Neliela atkāpe no bebikiem.Kamēr es pusstundu biju prom, Moka pamanījās aizlauzt nagu.Nu es tak zināju,ka kaut kas vienreiz notiks,viņa tā lēkā,nesās,reizēm lido,ka jāpriecājas,ka tas ir tikai nags nevis visa kāja.Skats jau drausmīgs,visa istaba asinīs,paņemu viņu rokās,redzu,ka nags karājas,griežu kājām gaisā,lai var labāk redzēt kāju,asinis tek man bezmaz līdz elkonim.Zvanu vetam,šis man saka,lai es viņu raujot nost pavisam.Nu bļāviens,nav man dūšas savam sunim noraut nagu,viņš tak bļaus,tas taču sāp nenormāli.Aizgāju noskaloju zem krāna to ķepu,nav pat līdz pusei izrauts,kā es viņu ņemšu un raušu ārā no gaļas.Notinu,lai neasiņo un nekustas,bet viņa izskatās tik nožēlojama un bēdīga ar to pārsēju.Skatās uz mani,kāju pacēlusi, nu tik bēdīgām acīm.Nabaga mazā dvēselīte.Nesaprotu tikai par ko viņa pārdzīvo vairāk,par to,ka viņai sāp kāja vai par to dzelteno lietu uz tās.