Sekojot teicienam: "Kāds saimnieks - tād suns", iepazīstināšu nedaudz ar sevi.

Kopš es sevi atceros man vienmēr ir patikuši dzīvnieki, ļoti, ļoti. Kad biju maza un gājām ar mammu uz Rīgas Centrāltirgu iepirkties, vienmēr vajadzēja arī aiziet uz vietiņu, kur tirgo suņukus un kaķēnus.. Protams nekas vairāk par paskatīšanos nenotika. Pēc tam bija šizofrēniskais periods, kad laukos pagalmā drasēju ar rotaļu sunīti piesietu auklā un iztēlojos, ka man ir dzīvnieku ferma... (laukos neviena dzīvnieka man nebija). Arvienvārdsakot, dzīvnieki man ir patikuši no laika gala. Pirmais mājdzīvnieks mums bija Roteveilers, man bija kādi gadi 5-6, varbūt. Iespējams, ka mazāk. Diemžēl dzīve komunālajā dzīvoklī ar milzīgu suni, kur kaimiņos dzīvoja arī kaķis īsti nevedās un rotveilers pēc gada-diviem tika aizsūtīts uz laukiem ...

Pēc tam mums ģimenē ir bijuši citi vairāk vai mazāk eksotiski dzīvnieki. Un divi kaķi. Bet neviens suns. Lai arī vienmēr esmu gribējusi suni, zināju, ka dzīvoklī tam būs grūti. Vēl jo vairāk pēc tam, kad redzēju, kā citiem bīgls tiek turēt mazā konteinerītī, kamēr neviens nav mājās un pēctam visa māja ir sagrauzta.

Tā nu dienas un gadi ritēja, bet es vēl ik pa laikam ieminējos, ka vēlos suni (vismaz divus un kaķi (arī divus)). Ar dzīvesbiedru sarunājām, ka tad, kad ievāksimies mājā, es drīkstēšu ņemt dzīvniekus. Pie tāda nosacījuma arī palikām. Un tagad par pašu galveno: 2013. gada 1.novembra vakaru. Sēžam savā 34kvm mazajā studio dzīvoklītī Rīgas centrā, es mācos, mans draugs sēž pie datora un skatās kaut kādu filmu uz austiņām. Pēkšņi viņš noņem austiņas un saka: "Liene, varbūt paņemama suni?". Es šajā momentā gandrīz no krēsla nokritu, pirmais, kas iešāvās prātā, ka tas ir joks. Protams, ļoti ļauns. Es vairākas reizes pārjautāju vai esmu saklausījusi pareizi. Otrā doma, kas manu galvu pārņem ir paskatoties apkārt, ka, ja paskatās skaidru prātu, šeit jau vietas dzīvniekam nav... bet ātri sevi novirzu no šīs idejas, jo es tak gribu suni!!! un man beidzot ir dota zaļā gaisma!

Tad nu ir pienākusi sestdiena, 2. novembris, esmu mājās pēc skolas, ir plkst. 16:00, dzīvesbierdrs joprojām laukos. Ātri izšķirstu visas patversmju lapas, kur atrodami sunīši. Patversmes 6dienās strādā līdz plkst. 18:00. Sagaidu draugu un uzreiz atgādinu vakardienas sarunu, kā saka, ņemu situāciju savās rokās, rādu vienu sunīti, viņam patīk - zvanu uz patversmi - sunītis vēl nedēļu gaida īstos saimniekus, ja neatrodas tie, tad viņš jau rezervēts. Nu neko. Prasu vai ir citi augumā mazi sunīši - neesot - jāseko līdzi mājaslapas jaunumiem. Bet nu tam jau man nav laika. Zvanu uz citu patversmi, tā jau ciet. Zvanu uz trešo - neatbild. Nu nav laika domāt, lecam mašīnā un braucam. Iebraucam patversmes teritorijā un es turu īkšķus, lai būtu vaļā. Ir arī. Ejam iekšā un mums prasa pie kā mēs. Es daudz nedomādama saku, ka pie Dilana (tiesa gan man nav ne mazākās nojausmas kā Dilans izskatās, jo tas bija vienīgais vārds, ko ātrumā biju atcerējusies). Tad mēs tiekam ievesti mazā telpā, kur atrodas 6 būri, četros no tiem kaķēni, vienā mazais kucēns Dīzels, kurš augumā izaugs varens un otrā divi mazi kunkulīši, tikko paēduši, milzīgiem rozā vēderiem.Dilans un Bella. Bella it kā draudzīgāka un drošāka, bet tā kā biju teikusi, ka pie Dilana - tad pie Dilana. Bella jau tāpat bija rezervēta un tiešām pēc nedēļas atrada mājas (par Bellu būs vēl cits stāsts, jo viņu ik pa laikam satiekam). Abi sunīši ir uzauguši drausmīgos apstākļos Tukumā, kopā ar 70 citiem suņiem, bijuši badā un netīrībā.

Tad nu ar Dilanu (Iesākumā mēs domājām, ka vārdu mainīsim, bet man beigās likās, ka, ja es nebūtu viņa vārdu atcerējusies, tad viņš mums nemaz nebūtu. Tādēļ šis vārds likās zīmīgs. Tiesa gan draugam bija bail, ka citi domās, ka suns tiek saukts par godu krievu estrādes māksliniekam Dimam Bilanam, bet šādu asiocāciju ir savilkuši tikai divi cilvēki - mana mamma un drauga tante.) braucam mājās, man viņš klēpītī, viss klēpis nosiekalots.. mājās saprotu, ka šis lēmums bijis tik negaidīts mums visiem, ka uzreiz aizmetos uz tuvējo zoo veikalu nopirkt viņam trauciņus, mantiņas un matracīti. Atnākot mājās priecājos, ka puika jau visu ir apskatījis un nemaz vairs nav tik bailīgs kā patversmē. Parādu viņam viņa vietiņu un tas nu uzreiz ir skaidrs - tā ir viņa un tur viņš joprojām katru nakti guļ. Uzreiz arī padzer un paēd, uztaisa visas darīšanas un man prieks, viņš ir pieņēmis mani un mēs viņu. Tagad mēs visi esam ģimene.

Tagad īsumā par Dilanu.

Šķirne: Sunshine terrier
Krāsa: Liedaga ar baltu astes galiņu un zvaigznīti pierē
Horoskops: Luteklis
Patīk: Pilnīgi viss, kas kustās un, ja nekustās - tiek iekustināts - tātad patīk
Nepatīk: Trepes un augstums
Garšo: Viss, kas ir ēdams
Īpaši garšo: Krāsnī kaltētas akniņas
Īpašas pazīmes: Ausis, kas skruļļojas uz aizmuguri



Šis blogs būs veltīts man - Nezinītim suņu zemē, manam lieliskajam Dilanam un pārējiem, kuriem būs interese lasīt un dalīties pieredzē.
Stāstīšu par dažādiem pār/piedzīvojumiem, kas varbūt nākotnē palīdzēs citiem jaunajiem kucēnu saimniekiem, kuriem ir 0 zināšanas par suņiem.

P.S. Filma, kuras iespaidā man atļāva paņemt sunīti: http://www.wherethesidewalkstarts.com/2 ... ution.html (Pašai gan tā arī nav sanācis vēl redzēt)

Ai kāds foršs Dilans, tāds pārliecināts mājās! Baigie malači, ka paņemat no patversmes!

No sākuma apsveicu ar blogu! Prieks, ka pēdējā laikā arvien vairāk blogu un ir redzama aktivitāte tajos.
Malači, ka paņēmāt no patversmes! Un tik jauki sanāca ar to vārdiņu!
Bildītē, kur patversmē vēl - tik maziņš, šausmas. Bet tagad jau liels un smuks puisis!
Cik viņam ir mēnešu tagad?

Kā jau vienmēr sākās viss ar pamācīšanu, bet tomēr uzrakstīšu

Dylan wrote:Suga: Sunshine terrier

Suga ir suns.
Tālāk ''suga'' iedalās šķirnēs. Piemēri, taksis, pūdelis, vācu aitu suns.

Cītīgi gaidīsim Jūsu rakstiņus un arī solīto stāstu par Dylana māsiņu

seila wrote:Bildītē, kur patversmē vēl - tik maziņš, šausmas. Bet tagad jau liels un smuks puisis!
Cik viņam ir mēnešu tagad?

Patiesībā otrajā bildītē "mājās" ir tāds leņķis no apakšas, tādēļ arī izskatās lielāks (Bilde uzņemta 11. novembrī). Šodien aprit tieši divi mēneši kopš Dilans ir pie mums, nu jau viņš ir izaudzis vismaz 2x lielāks un gandrīz 3x smagāks.

seila wrote:Kā jau vienmēr sākās viss ar pamācīšanu, bet tomēr uzrakstīšu

Dylan wrote:Suga: Sunshine terrier

Suga ir suns.
Tālāk ''suga'' iedalās šķirnēs. Piemēri, taksis, pūdelis, vācu aitu suns.

Mūžu dzīvo, mūžu mācies! Paldies par labojumu.

Apsveicu ar bloga uzsākšanu Dikti smuks Dilans

Apsveicu ar bloga uzsākšanu , Dilans dikti smuks suņuks

Atceros, ka kādu laiku atpakaļ draugos , kādā no patversmju lapām redzēju šo bildi, iedomājos, cik skaists suns, un kāds modelis! Superīgi, ka rakstat blogu, vēlāk būs atmiņas!

Skaistulis

Dilans ir pirmais par kuru es savā dzīvē uzņemos rūpes un labi, ka tā, vismaz ar pašas bērniem būšu mierīgāka, jo kopš 2.novembra, kad viņš ir pie manis esmu konsultējusies ar milzumdaudz cilvēkiem, vetārstiem un, beidzot, kad esmu sapratusi, ka ar viņu viss ir kārtībā varu padalīties arī ar citiem kucēnu saimniekiem, kas veselības jomā jādara ar suni bez ikgadējās potes. Protams, varjaubūt, ka tās ir elementāras lietas, bet ņemot suni, tas prieks ir tik liels, ka aizmirstas pajautāt dažnedažādas detaļas. Tad nu lūk, šeit tiek publicēta Dilana aptieciņa, pieņemu, ka dažas lietas var mainīties atkarībā no šķirnes un suņa specifikācijas, bet pamatlietas jau paliek tās pašas.



1. Prettārpu zāles. Ir pieejamas dažādas firmas, šajā forumā par labāko tiek atzīts Drontal plus, bet jāskatās, kas vislabāk der konkrētajam sunim. Sākumā kucēns ir jāatārpo ik pēc 10-14 dienām, pēc tam, kad tārpi vairs nenāk ārā, jāturpina attārpot reizi 3 mēnešos vai 6šos, pēc vajadzības. Zāles jādod no rīta tukšā dūšā un pēc tam 1h nevajadzētu ēst.

2. Pretblusu līdzeklis. Līdzeklis pieejams gan spreja, gan pilienu formātā. Jāatbluso arī reizi trīs mēnešos, bet ne biežāk kā reizi mēnesī. Šādu pilienu iedarbība ir 4tras nedēļas, tādēļ atkārtotu devu šo nedēļu laikā nav ieteicams lietot.

3. Neostomosan. Cīņai pret blusām ir jābūt kompleksai, nepietiek ar to, ka tiek iepilnāti pilieni, jo blusas dzīvo dažādās grīdas spraudziņās, spilvenu vīlēs utt, tādēļ ir jāizmazgā arī māja. Šāda ampula ir paredzēta uz 4l ūdens. Smird drausmīgi, tādēļ pēc izmazgāšanas jāpazūd uz pāris stundām un tad var vēlreiz pāriet ar slapju lupatu pāri, jo nevajadzētu pieļaut, ka suns šo līdzeklī uzņem nolaizot grīdu.

4. Tavegīls. Ja kucēns pēc visa šī vēl kasas, tas nenozīmē, ka blusas nav iznīdētas, kodumu vietas varot kasīties līdz pat 2. nedēlām. Tad var talkā nākt vecais, labais tavegīls. Dienas deva - 1/4 no tabletes. Tavegīls noderot arī tad, ja sunim ir kāda cita alerģija.

5. Aktivētā ogle. Tieši tāpat kā cilvēkiem, arī suņiem mēdz būt vēdera izejas problēmas. 1 aktivētā ogle uz 10kg un viss ir atrisināts. Caureja var arī liecināt, ka ir parazītu invāzija, tad ir jādod prettārpu zāles. Sk. punktu 1.

6. Rimadyl.Pretsāpju līdzeklis. Kad mans suns no priekiem salēkājās un sasita kāju, domājot, ka kāja ir lauzta aizmetos pie vetārsta. Izrādās, ka tā kucēniem gadās, nekas traks, bet tā kā viņš kliboja vēl visu vakaru viņam tika iedota 1/4 tabletes. Šo līdzekli izraksta suņiem tāpat kā ibumetīnu cilvēkiem.

7. Glyco flex classic. Vitamīni, kas paredzēti veciem suņiem, bet tā kā mans kucēns ik pa laikam klibo, jo sasit kājiņas vetārsts iedeva uz mēnesi padzert šo. Paredzēts locītavu stiprināšanai. Deva: 1 tablete dienā.

Vēl man jaunums bija, ka sunim arī ir jāgriež nagi, tad nu Dilanam tagad ir skaits pedikīrs. Nagi jāgriež, kad tie sāk palikt pārāk gari, jo suns aktīvāks, vairāk skrien pa dažādām virsmām, jo retāk nagi jāgriež.

Par Tavegilu mazs labojums- te pat forumā izlasīju, ka 1 tablete ir uz 10 kg suņa svara, tātad , ja suns sver teiksim 30 kg, tad attiecīgi 3 tabletes.
Bet super, ka uztaisīji šito, tiešām šis viss var piemirsties arī tad, ja pirms suņa ņemšanas tas viss ir bijis zināms.

es gribētu piemetināt par blusu apkarošanu telpās (šo padomu sniedza cilvēks, kas strādā uzņēmumā, kas nodarbojas ar kaitēkļu iznīcināšanu - mums darbā ražošanas telpās bija ilgstošas problēmas ar blusām, daudz saucām dienestu, maksājām lielu naudu - nebija līdzēts, līdz saņēmām šo padomu - kopš tā laika ilggadējā problēma bija likvidēta) - katru dienu telpas jāizsūknē ar putekļu sūcēju. arī mājā reiz bijām dabūjuši blusas paklājā - cītīgi lietoju putekļusūcēju un problēma bija atrisināta.

un sunim reizi 6-8 nedēļās pilinu advantix pilienus skaustā - nevienu blusu vai ērci viņam neesmu redzējusi. salīdzinoši frontline bija efektīvs tikai kādas 3-4 nedēļas.

Ziema. Ziema ir viens no mūsu mīļākajiem gadalaikiem (tāpat kā visi citi). Šis gadalaiks arī ievieš savas korekcijas suņa aptieciņā. Pēdējās reizēs, kad Dilans devās mājās no dauzīšanās ar saviem draugiem, viņš kliboja. Domāju, ka tas tādēļ, ka pieaugot arī spēles kļūst agresīvākas (vienu vakaru viņa draudzene pārkoda ausi tā, ka mājās ejot asinis bija pat uz muguras. Love hurts). Bet tad ievēroju, ka arī citi suņi klibo. Tātad atminējums šai mīklai ir sāls. Mūsu supercentīgie ielu kaisītāji vakaros parkā taisa mačus, kurš ātrāk un vairāk izkaisīs, un lielākie cietēji ir mūsu suņi.

Jaunākais aptieciņas papildinājums ir vasks pēdiņām, kas aizsargā pret ūdeni, sniegu un sāli.


Mīļās pēdiņas, kas gaida apstrādi (nu jau pateicoties sniegam, atkal kļuvušas maigi rozā).

Dilans un pavasaris jeb kā mēs Eksporta ielas laukumā gribējām sasveicināties ar stafu.



Bet puika malacis, neskatoties uz savu paskatu, mājup atsoļoja paceltu galvu.

Vēl viņš pēdējās trīs dienās ļoti kūtri ēd, daudz dzer ūdeni un elso, ir arī sarkanas actiņas. Vai tas varētu būt saistīts ar to, ka aug aizmugurējie zobi? Attārpots viņš ir pirms 6 dienām.

Elsošanu pārvēršam smieklīgos mirkļos

Nē, ar zobiem tan visdrīzāk nav sakara, labāk ar vetu pakonsultēties.
Šādā laikā īpaši priecājos, ka mans garkājainais veiklais bosiks pa zemi mēdz vārtīt tikai citus

baigais dūņu ruksis. Un jau izaudzis tik liels un smuks

ievish wrote:Nē, ar zobiem tan visdrīzāk nav sakara, labāk ar vetu pakonsultēties.
Šādā laikā īpaši priecājos, ka mans garkājainais veiklais bosiks pa zemi mēdz vārtīt tikai citus

Rīt mēģināsim aizbraukt uz Čiekurkalna klīniku, esmu dzirdējusi labas atsauksmes.
Nu mans ir parasti priecīgs izvārtīties, bet šis bija tas gadījums, kad vārtīšanās nebija rotaļa. Vai arī rotaļa, kur pretiniekam ir cita svara un intelekta kategorija.

Lai kliedētu skumjas par neizēsto bļodiņu, devāmies pabaudīt dabu šodien.

Kucēnjoga. Dilans šodien vingroja ar bumbiņu.


Smukais smaidiņš.


Abas ausis atkal stāv (būs silts laiks).


Suns kopš 02/11 izaudzis ir 3x lielāks. Nu jau ir krietna bīgla augumā.

Dilans ir ļoti skaists,tā skaistā krāsa, austiņas, un tas baltais astes galiņš!

Šonakt pamodos no tā, ka suns vemj baltas putas, pēc tam vislaik kurkšķēja vēders. No rīt devāmies uz Čiekurkalna klīniku, kuru mums ieteica parkā. Beidzot esam atraduši savu ārstu! Artis Krūmiņš it is! Izmeklējis Dilanu viņš paziņoja, ka viņam vēderā ir festivāls un šodien viņš paliek uz diētas (nu Dillijs tāpat jau trīs dienas neko neēd), iedeva mums zāles un vēl iztīrīja actiņas, viņam tur kaut kādi sarkanie burbulīši pa daudz savairojušies, tāpēc arī actiņas bija sarkanas (pie iepriekšējā ārsta, kad biju, viņš ar lukturīti ieskatījās acīs un teica, ka acis ir tīras un labas...). Nu vispār viss super, jo beidzot man ir arī ārsts, kuram uzticos, pēc divām nedēļām ejam vēlreiz tīrīt actiņas.
Ārsts tāpat kā ievish teica, ka ausis staigā tādēļ, ka zobi mainās un izskatās, ka Dilanam abas ausis būs augšā.
Attēlā abas ausis lejā.

Prieks, ka beidzot atradāt zinošu, labu ārstu.

Kas tik nabaga Dilanam nav bijis jāpārdzīvo!!!

cik viņš liels un smuks!!! pat nepateiksi, ka bezšķirnes suns!