Sveiki visiem, kas te ienāk
Labs laiciņš pagājis, kopš esmu te ko rakstījusi (lasu regulāri, bet nerakstu nemaz, jo no telefona vienkārši nav ērti) un man sāk likties, ka ne es vienīgā esmu palikusi tāda ļoti neaktīva.
Bet, nu par to, kā mums sokas.
Džokers ir sasniedzis 6 gadu slieksni, ir palicis nopietns suņu vīrs ar pajoliņa nosliecēm
Džokeram ir uzradies 2kājains nedarbu biedrs, kuru visi mēs saucam par Gabi un kura bezdievīgi viņu mīl
(ja nu kāds nesaprot - tā ir mana meita un cilvēks, ne suns
)
Tā nu jau vairāk kā gadu man mājās ir divi palaidņi, kas izdomā visu ko, jo 2 tas ir spēks
Pastaigās Džokers , kā jau pieaugušam sunim pieklājas, klausa un visvairāk tad, ja ejam ar ratiem. ar suņu puikām mums nav pa ceļam, bet kaimiņu bulcīte ir pati mīlas mūza Džokera acīs
Palicis viņš man tāds uzmanīgāks, nopietnāks un tā kopdzīve palikusi tāda ierasta, viegla un saprotama mums abiem.
Aizvācoties no Limbažiem , palikām bez mūsu barības, tā nu Džokers pamatīgi novājēja, jo līdzīgu tā arī neesmu atradusi. Bijām pie ārstiem, nonācām pie secinājuma, kura būs īstā, tad nu rīt sāksim mēģināt, jo uz ziemu ar plikām ribiņām tak auksti
(nē, jēla gaļa un ne saldēta ne kāda cita nav opcija, jo viņam ir problēmas ar gremošanu, rezultātā tas viss beidzas ar visa atvemšanu veseliem gabaliem un ūdeni no otra gala)
Tādi pīrādziņi. Audzēsim taukus un gaidīsim ziemu