Džokera dienas un nedienas

[fedelta]

SOS!

Ir kāds efektīvs veids kā cīnīties pret omīšu vājprātu sakarā ar suņa barošanu un uzskatiem kad suns ir tievs, kad normāls un kad resns?

Omes uzskats - visu un pamatā putra ar kauliem un nu viņa pasākusi klārēt savām draudzenēm, ka es neprotot par suni rūpēties, jo dodu viņam tikai gaļu un sauso barību un tā tak neviens nedara, viņai visu mūžu suņi esot bijuši, pie ķēdēm dzīvojuši un no kaulu putrām pārtikuši un nekāda vaina. A man redzieties suns istabā guļ, ar citiem suņiem skraida un nevienu nost nekož, staigāt tiek vest, un kur tik nebrauc, un ar gaļu tiek barots - Kur tāds murgs vispār redzēts? Sunim tak jābūt monstram kaķu ēdājam, rīkļu rāvējam, kuram neviens svešs nevar pieiet klāt, resnam nobarotam un visu mūžu ķēde un protams ēdienreizēs putra ar kauliem.

Ir kāda iespēja to mainīt, jeb vienkārši neņemt galvā? Kamēr viņa tā domāja pie sevis, man bija vienalga, bet nu jau man ir cepiens, kad zvana labākā draudzene un stāsta ko viņas ome par mani stāsta (viņas ome atstāsta to, ko mana ome teikusi)

Vienkārši nepatīkami.

[ievish]

Ir kāda iespēja to mainīt, jeb vienkārši neņemt galvā? Kamēr viņa tā domāja pie sevis, man bija vienalga, bet nu jau man ir cepiens, kad zvana labākā draudzene un stāsta ko viņas ome par mani stāsta (viņas ome atstāsta to, ko mana ome teikusi)

Vienkārši nepatīkami.

Iespēja mainīt nav, it īpaši veca cilvēka galvā. Vienīgi tad, ja atrodi kādu viņai autoritatīvu avotu, kas apstiprina to, ko Tu dari. Piemēram, ir vecāki (un arī ne tik veci) cilvēki, kas tic visam, ko stāsta pa TV, t.i., ja to saka pa TV, tas ir absolūta taisnība. Dažkārt arī cilvēki mēdz būt šādi autoritatīvi avoti. Piem., mana ome tic visam, ko stāsta viņas ģimenes ārste. Ja Tavai omei ir šāds avots, kuram viņa tic, un tas avots sniedz infu par pareizu suņu barošanu, tad ir cerības, ka viņa savu viedokli maina, citādi ne.

Otrs variants - izmanto šo situāciju kā iespēju audzēt biezu ādu un ignorēt apkārtējo domas par sevi Dzīvē tas ļoti, ļoti noder

[fedelta]

Iespēja mainīt nav, it īpaši veca cilvēka galvā. Vienīgi tad, ja atrodi kādu viņai autoritatīvu avotu, kas apstiprina to, ko Tu dari. Piemēram, ir vecāki (un arī ne tik veci) cilvēki, kas tic visam, ko stāsta pa TV, t.i., ja to saka pa TV, tas ir absolūta taisnība. Dažkārt arī cilvēki mēdz būt šādi autoritatīvi avoti. Piem., mana ome tic visam, ko stāsta viņas ģimenes ārste. Ja Tavai omei ir šāds avots, kuram viņa tic, un tas avots sniedz infu par pareizu suņu barošanu, tad ir cerības, ka viņa savu viedokli maina, citādi ne.

Otrs variants - izmanto šo situāciju kā iespēju audzēt biezu ādu un ignorēt apkārtējo domas par sevi Dzīvē tas ļoti, ļoti noder

Viņas uzskatu, ka visi suņi ir vienādi un visiem der viss, laikam mainīt nevar, kā nekā cilvēkam jau 84 gadi, diezvai es vai kāds cits spēšu ko iestāstīt. Ieklausās viņa savās draudzenēs, kuras, protams, savus, pie ķēdēm dzīvojošos mežoņus, ir nobarojušas tā, ka knapi kust ar slavenajām putrām.

Laikam jau nāksies vien izmantot to otro variantu.

[Māra]

Galvenais jau, lai tas neietekmē suni. Ja viņa nespēj veikt savu suņu-praksi pret Džokeru, tad jau tiešām vieglāk neņemt galvā. Novirzīt sarunu citā tēmā, tikko tā tuvojas suņa paikai un dzīvesveidam. Veiksmi!

[fedelta]

Nu viņš vienkārši need, ja viņam noliek priekšā ko vecu, taukainu vai staipīgu (piemēram vistu atgriezumus vai ko tādu)

Bet nu kaut kas priecīgāks

Džokeram vakarnakt bija uznācis absolūtais mīļuma vilnis.
Kad prasīju vai kāps ārā no gultas (vienvietīgā, vietas viņam pa maz) šis uzgūlās uz vēdera, uzlika galvu uz pleca un čučēja kā tāds zīdainis. Nu tik mīļu savu lāčuku es vēl nebiju redzējusi





Ja labi grib, tad pat tādiem gabarītiem pietiek vietas blakus


Atzīšos, ka 40kg uz vēdera nav diezko viegli, bet nu es nespēju viņu nodzīt nost, viņš pilnīgi izkusa no laimes, kad viņu kāds čubina un atlūza pāris sekunžu laikā, ķipa - guļošus nekur nedzen Kā tāds kucēns

[Linda B.]

Omes mainīt ir grūti.Man ir divas,viena tāda,kurai nešķiet nenormāli,ka suņi ēd sauso barību vai gaļu,drīžāk viņa to citiem ceļ priekšā kā piemēru stāstot cik ļoti es rūpējos par suņiem(Lindai ved veseliem maisiem,viņa pērk veselus jērus/kazas u.t.t.).Otra ir ome,kas beidz nost mammas suni,nevar iestāstīt,ka kaulus nevajag dot,ka ar maizi sabarot nevajag,ka pienu dot nedrīkst,jo sunim caureja.Kaut sities nost,tur neko mainīt nevar.Ja tavs suns omes piedāvāto neēd,priecājies un neņem galvā,nav jēgas par to kaut ko skaidrot.

[Māra]

Oi, par pienu gan bik piebildīšu, ka tas ir mūsu glābējs. Karstajās dienās, kad suns pie bļodām neiet pat dzert, ja ūdeni sajauc ar pienu, oi kā aiziet. Un tā kā šķaidīts, arī caureja iet gar degunu. Jūhū!

[fedelta]

Omes mainīt ir grūti.Man ir divas,viena tāda,kurai nešķiet nenormāli,ka suņi ēd sauso barību vai gaļu,drīžāk viņa to citiem ceļ priekšā kā piemēru stāstot cik ļoti es rūpējos par suņiem(Lindai ved veseliem maisiem,viņa pērk veselus jērus/kazas u.t.t.).Otra ir ome,kas beidz nost mammas suni,nevar iestāstīt,ka kaulus nevajag dot,ka ar maizi sabarot nevajag,ka pienu dot nedrīkst,jo sunim caureja.Kaut sities nost,tur neko mainīt nevar.Ja tavs suns omes piedāvāto neēd,priecājies un neņem galvā,nav jēgas par to kaut ko skaidrot.

Par pienu un kauliem - ome padzidrēja, ka kaimiņš sunim dod un man uzreiz - nu redzi, citi dod, a tu teici, ka nevar. Tad gan pateicu pretī - tad es tev iedošu lāpstu un to pļutku (vai pretēji, no pārlieku daudz kauliem - aizcietējumus) pa pagalmu varēsi vākt tu.

[ievish]

Par pienu un kauliem. Svaigi kauli, ja sunim ar vēderu viss kārtībā, ir pat ieteicami, tīra zobus, trenē žokļus, kakla muskuļus un sunim izklaidei daudz foršāk, dabiskāk un patīkamāk kā kaut kādi ar ķīmiju piepičkāti našķi. Par vārītiem, ceptiem - protams, nē, izņemot skrimšļus. Ar pienu ir tā, ka lielos apjomos - jā, nav īsti sunim piemēroti, bet atkal - ja sunim garšo un caureja nepiemetas, kā našķim nav ne vainas. Tētis savam lielajam sunim piena dzeršanu pat bija kā kopīgu rituālu ieviesis. Pats katru dienu pusdienās dzēra pienu un sunim pusi vai trešdaļu krūzītes vienmēr atstāja. Mazajam sunim piens neinteresē. Es savam pienu nedodu, ja nu retu reizi nedaudz pakā palicis un žēl laukā liet.

[fedelta]

Par pienu un kauliem. Svaigi kauli, ja sunim ar vēderu viss kārtībā, ir pat ieteicami, tīra zobus, trenē žokļus, kakla muskuļus un sunim izklaidei daudz foršāk, dabiskāk un patīkamāk kā kaut kādi ar ķīmiju piepičkāti našķi. Par vārītiem, ceptiem - protams, nē, izņemot skrimšļus. Ar pienu ir tā, ka lielos apjomos - jā, nav īsti sunim piemēroti, bet atkal - ja sunim garšo un caureja nepiemetas, kā našķim nav ne vainas. Tētis savam lielajam sunim piena dzeršanu pat bija kā kopīgu rituālu ieviesis. Pats katru dienu pusdienās dzēra pienu un sunim pusi vai trešdaļu krūzītes vienmēr atstāja. Mazajam sunim piens neinteresē. Es savam pienu nedodu, ja nu retu reizi nedaudz pakā palicis un žēl laukā liet.

Ja tas būtu pāris reizes pa menesi, un sunim nerastos mīksts vēders vai tieši otrādi aizcietējumi no pārāk liela kaulu daudzuma, es neko neteiktu. Bet te ir tā - ja grib dot, tad vārītus un nejau 1 vai 2, bet čupu ar kauliem katru dienu un pienu to treknāko, lauku, no kura viņam ir caureja.

[ievish]

Jā, tādus variantus, protams, ir jāapkaro.

[fedelta]

Šodien beidzot tiku pie sava, patstāvīgā riteņa. Ilgi gaidīju un sagaidīju. Braucām ar Džokeru vakarā iemēģināt. Par cik, diezgan bieži skrienam un esmu jau braukusi ar riteni kopā ar viņu, šī nebija pirmā reize un jau apmēram zinu tempu un ilgumu. Taču tik un tā pirmajā reizē braucu salīdzinoši pat ļoti lēni, par cik diezgan daudz vietās bija bruģēts/asfaltēts ceļš, vietās, kur varēja, laidu, lai skrien pa zāli un pa cietu virsmu tad sanāca skriet salīzinoši maz.
Neiztikām bez kurioziem, protams Pieskrēja pie mums žiperīga, maza suņumeitene, kas absolūti gribēja draudzēties un līda bezmazvai no ādas laukā, ka tas lielais pūkainais ļauj sev šitā skriet apkārt un laizīt purnu un mīlināties Tad mēs apstājāmies, pieturēju to sunīti, lai saimniece var savākt un devāmies tālāk. Uz pāri ielai ejošo šarpeju viņš tikai paskatījās un arī par rejošo pekinieti, tepat pie mājām neko neteica, vienīgi sabēdājās, kad viņu noķēra un aiznesa prom
Par cik šī bija pirmā reize pēc ilgiem laikiem, gan savai, gan Džokera drošībai liku purna siksnu, jo tā viņu vieglāk kontrolēt, taču viņš uzvedās pat ļoti labi. Raut nerāva,rikšoja ar brīvu pavadu, lielākoties nedaudz priekšā ritenim un, brīžos, kad liku, nāca blakām (kad garām kāds brauca/gāja, vai uz apvāršņa parādījās kāds cits dzīvs kustonis ar 4 kājām)
Man ne visai patīk likt viņam kaut ko uz purna, lielākoties cilvēku attieksmes dēļ, kas VASus tā jau uzskata par vilkiem cilvēkēdājiem. Un sabiedrībā jau visi tiek uzskatīti par uzpurņiem un ja tā, tātad nikns un jālec krūmos, kad iet garām Kādreiz es to tā vairāk ņēmu pie sirds, tagad mazāk, jo nu tie kam jāzin, zin, ka viņš ir labdabīgs, bet nu nejauki komentāri tomēr mēdz izbojāt garastāvokli šadtad.

Novēloti atklājam sezonu (lai gan vasarā reti braucām, karstuma dēļ. Tagad braukāt ir daudz patīkamāk un fiziski vieglāk, jo gaiss ir dzestrs un nav sutoņa)

[Māra]

Vai, ku jauki!!!!
Es arī gaidu, kad Rūsa nobriedīs savā ķermenītī, lai varētu sākt šo ņemt līdzi ar velo!
Kādas bija pašas pirmās reizes ar velo? Ko darīji, lai nenorautu tevi gar zemi?

[fedelta]

Vai, ku jauki!!!!
Es arī gaidu, kad Rūsa nobriedīs savā ķermenītī, lai varētu sākt šo ņemt līdzi ar velo!
Kādas bija pašas pirmās reizes ar velo? Ko darīji, lai nenorautu tevi gar zemi?

Raustīt viņš nerausta vispār, bet es savulaik baidījos par to, ka paraus, ka kaķis skries. Uz suņiem es vēlnokontrolētu, jo viņus var pamanīt laicīgi un pateikt nedrīkst, bet kaķis ta var arī no zila gaisa nokrist. Liku purna siksnu, jo ar to ir viegli kontrolēt suni, viņam netraucē elpošanu, taču, ja ir nepieciešamība, paraujot, suns uzreiz ir nobremzēts, jo tiek vilkta visa galva un viņš zaudē kontroli par situāciju. Tā purna siksna vispār ir vērtīga manta, jo izmantojam arī kā uzpurni, jo galvenais, ka vajadzības gadījumā redz kaut ko uz purna. To, ka suns var muti pilnībā atvērt jebkurā brīdī, neviens nepārbauda.
Paldies Dievam, starpgadījumi nav bijuši. Ja nu vienīgi vienreiz gribēja pa priekšu paskriet un otrā pusē aiziet pie smaržīga krūmiņa, bet es laicīgi reaģēju pasakot NĒ, BLAKUS un neuzbraucu viņam virsū. Un vienreiz kaķi kāvās, tad viņš gribēja ieviest kārtību bet nu arī to es laicīgi aprāvu pašā saknē un uz vēdera ar riteni nopakaļ un suni pa priekšu neesmu šļūkusi vēl, un kaut kā nemaz arī negribu.

Ja braucu un ir tikai kakla siksna un jūtu, ka kāds pretim nākošs suns paraus un nesīsies virsū, es vienkārši nokāpju no riteņa un pielieku to priekšā, pagaidu kamēr aizies un mēs dodamies tālāk.
Kaut kur te pāris lapas atpakaļ ir diskusija par šo, jo jautāju cik ilgi sākumā var u.c. jautājumus, par cik tās bija pirmās reizes, kad sākām braukt.
Ar laiku piešaujas. Es, par cik, neesmu nekāds ātrais braucējs, tad sunim parasti sanāk iet tādā ātrā solī. Es to salīdzinu ar - ja viņš nemācētu uzvesties un es ļautu sevi pastaigās raut un vilkt pie katra krūma, tad tas viņa iešanas ātrumus būtu tāds pats Pa zemes ceļu es šad tad nelielu brītiņu pabraucu ātrāk un tad viņš dabū nedaudz izlādēties (atzīšos - man vienkārši patīk tas kolosālais skats, kad suns skrien ĀTRI )

Vienīgais jāpiestrādā mums pie pagrieziena Pa labi, jo "stop" "kreisi" un "pāri" viņš zina gana labi, bet "pa labi" (kas izskan kā "labiii") viņš apmulst. Būs mums pie kā strādāt.

[fedelta]

Par cik, esam tikuši pie mums ļoti noderīgas ezydog pavadas, kurai iekšā ir gumija un var aplikt man ap vidukli, tad vēlāk domāju izmantot to, jo tad rokas brīvas un, ja nu arī rodas situācija, kad parauj, tad gumija rāvienu padara praktiski nejūtamu, taču jaapgūst visi pagriezieni, citādāk pati braukšu pa labi, suns stāvēs vai aizskries pa kreisi - tad gan es varēšu bučot zemi

[fedelta]

Šodien radās jautājums tiem, kas ikdienā samērā bieži brauc ar velo+suns - cik bieži var braukt/cik braucat kopā (reizes nedēļā) ar suni lēnā tempā un kādus aptuvenos attālumus braucat?

[fedelta]

Šovakar izdomājām aizbraukt ar Džoki līdz Raubēniem, Libertu dīķi. Ceļš līdz turienei ideāls - cilvēki bija tikai 2, pāris mašīnas, 2 suņi sētā un vienas vienīgas pļavas un labības lauki. Atradām pa ceļam vēl foršu karjeras dīķi, kas ir nedaudz tuvāk. Turp ceļā Džokers gāja pie pavadas, jo braucām pirmo reizi, nezināju kas mūs tur pa ceļam sagaida, atpakaļceļā gan laidu lai skrien brīvi, jo biju lasījusi, ka tā sunim mazāk slodze ir, jo viņš pats izvēlas tempu, pieturvietas utt. Par cik viņš skrēja pamatīgi daudz un ātri pa tām pļavām un ceļiem, tad mājās pēc vakariņām uzreiz atplīsa.

Rīt skatīšos kā viņš jūtas, lai zinu vai nākamreiz bremzēt viņu, kad viņš tā deso apkārt, vai tomēr viņš pats jūt, kad pietiek.
Pāris bildes

[fedelta]

Radās iedvesma un bija daudz brīva laika, rezultāts :

[fedelta]

Šodien bijām tepat līdz mežam aizgājuši (kurš gāja, kurš brauca). Superīga vieta un manam sunim laime pilna spalva Skrēja pēc sirds patikas. Brīdī, kad domāju viņu pakacināt ar kurš ātrāk, nožēloju jo man bija jāminās tik ātri, ka netiku pedāļiem līdz a šis tik skrien Jau vien, lai viņu nofilmētu man nācās mīties ļoti raiti. Ja būtu ar kājām, nāktos viņu visu laiku apsaukt, lai neskrien pa tālu, bet tagad sunim kaifs, jo es neesmu tik liela bremze kā parasti

Manu veselības problēmu dēļ kas pēdējās dienās ļoti lika par sevi manīt, ir grūti izturēt ātri ejot lielus gabalus, tāpēc labāk braucu ar riteni (nezinu vai tā ir lielāka slodze, bet tīri fiziski jūtos labāk) lēnu garu, brīžam tik lēni, ka suns iet lēnāk nekā ejot ar kājām

Tāds ir tas mūsu temps: (iepriekš sakot, ka braucu ļoooooti lēni, es ar to tiešām domāju ļoooooti lēni )



Es domāju, ka viņam nav pa grūtu tādā tempā 20min turp , 20min atpakaļ un pa vidam 40min-1h vienkārši brīvi skrienot.

Tad, kad palaižu, lai skrien, tad viņš skrien uz 120km/h brīdī, kad teicu, kurš ātrāk, pāris sekundes pēc tam sapratu, ka es vienkārši netieku līdz, tāpēc jau laicīgi nobremzēju



Šito laimi! Skrien cik patīk, kad un kā grib. Ja cilvēkam hobijs ir adīšana, ceļošana un mīļākā lieta ir, piemēram, saldējuma ēšana, tad Džokeram pilnīgai laimei nevajag neko vairāk kā skriet, skriet tā, ka zeme put un ausis vējā plīvo. Tik patīkami ir redzēt patiešām laimīgu un starojošu suni. Ja viņam ļautu, viņš laikam izostītu visus pasaules krūmus un apskrietu apkārt zemeslodei pilnā ātrumā

Pa ceļam šodien satikām tikai vienu skrējēju, zalkti un vīrieti ar pita jaukteni, kas pagāja malā, kad gājām garām un pēcāk pazuda no mūsu redzes loka.
Kopumā - viena ļoti kolosāla pastaiga un viens pārlaimīgs suns, kas šobrīd plijās virsū ar pulleri, jo vienam taču nav interesanti spēlēties

[Danute]

fedelta
Ļoti sirsnīgs un mīļš tavs aiz nav ko darīt video. Un tā dziesmiņa. Mārtiņš Freimanis to tā ļoti sirsnīgi izpilda.

Kas tas par meža ceļu? It kā pazīstams,bet tomēr nē. Laikam visi tāda tipa meža ceļi ir tik līdzīgi,ka grūti atšķirt.