ka saimnieks ir 50 m attalumā, pilnīgi nenozīmē to, ka viņš neredz, ko dara viņa suns. Kad mēs bijām Vacijā, Čehijā, arī daudzi suni staigā apkārt bez siksnām pilna pilsētas centrā. Saimnieks iet savus 20m nopakaļ. Taču man ne reizi nenācās cīnīties ar šiem klīstošajiem suņiem, tiem pat prātā nenāca nākt klāt. Un, ja nāca, tad saimnieks jau bija soli priekšā un suni savācis.

Latvijā, sorry, suņu saimnieki līdz tam nav izauguši. Ļoti daudzi iedomājas, ja mans suns ir bez pavadas, tas nozīmē,ka viņam jādraudzējas ar visiem suņiem, kuri skrien klāt bez jebkādas iepriekšējas saskaņošanas (saimnieka un manas, protams). Bet tā nav. Es staigāju ar savu suni un suns staigā ar mani. Nevis es esmu aizgājusi uz parku staigāt atsevišķi.

[peecis]

Šodien ar biedru, arī iesācēju suņu lietās, uzspriedām - komanda "brīvi" lieliski parāda, ka suns komandas lieliski saprot, intonācijai nav ne vainas, pat nekādus žestus bai atkārtojumus nevajag

[NARDICUM]

Tikai tagad ievēroju blogu. apsveicu!
Pasmējos, atcerējos savu bērnību

[peecis]

Labrīt!

Nesanāca laika forumoties, bija dažādas citas izklaides un pie datora sēdos tikai lai darītu ko apmaksātu

Tātad, pagājušas pie mums otrās suņu dienas, pagalmā līda dažāda izmēra un paskata suņupuikas, kuri tika triekti prom gan pieklājīgi, gan uzstājīgākie ar mazāk humāniem līdzekļiem. Reiz vēlu vakarā rajonā pienāca klāt 4 uzstājīgi vidēja izmēra suņi, savu "mazāk humāno līdzekli" biju atstājis mājās, sune brīžiem nobijusies slēpās aiz manis, bikses pilnas, bet viss beidzās labi. Vēl nesen pastaigas laikā pieskrēja viens suns un sāka plūkties (grūti pateikt kas un kā, bet arī manējā tur nebija bez vainas), mājās tik pamanīju mazliet asiņojošu auss gliemežnīcas maliņu, tomēr nokrita krevele un auss ir iepriekšējā paskata.

Bija mazliet smieklīgi ar suņu skolu - divas nedēļas es neko īpaši nemācīju, tikai ejot gar nikni rejošiem suņiem "blakus", kas esot pamatelements un joprojām klibo. Sestdien aizbraucu uz skolu un suns strādāja labāk kā iepriekš un tā bija retā reize, kad par kaut ko saņēmu uzslavu par mājasdarbiem Iepriekš gan man kaut kad norādīja, ka esmu pārāk intensīvi mēģinājis mācīt suni un tad pārstāju mācīt atsevišķus elementus katru dienu, tagad, šķiet, "brīvlaiks" arī ir līdzējis komandu izpildē, bet mazliet kaitējis socializācijai.

Btw, aizvakar dzirdēju jauku komplimentu - viens paziņa pienāca pie manis un teica "zini, vispār man ir neliela fobija no suņiem, bet no tava man nav bailes" Pēcāk gan vienā brīdī sune nolēma, ka esmu zaudējis modrību un var pieņemt viņa dotu desas šķēlīti, kuru es tomēr izķeksēju no rīkles, paziņa bija mazliet izbrīnīts "mjā, mēģinu draudzēties ar suni, atkal nav labi"

Klaiņošanas problēma, šķiet, šobrīd nav. Cenšos aktīvi noslogot suni un, piemēram, pēc vakar nesteidzīgā ~30 km veloizbrauciena (97% riksis, 3% lēkši) šorīt bija pavisam mierīga. Ja klaiņos, tiks atkal pie radiosētas. Ar barības dozēšanu arī neiespringstu, pieberu pilnu bļodu, kad paēd, tad novācu, resnāka nekļūst, kaut reizēm aprij vairāk kā dienas norma tāda svara aktīvam sunim. Jāiebrauc būs pēc prettārpu zālēm, 6 mēneši pagājuši.