(Cilvēk)bērna audzināšana no suņinieku viedokļa... help?

Blogs and Chats

(Cilvēk)bērna audzināšana no suņinieku viedokļa... help?

Postby Balticweim » 26 Nov 2013, 23:02

Čau visiem, ko pazīstu (pareizāk, kas mani vēl šeit atceras) un kas nav redzēti!

Ieskrēju pēc ilgiem laikiem forumā, lai uzjautātu vienu svarīgu jautājumu. Darbā divām no manām kolēģēm ir bērni (cilvēkbērni - 1 gads un gandrīz 4 gadi), un tas, kā viņas apraksta ar bērnu audzināšanu saistītās problēmas, principā atsit jebkādu vēlmi par cilvēkbērniem pat domāt.

Tad nu nolēmu pajautāt šeit jums, kuriem ir veiksmīgi dabūti pie paklausības gan suņi, gan arī savi personīgie bērni. Zinu, ka daudziem tādi ir, tad padalieties jel, lūdzu - kādas metodes vislabāk izmantot, lai aug normāls cilvēks, nevis izlutināts preteklītis, kurš atņem mātei 100% no viņas laika.

Darbā bieži dzirdu šādas frāzes:
"Nu, kā tad gāja vakar pa pludmali?" - "Aizbraucām līdz pludmalei, jā, bet ar bērnu vai tad nopeldēsies... neļāva ūdenī ieiet, kliedza, nācās tāpat pabradāt un braukt mājās"
"Un Tev, A., kāds restorāns te patīk vislabāk?" - "Man? Mēs pēc dēliņa piedzimšanas ne reizi vairs neesam restorānos ēduši. Ar bērnu vai tad aiziesi paēst..." [dēliņam jau vairāk par gadu]
"Tev vīrs viens pats atbrauca pakaļ vai varbūt dēlu līdz paņēma?" - "Viens pats, mūsu mazais mašīnā sēdeklītī viens pats nesēž, vajag, lai blakus sēž arī vīramāte, bet viņa nevarēja"

Tā neļaušana, nesēdēšana utt. izpaužas histēriskā raudāšanā, kamēr mamma piekāpjas, protams, un izpilda to, kas vajadzīgs dēlam. Pirmās nedēļas viņa pat dušā gandrīz nevarēja ieiet, jo bērns esot bijis jātur uz rokām 24h/7. Gatavot ēst, mazgāt veļu utt. labprātīgi uzņēmusies vīramāte, pie kuras viņi joprojām dzīvo.

Nākamais variants - meita (gandrīz 4 gadi) visu laiku jāmāna un jāstāsta "pasakas", lai dabūtu pie kontroles. "Vīrs aizveda viņu uz rotaļu laukumu, un, lai dabūtu pēc tam atpakaļ mašīnā, nācās stāstīt, ka brauks tagad uz jūru. Viņa noticēja, un, protams, aizveda viņu uz mājām."
Pēc meitas vizītes ofisā - "Es tagad nokāpšu lejā un iesēdīšos kopā ar vīru un meitu mašīnā, it kā es arī brauktu uz mājām, un uzreiz fiksi izlēkšu".

Tas ir normāli? Man, piemēram, pirmās atmiņas ir no 3 gadu vecuma, tai skaitā par to, kā mānījās, labu gribēdami.

Vienu vārdu sakot - vai ir iespējams adekvāti, normāli audzināt bērnu mūsdienās, lai tas nepārņem visu tavu dzīvi un nenāktos visas savas intereses aizmirst uz visiem laikiem? Vai tiešām viņi nav audzināmi, un asarains, histērisks tracis pie supermārketa kases nenopirktas šokolādītes dēļ ir tas, kas vecākus tiešām sagaidīs ikreiz, kad bērns jebkur tiks ņemts līdzi?

Ja ir kādi iecienīti autori, saites, video, blogi, lūdzu, lūdzu padalieties ar normāliem iespaidiem. To, ka bērna piedzimšana ir nenormāla problēma, es dzirdu katru dienu. Pastāstiet, lūdzu, kaut ko pozitīvu (tie, kam ir ko stāstīt!). Tie, kuriem gan suņi, gan bērni nav problēma, bet tiešām prieks dzīvē un audzināšana izdevusies.

Paldies!
Irēna
Balticweim
Puppy
Puppy
 
Posts: 102
Joined: 13 Jan 2010, 22:54
Location: Ħal Luqa, Malta

Share On

Share on Facebook Facebook Share on Twitter Twitter

Re: (Cilvēk)bērna audzināšana no suņinieku viedokļa... help?

Postby julika » 27 Nov 2013, 00:55

Jezus Marija, nu man arī nebūtu nekādas vēlmes ne to čto bērnus dzemdēt, bet pat tuvu tiem iet, ja es visu laiku dzirdētu tādas sarunas!
Bet ja nopietni, tad sakšu ar to, ka ir tāda cilvēku un it īpaši vecāku kategorija kā vaimanātāji. Viņiem visu laiku patīk žēloties, cik tad grūti ir ar bērnu, taču variantus, kā savu dzīvi padarīt vieglāku, ērtāku un labāk pārdomātu, viņi meklēt negrib. Grib tikai, lai visi domātu - oi nabagi, kā viņi tad mokās ar tiem bērniem, mja, ārprāts, nu jūtu līdzi. Nu vot tā viņi arī barojas no šādam līdzjūtībām.

Es nevaru gluži pateikt, ka esmu audzināšanas etalons, jo arī man ik pa brīžiem uznāk besis no bērna, taču kad apsēžos un apdomāju, saprotu, ka tas ir no mana noguruma un lielas emocionalitātes.

Tātad, pa punktiem:

bērns esot bijis jātur uz rokām 24h/7 - slings. i punkts. es esmu meitu nesājusi ilgi, un ko tik es ar viņu nedarīju tājā slingā - gatavoju ēst, fočēju, dejoju, lasīju, gāju ārā. par dušu runājot - nu piedodiet, visi bērni kādreiz jau guļ.

mūsu mazais mašīnā sēdeklītī viens pats nesēž - vispār bez variantiem. man ar šito ir stingri no piedzimšanas. var nobļausties cik vien gribi, bet ja man vajag braukt un tu negribi sēdēt un auro, nu sorry, bet neko darīt.

Ar bērnu vai tad aiziesi paēst..., neļāva ūdenī ieiet, kliedza, nācās tāpat pabradāt un braukt mājās - izlutināts bērns, kurš nezin robežas (un tāpēc nemitīgi tos testē, nu cik tad talu vēl es varu aiziet?)

visu laiku jāmāna un jāstāsta "pasakas", lai dabūtu pie kontroles - šitais vispār :apstulbis: :apstulbis: :apstulbis:

Kopumā man radas iespaids, ka bērni izlutināti, jo vecaki nav mācējuši saķert to posmu, kad jau pamazām jāsak uzstādīt robēžas - ko drīkst, ko nedrīkst...

Debīla uzvedība veikalā mani pašu vienmēr tracina, ir vairāki veidi, kā no tā tikt vaļā, atkarībā no tā, cik tālu ir aizgājis un kāpēc bērns tā uzvedas. Var pateikt bērnam, ka tu saproti viņa emocijas (es zinu, tev ļoti gribējas to mašīnīti, man arī žēl, ka šodien nesanāk, utt.), var jau pirms iešanas sarunāt, ko bērnam pirksim un cik daudz un pec tām atgadināt, var vienkārši paņemt zem paduses un ārā no veikalā, lai nomierinās.

Manam tagadējam boyfriendam vislabāka metode ir tāda - kamēr ir niķi-štriķi, nekā nav. Tiklīdz ir normāla komunikācija, tad varam runāt un sarunāt. Protams, ka tā bērnam arī pasakam - man nepatīk, kad bērni auro, es neko nesaprotu...
No grāmatam ir daudz visādu - Gipenreitere, tad vēl ir Fabers un Mazlišs...

Vispār es gribēju pateikt arī to, ka bērns nav kaut kāds super-duper izņēmums. Protams, kā ir jāpielagojas bērnam, taču viņš ienāk mūsu dzīvē vēlāk, ne jau viņš ir pirmais, tāpēc arī bērniem ir jāpielagojas mums kaut kad un kaut kur. Un dzīvi ir jādzīvo kopā ar bērnu, nevis nošķirti - es ar savu meitu gāju arī uz koncertiem (maziem), protams, visādi zoo-cirki-muzejas, arī uz kafejnīcu. Jā, ne vienmēr tas sanāk ideāli, bet tur jau man ar sevi jāstrada arī daudz un dikti.
Un atceramies - ja mēs par bērnu tikai želojamies, tad šī enerģija neko labu neatnes.
Un bērni neuzvedas slikti tad, kad viņi jūtas labi.
Image
User avatar
julika
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 1243
Images: 5
Joined: 20 Aug 2013, 14:20
Location: Rīga, Purvciems

Re: (Cilvēk)bērna audzināšana no suņinieku viedokļa... help?

Postby julika » 27 Nov 2013, 01:52

A, un vēl - ar bērniem jau pa lielām tā kā ar suņiem, slikto ignorējam vai pasakam nē, labo slavējam.
Bērni bieži vien slikti uzvedas tāpēc, ka tā ir vieglāk dabūt uzmanību... Vismaz kaut kādu.
Image
User avatar
julika
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 1243
Images: 5
Joined: 20 Aug 2013, 14:20
Location: Rīga, Purvciems

Re: (Cilvēk)bērna audzināšana no suņinieku viedokļa... help?

Postby seila » 27 Nov 2013, 07:54

Bērnu man nav, bet minimāla pieredze ar bērnu mājās ir bijusi :D Es arī domāju, ka doma ir tāda pati kā ar suņiem, slikto ignorēt, labo paslavēt un izturēties ar to bērnu kā ar pieaugušu, runāties, uzzināt viņa domas kaut kādā situācijā ņemt viņu vērā. Un kaut ko aizliedzot vai uzstādot robežas, pastāstīt kas būs, ja to nepildīs utt. Viņš jau pats nevar izaugt par normālu cilvēku, kādam ir jāaudzina, bet vecākiem bieži vien nav laika ar to nodarboties, taču ja grib, laiku var venmēr izbrīvēt kaut uz dažām minūtēm lai vienkārši uzklausītu bērnu. Visas pasaciņas un izdabāšana ir tikai lieku problēmu veidošana, pēc tam izaugs un ko tad... atpakaļ to laiku, kad varēja parādīt, pastāstīt, iemācīt vairs neatgriezīsi. Nāksies vien tālāk stāstīt pekstiņus :D un labs bērns ir noguris bērns :D jo vairāk tiks nodarbināts, kopā kaut kas darīts - jo mazāk paliks laika muļķībām. Kā arī jārāda labs piemērs, jo viņi visu mācās un atdarina no vecākiem, vismaz sākumā. Neviens pats no sevis ''slikts'' vai ''nepareizs'' nepiedzimst, tādu viņu ar laiku padara.
User avatar
seila
Junior
Junior
 
Posts: 988
Images: 0
Joined: 22 Feb 2012, 16:37

Re: (Cilvēk)bērna audzināšana no suņinieku viedokļa... help?

Postby BaibaB » 27 Nov 2013, 09:02

Balticweim wrote:
Nākamais variants - meita (gandrīz 4 gadi) visu laiku jāmāna un jāstāsta "pasakas", lai dabūtu pie kontroles. "Vīrs aizveda viņu uz rotaļu laukumu, un, lai dabūtu pēc tam atpakaļ mašīnā, nācās stāstīt, ka brauks tagad uz jūru. Viņa noticēja, un, protams, aizveda viņu uz mājām."
Pēc meitas vizītes ofisā - "Es tagad nokāpšu lejā un iesēdīšos kopā ar vīru un meitu mašīnā, it kā es arī brauktu uz mājām, un uzreiz fiksi izlēkšu".

šis, manuprāt, ir garām un nepieļaujami bērna audzināšanā. ko vecāki ar tādu piemēru bērnam rāda? :aknee: mēs taču suni arī nemānam, ja gribam, lai viņš kaut ko saprot un izdara. suns, sapratis mānīšanos, vienkārši neklausa. kāpēc vecāki domā, ka bērns būs dumjāks par suni un klausīs, ja tiks mānīts? :apstulbis:
pārējais, protams, arī ir sviests.
http://shnauceri.wordpress.com/
Dievs, dod man rāmu garu pieņemt visu, ko nespēju ietekmēt, drosmi ietekmēt visu, ko spēju, un gudrību vienmēr atšķirt vienu no otra
User avatar
BaibaB
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 1429
Joined: 13 Jan 2010, 13:00

Re: (Cilvēk)bērna audzināšana no suņinieku viedokļa... help?

Postby maksis » 27 Nov 2013, 09:52

Balticweim
Te komentārs ir ļoti īss. Vecāku vaina. Tā, ka, ja nu tu domā par ģimenes pieaugumu - uz priekšu! ;) Tici man, suņu audzināšanas un bērnu audzināšanas spējas zināmā mērā korelē. Tev nav, par ko satraukties.
P.S. Aprakstītais piemērs par bērna mānīšanu ir vnk kliedzoša stulbuma paraugs. :aknee:
Дети, собаки, мужья - это все иногда так неудобно. А без них, любимых, так невозможно. ((c)К.М.)
User avatar
maksis
Champion
Champion
 
Posts: 2505
Joined: 13 Jan 2010, 12:57

Re: (Cilvēk)bērna audzināšana no suņinieku viedokļa... help?

Postby Creme de la Creme » 27 Nov 2013, 09:54

BaibaB wrote:
Balticweim wrote:
Nākamais variants - meita (gandrīz 4 gadi) visu laiku jāmāna un jāstāsta "pasakas", lai dabūtu pie kontroles. "Vīrs aizveda viņu uz rotaļu laukumu, un, lai dabūtu pēc tam atpakaļ mašīnā, nācās stāstīt, ka brauks tagad uz jūru. Viņa noticēja, un, protams, aizveda viņu uz mājām."
Pēc meitas vizītes ofisā - "Es tagad nokāpšu lejā un iesēdīšos kopā ar vīru un meitu mašīnā, it kā es arī brauktu uz mājām, un uzreiz fiksi izlēkšu".

šis, manuprāt, ir garām un nepieļaujami bērna audzināšanā. ko vecāki ar tādu piemēru bērnam rāda? :aknee: mēs taču suni arī nemānam, ja gribam, lai viņš kaut ko saprot un izdara. suns, sapratis mānīšanos, vienkārši neklausa. kāpēc vecāki domā, ka bērns būs dumjāks par suni un klausīs, ja tiks mānīts? :apstulbis:
pārējais, protams, arī ir sviests.

:par:

Nezinu, vai nu mums ar bērnu ir dikti paveicies (es gan smejos ka tur mani labie gēni :kanepe: ) vai arī palīdz ilggadīgā pieredze ''terjerisko'' takšu audzināšanā :jautri:
Asspalvaino takšu audzētava ''Creme de la Creme'' cremedelacremeteckel@inbox.lv
http://cremedelacremeteckel.jimdo.com/
http://cremedelacremehandmade.jimdo.com/
Ogres kinoloģiskais klubs, takšu sekcija
User avatar
Creme de la Creme
Veteran
Veteran
 
Posts: 3440
Joined: 13 Jan 2010, 15:49
Location: Sējas novads

Re: (Cilvēk)bērna audzināšana no suņinieku viedokļa... help?

Postby LindaS » 27 Nov 2013, 11:30

Paldies,Dievam, beidzot ir tēma,kas manu prātu arī nodarbina lielu laiku.
Suņus mīlu, audzinu un dresēju, bet bērni manu draugu lokā pagadījušies nu....nē,laikam jau jāsaka tiešām- vecāki pagadījušies. Ir viena draudzene, dikti gribēja bērnus- uzradās pirmais un tad tik sākāš... nav laika nekam, viss irtik grūti,jo ir bērns, neviens neko nesaprot,jo nav jau TĀDS bērns kā viņai- hiperaktīvs,brēcējs, pieprasītājs. Ar to pēc viņas vārdiem nevar nekur iziet, nedod dies,kās atnāks ciemos,tāds trādi rīdis ka galva sāp, kā piezvanu- telefonā neko nevar dzirdēt,jo bēŗns vnk AURO pilnā balsī, jo grib kaut ko(parasti grib,lai mamma nerunā pa telefonu). Druška pūs un elš,jo pie tēva arī sīks negrib, tikai rokās, tikai spēlēties utt...privātā dzīve izslēgta. Pēc laika piedzima otrais- domājām,ja jau tik smagi- kāpēc vajag,bet nu bērniņš atnāca- laime un prieks. Tagad nu ir divi tādi- pa telefonu sarunāties neiespējami, ārā vienus pašus nevar laist(privātmāja)- nosmērēsies, brēks.. iekšā kaujas,sit,sunim sit, suns kož pretī....mātei jāgul kopā ar abiem,jo viņi savādāk NEGUL,viens jau tūlīt ies skolā. Privātā dzīve nulle. Kādi tur restorāni, kino vai tml... vecākiem vienatne nav bijsui ne minūti. Bijām kopā jūrā,godīgi sakot, otrreiz atkārtot to nevēlos- 5 h kliegšana,kā vien kāds atiet tālāk par dvielīti, mammai jāgul guļūs,lai sīks var apķerties un viss.Kāda tur bradāšana vai peldēšanās,stresa pilns piedzivojums.
Man bezbērnu būtnei drebuli un šausmas, abi ar vīru loti gribam savu bēŗniņu, bet pēc šādiem skatiem nopūšamies ar cerību- mums tāds nebūs :( bet draudzenes visgudri nosmīn- jūs jau tagad tikai tā domājat,kad piedzims savs visu ļausiet! brrr
No otras puses- kāminēju- loti daudz laika pavada ar saviem mīluļiem, gan pastaigās,gan mājā- spēlējamies,mācam, kopjam... un brīvais laiks ir pakārtots tam. Tai apt laikā draudzene,kad piezvana saka- a ko jūs abi dariet mājās?es saku zini,pa nedēļu darbos noskrējušies,gribas padzīvoties ar suņiem, braucam uz treniņu!Šī pārmetoši- nesaprotu- kā tev var nebūt brīvā laika.
Es tad domāju,ja mēs bērniem arī veltīsm tik laika un uzmanības,ir tomēr cerība,ka izaugs jauks un mīlīgs :)
User avatar
LindaS
Puppy
Puppy
 
Posts: 220
Images: 8
Joined: 15 Jan 2010, 10:10

Re: (Cilvēk)bērna audzināšana no suņinieku viedokļa... help?

Postby julika » 27 Nov 2013, 11:46

Nu es pateikšu, ka arī dēļ tā, ka privātas dzīves nav, tas arī uz bērniem pēc tām atspēlējas.

Ir tāda veca ebreju anekdote, kur mamma slepjas aiz durvis un ed končas, un kad bērni prasa - mam, ko tu tur dari?, mamma atbild - kuš, bērni, es daru jums mammu!

Tā kā ir jāvelta laiks arī sev - aukles, vecmammas, vectēvi, brāļi/māsas. Ja tāda iespēja ir, protams.

Ja bērni ļoti grib uz rokām vecumā, kad viņi vēl nestaigā, viņus ir jānesa uz rokam. Pēc tam viņiem vairs tik daudz negribas. Par to ir daudz pētījumu un arī psihologi saka, ka tas ir nepieciešams. Problēmas sākas tad, kad nesa nepareizi - ar sēju pret pasauli. Tad tā nesāšana pārtop par izklaidi, nevis par psiholoģisko vajadzību apmierināšanu.

Ļaut bērnam visu - tikai līdz noteiktam vecumam, kad pavisam mazs. Tiklīdz sāk staigāt un saprot jā/nē, tad jau cita dziesma.
Image
User avatar
julika
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 1243
Images: 5
Joined: 20 Aug 2013, 14:20
Location: Rīga, Purvciems

Re: (Cilvēk)bērna audzināšana no suņinieku viedokļa... help?

Postby ingo » 27 Nov 2013, 11:46

Tā ir tikai un vienīgi vecāku vaina. Nu labi manējie jau pieauguši un maziņi bija tik sen, ka vairs nav taisnība :kanepe: Toties apkārt vairumā gadījumā ir ļoti normāli bērni ar parastiem niķiem un stiķiem, ne tādi, par kuriem kāds žēlotos. Gan 2 gadīga mazmeita, gan 5 gadīgs brāļadēls, gan kolēgei 2 pirmsskolas vecuma puikas, visi forši bērni :jaa: Savureiz jāsamīļo, savureiz jāaprunājas, jāsarunā, savureiz jāsarāj, nu ja, tāpat kā ar suņiem :jautri:
User avatar
ingo
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 1147
Images: 1
Joined: 13 Jan 2010, 13:56
Location: Medze, Liepāja

Re: (Cilvēk)bērna audzināšana no suņinieku viedokļa... help?

Postby adzenda » 27 Nov 2013, 11:54

Viss ir atkarīgs no cilvēka.
Ir daudzas, kas paspēj i bērnu audzināt, i sunim laiku veltīt, i skolā mācīties, i strādāt, i vīrietim laiku veltīt, i pati labi izskatīties utt. Protams, ir reizes, kad kāds vai kaut kas no šī visa saņem mazāk - kad bērns slimo, kad suns slimo, kad skolā sesija, kad darbā jāpaliek ilgāk... Manuprāt visu nosaka vienkārši gribēšana būt labākam un dot citiem to labāko. Es arī tikai vēl mācos tikt ar visu galā (2gadniece, suns pēc kājas lūzuma, skola, darbs, attiecības utt.), taču jau tagad paskatoties, cik daudz es varēju/gribēju izdarīt pirms bērna un cik tagad, man personīgi ir gandarījums un daudz vairāk prieka dzīvē :)
Un jāatcerās, ka ideālu bērnu nav kā jau cilvēku. Arī mēs neviens neesam bijuši ideāli bērni. Katram savi niķi, ar kuriem vecākiem jāmācās tikt galā. Pie tam, mēs katrs esam individuāls un tādi ir arī mūsu bērni.
Last edited by adzenda on 27 Nov 2013, 12:04, edited 1 time in total.
User avatar
adzenda
Puppy
Puppy
 
Posts: 348
Images: 0
Joined: 13 Jan 2010, 15:45

Re: (Cilvēk)bērna audzināšana no suņinieku viedokļa... help?

Postby julika » 27 Nov 2013, 12:04

adzenda wrote: Manuprāt visu nosaka vienkārši gribēšana būt labākam un dot citiem to labāko.


:par:
Image
User avatar
julika
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 1243
Images: 5
Joined: 20 Aug 2013, 14:20
Location: Rīga, Purvciems

Re: (Cilvēk)bērna audzināšana no suņinieku viedokļa... help?

Postby čība » 27 Nov 2013, 12:07

Vēl pirms mazliet vairāk kā gada teicu - labāk vēl vienu suni nekā bērnu :D Bet tad kaut kas sagriezās un sapratu, ka gribu bērnu! Tagad man ir divus mēnešus vecs dēliņš :) Tā kā šobrīd sāku iet visam cauri :)
Kamēr vēl varu daudz lasu par to, kas mani sagaida un mācos, domāju, kas man ir pieņemams un kas nē, jau tagad veidoju savu plānu kā audzināt bērnu. Kā tas izdosies - redzēsim :D

Zini, ko es varu pateikt - spriedelēt var daudz un dikti. Vienā un tajā pašā ģimenē mēdz būt pilnīgi dažādi bērni - viens veikalā krita gar zemi, otrs nekad. Un tādas atšķirības ir ne tikai dažādu vecumu bērniem, bet pat dvīņiem!

Manuprāt, galvenais ir saglabāt mieru - visi tie vecuma posmi pāries un aizies un nemanot pienāks pusaudžu laiks (vispār visi citi nelaimīgie niķošanās gadi aizmirsīsies :D )

Paralēlas ar suņu audzināšanu:
*laiks un vēlreiz laiks
*miers un pacietība
*konsekvence

Melot bērnam nekad nedrīkst! Ja to sāk, tad ar bērnu nevarēs neko sarunāt, jo bērns vienkārši neticēs! Ja mūs kāds vienreiz piekāš, mēs tak arī neuzticamies!

Ļoti svarīgi ir arī tas, cik daudz vecāki iedziļinās savos bērnos un cenšas izprast. Paskatieties apkārt, lielākoties vecāki ar bērniem praktiski nekomunicē! Vai tā kolēģe ir mēģinājusi saprast, kāpēc bērns uzvedas tā kā uzvedas? Diez vai... Bet tas ir ļoti svarīgi (tā pat kā ir ļoti svarīgi saprast, kāpēc suns dara to, ko dara, lai varētu to mainīt). Ja nespējam paši saprast, kāpēc bērns dara to, ko dara, iespējams būtu jāaiziet pie bērnu psihologa.

Viena māmiņa par bērna nēsāšanu, kad viņai apkārtējie pārmeta, ka mazais pārāk pieķeršoties viņai, izteicās tā: "Kam tad lai viņš pieķeras, grīdai vai?". Un tagad mazajam ir gandrīz 3 gadi - nu nav nekāds memmītis, gluži pretēji - drošs. Jo mazais zina, ka mamma, tētis vai kāds cits tuvs cilvēks te pat vien ir, ja nu pasaule kļūst pārāk biedējoša.
User avatar
čība
Champion
Champion
 
Posts: 2669
Images: 0
Joined: 13 Jan 2010, 12:32
Location: Rīga, Centrs

Re: (Cilvēk)bērna audzināšana no suņinieku viedokļa... help?

Postby čība » 27 Nov 2013, 12:18

Balticweim wrote:
Ja ir kādi iecienīti autori, saites, video, blogi, lūdzu, lūdzu padalieties ar normāliem iespaidiem. To, ka bērna piedzimšana ir nenormāla problēma, es dzirdu katru dienu. Pastāstiet, lūdzu, kaut ko pozitīvu (tie, kam ir ko stāstīt!). Tie, kuriem gan suņi, gan bērni nav problēma, bet tiešām prieks dzīvē un audzināšana izdevusies.


Grāmata - bērnu audzināšana franču gaumē, šo gribu nopirkt, man citas mammas saka, ka super grāmata
http://lina.lv/ - labi raksti tieši pirmajam laikam kopā ar bērnu (tas ir pamatu pamats tālākajam)
www.mk.lv - māmiņu klubs, tur ir gan blogi, gan stāsti (www.calis.lv laikam līdzīgi)
www.manislingi.lv un citas topošo/esošo vecāku nodarbības - parunāt dzīvē ar profesionāļiem ir noderīgāk nekā lasīt 100 grāmatas.
User avatar
čība
Champion
Champion
 
Posts: 2669
Images: 0
Joined: 13 Jan 2010, 12:32
Location: Rīga, Centrs

Re: (Cilvēk)bērna audzināšana no suņinieku viedokļa... help?

Postby julika » 27 Nov 2013, 12:21

čība wrote:Viena māmiņa par bērna nēsāšanu, kad viņai apkārtējie pārmeta, ka mazais pārāk pieķeršoties viņai, izteicās tā: "Kam tad lai viņš pieķeras, grīdai vai?".


šitais labs, aizsūtīšu ManiSLingi īpašniecei, viņai patīks :kanepe:
Image
User avatar
julika
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 1243
Images: 5
Joined: 20 Aug 2013, 14:20
Location: Rīga, Purvciems

Re: (Cilvēk)bērna audzināšana no suņinieku viedokļa... help?

Postby julika » 27 Nov 2013, 12:28

Vēl ir kkm.lv, arī noderīga info.
Image
User avatar
julika
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 1243
Images: 5
Joined: 20 Aug 2013, 14:20
Location: Rīga, Purvciems

Re: (Cilvēk)bērna audzināšana no suņinieku viedokļa... help?

Postby seila » 27 Nov 2013, 12:34

čība ne pa tēmu, bet apsveicu ar bērniņa piedzimšanu!!! :starkisp:
User avatar
seila
Junior
Junior
 
Posts: 988
Images: 0
Joined: 22 Feb 2012, 16:37

Re: (Cilvēk)bērna audzināšana no suņinieku viedokļa... help?

Postby čība » 27 Nov 2013, 12:49

julika wrote:
čība wrote:Viena māmiņa par bērna nēsāšanu, kad viņai apkārtējie pārmeta, ka mazais pārāk pieķeršoties viņai, izteicās tā: "Kam tad lai viņš pieķeras, grīdai vai?".


šitais labs, aizsūtīšu ManiSLingi īpašniecei, viņai patīks :kanepe:


Tā ir viena forša iestāde ;) Aizgāju uz slingu siešanas nodarbību, bet ieguvu daudz vairāk nekā biju cerējusi :D Pilnīgi žēl ,ka pagaidām tu nav nodarbību, kuras mums šobrīd derētu :D
User avatar
čība
Champion
Champion
 
Posts: 2669
Images: 0
Joined: 13 Jan 2010, 12:32
Location: Rīga, Centrs

Re: (Cilvēk)bērna audzināšana no suņinieku viedokļa... help?

Postby čība » 27 Nov 2013, 12:50

seila wrote:čība ne pa tēmu, bet apsveicu ar bērniņa piedzimšanu!!! :starkisp:


Paldies :)
User avatar
čība
Champion
Champion
 
Posts: 2669
Images: 0
Joined: 13 Jan 2010, 12:32
Location: Rīga, Centrs

Re: (Cilvēk)bērna audzināšana no suņinieku viedokļa... help?

Postby čība » 27 Nov 2013, 12:53

Ak, runājot par laiku un paspēšanu... Es paspēju BW'13 sestdien komentēt paraugdemonstrējumus, svētdien piedalīties sacensībās. Paspēju gan uz suņu skolu aizbraukt vismaz reizi nedēļā (mazais līdzi), gan esmu pabijusi jau semināros, protams, ar mazo :) Tā kā, ja nostāda prioritātes, tad var visu. Man visvairāk cieš "kārtība un tīrība" :D
User avatar
čība
Champion
Champion
 
Posts: 2669
Images: 0
Joined: 13 Jan 2010, 12:32
Location: Rīga, Centrs

Next

Return to Blogi un tērzētavas

Who is online

Users browsing this forum: No registered users and 27 guests

cron