Re: Linda and sausages
Posted: 29 Nov 2016, 19:38Mums uz Erezee jābrauc. Pagaidām tā doma ir, ka vedam paši, tad jau manīs.
Tātad 24. vakarā ievēroju, ka Da Vinci (turpmāk tiks saukts par Oto) vēderā ir kas pavisam jancīgs. Iepriekš biju devusi daļu no vistas muguriņas, sanāk tā kā pusi gūžas un pirmā doma - tā, norijis veselu, viss iesprūdis, sasprūdis, ārsti mani tagad lamās un skalos, ka es suņus ar kauliem baroju. Mēģināju izraisīt vemšanu - nesekmīgi. Un labi, ka tā! Dies viņu zin, kas būtu noticis, ja viņš to tiešām sāktu vemt ārā. Tā kā doma par to, ka tas ir tikai kauls, tad nu cerēju, ka agrāk vai vēlāk tas taču tiks pārstrādāts, kauls taču tikai. Taču nākošajā dienā tas tur vēl stāv, aiznākošajā arī. Savelku paralēles ar to, ka man ir pazudusi viena no pavadām, man ir kucēns ar kaut ko mistiski cietu kuņģa rajonā. Vai tik tā pavada nav tajā kucēnā... 26. veiksmīgi izdevās sazvanīt Frančeska vet dakterus, kuri man sākotnēji pat neticēja, ka tur kaut kas ir, jo kucēns jūtās labi, ēd, dauzās, it kā taču arī kakā (beigās gan izrādijās, ka laikam jau tomēr kāds nelietis kakājis 2x), vēders esot normāls un tur nekā neesot. Līdz tomēr tika saprasts, ko es tur visu laiku čamdu un uztaisot rentgenu gūts apstiprinājums - tiešām apēsta pavada! Rentgenā gan redzēja tikai kniedi ar kuru savieno pavadas galus. Dakteris prātīgs, griezt uzreiz negribēja, varbūt tomēr izkakā, neviens taču nedomāja, ka viņš ir apēdis to visu! 28. atkārtots rentgens, secinājums, ka tā kniede nekur nav pavirzijusies un - operācija! Izraudāju, protams, visas acis čilenē pie savas kafijas krūzes, nemitīgi vainojot sevi, ka es taču varēju likt tās pavadas citur, tad tā varbūt nebūtu noticis. Parasti lieku tās koirdorā uz lielās saldētavas, kāds tur vēl uzsviež kādu jaku un sīkajiem ir mode to jaku raut lejā un uz tās gulēt, būs norauta līdzi arī pavada. Nu mūžam nebūtu ienācis prātā, ka var aprīt pavadu!
Operāciju pārcieta labi, ātri atmodās un šis ir tas, ko no viņa izvilka! KĀ to ir iespējams norīt - mistērija, kā viņš to visu ir sevī iestampājis un kāpēc. Un kā ar šo vēderā viņš vēl spēja justies labi 5 dienu garumā. Laikam jau takši ir un paliek cīnītāji.
Jūtās puika pārsteidzoši labi, es pat teiktu, ka viņš vispār nav pamanijis, ka ir sašūts.
Tādi, lūk, mums pīrādziņi! Dievs nedod vēlreiz šādu pieredzi, bet viss labs, kas labi beidzas!
patīk kaut kas tāds ārpus kārtas, neirastais. 
atceroties mūsu Taksi Amoru. Tās izdarības!!!!! 
