Linda B. wrote:Fanta ir atpakaļ pie bebjiem.Temperatūras vairs nav,ēd,dzer viss notiek.
Toties mums šovakar cits ekstrīms.Negribēju uz savas ādas pārbaudīt vai tiešām pazuduši medību suņi atgriežas pie sava saimnieka atstātā apģērba gabala...bet nu sanāca.Aizbraucām uz mežu,Grasijāmies doties mājās,kad Moka ar Mimī kaut kam aizskrēja pakaļ,tā arī nesapratām pēc kā.Saucam,saucam...nav.Pēc pusstundas atgriezās Mimī,sveika un vesela.Mokas vēl aizvien nav.Draugu atstāju tur,kur viņa pazuda,ja nu atgriežas,pati staigāju apkārt un saucu,nu kā zemē iekritusi.Mežs liels,pilnīga bezcerības sajūta.Vēl jo vairāk,ka ir pagājusi jau pusotra stunda un nav.Paliek jau tumš,cik ilgi tā stāvēsi un bļausi,viņa acīmredzot nedzird vai negrib dzirdēt.Varbūt aizgajusi uz mašīnu?Atstāju džemperi un ejam uz mašīnu,kur viņas,protams,nav,dodamies atpakaļ,nu jau ar mašīnu,ārā jau drūmā tumsa un pilnīgi negribas ticēt,ka mans suns varētu saprast,ka pie tā džempera jāsēž un jāgaida. Taču tur nu viņa bija...kur pazuda,tur arī atradām.Vainīga jau bez gala.Viņas ir nopelnījušās,pastaigas kārtīgā mežā vairs nebūs,lai iztiek ar mūsu vietējo mežiņu,kuram no viena gala līdz otram 10 minūtes ejamas,nav kur pazaudēties.
Māra wrote:mums gan vēl nav bijis ne stunda, ne pusstunda, vien pāris minūšu jautājums). Bet nu, jāsagaida atplestās rokām, ģīmis pilns smaida. Tik samākslota, kā tajos brīžos, es neesmu nekad
Linda B. wrote:Es te domāju-žēl,ka anv tādu GPS mikročipu.Ielaid sunim zem ādas kā parasto čipu,kad vajag meklē,kur ir.Tā būtu svēta lieta.
Users browsing this forum: No registered users and 20 guests