Sveiki. Vakar , aizvakar bija ļoti jauks laiks laukā, vismaz Liepājā. Aizvakar laukā cepām gaļu. Mazo Kardesu iekšā protams neatstāsim, ņēmām līdzi. Kardesa vieta laukā ir zem ābeles, ēnā. Tur ir arī viņa bedre. Bedre, kuru viņš drīkst rakt, vienīgā. Citas nedrīkst, viņš nemaz nemēģina rakt citas. Kardess ļooti aktīvi raka to bedri. Rekur dažas bildes:
Šādi viņš raka. Pārāk noguris, lai normāli raktu, taču enerģijas pietiek, lai guļus ar vienu ķepu turpinātu rakt.
Par cik bedre ir pie koka, tur ir arī saknes, kuras mazais ar zobiem plēsa ārā. Tāds nu izskatījās vina mazais, "zeltainais" purniņš.
Savukārt vakar bijām uz jūru. Arī tur Kardess izmantoja izdevību un raka 101 bedri visapkārt. Taču vissvarīgākā bija viena lielā bedre, kuras rakšanā piedalījos arī es. Palīdzēju izrakt pietiekoši lielu bedri, lai Kardess tajā varētu iegulties. Par cik sākumā viņš kategoriski atteicās iet ūdenī, nācās viņu aprakt vēsajās smiltīs lai kaut nedaudz atvēsinātos. Šī bedre pēc tam tika piepildīta ar atrastiem akmentņiem, kociņiem, kurus Kardess salasīja tur pat. Taka mazs kāmītis visu nesa uz savu "migu"
Vēlāk, kad ar brali abi gājām ūdenī Kardess pats gāja ūdenī, iegāja tā, ka slapjš viss ķermenis, tikai galva druciņ ārpus ūdens un sauca mūs laukā. Kad beeeeidzot mēs izgājām laukā no ūdens, Kardess atkal varēja nodoties bedru rakšanai. Viņam ir tāds paradums saskaitīt vai mēs visi esam, ja kāds trūkst, tad nav miera, staigā apkārt , meklē.
Pēc tam vēlreiz ievedām mazo ūdenī. Ūdenī, skrienot pakaļ kociņam viņš ar visu galviņu palīda zem ūdens. Nu jau var teikt, ka Kardess tā kārtīgi ir atklājis peldsezonu. Ejot mājās visi bijām noguruši, Kardesa siksiņu neturēja neviens, Kardess paskrēja kādus 2 metrus pa priekšu, tad atskatījās, pagaidīja mūs, pārbaudīja vai ir visi. Ja kāds atpalika viņš nostājās mums priekšā un sagaidīja, kamēr tas kurš nāca lēnāk beidzot mūs ir panācis. Tad atkal turpināja ceļu uz priekšu, atkal apstājoties, pagaidot visus. Un tā viņs mūs aizveda līdz pat mājām.
Tā nu mums gāja sajās brīvdienās.