madja wrote:Jā, saprotu baili par nesaturēšanu, man tas arī bija viens no diviem iemesliem,kāpēc ilgi nevarēju saņemties (un man ir dīvānsuns), bet daktere pārliecināja,ka pirmkārt VASveidīgajiem tā nav tik izteikta,kā citām šķirnēm un,ka to ir iespējams medicīniski(ar tabletēm) labot mūsdienās.
Katrā ziņā mūsu gadījumā tas bija ļoti pareizs lēmums,jo sunei pēc meklēšanās bija depresijas un negribēja strādāt, pēc operācijas dabūju pilnīgi citu suni- dzīvespriecīgu un aktīvāku, nemaz nerunājot par to,ka ir ērtāk,ja nav jārēķinās ar šīm "izklaidēm" plānojot kaut ko.
Dzemdes iekaisums piemeklē nebūt ne lielā vecumā,cik esmu dzirdējusi, un šie stāsti ir diezgan nepatīkami un bēdīgi.
Pieņemu,ka par to,ka krančiem nav nekādas vajadzības vairoties, Tevi jau kāds ir pārliecinājis
ikucis wrote:peecis
Man vienmēr ir bijis uzskats, ka mājdzīvieks ir "luksusa prece", principā mājdzīvieks izmaksā ļoti dārgi, ja cilvēks nevar sakrāt naudu tā iegādei, tad viņam arī nepietiks nauda, tā kavlitatīvai uzturēšanai (man divu mazsuņu uzturēšanai aiziet savi 30 Ls mēnesī (ēdamais, kārumi u.c.), + potes, pretblusu līdzekļi, attārpošana, higēnas lietas, apmācība u.c., dārgi, un nedod, tas saslims. Es iegādājos suni tikai tad, kad zināju, ka spēšu parūpēties par viņu arī kritiskajās situācijā, viņa slimības laikā. Protams, ka man gribējās suni arī tad, kad nevarēju to atļauties (man bērnībā bija lieliski divi suņu, kuriem esmu pateicību parādā), bet mēs taču esam atbildīgi par to ko pieradinām. Negribēju nokļūt situācija, ka suns saslimst un man nav vaudas ārstēšanai.
peecis wrote:Varbūt labāk sākumā savediet kārtībā sķirnes suņu saimniecību, lai arī cilvēks no malas var nopirkt kvalitatīvu produktu (vai kā būtu jāsauc suns bez iedzimtām problēmām un ar "pareiziem" papīriem) un tad sāciet stāstīt par luksusa precēm? šobrīd nereti tas ir "lohatrons" ar nosaukumu "luksusa prece".
peecis wrote:
Čība: pēc tavas teorijas sanāk, ka tikai ēdiens, 3 m2 pajumte un primārā medicīniskā aprūpe nav luksusa prece
čība wrote:peecis wrote:
Čība: pēc tavas teorijas sanāk, ka tikai ēdiens, 3 m2 pajumte un primārā medicīniskā aprūpe nav luksusa prece
Nē, es skatos pēc tā, kas ir nepieciešams mūsdienu cilvēkam kvalitatīvai (normālai) dzīvei. Suns ir hobijs. Vai hobiju var uzskatīt par nepieciešamību? Jo kādam hobijs var būt lidošana kosmosā - tas nav luksuss? Bet ar ko tas atšķiras no hobija - suņa?
Runājot par preci - garantijai ir jābūt. Un - kurš gan traucē vērsties PTAC? Ak jā, tas, ka nav noslēgts līgums par to kādai šai precei jābūt! Būs aitas, būs cirpēji Un tā tas ir ne tikai Latvijā. Gribu zināt, kā Tu vērsīsies PTAC bez darījumu apliecinoša dokumenta - čeka, piemēram. Un līgums ir divpusējs - neredzu iemeslu kāpēc pircējs nevar ielikt savus noteikumus.
Ja audzētājs pārdod kucēnu ar nelielu fizisku jeb kosmētisku defektu(bruka, ieaugusi vai „jautra”aste, dažādas krāsas acis,u.c.) un brīdina par to pircēju, bet jūs tāds lietu stāvoklis apmierina, un jūs parakstat pirkšanas-pārdošanas līgumu(kurā atzīmēts kucēna defekts), turpmāk pretenzijas netiek pieņamtas. Taču ja audzētājs ir slēpis šos faktus, jums ir tiesības atgriezt kucēnu un pieprasīt atpakaļ naudu līgumā atrunātajā termiņā. Pēc 5 dienu paiešanas gan klubam, gan LKF ir tiesības neizskatīt jūsu sūdzību.
Šis noteikums neattiecas uz tādiem iedzimtiem defektiem kā displāzija, elpošanas un reproduktīvās sistēmas defekti, kuri var izpausties krietni vēlāk, un par kuriem audzētājs nevar būt atbildīgs.Ja kucēns uz pārdošanas brīdi ir aktīvs, labi elpo un kustās, citiem vārdiem-neizskatās slims un tam nav acīmredzamu pataloģiju, jebkuri vēlāk pircēja uzrādīti rentgena uzņēmumi un medicīniskās izziņas tiek uzskatīti par nekorektiem.
Tas nozīmē, ka uz to brīdi, kad parādās šie iedzimtie(vai iegūtie) defekti, jaunā suņa saimniekam nav pamata prasīt atgriezt viņam naudu par kucēna iegādi, ne arī ņemt atpakaļ pārdoto dzīvnieku.
Jābūt gatavam uz to, ka kucēna iegāde jebkurā gadījumā ir loterija. Pat superpieredzējis profesionālis nevar precīzi pateikt, kas izaugs no konkrētā kucēna ,un ja jūs uz pārdošanas brīdi apmierina kucēna stāvoklis, kā arī 5 dienu(vai citā, līgumā norunātā) laikā neparādās slēpti defekti, tad nekādas pretenzijas audzētājam vai pārdevējam netiek pieņemtas.
Sisija wrote:čība , šoreiz varu Tev 100% piekrist. Suns nav pirmās nepieciešamības prece, bez tā var iztikt praktiski jebkurš (ar retiem izņēmumiem). Un neiet runa par to vai tas ir šķirnes vai bezšķirnes. Šķirnes suņu "saimniecībā" protams ir daudz trūkumu, bet tomēr, ja šķirnes dzīvnieku pērk apdomīgi un pareizi, ir vismaz kaut kādas cerības nopirkt labu un veselu dzīvnieku, un sagaidīt no audzētāja atbildīgu attieksmi. Bet, ja iegādājas bezšķirnes, tad nu gan nekā...
peecis wrote:tur NAV iespējams sagaidīt atbildīgu attieksmi un NAV NEKĀDU cerību nopirkt labu un veselu dzīvnieku.
Pareizi sapratu?
čība wrote:
Jautājums - kas ir atbildīga attieksme. Neesmu redzējusi, ka kādam bezšķirnes sunim būtu veiktas displāzijas pārbaudes pirms pārošanas, vismaz vecākiem, nerunāsim par izsekojamām vairākām paaudzēm. Neesmu manījusi, ka būtu veikts sirds tests, acu pārbaudes. Un tur jau tā lieta, ka krancīšiem nav raksturīgo slimību, tāpēc jāskatās kas tiek pārots - ar ko var vilkt līdzības un no tā secināt, kādas veselības pārbaudes tomēr vajadzētu uztaisīt. Liela auguma suņiem - minimums displāzija. Bet ta pat gana raksturīgas ir arī sirds problēmas. Tā pat neesmu manījusi, ka lielos apmēros vecākiem būtu kārtoti eksāmeni. Un eksāmens ir nevis "principa pēc", bet tas liecina arī par suņa socializāciju, psiholoģisko stāvokli utt, jo bailīgiem, agresīviem suņiem eksāmenus nokārtot ir grūti.
....
peecis wrote:ok, tas ir arguments.
bez uzbraucieniem, interesē vai pircējs pirms tam visus tos dokumentus var lūgt nosūtīt elektroniski? varbūt ir kāds "checklist"?
šī nav teoretizēšana, tiešām te paziņas domā par suni, tik nav nolēmuši ko tieši (kranci/šķirnes/kādas šķirnes).
Users browsing this forum: No registered users and 31 guests