Linda B. wrote:Cik gan maz ir vajadzīgs pilnai suņa laimei

Vai ne

Šodien ar draudzeni izgājām ar riteņiem pabraukāt. Atpakaļceļā man vajadzēja veikalā iebraukt. Palūdzu viņai pieskatīt suni un riteni un manu telefonu. Ko šī - nofočē man telefonā bildi ar tekstu - ar tādu sargu to riteni nemaz nevajag nekur piesiet un telefonu mierīgi uz beņķa varētu atstāt

Bet kā Dainuvīte teica - Nu jā, neviens jau nezin,ka tas sargs ir raženi laipns un atļaus i velo i mobilo nočiept.

P.S. I vēl sabučos

fedelta wrote:Nu jā, neviens jau nezin,ka tas sargs ir raženi laipns un atļaus i velo i mobilo nočiept.

P.S. I vēl sabučos

Tā ir lielo suņu priekšrocība

Alpina wrote:Tā ir lielo suņu priekšrocība

Atļaušos palabot - masīvo un lielo suņu priekšrocība.

Māra wrote:Atļaušos palabot - masīvo un lielo suņu priekšrocība.

Labi, pierunāji

Vakar bijām promenādē. Tāda naksnīga pastaiga sanāca. Satikām vien 2 nūjotājas, 2 skrējējus un riteņbraucēju. Džokers kā melnais partizāns tumsā Šams staigā savā nodabā pie upes, es pa taciņu uzkalniņā un garām skrien meitene, šis laikam padomāja, ka es mūku no viņa un sāka skriet, bet pēc mana "Džoker te nāc", viņš nobremzēja un nemaz līdz pus ceļam netika un palika skrējējas nepamanīts.

Pēcāk izdomāju atkārtot komandas. Arī tad, kad kāds gāja garām. Un man tiešām liels prieks, ka viņš nezaudēja koncentrēšanos, pat, ja nāca/brauca kāds cilvēks.





Šādas pastaigas sniedz ļoti daudz patīkamu emociju un liek atcerēties to, ka kādreiz daudzas lietas, kas šobrīd ir, šķita neiespējamas kā ceļojums uz citu galaktiku.

Bildes tapa vairāk, taču man iemeties mazais slinkumiņš viņas datorā lādēt.
Tad nu 3 no visām

Naksnīgā Lielupes promenāde



Mans pūkausis

Ak, fedelta, tev ir EŅĢELIS ne suns!
Kāds malacītis, tik superīgi! Milzīgs prieks par tavu neatlaidību un panākumiem. Super puper zvērs!!!!
Vienīgi - man rādās, ka pirmais video ir privāts un nevaru apskatīt.

Māra wrote:Ak, fedelta, tev ir EŅĢELIS ne suns!
Kāds malacītis, tik superīgi! Milzīgs prieks par tavu neatlaidību un panākumiem. Super puper zvērs!!!!
Vienīgi - man rādās, ka pirmais video ir privāts un nevaru apskatīt.

Enģelis ar riktīgiem velna radziņiem
Vēl jau ir kur augt mums, bet vienmēr priecājos par šādiem acīmredzamiem panākumiem. Milzīgas izmaiņas ir manī un tad jau arī savstarpējās attiecības mainās uz labo pusi.
Ui, nemanīju, ka uzliku kā privātu. Izmainīju uzstādījumus, vajadzētu rādīt tagad

Neliels ieskats mūsu šīs nedēļas brīvdienās

Mans lielais palīgs

https://www.facebook.com/photo.php?fbid=861071323962447&set=pcb.861071813962398&type=3&theater

Svētdienas aktīvā pastaiga
https://www.facebook.com/photo.php?fbid=861067937296119&set=pcb.861068747296038&type=3&theater

Šodien bijām mežā

Pēc kāda laika, jāieliek arī šeit kāda bilde

Atrodiet suni





Iepozējam (bez "mēles pār plecu", protams, nekādīgi) :







Pēc skriešanas pakaļ kociņam :







Mums ir modernais mežs, ar ceļa norādēm

Atradu Džoki.

Manam jaunskungam 2dien palika 3 ar pus gadi, šausmas cik ātri tas laiks skrien. Liekas tāds maziņš rezgalis, bet še tev - jau tuvojas 4 gadi, kā man viņš ir.
Jā, varbūt pa šo laiku mums nav gājis visai spīdoši, bet viņš tik un tā ir mans pats labākais, ar visiem saviem dulluma un nepaklausības brīžiem. Ar viņu nekad nav garlaicīgi un pateicoties Džokim esmu ieguvusi ļoti daudz draugus un paziņas, kurus citkārt, iespējams, nekad nebūtu satikusi. Ar viņu mana ikdiena ir daudz raibāka,tik daudz kas piedzīvots un tik daudz jaunas lietas esmu uzzinājusi. Suns ir labs skolotājs. Vislielāko paldies varu viņam teikt,par to, ka viņš man ir iemācījis būt pacietīgai un konkrētai, savākt sevi brīžos, kad gribas kliegt vai raudāt un nepadoties, galvenais nepadoties.
Pēc kāda laika, paveicot lietas, kas kādreiz sķiet neiespējamas, es ar smaidu uz lūpām atceros savus - nu mēs jau nekad, ko tad mēs, lai mēs kaut ko tādu panāktu/sasniegtu - tu ko, nekad mūžā.
Visu var i panākt, i sasniegt, tikai jādod laiks, jābūt pacietīgai un jāiet uz savu mērķi. Jā, man nav paklausīgākais suns, bet vai tas padara viņu nemīļāku- nemaz ar ne. Viņš tāpat ir mans mīļais bučmūlītis, kas ik dienu mani sagaida pie vārtiem tik laimīgs, ka šķiet, ka tā aste noskrūvēsies nost, kas iedod slapju suņu buču ik brīdi, kad var, un ir blakus tad, kad nav neviena cita.

Mans mazais lielais murkšķītis, mans pats pats mīļākais, lai mums vēl daudz daudz gadi, ko pavadīt kopā

shodien ar draudzeni runaajaam, vinja suni grib, un es vinjai saku - vislabaakais leemums,ko es esmu jebkad pienjeemusi bija nopirkt suni. tiku pie uzticama drauga un piedziivojumiem un...tik fantastiskus cilveekus esmu satikusi!! taa, no zila gaisa! man liekas,ka daudziem taa ir un man tas liekas vienkaarshi apbriinojami! tas chetrkajainais lopinjsh saved kopaa cilveekus un tad nu mees saakam par vinjiem un vinju 4 kaajaam runaat un beidzam ar draudziibu.

Šodien bijām pastaigā, debešķīgi skaists laiks. Un arī mans murkšķītis ietērpies saulītē

Nu nee, nefotogrāfēšos, man kaaaauns


Mans saulainais skaistulis












Iepozējam uz tiltiņa









Dzīvais un pasakaini skaistais zelts

fedelta wrote:

Kas par ģīmīti! Dikti smieklīgs.
Un sveicieni, protams, puikam (un saimniecei) (pus)jubilejā - lai arī turpmākā sadarbība ved tikai augšup.

Māra wrote:Kas par ģīmīti! Dikti smieklīgs.
Un sveicieni, protams, puikam (un saimniecei) (pus)jubilejā - lai arī turpmākā sadarbība ved tikai augšup.

Man ar patīk no sērijas I'm handsome and I now it

Liels paldies

Atrodiet suni





Tiem, kas neatrada - palīdzēšu

Labs vakars visiem, kas šeit ienāk

Mēs kā partizāni, mēnesi jau kā klusums šeit

Mēs gaidam ziemu, nu vismaz es noteikti. Vispār, kopš man ir suns, es esmu kļuvusi par riktīgu ziemas cilvēku - jo vairāk sniega, jo man vairāk patīk Ceru, ka šogad būs lielas kupenas un varēs izbaudīt sajūtu - sniegs līdz ceļiem. Tik ļoti gribas. Pagājusī ziema bija tāda, nu nekāda, šogad ceru uz kārtīgu ziemu.

Bilžu mums pēdējā laikā tā pamaz - no rīta vēl tumšs, vakarā jau tumšs, tas laikam ir vienīgais, kas man nepatīk rudenī un ziemā - ļoti īss ir tas laika sprīdis, kad ir gaišs. Bet nu brīvdienās sanāk iziet pastaigā vēl kamēr ir saulīte, šodien arī. Tāda ļoti jauka 2h pastaiga mums izvērtās šodien. Promenādē satikām pundurpinčerīti, tad nu Džokeram daudz patīkamu iespaidu - skrien cik uziet kompānijā pa ūdeni, pļavām, krūmiem, dzenāja pīles utt. - īsta suņa laime. Acis mirdzēja, mēle pār plecu un aidā. Man vispār liels prieks ir par viņu, tāds jaukumiņš palicis, prātīgāks, mīļāks un visādi citādi super suns man ir. (nevar salielīt - tpfu, tpfu, tpfu ).

Šomēness izgājām vitamīnu kursu, tā teikt - uzkrājam rezerves ziema.
Džokeram vispār pēdējās dienas lielie vēderprieki - ģimenes draugs, kā jau mednieks, un liels suņu mīlis, atveda ciema kukuli Džokerītim. Mājinieki jau smējās - tu tak es traka, sunim tādu gaļu dot un vēl vienu pašu un vēl daudz Bet nu te jau visi pieņēmuši, ka es tāda dulla esmu.
Jautājums zinātājiem - kā ir ar dzīvnieku acīm suņa uzturā? Tieši cūkas acīm. Mums ik pa laikam ved cūkgaļu praktiski veselā veidā, arī galvas, protams, ar visu kas tajās ir, bet kā ir ar acīm - sunim drīkst kaut ko tādu dot? Parasti, kad dala gaļu, saku, lai met ārā, bet šodien aizdomājos, kā tad ir - varbūt tomēr var gan dot?


Video no šodienas
Seržants Džokers izlūkdienestā

Šodien ārā diezgan smuks laiks bija, un, par cik, šodien skolotāji streiko, man brīvdiena. Izdomāju ar Džoki aiziet līdz patālajam mežam, jo piemājas mežs jau nedaudz apnicis un promenāde mums ir darbadienu vakaru pastaigu maršruts, jo tagad ātri paliek tumšs un tā ir vienīgā vieta, kur palaižot suni, viņu var arī redzēt

Izdomāju braukt līdz mežam ar autubusu tās 6 pieturas. Suncim nelielas izmaiņas un pie viena jelgavniekus izglītojam un pieradinam pie lieliem suņiem autobusos
Nekādu pretenziju nebija, ļoti feini un ātri tikām līdz plānotajai vietai

Džokers kārtīgi izskraidījās un vienreiz, ātrumā skrienot, gadījās, ka labā pakaļkāja gribēja uz rietumiem skriet, a pārējās uz austrumiem



Skrienam uz nebēdu


Un vēl pāris bildītes