(Cilvēk)bērna audzināšana no suņinieku viedokļa... help?

[Creme de la Creme]

Mans bērns (3 gadi) veikalā ''pērk'' tikai vajadzīgas lietas. Pēdējais pirkums - slota (maza slota, īsā kātā) Viņam takš nav ar ko kakas vākt (suņu, resp.) Pirms dažām dienām gribējām pirkt birsti grīdas mazgāšanai (viņam vajagot pašam savu). To gan ņemt neļāvu, gribējām jau pačīkstēt, es ''piedāvāju'' pasēdēt mašīna un čīkstēšanā uzreiz pārgāja. Nu tad mums vēl parasti vajag visu to, kas mājās beidzies - siers, maize,cīsiņi u.tml. Un pašam jāstumj ratiņi/riteņu groziņš. Gadās ka rotaļlietu veikalā gribās nopirkt visu, bet tad jārīkojas taktiski, jārunā, jāskaidro kāpēc to vai šito lietu mēs nepirksim.
Mums līdz šim vienmēr izdevies visu sarunāt. Protams - bez kašķiem neiztikt. Ja j-kungs kaut ko nevēlās darīt, tad izvēlamies nogaidīšanas taktiku. Protams - tas prasa laiku, pacietību u.tml., bet ir to vērts! Bērns pats izdomā ko un kā labāk darīt. Dārziņā arī tiek lielīts par to, ka pats visu dara. Pats māk saģērbties, sakārto mantas, palīdz citiem bērniem. Mēs ļaujam viņam daudz ko darīt pašam (pamācot kā tas ir jādara), ļaujam palīdzēt saimniecības darbos, palīdzēt tētim remonta darbos (tas viņam patīk visvairāk). Ar bērnu ir jārunā. Jāskaidro kāpēc ''nē'', kāpēc ''nedrīkst'', kāpēc ''vajag'' u.c.

[ibika]

Tad nu nolēmu pajautāt šeit jums, kuriem ir veiksmīgi dabūti pie paklausības gan suņi, gan arī savi personīgie bērni. Zinu, ka daudziem tādi ir, tad padalieties jel, lūdzu - kādas metodes vislabāk izmantot, lai aug normāls cilvēks, nevis izlutināts preteklītis, kurš atņem mātei 100% no viņas laika.

Mana atbilde ir ar uzmanību un mīlestību. Mazs bērns ir tāds pats kā kucēns (lai arī man ļoti nepatīk šāds salīdzinājums), kam ir nepieciešama mamma, kas viņu māca, pasargā un samīļo kad vajag.
Par to, ka daļa bērni ir izlutināti es piekrītu, bet ne tam, ka par izlutinātu var saukt 1 gadu vecu bērnu. Es pati uz savas pieredzes izbaudīju, ko nozīmē trauksmains, niķīgs bērns. Agri aizgāju atpakaļ strādāt, mazajam vēl gads nebija, nu un tad sākās. Kā pārnācu mājās sākās kliegšana, bļaušana, visu laiku mammai ap kaklu, ne soli tur ne šur. Pa nakti neguļ, pa dienu nervozs un niķīgs. Viss izmainījās kad paņēmu atvaļinājumu, bērns kļuva mierīgs un paklausīgs. Mans secinājums - vecāku uzmanības trūkums. Un tas ir tas, ko te jau minēja, ka savu uzmanību un mīlestību mēs kompensējam ar bērna kaprīžu izdabāšanu.

[Balticweim]

He he, cik sapratu, mums te ir pārsvarā pieejamas lekcijas par pamperu mainīšanu utml., bet ar citām māmiņām es diez vai riskētu ietusēt, gan jau būs tas pats kas darbā, bail jau klausīties tos pierādījumus, ka bērns ir normālas dzīves gals - tāpēc arī jautāju šeit, jo uzticos kolēģēm-suņiniecēm Paldies...

nu diez vai visiem ir tā, ka apraksti par kolēģi. kaut arī tev jau labāk zināt, tu tur dzīvo...
jebkurā gadījumā, socializācija ir vajadzīga visiem!

Nē nē, es tieši ar "kolēģēm-suņiniecēm" domāju jūs, meitenes, šeit. Tās, kas darbā žēlojas par saviem bērniem, es esmu pirms dažām dienām sākusi ignorēt - kad sākas šo jautājumu apspriešana, uzlieku austiņas un klausos mūziku kompī

[ash]

uij, tad jau tu kļūsi galīgi nepopulāra - ka vairs neklausies par kolēģu dārgo eņģelīšu jaunākajiem nedarbiem!

[Demiana]

Es pazīstu trīnīšu mammu, nu jau puikas gana lieli un stiķu vairs nav, bet bija mazi. Divi veikalā uzvedās kā enģelīši un trešais atsvēra to labo uzvedību - lai ir līdzsvars. Audzināti visi vienādi, vecums vienāds, uzvedība - kardināli atšķirīga.
Es, protams, ceru, ka man izdosies izaudzināt super bērnu, bet tieši tās mammas pieredze man parāda to, ka nekad neko nevar zināt. Pat tad, ja apstākļi visiem bērniem ir identiski!

Es kā dvīņu mamma, varu piekrist, audzinot vienādi, dažbrīd bērni samainās ar lomām, nedēļu viens bērns var būt engeļītis, otro nedēļu otrs.

[Demiana]

b) transporta trobeļi - bērni, kuri raud, kauc, bļauj un vaimanā sabiedriskajā transportā. Īpaši tādi paaugušies (šodien pat - autobusā kauca ~piecgadnieks, par to, ka mamma bija iekāpusi dzeltenajā autobusā, bet viņš bija gribējis braukt ar zilo. Jāpiebilst, ka kauca visu ceļu no Iļģuciema līdz Bolderājai...) Tad es parasti vecākiem pajautāju, vai bērns ir nedziedināmi slims, ja jau šitā brēc. P.S. Esmu ļauna.

Laura, un ja patiešām bērns būtu slims?

Mani bērni iet SPII logopēdiskajā grupā, nākas redzēt un satikt bērnus arī no citām grupām un ar citām problēmām. Pilsēta maza, veikalu ar ne tik daudz lai būtu izvēle iet vai neiet. Vecākiem arī jāiepērkas, un ja bērnam nav acīmredzamas novirzes no normas, tad ir ļoti grūti tā no malas noteikt ka konkrētais bērns varētu būt ar "problēmām". Uzvedās viņi tā kā uzvedās, un ne vienmēr audzināšana spēj palīdzēt

ja uz tavu jautājumu atbildētu ar Jā? ko tad Tu teiktu?

[Creme de la Creme]

Piekritīšu Demianai. Diemžēl, bet bērni mēdz slimot ar pārāk nopietnām garīgām kaitēm kam nav nekāda sakara ar audzināšanu. Pat nepareiza autobusa krāsa šādus bērnus var novest līdz histērijai...
Bet mums šodien bija ''kašķis'' Alfā. Bērns gribēja lai mamma ņem lielso ratus, bet mamma paņēma ratu groziņu. Es j-kungam piedāvāju iet uz mašīnu, pagriezos un iegāju Rimi. Brēkdams skrēja man pakaļ, apķērās ap kāju un ar to arī kašķis beidzās. Notrausu asaras, piedāvāju stumt groziņu un mierīgi gājām tālāk. Laikam mammas pazaudēšana ir nopietnāka par lielajiem ratiem

[ash]

Cdlc, viss atkarīgs no bērna - uz manu tādi draudi neiedarbojas. viņš tieši otrādi - uzmet lūpu un pagriežas un dodas uz otru pusi. un tad tik pašai jāskrien meklēt, jo mazums, kas tai spītīgajā galvā par apbrīnojamām idejām var dzimt.

piemēram mēs ar māsu bērnībā vienu rītu apvainojāmies uz tēti un aizbēgām no bērnudārza (māsai bija 5 gadi, man 3.5), iekāpām autobusā un aizbraucām uz mājām. vienmēr paturu prātā ka mans bērns varētu ģenētiski mantot spēju radīt šādas dullas idejas.

[julika]

Es savai prasu, vai viņa grīb raudāt jeb iet veikalā vai arī pasaku, ka es eju veikalā un ja viņa arī grib, tad lūdzu bez sound effects.
Ja es pagriežos un eju, tad bērns ar vel trakāku raudāšanu skrien aiz manis, man tas nepatīk, jo mans mērķis ir bērnam dot izvēli un saprast to.

[Creme de la Creme]

Es savai prasu, vai viņa grīb raudāt jeb iet veikalā vai arī pasaku, ka es eju veikalā un ja viņa arī grib, tad lūdzu bez sound effects.
Ja es pagriežos un eju, tad bērns ar vel trakāku raudāšanu skrien aiz manis, man tas nepatīk, jo mans mērķis ir bērnam dot izvēli un saprast to.

Man tika atbildēts ka viņš neies uz veikalu

[julika]

Es savai prasu, vai viņa grīb raudāt jeb iet veikalā vai arī pasaku, ka es eju veikalā un ja viņa arī grib, tad lūdzu bez sound effects.
Ja es pagriežos un eju, tad bērns ar vel trakāku raudāšanu skrien aiz manis, man tas nepatīk, jo mans mērķis ir bērnam dot izvēli un saprast to.

Man tika atbildēts ka viņš neies uz veikalu

aaa, nu tad jā, variantu īpaši daudz nav.
vēl varētu pateikt - nu tad sēdi mašīnā jeb arī ejam uz mājam, bet tad nebūs ko ēst vakariņās.

kaut arī es parasti pasaku - tāda varianta, kā tu pateici, mana jautājuma nebija
nu bet es jau zinu, ko viņa man pateiks, tāpēc arī jautājumi tādi.

[seila]

Kad es biju maziņa, lai veikalā neniķotos un neprasītu rotaļlietas, kuras man bija jau pilna māja, bet katru reizi vajadzēja vēl un vēl - tad mamma jau pirms iet iekšā veikalā pateica, ka nekādas mantas nepirks, es arī esmu mierīgi to uztvērusi, neesmu niķojusies... taču es savos, ja nemaldos trijos gados, izdarīju savādāk! Ja nevarēja izlūgties, lai nopērk, es pati esmu piegājusi pie mantu plaukta un paņēmsi sev tīkamo. Labi, ka mamma ejot laukā no veikala to pamanīja! Tad bija nopietna saruna turpat veikalā un vairs neko tādu neesmu darījusi

[fedelta]

Kad es biju maziņa, lai veikalā neniķotos un neprasītu rotaļlietas, kuras man bija jau pilna māja, bet katru reizi vajadzēja vēl un vēl - tad mamma jau pirms iet iekšā veikalā pateica, ka nekādas mantas nepirks, es arī esmu mierīgi to uztvērusi, neesmu niķojusies... taču es savos, ja nemaldos trijos gados, izdarīju savādāk! Ja nevarēja izlūgties, lai nopērk, es pati esmu piegājusi pie mantu plaukta un paņēmsi sev tīkamo. Labi, ka mamma ejot laukā no veikala to pamanīja! Tad bija nopietna saruna turpat veikalā un vairs neko tādu neesmu darījusi

Es, kad biju maziņa, biju no tiem, kas dīca ilgi un dikti (lai gan mantas man bija pilna istaba un visdažādākās), apbrīnoju mammas nervus, jo, ja viņa pateica, ka nepirks es varēju dīkt cik ilgi gribēju, vienalga nepirka, atceros, ka pēc tam tēloju, ka esmu apvainojusies, nerunāju

[seila]

Es, kad biju maziņa, biju no tiem, kas dīca ilgi un dikti (lai gan mantas man bija pilna istaba un visdažādākās)

Vienmēr tiem bērniem, kuriem pilns ar mantām - vajaga vēl un vēl Bet manai mammai agrāk bērnībā bija viena vienīga lelle, bet cik mīlēta un cik daudz spēlēts ar to
Njā, rotaļlietu vērtība zūd līdz ar to daudzuma pieaugumu.

[DanaMary]

Njā, rotaļlietu vērtība zūd līdz ar to daudzuma pieaugumu.

Te nu var piekrist par visiem 100%. Brālēniem mantas pilna māja,burtiski. Un visas mantas tiek regulāri saplēstas, un regulāri tiek iznīdētas jaunas.
Atceros,ka manā bērnībā man bija apmēram 10 bārbijas (katrai vismaz 5 kleitas bija un viens no skapjiem ar daudziem vertikāliem plauktiem tika atvēlēts lellēm,katrai savs dzīvoklis, savā stāvā , un pat ar mēbelēm ),kuras vēlāk,kad jau kļuvu lielāka ar vieglu sirdi izmetu,bet tās dažas mīkstās mantas kas man bija, tās ir vēl jo projām. Viena no šīm mantiņām ceļos līdzi man uz Norvēģiju (liels lācis,kuram bērnībā sēju kakla saites no audumu veikalos nopērkamajām lentām, tā es iemācījos siet kakla saites un pat tauriņus.Jāpiebilst,ka arī šobrīd viņam ir "kakla saite". ), pārējās tiešām kārtīgi samīļoju,saķemmēju un tagad atdāvināšu māsīcai. Ik vienai no manām mantiņām ir tāds kā stāsts,kur dabuju,kāpēc utt. Nezinu, kā es varēju paiet rotaļlietu plauktiem,bet mamma stāstīja,ka es nemaz nedīcu un nenīdēju veikalos,toties mājās esmu bijusi liela pūce,tādā ziņā, ka ja kaut kas nepatīk apvainojos un gāju uz savu istabu,kur sēdēju kamēr aizmigu un pēc tam atkal viss ok, bet pretēji brālim pretī nerunāju nekad,ja man kaut ko pārmeta,tad vienmēr klusēju,bet brālis runāja pretī.

[maksis]

Pilnīgs un absolūts offtopiks, bet es man VAJAG pateikt. Es nesaprotu, no kurienes ir ieviesies šis pārpratums, dzirdu to ne pirmo reizi, bet man griež ausīs (gluži kā citiem ka/kad).

mantas tiek regulāri saplēstas, un regulāri tiek iznīdētas jaunas.

Īdēt = čīkstēt, činkstēt
Nīdēt, iznīdēt = nīcināt, iznīcināt
Par jaunām mantām īd (man gan piemērotāks šķiet vārds "dīc" vai "činkst"). Nezāles no dobēm iznīdē.
DanaMary, nekā personīga.

[pixy]

Nū, maksi, kāda vilšanās, ienācu ar domu, ka Tu būsi izteikusies par pareizu bērnu audzināšanu .

[maksis]

pixy

[DanaMary]

Maksi, es par to nemaz nebiju aizdomājusies. Man piemēram ļoti,ļoti kaitina,ja saka cepj, nevis cep,utt. Tad pareizi ,cik saprotu, būs izīdētas mantas. Katrā ziņā paldies,ka palaboji, un ka parādīji kā ir pareizi.

[maksis]

DanaMary
Par attieksmi