Bet ne par to šoreiz stāsts.Vakar pa ilgiem laikiem aizgājam pastaigāt uz mežu,gar mežu iet maza upīte,nu vairāk gan līdzinās grāvim,bet tomēr skaitās Iecavas upes pieteka.Atceros,ka kad vēl gāju pamatskolā tur bija bebru dambji,tos jau sen atpakaļ izjauca,bebrus droši vien likvidēja.Vakardienas pastaigā uzgājām alas.Te lūk ieeja
Kopumā to tur bija 3,šī no visām lielākā,ar tādu paplašinājumu tālāk un ar vēl vienu izeju uz upes pusi(tā otrā izeja gan ar koku saknēm aizaugusi.Vakar tur ieskrēja Fanta,no sākuma domāju,ka tā ir vienkārši kāda bedre,jo suns pazuda tikai līdz pusei un atkal līda ārā,tā vairākas reizes,līdz suns pazūda ar visu asti un tai caurumā vairs nav pat redzams.Sabijos jau nu riktīgi,jo galu galā viņai tomēr bija kaklasiksna,tur aug koki,krūmi viss apakšā noteikti ar saknēm,var kaut kur ieķerties.Taču veiksmīgi izsaucu viņu ārā un galu galā jutos lepna,ka viņas man klausa pat šādā situācijā,spēj neklausīt instinktiem mesties tur iekšā un meklēt zvēru,bet tomēr seko man.
Vakar visu apdomājot nolēmu,ka šodien varētu tur atgriezties un nedaudz vairāk to alu papētīt.Pabakstījos ar garu mietu-cik brīvs un caurejams tur ir,noņēmu suņiem siksnas un pa vienam laidu,lai jau iet un izpēta.Jokainā kārtā nonācu pie secinājuma,ka Fēra,kura mākslīgajā alā strādā,īstā pat negrib līst iekšā,bet sāk bļaut un rokās tai visur apkārt,bet Fanta,kura vēl nesaprot,ko ar to jenotu mākslīgajā alā darīt, iet iekšā bez bailēm(tiesa tikai pēc mana uzaicinājuma) un spriežot pēc dipinošās skaņas izskrien tur visus stūrus un pēc mana sauciena tūlīt arī lien ārā.
Te Fantas dibens.
Te sarūgtinātā pati Fanta-nu kāda jēga no alas,ja tajā neviena nav
Divreiz ieskrēja un pēc tam vairs tai alai pat virsū neskatījās
Lai nebūtu tā,ka es tagad pasaku,ka Fērai,kurai ir darba diploms, īstā alā nemaz nelien iekšā,tad jāliek bilde,kur redzams,ka vismaz līdz gurniem tomēr ielīda gan.Iespējams,ja tur kāds dzīvotu viņa arī ietu iekšā un es velti viņu apsaukāju par bailuli.Varbūt viņa vienkārši ir gudra un saprot,ka tukšā alā nekā interesanta nav.
Nekad nebiju redzējusi suni šādi izrādāmies,puika uz goda,pat serenādes dziedāja.Fēra atbildēja ar koķetu rotaļu,bet par cik ir dāma ar pašcieņu,tad pieļāva tikai pāris nevainīgas bučas.Nākošais "randiņš" nākošmēnes,cerams ar veiksmīgu un skaistu rezultātu pēc diviem mēnešiem.
Un tādi suņi ir netikai mežos un citās vietās, bet arī uz ielām. Cerams,ka mazākajai nepaliks bail no lieliem suņiem.
Tikai tas Reksītis, kas mēģināja manu suņu dāmu pārvērst savās vakariņu kotletēs bija vēl arī "draudzīgs pret citiem suņiem" un pārvietojās kopā ar mazu meiteni un saimnieci, kura uzskatīja, ka adekvāts sods šajā situācijā būtu piesaukt suni pie sevis un nolasīt šim lekciju apmēram "kurš tad tā dara" garā. 
