Labs vakars visiem, kas šeit ienāk
Mēs kā partizāni, mēnesi jau kā klusums šeit
Mēs gaidam ziemu, nu vismaz es noteikti. Vispār, kopš man ir suns, es esmu kļuvusi par riktīgu ziemas cilvēku - jo vairāk sniega, jo man vairāk patīk
Ceru, ka šogad būs lielas kupenas un varēs izbaudīt sajūtu - sniegs līdz ceļiem. Tik ļoti gribas. Pagājusī ziema bija tāda, nu nekāda, šogad ceru uz kārtīgu ziemu.
Bilžu mums pēdējā laikā tā pamaz - no rīta vēl tumšs, vakarā jau tumšs, tas laikam ir vienīgais, kas man nepatīk rudenī un ziemā - ļoti īss ir tas laika sprīdis, kad ir gaišs. Bet nu brīvdienās sanāk iziet pastaigā vēl kamēr ir saulīte, šodien arī. Tāda ļoti jauka 2h pastaiga mums izvērtās šodien. Promenādē satikām pundurpinčerīti, tad nu Džokeram daudz patīkamu iespaidu - skrien cik uziet kompānijā pa ūdeni, pļavām, krūmiem, dzenāja pīles utt. - īsta suņa laime. Acis mirdzēja, mēle pār plecu un aidā. Man vispār liels prieks ir par viņu, tāds jaukumiņš palicis, prātīgāks, mīļāks un visādi citādi super suns man ir. (nevar salielīt - tpfu, tpfu, tpfu
).
Šomēness izgājām vitamīnu kursu, tā teikt - uzkrājam rezerves ziema.
Džokeram vispār pēdējās dienas lielie vēderprieki - ģimenes draugs, kā jau mednieks, un liels suņu mīlis, atveda ciema kukuli Džokerītim. Mājinieki jau smējās - tu tak es traka, sunim tādu gaļu dot un vēl vienu pašu un vēl daudz
Bet nu te jau visi pieņēmuši, ka es tāda dulla esmu.
Jautājums zinātājiem - kā ir ar dzīvnieku acīm suņa uzturā? Tieši cūkas acīm. Mums ik pa laikam ved cūkgaļu praktiski veselā veidā, arī galvas, protams, ar visu kas tajās ir, bet kā ir ar acīm - sunim drīkst kaut ko tādu dot? Parasti, kad dala gaļu, saku, lai met ārā, bet šodien aizdomājos, kā tad ir - varbūt tomēr var gan dot?
Video no šodienas
Seržants Džokers izlūkdienestā