Liels paldies
Džokim biezpiens ārkārtīgi garšo, tāpēc prasīju, lai nepārforsētu dodot viņam.
It kā jau nedrīkst lielīt pirms laika, bet esmu tik priecīga, ka nevaru nepastāstīt.
Tātad šodien devāmies 4h garā mācību pastaigā (mācību, jo paralēli ejot neļauju bez komandas ostīties, skriet pa priekšu utt.)
Gājām uz pils pļavu turpināt mācīties šurp tikai jau citā vidē, vēlreiz paldies
Danutei par garo brezenta pavadu, kura mums ir tik ļoti nepieciešama.
Ievietotu pāris video, taču neprotu Vienreiz gan aiznesās pa pļavu zirga ātrumā
, taču nevis pie svešā cilvēka, bet plastikāta maisiņa, kuru viņš bija pamanījis pār visu milzīgo pļavu
, tad gan aizgāju pakaļ, paķēru aiz pavadas, sarāju un kādu brīdi atkārtojām komandas un tikai tad laidu vaļā.
Speciāli gāju cauri pieturām, kur daudz cilvēki un centos noturēt suņa uzmanību sev, bet izrādās, ka īpaši pat censties nevajadzēja vienkārši kārumiņš rokā un komanda
"turpinam" (zinu, ka izklausās smieklīgi, bet tad, kad mācīju blakus, tad, lai nezaudētu kontaktu visu laiku runāju un slavēju un ļoti bieži teicu vārdus -malacis, turpinam- kā rezultātā uz blakus suns nereaģē bet uz turpinam ir manāms rezultāts un es īpaši nepārdzīvoju, galvenais, lai es zinu ko tajā brīdī gribu no suņa un suns saprot ko no viņa gaida). Dzirdējām ejot komplimentus cik viņš skaists un redz ka arī klausa
(ja vien viņi zinātu kā ir patiesībā, bet tas visiem nav jāzina
, jo mēs cenšamies un darām kā vien protam, lai būtu kontakts starp mums abiem).
Tad vēl mācamies iet brīvi, taču ar nenostieptu pavadu, nu jau ir ļoti manāmi rezultāti, tikai pāris reizes dabūju apstāties kamēr viņš nostājas pareizi, no sākuma to vien darīju kā dabūju stāvēt, bet mēnesis mācīšanās dara savu, par ko man ir ļoti liels prieks
.
Danute Jau nākot mājās, pie Alunāna parka pastaigājās vīrietis ar sammiju, taču pēc tām pāris minūtēm cik redzēju, secināju, ka viņš ir vēl neklausīgāks par manu Džoki - rēja, vilka, priecājos, ka Džokis paklausīgi sēdēja, kamēr viņi pagāja garām (pirms pāris mēnešiem es būtu vilkta un stumta uz suņa pusi, bet
Danutes meiteņu kompānija mums palīdz un Džokis neraujas arī pie sētā skrienošiem suņiem, pie kuriem kādreiz rāvās). Zinot tavas meitenes bija diezgan jocīgi redzēt ne visai klausīgu sammiju.
Džokis ejot blakus iet nevis šādi, bet
Šādi
imagNezinu kā ir pareizi un vai tam vispār ir kāda starpība, bet rezultāts mani apmierina.