Iesācēja piedzīvojumi

[madja]

atvainojos,ja vnk palaidu garām, bet - kāpēc Tu viņu nekastrē?

[peecis]

Sākumā bija doma, ka vienreiz vajag kucēnus, bet nu palēnām mani pārliecina par pretējo. Nez, būs jau "jāšuj to caurumu ciet"

Sīki baidos no iespējamās urīna nesaturēšanas. Jā, vēža risku saprotu, bet manuprāt vecumdienās vēzis ir mazāk briesmīgs kā visu laiku nesaturēšana (no mana, ne no suņa viedokļa).

[madja]

Jā, saprotu baili par nesaturēšanu, man tas arī bija viens no diviem iemesliem,kāpēc ilgi nevarēju saņemties (un man ir dīvānsuns), bet daktere pārliecināja,ka pirmkārt VASveidīgajiem tā nav tik izteikta,kā citām šķirnēm un,ka to ir iespējams medicīniski(ar tabletēm) labot mūsdienās.
Katrā ziņā mūsu gadījumā tas bija ļoti pareizs lēmums,jo sunei pēc meklēšanās bija depresijas un negribēja strādāt, pēc operācijas dabūju pilnīgi citu suni- dzīvespriecīgu un aktīvāku, nemaz nerunājot par to,ka ir ērtāk,ja nav jārēķinās ar šīm "izklaidēm" plānojot kaut ko.

Dzemdes iekaisums piemeklē nebūt ne lielā vecumā,cik esmu dzirdējusi, un šie stāsti ir diezgan nepatīkami un bēdīgi.

Pieņemu,ka par to,ka krančiem nav nekādas vajadzības vairoties, Tevi jau kāds ir pārliecinājis

[peecis]

Jā, saprotu baili par nesaturēšanu, man tas arī bija viens no diviem iemesliem,kāpēc ilgi nevarēju saņemties (un man ir dīvānsuns), bet daktere pārliecināja,ka pirmkārt VASveidīgajiem tā nav tik izteikta,kā citām šķirnēm un,ka to ir iespējams medicīniski(ar tabletēm) labot mūsdienās.
Katrā ziņā mūsu gadījumā tas bija ļoti pareizs lēmums,jo sunei pēc meklēšanās bija depresijas un negribēja strādāt, pēc operācijas dabūju pilnīgi citu suni- dzīvespriecīgu un aktīvāku, nemaz nerunājot par to,ka ir ērtāk,ja nav jārēķinās ar šīm "izklaidēm" plānojot kaut ko.

Dzemdes iekaisums piemeklē nebūt ne lielā vecumā,cik esmu dzirdējusi, un šie stāsti ir diezgan nepatīkami un bēdīgi.

Pieņemu,ka par to,ka krančiem nav nekādas vajadzības vairoties, Tevi jau kāds ir pārliecinājis

Mjā, tik, šķiet, ērtāk to darīt ziemā, kad manam sunim mazāk aktīvās nodarbes un paši vairāk laika pavadam mājā, karstumā pēc manas saprašanas arī lielāka iespēja tikt pie kādas infekcijas.

Par kranču vairošanos nezinu, mums kā reizi divi paziņas jau bija pieteikušies uz kucēniem, bija arī suņupuika noskatīts. Iemesls kāpēc viņi grib krančus - par labu šķirnes suni nevar vai negrib maksāt, bet lētu kropli ar iedzimtām kaitēm pavisam negrib. Saprotu, ka šajā forumā valda cits viedoklis, tomēr pēc šī foruma lasīšanas arī es esmu brīdinājis potenciālos suņu pircējus, ka "ir x organizācijas, kuras savā starpā kasās, blēdīšanās ar dokumentiem, dikti netīrs viss sķirnes suņu pasākums, kas iesācējam nav saprotams, tāpēc ļoti liela iespēja tikt apkrāptam". Nekādā gadījumā es nesaucu audzētājus par blēžiem, tik gana bieži manīta nesmuka rīcība no suņu pārdevēju puses.

[madja]

Nu, es taisīju pagājušogad martā, kas pēc laikapstākļiem tas pats,kas šobrīd aprīlis
Suns divas dienas novārtījās pa dīvānu un trešajā jau bija gatavs varoņdarbiem, pēc 10 dienām lēca kā sienāzis.

Man jau arī ir krancis,kaut pirku pa 80 latiem kā VASu (nu,lai dzīvo sētā un ēd putru un sargā māju, toreiz ar to manas zināšanas par suņiem aprobežojās)

Netaisos Tevi pārliecināt par to vai vajag,vai nevajag krancēnus, bet palasi,kā jāņemas ar tiem kucēniem,tas nav gluži pats vienkāršākais pasākums, ja nav tā,ka galīgi po.

[ikucis]

peecis
Man vienmēr ir bijis uzskats, ka mājdzīvieks ir "luksusa prece", principā mājdzīvieks izmaksā ļoti dārgi, ja cilvēks nevar sakrāt naudu tā iegādei, tad viņam arī nepietiks nauda, tā kavlitatīvai uzturēšanai (man divu mazsuņu uzturēšanai aiziet savi 30 Ls mēnesī (ēdamais, kārumi u.c.), + potes, pretblusu līdzekļi, attārpošana, higēnas lietas, apmācība u.c., dārgi, un nedod, tas saslims. Es iegādājos suni tikai tad, kad zināju, ka spēšu parūpēties par viņu arī kritiskajās situācijā, viņa slimības laikā. Protams, ka man gribējās suni arī tad, kad nevarēju to atļauties (man bērnībā bija lieliski divi suņu, kuriem esmu pateicību parādā), bet mēs taču esam atbildīgi par to ko pieradinām. Negribēju nokļūt situācija, ka suns saslimst un man nav vaudas ārstēšanai.

[peecis]

peecis
Man vienmēr ir bijis uzskats, ka mājdzīvieks ir "luksusa prece", principā mājdzīvieks izmaksā ļoti dārgi, ja cilvēks nevar sakrāt naudu tā iegādei, tad viņam arī nepietiks nauda, tā kavlitatīvai uzturēšanai (man divu mazsuņu uzturēšanai aiziet savi 30 Ls mēnesī (ēdamais, kārumi u.c.), + potes, pretblusu līdzekļi, attārpošana, higēnas lietas, apmācība u.c., dārgi, un nedod, tas saslims. Es iegādājos suni tikai tad, kad zināju, ka spēšu parūpēties par viņu arī kritiskajās situācijā, viņa slimības laikā. Protams, ka man gribējās suni arī tad, kad nevarēju to atļauties (man bērnībā bija lieliski divi suņu, kuriem esmu pateicību parādā), bet mēs taču esam atbildīgi par to ko pieradinām. Negribēju nokļūt situācija, ka suns saslimst un man nav vaudas ārstēšanai.

Varbūt labāk sākumā savediet kārtībā sķirnes suņu saimniecību, lai arī cilvēks no malas var nopirkt kvalitatīvu produktu (vai kā būtu jāsauc suns bez iedzimtām problēmām un ar "pareiziem" papīriem) un tad sāciet stāstīt par luksusa precēm? šobrīd nereti tas ir "lohatrons" ar nosaukumu "luksusa prece".
Tieši pirms suņa ieviešanas un pirms dažāda info ievākšanas biju daudz pozitīvāk noskaņots par sķirnes suņiem, filma "pedigree dogs exposed" mani laikam ietekmēja visvairāk.
Beidziet liet šito ūdeni "ja cilvēks nevar sakrāt naudu tā iegādei, tad viņam arī nepietiks nauda, tā kavlitatīvai uzturēšanai"! Paziņu vidū kaut kā nemanu sakarību starp suņa šķirnes esamību un darbošanos ar to. Vetārstam arī esot daudz gadījumu, kad atved slimu šķirnes suni, uzzina operācijas cenu un pasaka "midzināt", kaut nereti tie cipari esot pat salīdzināmi. Nosakiet ar likumu minimālo suņu cenu un būs cilvēki, kas paņems kredītu suņa iegādei
"Luksusa prece" vispār ir kaut kāds pārdevēju izdomāts termins, lai par dažādām lietām no muļķiem nokāstu nenormālu naudu Ja grib, ļoti daudz ko var atļauties, kaut vai šobrīd man neviens neiestāstīs, ka neliela jahta ir luksusa prece. Plukatas pat motociklus pasludināja par luksusa preci, kaut tas ir normāls ikdienas transportlīdzeklis.

[ikucis]

peecis
Par to, ka šajā saimniecībā ir bardaks, piekrītu. Ar pirmo suni man tā arī sanāca, otru jau es iegādājos daudz apdomīgāk. Un priecājos, ka man bija pietiekami daudz līdzekļu, lai palīdzētu sunim. Protams visur gadās arī slikti cilvēki, arī starp šķirnes suņu saimniekiem, ne par to ir stāsts.
Tāds ir mans dzīves princips, nedzīvot pāri saviem līdzekļiem. Es dzīvoju saskaņā ar sirdsapziņu, ka spēju parūpēties par saviem mājdzīvniekiem.
Ir slikti cilvēki gan starp šķirniniekiem, gan bezšķirņu suņu īpašniekiem.
Neviens audzētājs gan 100% garantiju nevar dot, ka suns nesaslims, ir slimības, kuras nevar paredzēt.
Manuprā šobrīd ir milzīga suņu pārprodukcija, gan starp bežšķirnes, gan šķirnes suņiem.

Mēs nespēsim izbēgt no indivīdiem, kas visu kropļo. Piekrītu, ka dažās šķirnēs jau audzētāji ir aizgājuši par tālu, bet tas man neliedz izvēlēties šķirnes suni.
Man absolūti nekas nav pret bežšķirnes suņiem, tikai vai nepieciešama to pavairošana?

Tevi personīgi negribēju apvainot, negaidīju, ka tik saāsināti to uztversi, piedod. Tāda vienkārši ir šo gadu garumā izveidojusies mana dzīves filozofija, esmu pārāk apzinīga.

Ak jā, kucēni nevar maksāt lēti, jo tas ir dārgi, pati gan neesmu kuču īpašniece, un nekad nebūšu sava pārāk lielā apzinīguma pēc, nu grūti man būtu atdot kucēnus svešiniekam.

[čība]

Varbūt labāk sākumā savediet kārtībā sķirnes suņu saimniecību, lai arī cilvēks no malas var nopirkt kvalitatīvu produktu (vai kā būtu jāsauc suns bez iedzimtām problēmām un ar "pareiziem" papīriem) un tad sāciet stāstīt par luksusa precēm? šobrīd nereti tas ir "lohatrons" ar nosaukumu "luksusa prece".

Cilvēkam no malas, nepiedomājot un nepieliekot pirkumam smadzenes, iespējas iegrābties ir pat pērkot pienu. Kura tad būtu tā nozare, kur iespēju iegrābties nav?

Un jebkurš suns ir luksusa prece - nevis tāpēc, ka "kruta", bet tāpēc, ka nav nepieciešama. Agrāk mobilais bija luksusa prece, tagad tā ir ikdienas nepieciešamība. Agrāk suns daudziem bija nepieciešamība, tagad tā tas vairs nav.

[peecis]

Var vest suni uz klīniku, kur par katru gadījumu paprasa milzu $, var vest pie zināma veta, kur cenas vienmēr pamatotas un patīkamas. Līdzīgi arī ar paša dakteriem - apdrošinātājs apmaksā ARSu, tā ir man birojam tuvākā poliklīnika un turp arī problēmu gadījumos dodos, tik par savu naudu tur bez īpaša iemesla kāju nespertu. Nelielas brūces apkope un pārsiešana ~Ls 25 10 min procedūra, ko gadījumā, ja ARS nebūtu "tepat aiz stūra", izveiktu pats gan jau ne sliktāk. Ko tagad? Man vaidēt, ka skriešana pa mežu ir tik dārga?

Čība: pēc tavas teorijas sanāk, ka tikai ēdiens, 3 m2 pajumte un primārā medicīniskā aprūpe nav luksusa prece

Citās nozarēs tomēr darbojas patērētāju tiesību aizsardzība (tiešām darbojas, esmu to izmantojis ne reizi vien) un, ja man pārdod nekvalitatīvu produktu, tiek atgriezta atpakaļ nauda vai vietā saņēmu citu produktu. Ir pat vēl "trakāk", preci nereti vari atgriezt tikai tāpēc, ka tā tev nav piemērota.
Manuprāt būtu normāla situācija, ka gadījumos, ja nopirktajam sunim izrādās iedzimti defekti, tā tomēr būtu audzētāja atbildība, pretējā gadījumā neredzu iemeslu neņemt kranci, jo abos gadījumos neviens neparko neatbild, tik vienā vēl paprasa ne pārāk mazu naudu. Nav jautājums par spēšanu savākt 800 lvl suņa iegādei, bet par to izmaksu pamatotību. Piemēram, gandrīz visi var savākt Ls 250 dārgai, kvalitatīvai pildspalvai, bet vairums raksta ar 0.3-3 lvl rakstāmrīkiem, tāpēc, ka neuzskata tās izmaksas par pamatotām. Neviens nestrīdēsies, ka Ls 250 pildspalva izskatās labāk un parasti raksta kvalitatīvāk
Gan jau tūdaļ saņemšu aizrādījumu par suņa salīdzināšanu ar pildspalvu vai tosteri, tomēr mēs šeit sākam runāt suni kā preci.

[čība]

Čība: pēc tavas teorijas sanāk, ka tikai ēdiens, 3 m2 pajumte un primārā medicīniskā aprūpe nav luksusa prece

Nē, es skatos pēc tā, kas ir nepieciešams mūsdienu cilvēkam kvalitatīvai (normālai) dzīvei. Suns ir hobijs. Vai hobiju var uzskatīt par nepieciešamību? Jo kādam hobijs var būt lidošana kosmosā - tas nav luksuss? Bet ar ko tas atšķiras no hobija - suņa?

Runājot par preci - garantijai ir jābūt. Un - kurš gan traucē vērsties PTAC? Ak jā, tas, ka nav noslēgts līgums par to kādai šai precei jābūt! Būs aitas, būs cirpēji Un tā tas ir ne tikai Latvijā. Gribu zināt, kā Tu vērsīsies PTAC bez darījumu apliecinoša dokumenta - čeka, piemēram. Un līgums ir divpusējs - neredzu iemeslu kāpēc pircējs nevar ielikt savus noteikumus.

[Sisija]

čība , šoreiz varu Tev 100% piekrist. Suns nav pirmās nepieciešamības prece, bez tā var iztikt praktiski jebkurš (ar retiem izņēmumiem). Un neiet runa par to vai tas ir šķirnes vai bezšķirnes. Šķirnes suņu "saimniecībā" protams ir daudz trūkumu, bet tomēr, ja šķirnes dzīvnieku pērk apdomīgi un pareizi, ir vismaz kaut kādas cerības nopirkt labu un veselu dzīvnieku, un sagaidīt no audzētāja atbildīgu attieksmi. Bet, ja iegādājas bezšķirnes, tad nu gan nekā...

[peecis]

Čība: pēc tavas teorijas sanāk, ka tikai ēdiens, 3 m2 pajumte un primārā medicīniskā aprūpe nav luksusa prece

Nē, es skatos pēc tā, kas ir nepieciešams mūsdienu cilvēkam kvalitatīvai (normālai) dzīvei. Suns ir hobijs. Vai hobiju var uzskatīt par nepieciešamību? Jo kādam hobijs var būt lidošana kosmosā - tas nav luksuss? Bet ar ko tas atšķiras no hobija - suņa?

Runājot par preci - garantijai ir jābūt. Un - kurš gan traucē vērsties PTAC? Ak jā, tas, ka nav noslēgts līgums par to kādai šai precei jābūt! Būs aitas, būs cirpēji Un tā tas ir ne tikai Latvijā. Gribu zināt, kā Tu vērsīsies PTAC bez darījumu apliecinoša dokumenta - čeka, piemēram. Un līgums ir divpusējs - neredzu iemeslu kāpēc pircējs nevar ielikt savus noteikumus.

interesanti, kāds audzētājs šeit tādu līgumu parakstītu?
var jau būt, nestrīdos

es neesmu pieradis pērkot jaunu preci (piemēram, automašīnu) uz veikalu doties ar juristu un mehāniķi, attiecīgi pērkot kucēnu no cilvēka, kurš lepni sevi dēvē par audzētāju, arī būtu tikai normāli saņemt pretī saprātīgu līgumu bez īpašas tielēšanās. Tas vien, ka internetā pavirši meklējot nav atrodams līgums latviešu valodā, nozīmē, ka līguma slēgšana nav ierasta prakse. No mana kā pircēja viedokļa normāla situācija būtu kaut vai LKA lapā atrodama līguma forma, kuru var pielāgot konkrētam gadījumam.

atradu šādu lapu:
http://www.bulldogs.lv/lv/statji-dokume ... oformlenie

Ja audzētājs pārdod kucēnu ar nelielu fizisku jeb kosmētisku defektu(bruka, ieaugusi vai „jautra”aste, dažādas krāsas acis,u.c.) un brīdina par to pircēju, bet jūs tāds lietu stāvoklis apmierina, un jūs parakstat pirkšanas-pārdošanas līgumu(kurā atzīmēts kucēna defekts), turpmāk pretenzijas netiek pieņamtas. Taču ja audzētājs ir slēpis šos faktus, jums ir tiesības atgriezt kucēnu un pieprasīt atpakaļ naudu līgumā atrunātajā termiņā. Pēc 5 dienu paiešanas gan klubam, gan LKF ir tiesības neizskatīt jūsu sūdzību.
Šis noteikums neattiecas uz tādiem iedzimtiem defektiem kā displāzija, elpošanas un reproduktīvās sistēmas defekti, kuri var izpausties krietni vēlāk, un par kuriem audzētājs nevar būt atbildīgs.Ja kucēns uz pārdošanas brīdi ir aktīvs, labi elpo un kustās, citiem vārdiem-neizskatās slims un tam nav acīmredzamu pataloģiju, jebkuri vēlāk pircēja uzrādīti rentgena uzņēmumi un medicīniskās izziņas tiek uzskatīti par nekorektiem.
Tas nozīmē, ka uz to brīdi, kad parādās šie iedzimtie(vai iegūtie) defekti, jaunā suņa saimniekam nav pamata prasīt atgriezt viņam naudu par kucēna iegādi, ne arī ņemt atpakaļ pārdoto dzīvnieku.
Jābūt gatavam uz to, ka kucēna iegāde jebkurā gadījumā ir loterija. Pat superpieredzējis profesionālis nevar precīzi pateikt, kas izaugs no konkrētā kucēna ,un ja jūs uz pārdošanas brīdi apmierina kucēna stāvoklis, kā arī 5 dienu(vai citā, līgumā norunātā) laikā neparādās slēpti defekti, tad nekādas pretenzijas audzētājam vai pārdevējam netiek pieņemtas.

Lūk, godīgi pasaka - loterija Tik kā lai pircējs uzzina, kurš audzētājs tiešām godprātīgi dara visu, lai nebūtu iedzimtas kaites, un kurš nē?
Galvenais arguments šķirnes suņa pirkšanai ir iespēja precīzi zināt, kas izaugs, bet realitātē tā ir tikai lielāka iespēja uzvarēt loterijā.

[peecis]

čība , šoreiz varu Tev 100% piekrist. Suns nav pirmās nepieciešamības prece, bez tā var iztikt praktiski jebkurš (ar retiem izņēmumiem). Un neiet runa par to vai tas ir šķirnes vai bezšķirnes. Šķirnes suņu "saimniecībā" protams ir daudz trūkumu, bet tomēr, ja šķirnes dzīvnieku pērk apdomīgi un pareizi, ir vismaz kaut kādas cerības nopirkt labu un veselu dzīvnieku, un sagaidīt no audzētāja atbildīgu attieksmi. Bet, ja iegādājas bezšķirnes, tad nu gan nekā...

Jā, visi bezšķirnes suņu pavairotāji ir bezatbildīgi suņu nīdēji, tur NAV iespējams sagaidīt atbildīgu attieksmi un NAV NEKĀDU cerību nopirkt labu un veselu dzīvnieku.

Pareizi sapratu?

[čība]

tur NAV iespējams sagaidīt atbildīgu attieksmi un NAV NEKĀDU cerību nopirkt labu un veselu dzīvnieku.

Pareizi sapratu?

Jautājums - kas ir atbildīga attieksme. Neesmu redzējusi, ka kādam bezšķirnes sunim būtu veiktas displāzijas pārbaudes pirms pārošanas, vismaz vecākiem, nerunāsim par izsekojamām vairākām paaudzēm. Neesmu manījusi, ka būtu veikts sirds tests, acu pārbaudes. Un tur jau tā lieta, ka krancīšiem nav raksturīgo slimību, tāpēc jāskatās kas tiek pārots - ar ko var vilkt līdzības un no tā secināt, kādas veselības pārbaudes tomēr vajadzētu uztaisīt. Liela auguma suņiem - minimums displāzija. Bet ta pat gana raksturīgas ir arī sirds problēmas. Tā pat neesmu manījusi, ka lielos apmēros vecākiem būtu kārtoti eksāmeni. Un eksāmens ir nevis "principa pēc", bet tas liecina arī par suņa socializāciju, psiholoģisko stāvokli utt, jo bailīgiem, agresīviem suņiem eksāmenus nokārtot ir grūti.

Bet ok, par tādu minimālā līmeņa atbildīgu attieksmi - kucēnu čipēšana, vakcinācija, atbilstoši dzīves apstākļi, atbilstoša barošana un socializācija.

Cerība ir vienmēr. Tā ir laimes spēle. Pērkot šķirnes suni un rūpīgi izpētot, mēs varam palielināt savas izredzes nopirkt veselu suni palielināt.

[peecis]

Jautājums - kas ir atbildīga attieksme. Neesmu redzējusi, ka kādam bezšķirnes sunim būtu veiktas displāzijas pārbaudes pirms pārošanas, vismaz vecākiem, nerunāsim par izsekojamām vairākām paaudzēm. Neesmu manījusi, ka būtu veikts sirds tests, acu pārbaudes. Un tur jau tā lieta, ka krancīšiem nav raksturīgo slimību, tāpēc jāskatās kas tiek pārots - ar ko var vilkt līdzības un no tā secināt, kādas veselības pārbaudes tomēr vajadzētu uztaisīt. Liela auguma suņiem - minimums displāzija. Bet ta pat gana raksturīgas ir arī sirds problēmas. Tā pat neesmu manījusi, ka lielos apmēros vecākiem būtu kārtoti eksāmeni. Un eksāmens ir nevis "principa pēc", bet tas liecina arī par suņa socializāciju, psiholoģisko stāvokli utt, jo bailīgiem, agresīviem suņiem eksāmenus nokārtot ir grūti.
....

ok, tas ir arguments.

bez uzbraucieniem, interesē vai pircējs pirms tam visus tos dokumentus var lūgt nosūtīt elektroniski? varbūt ir kāds "checklist"?

šī nav teoretizēšana, tiešām te paziņas domā par suni, tik nav nolēmuši ko tieši (kranci/šķirnes/kādas šķirnes).

[ikucis]

peecis
Iegādājosties LKF suni līgums ir obligāts. Man pērkot suni 2009.gadā jau tāds bija. Ar audzētāju mums ir lielisks kontatks, bieži atskaitos kā mums iet, kādi panākumi u.t.t..
Ar audzētāju var satikties pat pirms kucēni piedzimuši, apskatīties kādos apstākļos tie augs, arī kad piedzimuši, var apciemot, zinu, ka citi elektroniski sūta kucēnu bildes, kā aug. Ir šķirnes, kur pat vairāk kā gadu, rindā jāstāv pēc kucēniem. Vari paprasīt, lai parāda veselības pārbaudes, ja nesaproti, šeit var atrast cilvēkus, kas palīdzēs izprast veselības pārbaudes rezultātus. Protams kvalitāte maksā naudu. Domāju, ka audzētājam šo līgumu sagataves ir pieejams. Šeit ir ļoti atsaucīgi suņinieki.

[čība]

ok, tas ir arguments.

bez uzbraucieniem, interesē vai pircējs pirms tam visus tos dokumentus var lūgt nosūtīt elektroniski? varbūt ir kāds "checklist"?

šī nav teoretizēšana, tiešām te paziņas domā par suni, tik nav nolēmuši ko tieši (kranci/šķirnes/kādas šķirnes).

Kāpēc, lai nedrīkstētu jautāt?
Man uzreiz šķistu aizdomīgi, ja audzētājs nevar nosūtīt kādu no dokumentiem, ko pats ir uzrādījis. Nu vai vismaz man prasītos ļoti nopietns pamatojums kāpēc nevar sūtīt. Ok, iespējams, nevēlas lai tiktu tie dokumenti kaut kā ļaunprātīgi izmantoti. Bet nerādīt "uz rokas" - gan neredzu nekādu pamatojumu.

Ļoti daudz var pārbaudīt arī dažādās datu bāzēs, oficiālās lapās - it īpaši ārzemju.

Ko, prasīt - tas atkarīgs no šķirnes. Lielajām šķirnēm noteikti displāzijas pārbaude kā minimums. Bet principā loģiski pašam jāpapēta - kas šķirnei ir raksturīgs. Mazajām šķirnēm - patella. Ir šķirnes, kur raksturīgas sirds, acu problēmas. Kad izdomāta šķirne, nenāks par sliktu pakonsultēties klubā, pie sķirnes zinātajiem (pat, ja nav doma tur pēc tam stāties un darboties izstādēs).

Pirms pirkt suni es jau pati biju izdomājusi ko gribu redzēt - kādus rezultātus displāzijai, meklēju metienu, kur vecākiem ir apmācība (vismaz BH).

[ash]

mēs suni pirkām 2010. gadā. mēneša garumā bija ļoti intensīva komunikācija ar audzētāju - piesūtīja pilnu e-pastu ar dažādiem dokumentiem, kuriem nepievērsu nekādu uzmanību, jo nebija nekādas sajēgas par tiem, fotogrāfijām, kas mani interesāja krietni vien vairāk, veselu kaudzi ar materiāliem, kā šādas šķirnes suni kopt, barot, audzināt. kad braucām pakaļ kucēniem, tas bija pasākums uz visu dienu - 3 stundas ceļā, tad 5 stundas pie audzētājas, kur mums atkal bija jāskatās visādi papīri (ciltsraksti, veselības pārbaudes, vetārsta atzinumi un kas tik vēl ne), jāparaksta līgums, jāuzklausa informācija, instrukcijas un tad atkal 3 stundas ceļš uz mājām. šo divu gadu laikā audzētāja vienmēr ir bijusi atsaucīgi visos jautājumos un vēljoprojām regulāri "atskaitāmies" kā sunim klājas.
ja iesākumā domāju, ka tas nu ir pārspīlēti un lieki, tad tagad saprotu, ka ja vēl kādreiz ņemšu suni, vai ja kāds no ģimenes, draugiem prasīs padomu - meklēšu tieši tik pat atbildīgu audzētāju.

[Citroniņš]

Mani divi centi par kastrēšanas tēmu -puiku diemžēl vēl neesmu izkastrējusi, bet vecā kuce mums tika kastrēta gada vecumā, kad 10-11 mēnešu vecumā jau bija pirmais kucēns. viens piedzima miris, otrs 2 gadus vēlāk displāzijas vai gūžu deformācijas radniecīgas pārošanās dēļ tika nomidzināts.
Kuci sargājām, bet kaimiņi savus krančus nesavāca.. tikai teica, nu jā, jums kuce, puikas iet ciemos, ko padarīs.
arī kad mūsējā jau bija kastrēta!
Problēmas pēc kastrēšanas nav bijušas nekādas, un kuce ir gribubūtVAS un kaukāzieša jauktenis.
esmu tikai par kastrēšanu, 2 jau ir apgraizīti, trešais jāapgraiza, varbūt tad arī mazāk manas kuces dēļ ar kaimiņiem gribēs kauties.